EMULATORS.LV

Jūlijs / 2009 - Joprojām fascinē tik elementāras lietu trūkums, kā laipna apmeklētāja sagaidīšana un sarunāšanās veikalos un birojos (pat tajos, kuru saknes meklējamas rietumos). Tas, ka pašlaik ir krīze, un pircējs iespējams neveiks pirkumu, vai arī tiek palūgta uzziņa, nenozīmē, ka jautātājs ir jāignorē, viņam var rādīt skābu seju un nav jāsaka lūdzu un paldies.

Ienākot birojā apmeklētājam, viņam nav jāgaida 10 minūtes, kamēr tiks pievērsta uzmanību (tajā laikā klausoties sīkumus no biroja kolēģu aprunāšanas).

Ienākot veikalā, tiek sagaidīta patīkama atmosfēra tajā ne tikai treknajos gados, bet arī tagad.

Ja ir palikušas 5 minūtes līdz darba laikam, mēs apkalpojam un sniedzam vajadzīgo informāciju klientam. Kaut kā tās labā servisa dienu mācības ir aizgājušas nebūtībā

Jā, un braucot pa ceļu, pat ja iedegās zaļā gaisma, nevajadzētu braukt taurējot virsū pensionāram ar bērnu ratiņiem, bet pagaidīt, lai tiek pabeigta brauktuves šķērsošana.

Latvijas ekonomikai kopumā un daudziem cilvēkiem pašlaik neklājas viegli. Tas nav iemesls pazemināt apkalpošanas kultūru.

Tas taču ir jebkuras pārdošanas un jaunu kontaktu veidošanas pamatu pamats. Tā tas ir bijis un būs.

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs

Jūlijs / 2009 – Ikviens no mums regulāri iegādājas preces, pakalpojumus, pērk un pārdod – pārtiku, grāmatas, zobu pastu, televizoru, interneta pieslēgumu, dārza un atpūtas lietas utt. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas.

Katrs pats esam izveidojuši tos kritērijus kāpēc mēs tos pērkam, domāju, ka droši varam izkristalizēt pašus galvenos:

• cena
• produkta vai pakalpojuma īpašības.
• dizains (iepakojums, reklāma, vizuālais izskats utt).

Jā, jā, jā it kā to visu zinām, tikai… gala rezultāts ir tāds kāds tas ir tagad.

Paņemsim par piemēru, kaut ko tādu, kas nav pilnībā vietējas izcelsmes. Ja Polijā ražota apelsīnu sula Latvijas veikalā maksā 59 santīmus, bet Latvijā 87 santīmus (smuks un kvalitatīvs iepakojums, tāda pati apelsīnu šķirne). Kuru sulas paku izvēlēsies pircējs? Kāpēc Latvijā iepakotā apelsīnu sula maksā tieši tik? Kāpēc

Paņemsim citus produktu – Latvijā savulaik tika ražotas zobu pastas. Kāpēc to nav veikalos tagad?

Tiklīdz beigsim sevi mānīt ar sekām, bet dosimies uz cēloņiem, paliks vieglāk. Tikai tad varēs atdzimt ražošana.

Esmu pārliecināts, ka jāsāk sev (uzņēmējiem un valstij) prasīt jautājums ar to, kāpēc mūsu veikalos nav mūsu zobu pastas, tualetes papīra, cukura, mazgāšanas līdzekļu, dzīvnieku barības, skapīšu utt. Varam taču uztaisīt milzīgu datu krātuvi, piedāvāt hostinga servisu ārvalstīm, varam iekārtot konferenču centrus, varam iekārtot savu „legolandu” (nosauksim to savādāk), varam ražot pārtikas produktus.

Ražošanai būtu jāatdzimst, tā lai šeit varētu tapt lietas, kuras pašlaik tiek ievestas. Tām ir jābūt konkurētspējīgām – cenas, produkta īpašību un dizaina ziņā.Tad kad vietējā tirgū būsim konkurētspējīgi, varēsim sākt konkurēt arī ārvalstu tirgū.

Bez ražošanas ekonomika pastāvēt nevar. Vajag tikai gribēšanu, finansējumu, zināšanas, saprātu un laiku. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas. Ko no visa apkārt esošā būtu iespējams ražot un piedāvāt Latvijā un kāpēc?

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs

JŪNIJS / 2009 – Turpmāk Latvijas vēstniecībās, konsulātos darbosies ekonomiskie pārstāvji, kuru  kompetencē būs visu Latvijas tautsaimniecības nozaru interešu aizstāvēšana. Šo procesu pārraudzīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kurā paredzēts izveidot konsultatīvo padomi, lai varētu operatīvi risināt ar Latvijas ekonomisko pārstāvniecību darbību saistītos jautājumus. Tuvāka informācija

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU.

JŪNIJS / 2009 – Ekonomikas ministrija, kas izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā, paredz, ka ar likuma grozījumiem tiks sekmēta godīga konkurence, novēršot iespējas uzspiest netaisnīgus un nepamatotus līguma noteikumus, nodrošināta apvienošanās kontrole gadījumos, kad tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa pārsniedz 40%.

Konkurences likuma grozījumi samazinās mazumtirdzniecības uzņēmumu iespēju noteikt iespējamus netaisnīgus piegādes noteikumus un cenas. Tādējādi tiks uzlaboti konkurences apstākļi ražotāju un piegādātāju vidū. Ar izmaiņām likumā paredzēts arī augstāks aizsardzības līmenis piegādātājiem pret dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošiem tirgus dalībniekiem. Uzņēmējiem, kuru kopējā tirgus daļa pārsniedz 40%, pirms apvienošanās būs jāiegūst atļauja no Konkurences padomes.

Konkurences likums, ņemot vērā pārtikas preču aprites specifiku, papildināts ar precīziem termiņiem norēķiniem par piegādātajām pārtikas precēm, paredzot, ka norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm uzskatāms par netaisnīgu un nepamatoti garu, ja tas pārsniedz 30 dienu no preču piegādes dienas no tādu preču derīguma termiņa beigām, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām.

Konkurences likuma aktuālā redakcija

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2009 - Dažkārt liekas, ka neskatoties uz kritienu ekonomikā, daudzi uzņēmumi nespēj atturēties no vēlmes saglabāt cenu līmeni precēm un pakalpojumiem, kāds tas ir bijis gadu iepriekš vai vismaz tuvu tam lai kaut daļēji kompensētu apgrozījuma samazināšanos ekonomikas lejupslīdes rezultātā. Savukārt ārvalstu ražotāji un pakalpojumu piedāvātāji rīkojas gluži otrādi aizvien biežāk rīko akcijas, cenu atlaides vai arī īsteno cenu pazemināšanas pasākumus (pavērojiet uzmanīgāk, kas tieši samazina cenas un kur).

Šo aktivitāšu rezultātā pastāv risks, ka Latvijas patērētājs dos priekšroka ārvalstu produkcijai, tā kā viņa ienākumu līmenis un dzīves kvalitāte samazinās, kas nebūt nav labi vietējiem uzņēmējiem. Tam var pielikt klāt vidējā atalgojuma samazināšanos, kas liek pircējam palikt racionālākam savos tēriņos.

Latvijā pircēja budžetā veidojas dīvaina kombinācija nosacītas „trekno gadu” vai tuvu tām cenas veikalā (atcerēsimies cik trīs gadus atpakaļ maksāja piens, brauciens Rīgas autobusā, apkure, benzīns utt) un šodienas situācija ģimenes ieņēmumos un ģimenes vajadzības (skola, poliklīnika, apģērbs, dzīvošanas izdevumi, brīvā laika un personības attīstības izdevumi). Ņemot vērā, ka rudens un ziemas tuvošanās pārsvarā ir diezgan ievērojams slogs ģimeņu maciņiem (skola un apkures sezonas iestāšanās), tad ir pienācis laiks ievērojamākām cenu izmaiņām veikalos vietējā ražojuma produkcijai. Ja vietējie to nedarīs, tad to izdarīs kāds cits. Protams, pašlaik var strādāt pie produktu pašizmaksas samazināšanas, uz iepakojuma rēķina, izmantojot lētākus sastāvdaļu aizstājējus, samazinot produkta svaru vai kā citādi. Taču, ar nosacījumu, ka to pašu dara arī ārvalstu ražotājs (tas ir – tiek ievērota kvalitātes un cenas attiecība). Gluži negribētos teikt, ka vietējie nekā nedara. Pašlaik var novērot taustīšanos un izmēģināšanu jaunam cenu līmenim, taču tā vēl nav izteikta.

Šogad cenas faktors mārketingā (lai vai kā negribētos to atzīt) turpina audzēt savu nozīmību un izlikties to nemanām būtu kļūda, kuru noteikti izmantos konkurenti, lai iekarotu jaunas pozīcijas tirgū un stabilizējoties ekonomikai šīs pozīcijas vairs neatdotu.

Nepārprotami, citi faktori mārketingā ar laiku no jauna spēlēs svarīgāku lomu, taču ne tagad. Un iemesls tam – lielākais zaudētājs esošajā situācijā ekonomikā ir vidusslānis. Pircējs ir sācis rēķināt.

Piemēri
Sporta klubs Rīgā skolniekiem piedāvā abonementus atkarībā no gadu skaita. Ja tev ir 15 gadi – mēneša abonements maksā 15 lati, ja 12.gadi – abonements maksā 12 LVL.
Valkas iedzīvotāji iepērkas Valgā.
Interneta mēneša abonements maksā 12 LVL, maksājot uzreiz par gadu četri mēneši tiek piešķirti bonusā (uzņēmums ietaupa uz pasta izdevumiem, maksājumu administrēšanu, klients ir apmierināts un nepievērš uzmanību neskaitāmiem piedāvājumiem pasta kastē izvēlēties citus „provaiderus”).

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2009 - Atbilde ir vienkārša. Tie, kas ir tikuši Rīgas domē, tiem arī ir labākās kampaņas. Jo svarīgs ir rezultāts. Partijas, kas neiekļuva acīmredzot nespēja sajust, kas sabiedrības vairākumu šobrīd interesē, un nespēja pastāstīt par sevi vēlētājiem.

Protams, no svara ir līdzšinējie partiju darbi un nedarbi, līderu un programmu esamība. Kā jau mārketingā, ja tevi nepazīst, par tevi nekā nezin un tu neesi simpātisks, tad par tevi nebalso. Šoreiz nepretendēju uz ļoti dziļu analīzi, tā kā kampaņas ir skatāmas ne tikai no „mārketingista” un PR viedokļa, bet arī politologa skatu punkta.

Saskaņas centrs – pats netīšam redzēju kā uz ielas ar potenciāliem vēlētājiem tiekas Nils Ušakovs. Kā paskatījos vēlāk, tad šādas tikšanās bija daudzas. Partija atrodas sava dzīves cikla izaugsmes posmā, ir jaunas asinis, komunicē ar cilvēku uz ielas, tādējādi radot tiešu un konkrētu asociāciju viņš ir kopā ar mani, viņš nav lepns, viņš uzklausa mani. Partijas popularitāte tikai aug – tā kā tajā ir gan pieredze, gan jaunība, gan nosvērtība un dinamisms vienlaikus. Pilnīgs pretstats līdzšinējai situācijai.

LPP/LC – spoža kampaņa, kurā tika izmantota katra iespēja, lai par tās līderi tiktu runāts (internetā, politiskie konkurenti, bija tikšanās ar uzņēmēju organizācijām, vizītes uzņēmumos utt.). Tika piedāvāts skaidrs un sabiedrībai aktuāls vēstījums – jaunu darba vietu radīšana u.c. Zinu vienu anekdotisku gadījumu, ka par Šleseru balsoja jo viņš kādreiz svaru zālē ar stieni ir cēlis 150kg, un par tik spēcīgu mēra kandidātu ir jābalso. Šis piemērs rāda, ka ikviens vēstījums ir atradis dzirdīgas ausis, kam ir sekojusi rīcība.

Pilsoniskā Savienība – kampaņa, kura par salīdzinoši minimāliem līdzekļiem sniedza vēlētāju lokam pamatojumu un motivāciju, kāpēc par partiju ir jābalso. Pastāstīts, kas ir kandidāti, dzīves pieredze, un kur tā viņu turpmākajā darbā var noderēt. Rezultātā ir izdevies iegūt vēlētāju simpātijas.

Jaunais laiks – rezultāts partijai ir labs, bet varēja būt vēl labāks. Kampaņa nebija līdz galam pārdomāta, tā kā lielu daļu sabiedrības interesē ne tikai birokrātiskā aparāta samazināšana, bet arī citi ar ekonomiku un ģimenes budžetu saistīti jautājumi. Ja tiktu padomāts par šādiem vēstījumiem, tad rezultāts būtu labāks.

Secinājums. Nākamgad ir Saeimas vēlēšanas. Komunicēt ar sabiedrību ir jāsāk jau tagad. Jo tuvāks būsi savam vēlētājam, jo labāks būs rezultāts.Un vēl viens sīkums – pēc vēlēšanām daļu no solījumiem atcerēties izpildīt.

Jums ir ko teikt, tad rakstiet.

Ramils Kadirovs

Jūnijs /2009 - Vispopulārākie jautājumi, kas pašlaik ir visu prātos ir: vai būs devalvācija? kur dabūt naudu? kad beigsies krīze?

Uz šiem jautājumiem var atbildēt tikai tie cilvēki, kuri pārzina un vada šos jautājumus (šos jautājumus atsevišķs uzņēmējs nu nekādi nevar ietekmēt). Nav jēgas zīlēt kafijas biezumos un visu laiku apriest tos, nekā cita nedarot.

Ir pienācis laiks domāt par to, kur tālāk attīstīties un kādam biznesa pievērsties.
Šodien vislabāk būtu sākt ar racionālu skatu nākotnē. Kā būtu plānojama darbība veiksmīgākai attīstībai nākotnē. Ikviena krīze kādreiz beidzas. Un tie, kas krīzes beigās ir vislabāk spējuši adaptēties jaunajai situācijai ekonomikā un patērētāju iespējās ir ieguvēji. Krīzes rezultātā mainās pieejamais finansējums, patērētāju naudas maciņa biezums, konkurences vide, darbaspēks u.c. Tādēļ, pašlaik svarīgākais, manuprāt, ar vēsu prātu sakārtot domas un plānus

Faktori, kas noteiks veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu startu ir
1) resursu pieejamība (no kā ražo),
2) darbaspēka pieejamība un kvalitāte (prasmes un kvalifikācija, bez prasmīga un gudra darbinieka esamības nevar saražot preci vai pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību. Diemžēl mēs Āzijas valstis nespēsim izkonkurēt darba spēka lētuma ziņā, tieši tādēl ir jāskatās uz jomām ar pievienoto vērtību),
3) pieejamais kapitāls (bez naudas nevar),
4) tehnoloģijas (palielina ražīgumu, palīdz apsteigt konkurentus),

Tuvākajā laikā mēģināšu izkristalizēt tās jomas, kuras, manuprāt, varētu būt potenciālas jomas izaugsmei.

Jums ir ko teikt, tad rakstiet.

Ramils Kadirovs

Šie darbi ir veikti sadarbojoties komandā.

Audio 1:

Audio 2:

Audio 3:

Audio 4:

Audio 5:

Audio 6:

Audio 7:

<< Atpakaļ uz "Mani mārketinga sasniegumi un piemēri"

Šie darbi ir veikti sadarbojoties komandā.

<< Atpakaļ uz "Mani mārketinga sasniegumi un piemēri"

Šie darbi ir veikti sadarbojoties komandā.

<< Atpakaļ uz "Mani mārketinga sasniegumi un piemēri"