EMULATORS.LV

OKTOBRIS / 2009 – „Pasauļu kari” (The War of the Worlds) – Herberta Velsa sarakstīts romāns 1897.gadā, kurā aprakstīta nežēlīga un aizraujoša citplanētiešu invāzija uz Zemes.

Sabiedrībā milzīgu rezonansi ieguva šī darba radio iestudējums 1938.gadā. Radio iestudējums tika ieskaņots kā „reportāža tiešajā ēterī” (reportāža tiešraidē no notikumu vietām) par citplanētiešu iebrukumu un radīja paniku ļoti daudzās ASV vietās. Arī radio iestudējums Ekvadorā 1949.gadā tās galvaspilsētā radīja paniku, vēlāk dusmas un radiostacijas grautiņus. Šie tiešām ir vēsturiski fakti!

Pēc šī romāna motīviem ir uzņemta klasiska filma 1953.gadā (izmantoja lidojošos šķīvīšus) un mūsdienās daudz pazīstamāka filma (2005.gads), kurā izmantojot gigantiskus trejkājus (režisors Stīvens Spīlbergs, galvenās lomas atveidotājs Toms Krūzs).

Herberts Velss bez šī fantastikas romāna ir sarakstījis tikpat slavenus darbus „Laika mašīna”, „Neredzamais cilvēks”, „Doktora Moro sala” un daudzus citus.

Pagāja laiks un visi šie darbi kļuva par sava žanra klasiku un šedevriem.   Noteikti esat redzējuši šo un citu filmu ekranizācijas, varbūt pat dzirdējuši radioiestudējumus, varbūt lasījuši. Es jā!

Paraugieties uz datumiem, kad tika sarakstīta šie darbi, kāda rezonanse tiem ir bijusi un ir joprojām mūsdienās. Herberts Velss ir viens no izcilākajiem fantastikas žanra rakstniekiem.

Laipni aicināti iepazīties ar citiem mana BLOGA ierakstiem. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā, tad sazinieties!

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS  / 2009 - Viennozīmīgi lieliska akcija – “Mazsalacā nokritis meteorīts, izveidojot desmit metrus dziļu krāteri “.  Mazsalaca ieguvusi POZITĪVU atpazīstamību. Ja uz vietas būs gudri darboņi, tad papildus Skaņajam kalnam, Salacas upei un makšķernieku priekam, brīnišķīgajai dabai un atpūtas vietai ir parādījies jauns tūrisma objekts (vieta, suvenīri, meteorītu ekspozīcija, kāds UFO muzejs, multiflma par mazo zaļo cilvēciņu ierašanos Mazsalacā u.c.). Tas nekas ka “meteorīts ir viltots”, bet tas ir (vajag mācēt izmanot). Gluži kā Itālijā Džuljetas balkons uz kuru rāpās Romeo, gluži tāpat kā Latvijā Duntes pusē esošais Minhauzena muzejs (tas nekas, ka tāds Minhauzens Latvijā nav) vai Lohnesa ezera briesmonis Skotijā (kuru ar visām pirmklasīgajām tehnoloģijām nevar atrast). Ar to var pelnīt un radīt darba vietas (ja to dara gudri).

Esmu ļoti iepriecināts par to pozitīvo ieinteresētības publicitāti kāda tagad ir Latvijai ārvalstīs. Lasot turienes ziņojumus pat pēc atklājuma ka tas ir neīsti, tas tiek uztverts ar humoru – gan Krievijā, gan Lielbritānijā, gan Amerikas kontinentā.

Šīs ir viens no nedaudzajiem notikumiem pēdējā gada laikā, kas ļauj paskatīties ar humoru (tiesa tiem, kam šis humors ir) vai labvēlīgu attieksmi uz Latviju. Un te būs notikumi pēdējā gada laikā, kas ļāvuši paskatīties pozitīvāk uz Latviju ārvalstīs:
1) blondīņu gājiens
2) neīstais meteorīts
3) Dziesmu un deju svētki
4) Pekinas olimpiādes uzvarētāji, īpaši negaidītie panākumi (sūrā un grūtā darba rezultāts).

Jebšu visiem patīk ka Latvija asociējas kā seksa paradīze, vieta, kuru globālā depresija un ekonomiskā krīze ir skārusi visvairāk, vieta kur piekāš tūristus un var apgānīt tautai svētas lietas, slēdzot derības?

Lai arī pagājis laiks kopš šīs akcijas, tomēr domas par augstāk minēto neesmu mainījis. Ceru, ka ir cilvēki kas māk izmantot meteorīta parādību un komercializēt to un ne tikai nekā nedarīt un rādīt ar pirkstu.

P.S. Papildinājums Meteorīta kampaņa vairākos mārketinga kampaņu konkursos tika atzīta par gada labāko kampaņu, gan ārvalstu, gan pašmāju speciālistu vērtējumā.

Laipni aicināti iepazīties ar citiem mana BLOGA ierakstiem. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā, tad sazinieties!

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS / 2009 – Apsekojuma rezultāti par “Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošana un e-komerciju uzņēmumos”" rezultāti liecina, ka 2009. gada janvārī 93% uzņēmumu savā darbībā lietoja datoru, bet internetu – 86%.

2009. gada janvārī uzņēmumu īpatsvars, kuriem bija mājas lapa, sasniedza 42%. Turklāt lielākiem uzņēmumiem (ar 250 vai vairāk strādājošajiem) mājas lapa bija 87%.

Interneta mājas lapas lietošanas mērķi
(2009.gada janvārī, % no uzņēmumu kopskaita attiecīgajā grupā)

2008.gada laikā internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību iestādēm lietoja 62% uzņēmumu, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk kā 2007.gadā. 58% no visiem uzņēmumiem internetu izmantoja informācijas iegūšanai, 56% – veidlapu lejuplādēšanai, bet katrs otrais uzņēmums to lietoja aizpildīto veidlapu iesniegšanai (50%). 40% uzņēmumu internetu izmantoja pilnai elektroniskai sadarbībai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt katrs desmitais uzņēmums internetu lietoja piedāvājumu iesniegšanai elektroniskajā iepirkumu sistēmā (e-iepirkumi) (9.5%).

2008. gada laikā 16% uzņēmumu iegādājās preces vai pakalpojumus internetā un 5% internetu izmantoja preču vai pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē. Lielākie uzņēmumi (ar 250 vai vairāk strādājošajiem) elektronisko tirdzniecību veica biežāk – 23% uzņēmumu iegādājās preces vai pakalpojumus internetā, bet 10% uzņēmumu to izmantoja pārdošanai tiešsaistē. Šajā periodā tiešsaistes pirkumu īpatsvars bija 4,0% jeb 890 milj.Ls no kopējā preču un pakalpojumu pirkumu apjoma, savukārt Internetā pārdoto preču un pakalpojumu apjoms veidoja 4,4% jeb 1262 milj.Ls no uzņēmumu kopējā apgrozījuma.

* Apsekoti tika 5.1 tūkst. uzņēmumu ar 10 vai vairāk darbiniekiem. Apsekojumu veica Latvijas Centrālās statistikas pārvalde

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties!

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS - Man savā darbā ir  nācies sastapties ar dažādām biznesa kultūrām, un katrā no tām ir savi plusi un mīnusi. Tāpēc ir jāmāk veidot biznesa attiecības, veikt pārrunas, ikdienas komunikāciju, slēgt līgumus un uzraudzīt procesu. Tomēr jāsaka, ka tieši pašlaik Latvijā vairāk ir vajadzīgs apķērīgums, ātrāka reakcija un mārketingam ir jābūt daudz agresīvākam (kaut kā tas viss pašlaik izpaliek). Citādi, kamēr “vecie” guļ uz pagātnes lauriem, jaunie ņem un patriec vecos. Esmu savā praksē sastapies ar faktu, ka daudziem ir grūti ar šo faktu samierināties (tas ir tiešām sāpīgi). Šeit nav nekā personīga, tas ir bizness.Tas ir kapitālisms.

Nule kā vēl bija ziņa par to, ka atsevišķi kaimiņvalsts piena pārstrādes uzņēmumi pazaudēja tirgu kādā no eksporta tirgiem (pareizāk sakot lielākajā). Kā domājat uz kuru valsti tiks eksportēta šī produkcija? Dažkārt pārsteidz vietējo ražotāju tūļīgums un neprasme reaģēt (akcijas, cenas, īpašie piedāvājumi, reklāma, “pušings”, “promocija”, “merčendaizings” – kur tas viss ir? Kamēr Latvijas ražotāji līdz tam nobriedīs tikmēr būs jau par vēlu). Vai tiešām ir aizmirsies, ka Eiropas Savienībā ir brīva preču plūsma? Kapitālisms ir šeit un tagad, ikviens ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs katru dienu meklē sev jaunu pircēju un cīnās par to, lai viņa klientus neatņemt kāds cits.

Latvijas radio mājas lapā var noklausīties sižetu (mp3 formāts) par to, kā Latvijas uzņēmēji zaudē tirgu pašu mājās (skumīgi).

Ceru, ka kādam šīs manas domas liks saņemties.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS / 2009 - Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto apsekojumu* par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū rezultāti liecina, ka 2009.gadā internets bija pieejams 58% mājsaimniecību, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2008.gadā. 69% iedzīvotāju vismaz reizi ir lietojuši internetu.

No statistiskajiem reģioniem visvairāk mājsaimniecību ar interneta pieslēgumu bija Pierīgā – 65% un Rīgā – 64%, bet vismazāk – Vidzemē – 48% un Latgalē – 44%.

Lai piekļūtu internetam, visvairāk – 45% mājsaimniecību – tika izmantots galda dators. Palielinājies mājsaimniecību skaits, kurās interneta piekļuvei tiek izmantots portatīvais dators, sasniedzot 20%, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2008.gadā. Arī mobilo tālruni interneta piekļuvei izmantoja 20% no visām mājsaimniecībām.

Mājsaimniecībās, kurās pieejams internets, platjoslas pieslēgumu lietoja 87%, kas ir par 11 procentpunktiem vairāk nekā 2008.gadā, bet, salīdzinot ar 2007.gadu, kāpums ir divtik liels – 23 procentpunkti.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka datora un interneta lietošanas biežums ir apgriezti proporcionāls personu vecumam. 2009.gada pirmajā ceturksnī regulāri interneta lietotāji vecuma grupā 16–24 gadi bija 96%, 25–34 gadi – 85%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem – tikai 20% no iedzīvotājiem attiecīgajā vecuma grupā.

87% no visiem interneta lietotājiem to izmantoja mājās, 34% – darba vietā, bet 19% – izglītības iestādēs, taču vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem, t. i., grupā, kas ietver arī skolēnus un studentus, šis rādītājs bija ievērojami augstāks – 61%.

2009.gadā gandrīz visi interneta lietotāji (97%) to izmantoja informācijas meklēšanai un tiešsaistes pakalpojumiem, 90% – e-pasta sūtīšanai, čatošanai u.tml. sazināšanās darbībām internetā, 66% – lietoja internetbankas pakalpojumus, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā šajā pašā periodā 2008.gadā. 36%, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, interneta lietotāju to izmantoja sadarbībai ar valsts un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (informācijas meklēšana iestāžu mājaslapās, nepieciešamo veidlapu lejupielāde, aizpildītu veidlapu iesniegšana).

Šogad paplašināti tika pētīti e-komercijas rādītāji, piemēram, iemesli, kas pamudinātu veikt pirkumus internetā, norēķinu veidi un problēmas, iepērkoties internetā. Katrs ceturtais iedzīvotājs (26%) jeb 38% no interneta lietotājiem, vismaz reizi internetā bija iepirkušies un pasūtījuši preces vai pakalpojumus savām vajadzībām.

Preču un pakalpojumu pirkšana internetā
(% no interneta lietotājiem attiecīgajā vecuma grupā)

Populārākās preces, kuras iedzīvotāji iegādājās internetā, bija sabiedrisko pasākumu biļetes, elektroniskās iekārtas, kā arī apģērbi un sporta preces.

Internetā pirktās preces un pakalpojumi personīgiem mērķiem
(% no iedzīvotājiem, kas pirka preces vai pakalpojumus internetā)

Pētījuma ietvaros tika noskaidrotas arī respondentu zināšanas par patērētāju pamattiesībām, iepērkoties internetā. Rezultāti liecina, ka 20% no interneta lietotājiem nav informēti ne par vienu no patērētāju pamattiesībām saistībā ar preču iegādi tiešsaistē.

Zināšanas par patērētāju pamattiesībām saistībā ar
preču iegādi tiešsaistē 2009.gadā
(% no interneta lietotājiem)

* Apsekojums tika veikts 2009.gada 2.ceturksnī. Izlases veidā tika apsekoti 3.9 tūkst. mājsaimniecību, kurās dzīvo vismaz viena persona vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un aptaujātas visas mājsaimniecībā dzīvojošās personas minētajā vecumā. Tāpēc iegūtie rezultāti ir attiecināmi tieši uz šo mājsaimniecību un iedzīvotāju grupu.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

Oktobris / 2009 – Kāds 15 gadus vecs britu pusaudzis ir apkopojis mūsdienu padsmitnieku mediju izmantošanas paradumus.

Pusaudži patērē milzīgu daudzumu informācijas – skatoties televīziju, spēlējot datorspēles, izmantojot internetu, tomēr viņi nav gatavi par to maksāt. Tāpat viņš atzīmē, ka pusaudži neizmanto pašlaik tik iecienīto mirkoblogu tīklu twitter, tā vietā labprātāk apmainoties ar teksta īsziņām savā starpā.

Saskaņā ar šo apskatu, pusaudži klausās daudz mūzikas, taču nevēlas par to maksāt. Viņi reti klausās radio un  kompaktdiskus, dodot priekšroku klausīties mūziku straumēšanas (streaming) vietnēs vai arī, lejupielādējot to bez maksas. Vairumam pusaudžu  esošā cena ir pārāk augsta, jo pusaudža naudas maks ir ļoti ierobežots. Lai arī jaunieši skatās televīziju, viņiem nav laika skatīties regulārus raidījumus, jo sevišķi, ja tos vēlāk var noskatīties internetā.

Apkopojums ietver informāciju par radio, televīziju, interneta, laikrakstu, spēļu, kino, vīrus mārketingu, katalogu lietošanas ieradumiem. Pilnu ieskatu gūt par apskatu varat šeit.

Savukārt TNS Latvia  veiktā interneta auditorijas pētījuma 2009. gada vasaras perioda dati parāda, ka vidēji 97 % Latvijas pusaudžu (15 līdz 19 gadu vecumā) lieto internetu.

Saskaņā ar TNS Latvia datiem (pavasaris 2009) pēdējo 7 dienu laikā 15 līdz 19 gadus veci iedzīvotāji internetu lietojuši sekojošiem mērķiem:

• izmanto sociāliem tīkliem – 87%
• izmanto meklēšanas lapas – 84%
• izmanto elektronisko pastu – 79%
• izmanto mācībām un izglītībai – 66%
• lejupielādē audio/video failus – 60%
• izmanto interneta portālus – 58%
• runā pat telefonu, izmantojot internetu – 56%
• lejupielādē / ievieto bildes – 47%
• spēlē datorspēles, tai skaitā flash spēles – 43%
• runā (čato) interešu grupās – 43%.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

Oktobris / 2009 - 80% no interneta lietotājiem Latvijā savu pirkumu veikšanai izvēlas interneta veikalus, liecina SEB bankas pētījums. Salīdzinot ar 2007. gada rezultātiem, interneta veikalu lietotāju īpatsvars ir palielinājies par 12 procentpunktiem.

No vairāk kā 1000 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk internetā iepērkas aptaujātie ar augstāko izglītību (89%), ar ienākumiem virs 900 latiem (91%) un Rīgā un tās apkaimē dzīvojošie (85%). Divu gadu laikā ir mainījusies interneta veikalu lietotāju motivācija: ja 2007. gada augustā 43% respondentu uzskatīja, ka pirkumi internetā ir ērti un 28% aptaujāto – ka tas ir izdevīgi, tad 2009. gada jūlijā internetā pieaudzis to cilvēku skaits, kas norāda, ka izdevīgums jeb zemāka pirkuma cena vairāk ietekmē cilvēku lēmumu par pirkuma veikšanu (33%), savukārt mazinājies ir pirkšanās ērtuma faktors (39%).

Divu gadu laikā ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pirkumiem internetā izmanto gan Latvijas, gan ārvalstu interneta veikalus: 2007. gada augustā tie bija 25% aptaujāto, savukārt šogad jau 31% respondentu iepērkas arī ārzemēs reģistrētajos veikalos. Gan Latvijas, gan ārvalstu interneta veikalus biežāk izmanto vīrieši (38%), Latgales reģiona iedzīvotāji (36%) un aptaujātie ar ienākumiem virs 1200 latiem (47%). Visuzticīgākie vietējiem interneta veikaliem ir respondenti, kas ir vecāki par 50 gadiem (83%), ar zemu ienākumu līmeni (68%) un aptaujātie no Vidzemes reģiona (73%).

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.