EMULATORS.LV

Un jo vairāk tiek dots, jo vairāk prasīts.

DECEMBRIS / 2009 – Viss šeit minētais ir subjektīva rakstura, kā to pašlaik redzu es. Es ļoti ilgi negribēju rakstīt par šo ejošo Rīgas tūrisma popularizēšanas kampaņu. Pārrunāju šo savu draugu lokā un viņi mani iedrošināja (neviens no sociālajos portālos esošiem; minu tāpēc, lai nerastos pārpratumi). Jo es nepiekrītu citu vārdiem, ka šī kampaņa ir tikai slavējama.

Vispirms pozitīvais – beidzot tiek sniegts atbalsts tūrisma industrijai, lai tiktu piesaistīta potenciālo iebraucošo tūristu plūsma. Un atbalsts tiek sniegts uzreiz, nevis kaut kad netaustāmā nākotnē. Un tas ir svarīgi. Līdz šim tā nekad nebija bijis, tā kā atbalsts ir bijis tikai vārdos, bet darbi ir izpalikuši. Nu tas ir mainījies. Otrais, ar kampaņu darbojas profesionāļi (tāpēc vēl jo lielāka ir mana neizpratne).

Un tagad pie lietas.

Ir vispārzināms fakts, ka Latvijā ir ekonomiskā depresija. Nevajag sevi mānīt. Latvijas ekonomikas rādītāji apliecina to, ka situāciju Latvijā var raksturot tikai šādi. Ir pasludināts, ka Latvijas brīnumnūjiņa ir eksports. Iekšējais patēriņš ir zems, bezdarbs milzīgs, apsteidzošie ekonomikas indikatori pagaidām snauž (nezinātājiem –  tie ir tādi ekonomikas indikatori, kas uzrāda pieaugumu vidēji divus ceturkšņus pirms uzlabojumiem ekonomikā). Vārdu sakot – sasalums pieņemas spēkā un viss zaļais mirst (pēc ziemas gan nāk pavasaris).

No visiem segmentiem tautsaimniecībā uz doto brīdi tieši tūrisms ir tā nozare – pavasara sniegpulkstenīte -, kas visātrāk var radīt par sevi interesi, visātrāk piesaistīt ārvalstu patērētājus un viņu naudu. Viena gada laikā nevar radīt eksportspējīgu Nokia vai Skype veiksmes stāstu līdziniekus Latvijā (radīt uzreiz daudz jaunas darba vietas, uzlabot infrastruktūru, piesaistīt patērētāju masas, likt labprātīgi tērēt naudu), jo arī šie abi uzņēmumi netapa viena gada laikā.

Tāpēc ir svarīgi maksimāli labi padarīt darbu.

Vai tiešām Vācijā, Krievijā un citviet ne angliski runājošu cilvēkus var piesaistīt ar anglisko saukli LIVE RIGA (un citiem apakš saukļiem)? Vai tiešām uzdrukātajos un izvietotajos materiālos saukļi ir viegli saskatāmi un uztverami? Pat skatoties prezentāciju es nekādi nevarēju izlasīt baltos burtus uz dzeltenā fona (es centos burtot, kas tur rakstīts). Vai tiešām ir aizmirsies, ka makets datorā, izdrukāts makets un gatavs darbs pilsētvidē vai portālos (tur citās zemēs un pilsētās) ir trīs dažādi darbi, kas katrs izskatās savādāk (krāsas, lielums, uztvere, pilsētu izgaismojums, krāsainība, uztvere, konkurējošie reklāmas materiāli pilsētā).  Vērtējiet kā izskatās darbi reālajā vidē 12 fotogrāfijas ir pieejamas šeit.

Man ļoti sāpēja sirds (profesionālā ziņā) par izsmiekliem specializētajos ārvalstu portālos par misēkli pirms kampaņas sākumu kur netīšām kādam LIVE RIGA sauklī bija ieviesusies drukas kļūda „Easy to go. Hard to live/leave!” Pašlaik meklētājs izdot līdz pat 910 000 rezultātiem (atkarībā no meklēšanas kombinācijām). Angļu valodas nepratējiem „Viegli atbraukt grūti dzīvot/aizbraukt”. Godīgi sakot, prasījās pēc kampaņas pārtaisīšanas.

Vai tiešām līdz Rīgai nevar nokļūt ar autobusu, personīgo mašīnu, dzelzceļu utt.? Saturs un vēstījums? Vai tiešām ir grūti būt aktīvākiem sociālajos portālos un kontaktos ar masu informācijas līdzekļiem, lai ģenerētu regulāras ziņas par Rīgu? Turklāt ne tikai latviešu valodā? Pašlaik esošais ir nepietiekoši. Vai tiešām ir grūti piezvanīt airBaltic mārketinga cilvēkiem, kuri jau gadiem veic lieliskas mārketinga aktivitātes ārvalstīs un zina kā kurā tirgū ir jāstrādā (kas vienu auditoriju paņem, bet citu ne)? Uzņēmums tiešām strādā un reklamē Rīgu jau gadiem! Cepuri nost par viņu darbu. Malači!

Paši varat vērtēt kampaņas rezultātus attiecībā uz liveriga mājas lapas apmeklējumu un kampaņas izmaksām (publiski pieejama informācija)

Piebilde šiem skaitļiem:

1) citas zemes un pilsētas sevis reklamēšanai tērē daudz milzīgākas summas (desmitiem reižu);

2) piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katra jauna tūrista piesaistīšana izmaksā septiņas reizes vairāk par jau esoša tūrista noturēšanu;

3) nekļūdās tas, kas nekā nedara, nākamai kampaņai ir jābūt labākai;

4) uzrādītais apmeklējums ir zems, tomēr datus skatīsimies arī laika griezumā, kādi tie būs pēc trim, sešiem, deviņiem mēnešiem utt.;

5) vislabākie dati būs – cik daudz tūristu atbrauks uz Rīgu.

Pagaidām pietiks. 

Protams, var teikt, ka visa kampaņa bija jātaisa tempā un tāpēc var būt vēl nenoslīpētas lietas. Taču mīļie kolēģi saņemieties, jūt to varat! No jūsu darba ir atkarīgs, cik tūristu nākamgad atbrauks uz Rīgu un daļēji uz Latviju, kādi tūristi atbrauks uz Latviju un ko viņi pēc tam savās mītnes zemēs teiks par Latviju. Ir palikuši tikai divi mēneši, kad būs jāsāk atgādināt par Rīgu, lai piesaistītu tūristus, lai būtu to prātos un iekārojams mērķis. Un citiem teikšu, izmantojiet LIVE RIGA piedāvātos mārketinga risinājumus, jo tikai sadarbībā ir spēks. Vieniem nekas nesanāks. Jāstrādā visiem un kopā, lai būtu labāk! JŪS TO VARAT!

1) Sekot līdzi ziņām var labajā pusē nospiežot uz pogu Pierakstīties jaunumiem

2) Man var sekot līdzi arī šeit http://twitter.com/ramkad

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Tel, E-pasts, Ziņojums!

Ramils Kadirovs

DECEMBRIS / 2009 – Šoreiz par izvairīšanos no biežāk pieļautajām kļūdām biznesā, kas varēja arī nebūt, apkopojot citu savulaik aprakstīto un papildinot ar saviem ieteikumiem.

1. Neefektīvs mārketings vai mārketinga trūkums. Neskatoties uz plaši izplatītajiem priekšstatiem – ja ir laba prece vai pakalpojums, tad pircējs atradīsies – ir ļoti maz tādu preču vai pakalpojumu, kas spēj “pārdot paši sevi” (tos pērk, tāpēc ka tie ir labi, kvalitatīvi, nepieciešami). Ja uzņēmējam pašam nav laika nodarboties ar produktu mārketingu, tad tas ir jāuztic profesionālim. Mārketings palīdz pārdot preci un iegūt nepieciešamos līdzekļus, ar kuru palīdzību bizness tiek uzturēts un attīstīts. Mūsdienu biznesā mārketings ir nepieciešamība un ikdienas darbs.

2. Nepārdomāta vietas izvēle uzņēmējdarbībai. Zema nomas maksa vēl visu neizšķir. Pat vislabākā kafejnīca, veikals vai salons nespēs rentabli darboties, ja tas atradīsies klientiem neizdevīgā vietā. Meklējot vietu savam uzņēmumam, ir jāņem vērā gan tas, kāda būs cilvēku un transporta plūsma gar to, gan tas, cik potenciālo pircēju iegriezīsies veikalā un cik paies garām darba dienas laikā, noslēdzoties darba dienai un brīvdienās (kā arī sezonalitātes faktors).

3. Svarīgu lietu un nepatīkamu lietu atlikšana. Uzsākot savu biznesu, uzņēmējs drīz vien izjūt to, kā tiek ierakts dažādu papīru kalnos. Ja šie darbi tiek atlikti uz vēlāku laiku, tad dokumentu kalns tikai augs vēl lielāks, un iznākumā uzņēmējam nāksies darīt visu pēdējā brīdī. Pats esmu pamanījis, kad tieši tad daudzi bijušie uzņēmumu darbinieki (kas ir nolēmuši uzsākt savu biznesu) saprot to darbu, ko ir darījis grāmatvedis, mārketinga cilvēks u.c. Jo paši uz savas ādas sajūt to darba apjomu, kas ir bijis jādara šiem un citiem cilvēkiem liekot lietā savas zināšana un pildot dažādas prasības un uzdevumus.

4. Patērētāju vajadzību ignorēšana. Uzņēmējam izdodas pievērst pircēja uzmanību savai precei vai pakalpojumiem, taču ir ļoti daudz jāstrādā, lai šo uzmanību pastāvīgi noturētu. Patērētāju vajadzību apmierināšana un viņam izdevīga apkalpošana ir svarīgs veiksmīga biznesa priekšnoteikums. Ja uzņēmējs to neievēro, pircēji/lietotāji atrod to/citu, kurš spēj nodrošināt viņiem šo pakalpojumu vai preci.

5. Konkurences ignorēšana. Patērētāju lojalitāte kļūst nenoturīga. Šodien pircējs iet tur, kur tas var atrast labāku vai lētāku preci atkarībā no savām vajadzībām. Tas notiek pat tad, ja ir izveidojušās ilglaicīgas darījumu attiecības. Uzņēmējam ir jāseko saviem konkurentiem un to aktivitātēm. Jāatrod laiks jaunu metožu izstrādei, lai veicinātu preču pārdošanu un uzlabotu, klientu apkalpošanu.

6. Nekompetenti darbinieki. Darbā ir jāpieņem darbinieki, kuri ir nepieciešami uzņēmuma darba procesam. Pieņemot kādu darbā, ir jāpārliecinās par to, ka šis cilvēks spēj pareizi pildīt savus darba uzdevumus. Ir jāatceras, ka apmierināti darbinieki savu darbu veic daudz labāk par neapmierinātiem (motivācija un gandarījums). Pēdējā laika tendence, protams, ir ekonomēt uz zinošiem speciālistiem (tā kā  to samaksa ir augstāka par mazāk kvalificētiem un pieredzējušiem), taču šādā gadījumā uzņēmumi riskē zaudēt konkurences cīņā ar citiem uzņēmumiem (vienalga vai tas būtu uzņēmums no blakus ielas, citas pilsētas vai valsts), tā kā lēts darbinieks bieži vien nozīmē ieguldījums uzņēmuma apgrozījuma palielināšanā būs daudz mazāks par kompetenta darbinieka devumu, mazāk iniciatīvas u.c.

7. Erudīcija vairākās jomās. Iespējams, ka uzņēmējs spēj un prot gatavot garšīgu ēdienu, vislabāk veikt dzīvokļu un māju remontus vai taisīt funkcionālākās un skaistākās mājas lapas internetā. Taču tas nebūs pietiekoši. Lai sava uzņēmuma pakalpojumus pārdotu, vēl ir mazliet jāpārzina grāmatvedība, personāla vadīšana u.c. Ja šādu prasmju trūkst tad tās ir vai nu jāapgūst vai arī jāpiesaista vajadzīgie speciālisti.

8.Naudas plūsmas kontrolēšana. Uzņēmējam noteikti ir jāpārzina naudas plūsmas kustība, lai vismaz aptuveni zinātu to, cik un kurā laikā uzņēmums pelna un tērē. Kā zināms, ja nav naudas, nav arī biznesa. Ja uzņēmumam trūks naudas, to sagaida dažādas problēmas. Uzņēmējam ir skaidri jāzina, kā sekot naudas plūsmai, kas ienāk biznesā un tiek tērēta dažāda veida maksājumiem.

9. Šaurs redzesloks. Visi uzņēmēji sāk biznesu ar vīziju par to, kā viss notiks un attīstīsies. Taču ne visam ir lemts piepildīties. Ir jāmeklē padoms un jācenšas izvērtēt radušos situāciju. To var izdarīt ļoti dažādi – lasīt literatūru par to, kā vadīt mazo biznesu, apmeklēt specializētās mājas lapas internetā, kas ir veltītas šiem jautājumiem, pārrunāt problēmas ar draugiem vai paziņām, kuriem jau ir sava pieredze, tādējādi izvairoties no iespējamām kļūdām un draudiem par kuru esamību ir bijis grūti iedomāties.

10. Neadekvāta plānošana. Kā zināms, bizness ir jāsāk ar reāliem un strikti noteiktiem mērķiem, ieskaitot to izpildes termiņus. Piemēram, ir nepareizi par biznesa mērķi izvirzīt vienkārši pārdošanas apjomu palielināšanu. Tā vietā ir konkrēti jānosaka, cik liels apmērs pārdošanai ir jāsasniedz (piemēram, 19000 latu gadā). Pēc tam ir jāizveido plāns šī mērķa realizēšanai, sadalot to pa posmiem un nosakot katram plāna uzdevumam konkrētu izpildes termiņu. Ir svarīgi pārskatīt sasniegto un padarīto katru dienu un veikt progresa monitoringu. Ja nepieciešams, plānā r jāveic korekcijas. Tas nav akmenī iecirsts. Jo elastības principu biznesā neviens nav atcēlis. Protams, process (plānošana, monitorēšana) nav nevajadzīgi jāsarežģī (arī man ir nācies pavadīt n-tās stundas pie tiešām nevajadzīgu atskaišu rakstīšanas vai nesaprotamās sapulcēs, tā vietā, lai nodarbotos ar reālu ieguldījumu darbā).

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Tel, E-pasts, Ziņojums!

Ramils Kadirovs

DECEMBRIS / 2009 - Saeima 4.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas attieksies uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir mājas īpašnieks un kāda ir tās platība. Paredzēts, ka jaunais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums stājies spēkā ar 2010.gada 1.janvāri. Likuma teksts ir pieejams šeit.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU.

DECEMBRIS/2009 - Ieskatam sniedzu populārākos pieprasījumus pasaules vadošajās meklētājprogrammās šogad. Dati valstu dalījumos, valodās un alfabētos atšķiras. Tālāk tiek sniegta vispārināta informācija

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram, “Tirdzniecība”.

DECEMBRIS – Live Rīga kampaņa notiek septiņās valstis – Norvēģijā, Vācijā, Somijā, Igaunijā, Zviedrijā, Lietuvā, Krievijā. Kampaņas kopējais budžets 669 505 LVL.

Norvēģija (85 006 LVL)

Kampaņa norisinās 4 pilsētās: Oslo, Bergenā, Stavangerā un Alesundā.

• Prese: Aftenposten (Oslo), Bergens Tidende, Stavanger Aftenblad, Sunnmørsposten (Alesunda). Reklāma šajos preses izdevumos parādīsies 4 – 5 reizes katrā;
• Internets: Rīgas reklāmai tiek izmantots ceļošanas portāls Finn.no, kurā Rīgu reklamēs 4 nedēļu garumā;
• Vide: Oslo un Stavangerā Rīgas reklāmas tiks izvietotas uz vides reklāmas stendiem – 125 stendi Oslo un 150 stendi Stavangerā, savukārt Bergenā reklāma parādīsies uz 60 autobusiem. Vides reklāmas kampaņa Norvēģijā sāksies no 14.decembra un Oslo un Stavangerā ilgs 1 nedēļu, bet Bergenā 2 nedēļas. vairāk…