EMULATORS.LV

JANVĀRIS / 2010 – Vislielākais jebkura uzņēmuma aktīvs ir klienti (pircēji, lietotāji) – tas vēlreiz un vēlreiz jāpatur prātā ikvienam uzņēmumam, īpašniekiem, vadībai, darbiniekiem. Jebkura uzņēmuma panākumi balstās uz klientu vajadzību un vēlmju izpildīšanu, atbalstot, sniedzot risinājumus.

Klientu vajadzību izpratne nemaz nav tik grūta. Klienta motivācija, lai iegādātos preci ir pieradums tieši pie konkrētā uzņēmuma produktiem, drošums un uzticība, kas ir iegūta ilgākā laika posmā pērkot vai lietojot uzņēmuma preces vai pakalpojumus, apmierinātība ar kvalitāti, laba reklāma u.c. Uzņēmumā ir jāsaprot (jāatrod) šos faktorus, kas iedrošina iegādāties preci vai pakalpojumus, tad viņi spēs sasniegt vēlamos pārdošanas rezultātus un ieņēmumu pieaugumu.

Jāmēģina saprast, kas klientu motivē īstenot pirkumu. To var paveikt skatoties ar klienta acīm un nevis uzņēmuma acīm, tā pozīcijām. Kas tieši ir vajadzīgs un kāpēc? Tad var sākt pārējos mārketinga pasākumus – informēšanu, prezentēšanu, publicitāti, reklamēšanu utt.

Protams, arī preces vai pakalpojuma kvalitātei ir nozīme. Neviens mārketinga budžets nespēs ilgstoši sekmēt sliktas kvalitātes preces pārdošanu (cenas un kvalitātes attiecība plus apmierinājums par iegādāto).

Uzņēmumam ir jābūt lietas kursā par klienta vēlmēm. Lai cik tas banāli nebūtu, bet vēlējumu un ieteikumu kastītes esamība veikalā, blogu vai speciālas sadaļas esamība interneta mājas lapā, nelielas vai visaptverošas aptaujas (atkarībā no uzņēmuma lieluma un vajadzībām), saziņa ar tirdzniecības personāla palīdzību, kuri tieši komunicē ar klientu, palīdz uzņēmuma darbā un palīdz pieņemt pareizos lēmumus (ja ir pašu vēlēšanās to darīt). Tādējādi klienti sajūt, ka to balss ir sadzirdēta, vēlmes ir uzklausītas  un pat ņemtas ērā. Tas ļauj noturēt esošos klientus, piesaistīt jaunus un sekmēt pārdošanas rezultātu. un uzticība jūsu uzņēmumam augs sasniedzot jaunas virsotnes.

Savukārt ja netiek pievērsta uzmanība klientu vajadzību izpratnei un atbilstošo preču vai pakalpojumu piedāvāšanai, tad uzņēmums riskē veicināt klientu neapmierinātības pieaugumu, kas veicina pirkumu skaita un summas samazināšanās, uzticības kritumu, negatīvo atsauksmju pieaugumu.

Konkurentiem šādi uzņēmumi ir kā dāvana. Jo konkurentiem strauji samazinās jaunu klientu piesaistīšanas izmaksas. Der paturēt prātā –  viena jauna klienta piesaistīšana izmaksā daudz daudz reizes dārgāk par jau esoša klienta noturēšanas.

Turklāt pircēja un pārdevēja attiecības jāskatās plašāk – tās ir tirdzniecības centru saimnieku un to veikalu-nomnieku vajadzības, banku un to apkalpojamo uzņēmumu vajadzības, tā ir tirgū esošās kartupeļu pārdevējas un pircēja attiecības, tā ir interneta pakalpojumu lietotāja un pieslēguma nodrošinājuma uzņēmuma attiecības.

Jau tagad var vērot, ka tie, kas pašlaik neiedziļinās klientu vēlmēs un vajadzībās pamazām zaudē savus klientus. Savukārt, citi iegūst jaunus klientus, un līdz ar krīzes noslēgumu šādi uzņēmumi būs sev sagatavojuši jaunu pamatu izaugsmei. Klientu vajadzību ignorētāji būs milzīgi zaudētāji, jo būs par vēlu. Taču nevajag aizmirst, ka katra klienta vajadzības laikam ritot mainās dažādu apstākļu dēļ, tā kā par klientu būs jārūpējas vienmēr.

Praktiski vajadzību piemēri – uzņēmuma attīstībai nepieciešamas papildu finanses, interneta pakalpojumu lietotājam – kvalitatīva un laikam atbilstoši interneta pakalpojumi ar pieejamība, žurnāla lasītājam – atrast tur nepieciešamus materiālus (kas nav jau iepriekš 100 reizes jau publicēti), pārtikas produkta pircējam – kvalitatīvs pārtikas produkts par pieņemamu cenu, apģērba pircējam – kvalitatīvs un modīgs apģērbs utt.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

JANVĀRIS – Dati saskaņā ar jaunākajiem comScore, Inc. mērījumiem  par pasaules meklētāju (search engines) tirgu ir sekojoši

Izcelsmes valstis: Yandex – Krievija, Baidu un Alibaba – Ķīna, NHN – Koreja

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram “Mārketings”, “Internets” vai “Prese”. Varu Jums noderēt biznesā vai  mārketingā – SAZINIETIES!

JANVĀRIS - Sniedzu nelielu ieskatu aizvadītajā gadā veiktajā aptaujā pēc ES pasūtījuma par Eiropiešiem un tūrismu, kas sniedz nelielu ieskatu eiropiešu un katras atsevišķas valsts iedzīvotāju atpūtas paradumos (no tūrisma viedokļa).

Aptuveni 63% ES iedzīvotāju ceļo (dodas atpūtā brīvdienās). Puse no ES iedzīvotājiem priekšroka dod mītnes zemei. 1 no 10 es iedzīvotājiem) izmanto pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt 54% no tiem to dara lētākas cenas dēļ. Lielākā daļa aptaujāto izveļas tradicionālos jau iecienītos tūrisma maršrutus (74%). Izvēloties ceļojuma mērķi vai naktsmītnes vietu pirmkārt novērtē gūstamo labumu attiecībā pret tērējamo naudu (44%), cena ir nozīmīga 27% atpūtnieku. 60% aptaujāto 2010.gadā plāno atpūsties ārpus mītnes vietas. Lielākā daļa no tiem, kas 2010.gadā plāno brīvdienas, ir plānojuši ilglaicīgu atpūtu (27%).

Mazliet pievēršoties Latvijas iedzīvotāju atpūšanās (ceļošanas/tūrisma) paradumiem. Paradumi ir salīdzinoši atšķirīgi no caurmēra ES atpūtnieku paradumiem. Izvērtējot tuvāk katras valsts uzradītos datus kļūst skaidri arī iemesli kādēļ (iepazīties ar visiem aptaujas rezultātiem var zemāk) Latvijas iedzīvotāji labprātāk atpūšas Latvijā (29%), Lietuvā (10%) un Zviedrijā (5%). Mēnesis, kad visvairāk dodas atpūtā ir augusts. 14% izvēlas pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt 82% to dara zemākas cenas dēļ. Galvenie faktori, kas kalpo ceļojuma mērķa un naktsmītnes izvēlē ir mazliet atšķirīgāki no citām valstīm – pirmā vietā nozīme ir cenai 49%, tad kultūras pievilcībai (34%) un tikai tad seko labuma pret tērējamo naudu izvērtējums ( 23%). 9% no aptaujātiem 2010.gadā varēs atpūsties bez problēmām, 25% nāksies veikt naudas uzkrājumus, lai atpūstos, 5% nāksies aizņemties, ja būs vēlēšanās atpūsties, 26% esošā ekonomiskā situācijā finansiālu apsvērumu dēļ nevarēs atļauties atpūtu, 14% nekas neceļo/neatpūšas, 22% nemācējas dot skaidru atbildi.

Industrijas dalībniekiem tieši tagad ir laiks iebraucošā tūrisma veicināšanai, kad var stāstīt par Latviju, lai vilinātu ceļotājus, kā arī iepazīt citu valstu profesionāļu prognozes un pašu atpūtnieku motivāciju un plānus.

Viss ziņojums par Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju ceļošanas paradumiem ir pieejams šeit – iepazīties.

Eiropas tūrisma industrijas skaitļi.

Īrijas tūrisma attīstīšanas plāns.

Ceļošanas/atpūtas galamērķi 2010.gadā. Lielbritānijas tūrisma industrijas ieteikumi savas valsts iedzīvotājiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram “Mārketings” , “Tirdzniecība” vai “Tūrisms”. Varu Jums noderēt biznesā vai  mārketingā – SAZINIETIES!

Pasaulē ir vairākas valstis, kurās globālais tirgus līderis Google starp interneta meklētājiem nav pirmajā vietā, atrodoties diezgan iepakaļ nacionālajiem tirgus dalībniekiem. Tāda ir Ķīna, Krievija u.c.

Krievijā tikko ir paziņoti aizvadītā gada pieprasīto vārdu tops Yandex! meklētājā, kas ir valsts populārākais meklētājs, kura pakalpojumus izmanto arī citas plašu popularitāti iecienījušas vietnes. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Yandex meklētājā pieprasījumu skaits gada laikā ir audzis par 90%, kas ir lielākais pieaugums starp pasaules nozīmīgākajiem meklētājiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram “Internets” , “Mārketings” vai “Bankas”. Varu Jums noderēt biznesā vai  mārketingā – SAZINIETIES!

JANVĀRIS / 2010 - Ir stājušies spēkā grozījumi Tūrisma likumā, kas precizē kompleksā tūrisma pakalpojuma definīciju, nosakot, ka tas ir tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma, attiecas uz periodu, kas ir garāks par 24 stundām, un ietver diennakts izmitināšanu vai vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem – transportu, izmitināšanu, citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma.

Vienlaikus  precizēta tūrisma operatora definīcija, nosakot, ka tas ir komersants, kas organizē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Latvijā vai ārvalstīs un šos pakalpojumus piedāvā vai pārdod klientiem tieši vai ar tūrisma aģenta starpniecību, savukārt, komersants, kas tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus, ir tūrisma aģents. Līdz ar grozījumu Tūrisma likumā stāšanos spēkā tiek atcelta arī prasība par tūristu gidu obligāto sertifikāciju.

Grozījumi Tūrisma likumā paredz tiesības vietējai pašvaldībai savas teritorijas ārtelpā noteikt tūrisma objektus un apskates vietas, par kurām vispusīgu informāciju var sniegt tikai savu profesionālo kvalifikāciju apliecinājis tūristu gids. Konkrētās pašvaldības kompetencē arī ir izdot savus saistošos noteikumus, kuros tiek reglamentēta tūristu gida profesionālās kvalifikācijas apliecināšanas kārtība. Tomēr, pašvaldībām, izstrādājot šādus saistošos noteikumus, ir jāievēro Eiropas Savienības normas un Latvijas kā dalībvalsts saistības, kas attiecas uz iekšējā tirgus jautājumiem.

Ekonomikas ministrija ir nodevusi saskaņošanai ar starpniekinstitūcijām  Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību un klientam sniedzamo informāciju”, kas precizē komersantu – komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju pienākumus un kompetenci.

MK noteikumu projekts skaidrāk noteiks tūrisma aģenta un tūrisma operatora pienākumus un atbildību, tādejādi izslēdzot pastāvošās neskaidrības nozarē, t.sk. arī saistībā ar klientu iemaksātās naudas drošības garantijām. Vienlaikus, paredzēts izveidot tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datu bāzi, kas būs informatīva platforma klientiem, lai pārliecinātos par tūrisma pakalpojuma sniedzēja darbības tirgū legalitāti, kā arī sniegs vispusīgu informāciju par situāciju tirgū, kas ir nozīmīgi tirgus kontroles un turpmākas attīstīšanas nodrošināšanai.

Spēku ir zaudējuši  zaudējušiem 2008.gada 20. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.943 “Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtība”, kas noteica teritorijas un objektus, kurās, pakalpojuma sniegšanai, nepieciešamas noteiktas kategorijas sertifikāts, kā arī kārtību, kādā sertifikāts iegūstams un pagarināms tā derīguma termiņš.  Ziņas avots – Ekonomikas ministrija. Tūrisma likums ir pieejams šeit.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi.

JANVĀRIS - Kā vēsta pētījums “E-komercija: tendences un viedokļi. Pētījums par Latvijas interneta lietotājiem” (“Gemius” pētījums par Latvijas interneta lietotājiem” ir veikts sadarbībā ar “Delfi” un “Creative Media Services”), šī brīža ekonomiskā situācija ir acīmredzami ietekmējusi interneta veikalu tirgu Latvijā.

Salīdzinot ar 2007.gadu, ir redzams, ka iedzīvotāju gan pozitīvā, gan negatīvā attieksme attiecībā uz iepirkšanos internetā šo gadu laikā nav būtiski mainījusies. Kā arī, Latvijas interneta veikalu pircēju (e-pircējs) uzvedībā ir novērojama globālās ekonomiskās krīzes ietekme.  Taču, kā rāda e-komercijas pētījumi Austrumu un Centrālās Eiropas valstīs kopumā, ir novērojams stabils pieaugums interesei attiecībā uz iepirkšanos internetā.

Pētījums ir parādījis vairākas interesantas tendences. Piemēram salīdzinot ar 2007.gadu, vairāk aptaujāto (grupā, kas norādījusi, ka  neiepērkas internetā), kā iemeslu tam, ka neveic pirkumus internetā norāda naudas trūkumu (2007.gadā – 6%, 2009.gadā 17%).

Kā arī, diskutējot par Latvijas e-komercijas tirgus attīstību, var apgalvot, ka Latvijas e-komercija pēdējos gados, kopš 2007.gada nav pilnībā izmantojusi savu augšanas potenciālu. Tikai katrs desmitais e-pircējs apgalvo, ka turpmāk plāno iepirkties internetā biežāk, kas  ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar 2007.gadu. Taču, e-pircēju īpatsvars, kuri ir atzinuši, ka ir iepirkušies internetā ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2007.gadu, kas parāda, ka e-komercijas tirgus ir kļuvis piesātinātāks, nekā tas bija pirms diviem gadiem. Taču tik un tā, tikai katrs trešais aptaujātais, kas līdz šim nav veicis pirkumus internetā, apgalvo, ka plāno tos veikt nākotnē, kas ir būtisks kritums salīdzinot ar 2007.gadu. Jebkurā gadījumā apskatot šos rezultātus, noteikti jāņem vērā apgalvojumus, ka iepirkšanos internetā tiešā veidā ietekmē finansiālā krīze.

Neskatoties uz ekonomiskās stabilitātes trūkumu, e-komercijas pozīcija nešķiet apdraudēta. Vidēji vairāk nekā 2 no 3 interneta lietotājiem  pētījumā atzīst, ka ir veikuši pirkumus internetā, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu (2007.gadā 52%, 2009.gadā 71%).

Kā rāda pētījums, Latvijas interneta lietotāju vidū, zināmākie interneta veikali ir: xnet.lv, 220.lv, euroshop.lv un neostore.lv. Attiecībā uz interneta izsoļu vietnēm, atpazītākā ir eBay.com. Taču kopumā lielākā daļa (95%) no Latvijas e-pircējiem iepērkas Latvijas interneta veikalos un tikai katrs piektais izmanto izsoļu interneta vietnes.

Balstoties uz aptauju, interneta veikali ir novērtēti augstāk par izsoļu vietnēm, kā iemeslus minot to, ka interneta veikalos veikt pasūtījuma procedūru esot vieglāk un pastāvot lielāka pārliecība, ka saņemtais produkts sakritīs ar gaidīto. Tajā pašā laikā nosaukt konkrētas interneta veikalu priekšrocības salīdzinājumā ar izsoļu vietnēm ir varējis tikai katrs trešais aptaujātais e-pircējs. Attiecībā uz darbībām, ko e-pircēji veic izsoļu vietnēs, salīdzinājumā ar 2007.gadu ir vairāk pirktu un pārdotu produktu, kas nozīmē, ka patērētāji kļūst par aktīvākiem e-komercijas dalībniekiem.

Par spīti recesijai, šī mūsdienu iepirkšanās veida popularitāte sniedz cerību, ka e-komercijas tirgus nepārstās funkcionēt. Taču jebkurā gadījumā interneta veikalu un izsoļu vietņu aktivitātēm jābūt precīzi mērķētām tieši uz patērētāja vajadzībām un interesēm. Un, protams, galvenā interneta veikalu priekšrocība attiecībā uz citiem veikaliem, ir zemāka cena. Saistībā ar to, izteikta tendence Latvijas e-pircēju vidū ir tas, ka tiek salīdzinātas cenas izmantojot salīdzināšanas dzinējus. Lielākā daļa e-pircēju iegaumē, kuri interneta veikali ir lētākie un 63% no tiem šos veikalus turpmāk arī lieto.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi.

JANVĀRIS - Jaunākie dati no Kalifornijā bāzētās “Net Applications”" kompānijas

Meklēšanas pieprasījumu sadalījums atkarībā no ierīcēm: datorierīces – 98,36%, mobilās ierīces (telefoni) – 1,35%, „rokas ierīces” (handheld) 0,09%, konsoles – 0,05%.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi.