EMULATORS.LV

MARTS / 2010 – Kā zināms, dzīvē mēs ne reti viens otru vērtējam pēc pirmā iespaida. Satiekam cilvēku un izlemjam – vai viņš ir simpātisks vai nē, vai ar viņu var sadarboties vai nē. Lai vai kā negribētos to atzīt, bet tā tas ir. Tikai pēc laika sākam novērtēt saturu. Līdzīgi ir ar uzņēmumiem. Bet par to parasti kaut kā nemaz nerunā.

Tālāk pie lietas, minēšu dažus piemērus no pieredzētā!

Ja es potenciālais klients atnāku uz veikalu un tur mani sagaida nezinoša vai nelaipna pārdevēja, tad pirkums netiks veikts.

Man pašam ir „niķis” dažreiz paprasīt par lietu. Ja veikalā aktīvi tiek reklamēts skūšanās krēms, tad es arī paprasīšu kurš der manam ādas tipam (atbildes, starp citu, nebija, jo pārdevēja-tirdzniecības veicinātāja mācēja tikai smaidīt, bet mani tiešām interesēja šis jautājums, tā kā kurš katrs skūšanās krēms neder) vai arī kurpju veikalā pārdevējai prasīju -„kādas krāsas zeķes der pie brūnām kurpēm, kuras tikko nopirku”  - (pārdevēja deva savus ieteikumus un pat zināja kāda tipa soma un josta piestāv).

Ja mēs ar reklāmas materiālu palīdzību pūlamies ieinteresēt klientus, tad reklāmas materiālos nepieļaujam valodas kļūdas un noalgojam profesionālu tekstu rakstītāju, jo viņš zina uz kādām stīgām ir jāspiež.

Ja gribam piesaistīt klientus Krievijā, Brazīlijā vai Korejā – tad pilnīgi visus mārketinga materiālus gatavojam šo valstu pamatvalodās un nevis angļu valodā. Šo materiālu sagatavošanas darbus uzticam zinošiem lietpratējiem un nevis 11. klases skolniekam, kurš visu sagatavos par piecdesmit santīmiem. Esmu redzējis ne vienu vien Latvijas uzņēmuma reklāmas materiālu, kur jau virsrakstā nav saprotams ko uzņēmums īsti piedāvā. Neviens potenciālais klients neies iedziļināties un burtot kļūdainu materiālu. Turklāt šajā ziņā grēko pat lielie uzņēmumi.

Ja gribat iepazīstināt ar savu uzņēmumu auditoriju Latvijā vai ārpus ar interneta mājas lapas palīdzību, tad regulāri atjaunojam mājas lapu gan dizainiski, gan funkcionāli, gan saturiski. Desmit gadus vecas mājas lapas nespēj piesaistīt potenciālo pircēju, tā kā interneta industrija ir strauji attīstījusies. Ja pēdējās ziņas mājas lapā ir piecus gadus atpakaļ vai ziņas parādās tikai reizi gadā, tad tas liecina tikai to, ka jūsu uzņēmumā nekas nenotiek. Pircēji vēlas zināt kā klājas viņu uzņēmumam no kura tiek pirkta produkcija, savukārt sadarbības partneri vēlas pārliecināties par uzņēmuma dzīvības pazīmēm.

Ja mājas lapā ir lietota nekvalitatīva valoda – latviešu, krievu, angļu vai cita – tad pat vislabākais SEO (meklēšanas rezultātu uzlabošana internetā) nenostrādās, jo uzduroties šādam tekstam interesents ātri vien no mājas lapas dosies prom uz neatgriešanos.

Ja pozicionējat sevi kā ekskluzīvu pakalpojumu vai preču piedāvātāju, tad preces un pakalpojumus piedāvājam atbilstoši šim faktam. Un nevis veikalā ar gadiem nekrāsotām un apdrupušām sienām, mēbelēm, kuras pirktas par pieciem latiem utt. Šādā veidā tiek degradēts ekskluzivitātes jēdziens. Galu galā modes dizainera tērpus, īpašu tehniku vai VIP pakalpojumus arī jāiesaiņo un jāpiedāvā atbilstošā kvalitātē un nevis maisos, kuros parasti izmet atkritumus.

Un, protams, ikvienai profesijai ir sava funkcija un pienesums biznesā, tāpēc nebrīnīsimies, ka lietas iet nepareizi, ja biznesa organizācija dažādu optimizāciju rezultātā ir sākusi klibot, jo bija pamatota nepieciešamība taupīt naudu. Nevar prasīt tehniskajam direktoram saprast loģistiku, grāmatvedei mārketingu vai šoferim IT sistēmu administrēšanu.

Viss augstāk minētais un arī neminētais ir ikdienā sastopama parādība dažādās jomās. Būtu vērts atcerēties, ka arī tas viss atsaucās uz uzņēmuma darba panākumiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

MARTS – Ir apstiprināts Ekonomikas ministrijas Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.-2011.gadam.

Plānā uzsvars likts uz komersantu eksporta konkurētspējas celšanu, atbalstot jaunu produktu izstrādi un ieviešanu tirgū, augstas pievienotās vērtība produktu ražošanu un darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu. Plānā kopumā iekļauti 82 pasākumi trīs galvenajos rīcības virzienos: eksporta konkurētspējas veicināšana; atbalsta instrumenti; un līgumtiesiskais nodrošinājums.

Lai pastiprinātu ekonomiskās aktivitātes fokusu uz segmentiem, kur nav pietiekamas privātā sektora iesaistes, plāns paredz konkrētu finanšu instrumentu pieejamības nodrošināšanu gan rūpniecības, gan lauksaimniecības preču ražotājiem (eksporta kredītu garantijas, ES eksporta kompensācijas un lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantijas, izejvielu garantijas, aizdevumi komersantiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem).

Paredzēts paplašināt līgumtiesisko bāzi ar Latvijai nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības partneriem ārpus Eiropas Savienības (Krievija, Ukraina u.c.) tādējādi, radot labvēlīgākus nosacījumus eksporta attīstībai.

Iepazīties ar plānu var šeit.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi.

MARTS / 2010 – Pašlaik visa konkurences cīņa ir pārgājusi uz zemo cenu segmentu, kad uzņēmumi cenšas piedāvāt patērētājiem aizvien zemākas cenas par produktiem vai pakalpojumiem un vienlaicīgi ziedo un iemin dubļos visus pagātnes ieguldījumus, kas tika veikti reklāmā, tēla radīšanā, kvalitātē, sabiedriskajās attiecībās utt.

Tagad, kad vakardienas veiksminiekiem uz papēžiem min ienācēji, nākas domāt. Kā saka – dzīve nav tikai rožu dārzs, bet ir arī ērkšķi.

Viens no risinājumiem ir jaunu brendu (zīmolu) ieviešana, kas ir orientēti uz zemākas klases segmentiem vai konkurentu aktivitāšu slāpēšanu. Būtu ne visai apdomīgi spēlēties ar jau esošo brendu parametriem – produkta cenu, kvalitāti, reklāmu, pozicionējumu. Tā vietā tomēr būtu jāievieš jauni brendi (bandinieki, kuri pildīs uzņēmuma aizsardzības vai uzbrukuma funkcijas), un tie tad arī ir jāsūta kaujā. Ja to darīs uzņēmuma galvenais brends, tad, atsākoties labākiem laikiem, patērētājiem nekādi nebūs iespējams izskaidrot un pamatot uzņēmuma produktu politiku un tas atspoguļosies uz rezultātiem. Vienlaikus uzņēmumam ir jāizkalkulē – vai jaunieviestais „lētākas”” klases brends nenodarīs kaitējumu uzņēmuma jau esošajiem brendiem (pakalpojumiem, produktiem), novirzot paša klientus uz lētāko galu.

Neapšaubāmi, uzņēmumam ir jātur roka uz tirgus pulsa – kā jūtās viņu patērētājs, kāds ir viņa maciņa saturs, kas pašlaik ir svarīgs utt. Taču ja uzņēmums darīs sev sliktu un sāks ilgstoši strādāt ar zaudējumiem – tad sagaidāmais rezultāts ir skaidrs, un uzņēmuma dzīvotspējas izredzes samazinās.

Šis paņēmiens vairāk ir vērsts uz pretuzbrukumu veikšanu, ja tirgū darbojās cits agresīvi noskaņots uzņēmums, lai neļautu tam izvērsties. Tā kā ir pat labi, ja uzņēmuma brendu portfelī pastāvīgi ir vairāki brendi, kurus var izmantot dažādiem mērķiem, neaiztiekot pašu galveno brendu. Ar uzņēmumu, kuram ir vairāki bandinieki azotē ir grūtāk cīnīties.

Praksē nav viss tik vienkārši kā šeit augstāk ir minēts, bet aptuvenais princips ir ieskicēts. Ir arī citi risinājumi, bet viss taču nav jāstāsta.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

MARTS 2010 – Nesen gadījās aktīvi piedalīties viena ļoti atpazīstama pārtikas produkta plusu un mīnusu analīzes grupā (nosauksim to tā). Doma/uzdevums bija saprast, kādā situācijā no mārketinga (patērētāju) viedokļa atrodas brends, tajā esošie produkti, kas noticis ar pārdošanas rezultātiem un patērētāju uztveri attiecībā uz šo produktu/produktiem pēdējā (viena) gada laikā.

Neminot detaļas, teikšu. Produkts ir kvalitatīvs, iemīļots, notiek regulārs darbs pie mārketinga (tiek ņemts vērā arī pircēju maksātspējas rādītāji). Tomēr, neskatoties uz daudzajiem plusiem, atklājās mīnusi, kas saistās faktā, ka “ARĪ PAR LABIEM PRODUKTIEM / PRECĒM/ PAKALPOJUMIEM SAVI KLIENTI/PIRCĒJI  UN POTENCIĀLIE KLIENTI IR JĀIZGLĪTO UN JĀINFORMĒ VIENMĒR”.  Apskatītais produkts patērētāju apziņā bija apaudzis ar mītiem – tas esot neveselīgs, patstāvīgi palielinot cenu, tā kvalitāte neesot ne par mata tiesu sliktāka par lētāku analogu cenu, ražotāji šmaucoties ar gramiem u.t.t. Kā rezultātā tas viss var sākt atspoguļoties uz pārdošanu.

Bet nekas no tā nav taisnība.

Kāpēc tā ir noticis? ATBILDE -  jebkuram ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam regulāri ir jāstāsta par savu produktu, regulāri jāveido tēls, jādomā par jaunām pārdošanas aktivitātēm u.c. Tas, ka ir krīze, nenozīmē, ka mārketings, reklāma un sabiedriskās attiecības ir nevajadzīgas. Taisni otrādi, ārvalstu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji izmanto Latvijas uzņēmumu kļūdaino pieeju šajā jomā un rada labāku tēlu potenciālo pircēju acīs par saviem produktiem vai pakalpojumiem un atņem Latvijas ražotāju tirgus daļu (gan Latvijā, gan ārzemēs). Līdzīga situācija ir ārvalstīs ar eksportu – no tā, ka produkts ir labs, neviens to nepirks, tāpēc ir jāizglīto un jāieinteresē noņēmēji,  jārada pozitīvas sajūtas un jātur roka uz tirgus situācijas pulsa.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

MARTS – Eiropas Savienības programmas ietvaros tuvāko divu gadu laikā tiks nosiltinātas 1000 daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā, paredz valsts, nevalstisko organizāciju un banku parakstītais memorands

Memorandu parakstīja EM, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, Latvijas Būvnieku asociācija, Tehnisko ekspertu asociācija, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija, Latvijas Energoefektivitātes asociācija, reģionālās enerģētikas aģentūras, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienība, Rīgas Tehniskā universitāte, SEB banka, DnB NORD Banka un Swedbank.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet SAZINĀTIES!

MARTS - Saskaņā ar informāciju un datiem par 21 738 tvitera lietotājiem Latvijā, kuru ir apkopojis uzņēmums, tad:

Ik dienas tiek radīti ap 14 000 ziņojumi;
Pēdējās 100 dienās twitterī aktivitātes ir izrādījuši 41% lietotāju; 20 dienās – 39%, 10 dienās – 35%;
18% nav neviens ziņojums – nav pateikuši pilnīgi neko;
81% lietotāju ir mazāk par 100 sekotāju – cilvēku, kas seko publicētajam saturam;
83% lietotāju seko mazāk par 100 cilvēkiem;
Tviteri lieto 51% vīriešu un 49% sieviešu.

“Twitteris” ir īsu ziņojumu blogs, kurā var sekot līdzi sev interesējošiem notikumiem, cilvēkiem, uzņēmumiem, informācijai u.tml. Arī Google tikko ir radījusi savu analogu Google Buzz, kas ir integrēts gmail sistēmā.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM (ziņu tēmu izvēlne ir šīs lapas labajā pusē zem TAGI) un manu BLOGU.