MAIJS / 2010 - Ja vēl gadu atpakaļ varēja teikt par to, ka cenu samazināšana ir nepieciešama klientu noturēšanai, tad tagad turpmākam cenu pazeminājumam no mārketinga un arī biznesa viedokļa nav pamata.
Kā zināms, biznesa pamats ir peļņa. Ja peļņas nav – nav biznesa, nav darba vietu, nav nākotnes. Izdzīvošanas variants ir kad viss ir pa nullēm, kā radikālākais variants ir dzīvot kādu laiku mīnusos. Taču mūžīgi mīnusos nevar, tā kā tas ir tuvākais ceļš uz maksātnespēju.
Ja aplūkojam iedzīvotāju ienākumus, to jaunākos iepirkšanās paradumus, preču un pakalpojumu cenu līmeni un to elastību pret ārējām izmaiņām, un kā tie sekmē vai nesekmē preču vai pakalpojumu apgrozījuma pieaugumu, tad, šķiet, ir sasniegta tā robeža, ka bizness pazemināt cenas par precēm un pakalpojumiem vairs nevar atļauties (uzņēmumu dīkstāve jeb nekā nedarīšana jau sāk maksāt lētāk), savukārt maksātspējīgo iedzīvotāju skaits (tie kas, var atļauties pirkumu) ja pazeminās cenas vairs nepieaug un ir salīdzinoši nemainīgs.
Uzņēmēji aizvadītā gada laikā ir samazinājuši piecenojuma procentu (protams, kā kurš) – veikuši biznesa optimizēšanu (atteikušies no nevajadzīgā, mainījuši uzņēmumu struktūru, radikāli samazinājuši izmaksas, atteikušies no starpniecības) un centušies pielāgoties iedzīvotāju jaunajai rocībai. Atcerēsimies arī to, ka iepriekš bieži vien cenu līmenis bija pārspīlēts. Taču pašlaik braucam uz otru grāvi. Protams, šur tur nekas nav joprojām izdarīts (taču tas atspēlēsies biznesā vēlāk).
Attiecībā uz precēm un pakalpojumu piedāvājuma spektra un cenām ir notikusi pārslēgšanās uz zemākas kvalitātes (nekā līdz krīzei) preču un pakalpojumu klāstu un līdz ar to zemākām cenām. Bez tam notikusi dārgāku izejvielu aizvietošana ar citām izejvielām vai izejmateriāliem.
Paralēli šim procesam ārpus Latvijas jau ir sākusies ekonomiku atkopšanās (atsevišķās valstīs šī process jau notiek no pagājušā gada jūlija), kas no vienas puses dod cerības Latvijas uzņēmumiem-eksportētājiem, no otras puses rada problēmas Latvijas biznesam kopumā uz vietas, tā kā izejmateriālu un izejvielu cenas reaģē uz atkopšanos ārvalstīs. Nav noslēpums, ka daudz kas Latvijas uzņēmumiem ir jāpērk no ārpuses un subsidēt tās neviens nevar atļauties.
Tagad atsevišķi piemēri (subjektīvi vērojumi)
Mediju vide – no tā, ka populārs medijs samazinās sava reklāmai raidlaika/laukuma cenu pašlaik labuma vairs nedod – reklamēties gribētāju un varētāju vairāk no tā nekļūs. Šī nozare (līdzīgi kā pārējās) ir nodemonstrējusi milzīgu pretimnākšanu klientiem Detaļās neiedziļināšos.
Kafejnīca vai ēdnīca– no tā, ka kafejnīca vēl vairāk samazinās cenas labuma vairs nav (klientu noturēšana vai pieaugums). Cilvēku skaits, kas pusdieno ēdināšanas iestādē vai iedzer kafiju vairāk nekļūst.
Pārtikas produkti – Lai arī pircēji reaģē uz cenu akcijām, tā kā pārtikas prece cilvēka dzīvē ir pati pirmā nepieciešamība, tomēr arī šeit ir griezti – cik tālu var iet. Dabiskos produktus ir papildinājuši konservanti, zemākas klases aizstājēji un garšas uzlabotāji (“maskētāji”). Pavērojiet un palasiet produktu etiķetes pirms trim gadiem, diviem gadiem un tagad. Vienlaikus atkopjoties tirgiem ārvalstīs – kvalitatīvākie ražotāji met acis uz tiem.
Apģērbs un apavi – tirgotāji ir mainījuši produkcijas klāstu, dabiskos materiālus ir nomainījuši ir sintētiskie, tie ir kļuvuši vienveidīgāki un sortiments nabadzīgāks. Pat izvēloties zemākās cenu kategorijas nišu dažu mēnešu laikā ir aizvēries ne viens vien veikals. Savukārt maksātspējīgie pircēji dodas iepirkties uz ārvalstīm.
Celtniecība – no tā, ka cenas var tikt samazinātas gala rezultātā cietīs pats pasūtītājs, tā kā esošais cenu līmenis neatbilst kvalitatīvu būvdarbu cenu veikšanas līmenim: tehnikas un instrumentu nolietojums naudas izteiksmē ne reti vien ir lielāks par darbu veikšanas ieņēmumiem, tiek grēkots ar darba drošību (zemāku izmaksu vārdā celtniekiem netiek doti darba drošības līdzekļi un drošinājumi pret negadījumiem), kvalitatīvo darbu izpildes samaksas līmenis atpaliek no ārvalstu, līdz ar ko kvalitatīvie speciālisti izvēlas labāk nedarīt neko savā profesijā vai arī doties uz ārvalstīm utt.
Utt. Un citi biznesi (pakalpojumi, preces)…
Protams ir arī prognozes par tālāku cenu pazemināšanos dažās jomās, lai pieskaņotos iedzīvotāju reālajiem ienākumiem, un es to arī nemaz negrasos apstrīdēt, jo ir jomas, kurās izmaiņas cenās ir vajadzīgas un kuras ignorē realitāti. Taču vienlaikus ir arī virkne nozaru, kuras vairs nevar atļauties samazināt cenas. Tādi lūk paradoksi Latvijā pašlaik ir.
Secinājums no šā visa
Neuzskatu sevi par pareģi, tomēr uzskatu, ka lielā cenu pazemināšanas ēra ir beigusies (bezgalīgi tas nevar notikt).
Cenu akcijas strādā, bet tās ir uz biznesa saprātīguma robežas (jāveic kalkulācijas – vai tiešām izdosies gūt lielāku labumu, jo novārdzis organisms galu galā izlaiž garu) vai arī jāmaina uzņēmuma darbības virziens.
Pamazām jāsāk dažādod klientu piesaistes pasākumi.
Preču un pakalpojumu kvalitāte pamazām sāks atkal spēlēt lielāku lomu.
Priekšstats par ekonomisko stāvokli un pircēju ienākumiem kļūst skaidrāks.
Vislielākais pozitīvais efekts jebkura uzņēmuma darbā būs tad, kad Latvijas ekonomikā kopumā notiks pozitīvas pārmaiņas.
