EMULATORS.LV

Jūnijs / 2010 – Konkurences padome (KP) noslēgusi atsevišķu nepārtikas preču – trikotāžas piederumu, sadzīves ķīmijas u.tml. – tirgus uzraudzību. Tās ietvaros aplūkota tirgus struktūra un cenu veidošanās principi; konkurences tiesību normu pārkāpumi nav konstatēti. Informācija liecina, ka aplūkotajām nepārtikas precēm Latvijā ir raksturīgi lieli uzcenojumi. Tā, piemēram, trikotāžas piederumu uzcenojums vidēji pārsniedz 200%, salīdzinot ar ražotāja cenu, bet atsevišķām kosmētikas precēm uzcenojums pārsniedz pat 1000%.

Augstie uzcenojumi lielā mērā skaidrojami ar Latvijas nelielo tirgu, kā arī augstajām loģistikas un mārketinga izmaksām, kas īpaši būtiskas ne pirmās nepieciešamības precēm. Tirgum raksturīga arī vēsturiski izveidojusies lielāku uzcenojumu noteikšana importētajām precēm.

Secināts, ka cenu līmeni tirgus dalībnieki noteikuši neatkarīgi, bez aizliegtas vienošanās – vienādu preču zīmju cenas dažādos veikalos atšķiras līdz pat 40%. Atsevišķu, it īpaši lētāko, preču zīmju preču cenas veikalos mēdz būt identiskas, tomēr tas galvenokārt skaidrojams ar mazumtirdzniecības tīklu piemēroto cenu sekošanas praksi, reaģējot uz tās patērētāju grupas pieprasījumu, kuras rīcību visvairāk ietekmē cenu atšķirības.

Uzraudzības laikā KP secināja, ka 2007., 2008. un 2009.gadā ražotāju un ārzemju izplatītāju noteiktās cenas aplūkotajām precēm nav būtiski mainījušās. Attiecīgi šajā laikā Latvijā vērojamo veikala cenu pieaugumu galvenokārt noteicis vietējo vairumtirgotāju un mazumtirgotāju uzcenojuma pieaugums, kas šajos divos tirdzniecības līmeņos bijis līdzīgs.

Tā kā augstie uzcenojumu noteikti, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, cenu pazemināšanos var veicināt konkurences pieaugums – jaunu uzņēmumu ienākšana tirgū – vai pieprasījuma samazinājums, kas pagaidām arī ekonomiskas recesijas laikā nav bijis pietiekami liels, tādējādi, iespējams, norādot uz ēnu ekonomiku, kas uztur patēriņa līmeni.

Ierobežota konkurence uzraudzības ietvaros tika konstatēta populārāko zīmolu vairumtirdzniecības līmenī – tirgū darbojas tikai daži lieli vairumtirgotāji, kuri izplata populārāko starptautisko zīmolu preces. Tādējādi šim tirgum ir attīstības potenciāls un uzņēmumi varētu izdarīt izvēli par labu investīcijām Latvijā.

Uzraudzības ietvaros tika aplūkotas tādas preces kā kosmētika, sadzīves ķīmija, trikotāžas piederumi u.tml. produkcija, kas Latvijā visplašāk tiek tirgota ikdienas patēriņa preču lielveikalos un specializētos saimniecības preču veikalos. Vairums aplūkoto preču Latvijā tiek importētas.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Tirdzniecība” , “Mārketings” vai “Televīzija”.

Jūnijs / 2010 – Eurostat ir publicējis datus par pārtikas cenu atšķirībām Eiropas Savienības (ES) valstīs aizvadītajā gadā par vidējo 27 ES valstu līmeni pieņemot 100.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Tirdzniecība” , “Mārketings” vai “Tūrisms”.

Jūnijs / 2010 – 2010. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Tie paredz iespēju izsniegt terminēto uzturēšanās atļauju ārpus ES valstīm atrodošiem investoriem:

1) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja persona (investors) ir ieguldījusi kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu un kopā valsts un pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kapitālsabiedrība kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu;

2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja persona (investors) Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu, kā arī tad, ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi un darījumu summas samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā;

3) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja persona (investors) ir veicis finanšu investīcijas Latvijas  kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.

Uzturēšanās atļauja dod pārvietošanās iespējas Šengenas līguma teritorijā, taču nedod tiesības strādāt. Persona pēc pieciem gadiem var iesniegt lūgumu  patstāvīgās termiņ uzturēšanās atļaujas saņemšanai, savukārt pēc 1o gadu nodzīvošanas Latvijā var saņemt pilsonību izejot naturalizācijas procesu.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU.  Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Būvniecība” vai “Bizness”.

JŪNIJS/ 2010 – comScore informē par valstīm, kurās lietotāji internetā pavada laiku visvairāk.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Internets”, “Televīzija” vai “Prese”.

JŪNIJS / 2010 – Latio savā Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības pārskatā par 2010.gada 1.pusgadu informē par tirdzniecības platību nomas maksām Latvijas pilsētās -  tirdzniecības centros, pilsētu centros un mikrorajonos. Apskatītās pilsētas ir Daugavpils, Liepāja, Jelgava,Ventspils, Rēzekne, Valmiera, Jēkabpils.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Tirdzniecība” vai “Mārketings”.

JŪNIJS / 2010 - Eiropas Savienības (ES) Eurostat birojs ir publicējis jaunākos ES valstu pirktspējas rādītājus (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas – “purchasing power parity”).  Eiropas Savienības vidējais rādītājs tiek pieņemts par 100. Bez tam ir apskatītas arī ES neietilpstošās valstis.

Latvija ir nokļuvusi starp vis nabadzīgākām ES valstīm, atpalicība no Igaunijas un Polijas ir ievērojama. Labākie rādītāju ir Luksemburgai, Īrijai. Interesanti ka ar;i Islandes rādītāji ir virs ES vidējā rādītāja, kas tiek pieņemts par 100.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Ekonomika” vai “Tirdzniecība”.

JŪNIJS / 2010 – Latvijas  Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini, izmantojot Valsts zemes dienesta un statistisko apsekojumu informāciju, liecina, ka valsts dzīvojamā fonda kopējā platība 2009.gada beigās bija 61,1 milj. m², no tās 39,7 milj. m² jeb 65% atradās pilsētās.

2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, par 42% samazinājusies dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā. 2009.gadā ekspluatācijā pieņēma dzīvojamās mājas ar kopējo platību 672 tūkst. m² (4,2 tūkst. mājokļu), tai skaitā daudzdzīvokļu mājas ar kopējo platību 245 tūkst. m² (2,4 tūkst. dzīvokļu) un individuālās mājas – 427 tūkst. m² (1,8 tūkst. māju).

Vienas ekspluatācijā nodotās individuālās dzīvojamās mājas vidējā kopējā platība bija 243 m².

Pēc namu apsaimniekošanas sabiedrību, dzīvokļu īpašnieku biedrību un citu dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas aprēķinātie apsaimniekošanas ieņēmumi par dzīvojamo telpu kopējās platības 1 m² 2009.gadā vidēji bija 30,4 santīmi mēnesī. Samaksātie apsaimniekošanas ieņēmumi bija 28,3 santīmi mēnesī jeb 93% no aprēķinātajiem (2008.gadā – 95%).

Namu apsaimniekošanas sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku biedrības un citi dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumi dzīvojamā fonda remontam 2009.gadā izlietoja 21,7 milj. latu, tai skaitā 78% kārtējam remontam ,bet 22% kapitālajam remontam. No kopējā remontdarbu apjoma dzīvojamo māju siltināšanas darbiem izlietoja 3,3 milj. latus jeb 15%.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Būvniecība”.

JŪNIJS / 2010 – Ministru kabinets ir akceptējis Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus par publisko iepirkumu līgumcenu robežām, kas izdoti, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu un noteic līgumcenu robežas, no kādām obligāti jāsāk piemērot Publisko iepirkumu likuma normas. Līgumcenu robežas tiek noteiktas, pamatojoties uz ES starptautiskajām saistībām.

Noteikumi stājušies spēkā ar 15.jūnijā un aizstās līdz šim spēkā bijušos MK 2006.gada 2.maija noteikumus Nr.364 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām”. Noteikumi bija jāizdod no jauna un jāpapildina, ņemot vērā Saeimā 2010.gada 20.maijā pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Līgumcenu robežas noteikumu projektā pamatā tiek saglabātas no pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem, tikai vienā gadījumā veikta līgumcenas robežas korekcija, ņemot vērā valūtas kursu – tas attiecas uz gadījumiem, kad ir jāpublicē iepriekšējais informatīvais paziņojums, un publiskiem pakalpojumu, kā arī publiskiem piegādes līgumiem šis slieksnis turpmāk būs 527 325 lati iepriekšējo 504 572 latu vietā.

Noteikumu projekts pieejams MK mājas lapā šeit.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt +(371) 26705808  Ramils Kadirovs.

JŪNIJS / 2010 – Visvairāk televīzijas skatītāji iecienījuši dokumentālās dabas un vēstures pārraides (68%), filmas (50%) un sporta pārraides (34%), liecina “VIASAT Latvija” ikgadējā klientu ieradumu pētījuma dati. TV skatītāju vērtējumā nozīmība sarūk ziņu pārraidēm.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem skatītāju izvēles priekšgalā izvirzījušās dokumentālās pārraides par dabu un vēsturi – līdz tam pirmo vietu ieņēma filmas. Starp dažādu žanru skatītākajām pārraidēm ierindojas arī mūzikas un bērnu pārraides. Interesanti, ka ziņas ir svarīgas tikai 8% TV skatītāju.

“Pērn notikušas savdabīgas pārbīdes TV skatītāju izvēlē. Ja pirmais trijnieks palicis gandrīz nemainīgs, vien priekšgalā izvirzoties dokumentālajām pārraidēm, tad interesanta iezīme vērojama ziņu pārraižu pozīcijās. Pretēji iepriekšējo gadu augšupejošai tendencei, pērn ziņu nozīmība sākusi sarukt. Atpūšoties mājas cilvēki arvien vairāk TV uztver kā izklaides iespēju, izvēloties skatītes labas filmas un izglītojošas pārraides,” pētījuma rezultātus komentē Valts Ermansons, VIASAT Latvija vadītājs.

Jau iepriekš iezīmējās tendence, ka cilvēki ekonomiskās situācijas ietekmē arvien biežāk izvēlas atpūtu mājās ģimenes lokā, līdz ar to piešķirot arvien būtiskāku lomu TV saturam.

“TV skatītāji augstu novērtē ne tikai TV kanālu daudzveidību, bet arī kvalitatīvu kanālu saturu. Tādēļ rūpīgi sekojam līdzi TV skatītāju interesēm un vēlmēm, piedāvājot aizraujošākās dabas un vēstures pārraides, jaunākās filmu pirmizrādes TV ekrānos mājās un, protams, nozīmīgākās sporta pārraides,” stāsta V.Ermansons.

Piezīme – Lūdzu savus jaunumus presei, televīzijām, radio, interneta vietnēm sūtīt man uz e-pastu.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Prese”, “Internets”, “Radio”, “Televīzija”.

JŪNIJS / 2010 -  95% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka interneta izmantošana var veicināt viņu uzņēmumu konkurētspēju, bet 73% uzņēmēju domā, ka internets kļūst par vienu no galvenajiem klientu piesaistes instrumentiem – tā liecina jauns ik ceturkšņa pētījums “Latvijas bizness un Internets”, kuru veic hostinga kompānija GARM Technologies kopā ar Latvijas Interneta asociāciju.

Lai arī uzņēmēju absolūtais vairākums ir pārliecināti par interneta lietderību uzņēmuma konkurētspējas veicināšanā, tomēr interneta mārketingam (banneru reklāmām, blogu rakstīšanai, publikācijām portālos utt.) pagaidām tiek atvēlēta salīdzinoši neliela daļa no uzņēmuma kopējā mārketinga budžeta – 45% aptaujāto uzņēmēju iegulda interneta mārketingā tikai līdz 20% no mārketinga izdevumiem (28% – līdz 10 % no izdevumiem, bet 17% – no 10 līdz 20% no izdevumiem), bet 13% uzņēmēju neiegulda nemaz.

Interesanti, ka aptauja rāda diezgan ciešu korelāciju starp ieguldījumiem interneta mārketingā un atdevi klientu piesaistē no interneta – 24% uzņēmēju norāda, ka caur viņu uzņēmuma mājas lapu atnāk no viena līdz desmit procentiem klientu (kas gandrīz sakrīt ar to uzņēmēju skaitu, kas internetā iegulda no viena līdz desmit procentiem mārketinga izdevumu). Ir arī daļa uzņēmēju, kas internetu kā mārketinga instrumentu uztver ļoti nopietni un iegulda tajā vairāk nekā 40% no mārketinga budžeta – tādu ir 14%, savukārt tie, kuriem vairāk nekā 40% klientu atnāk caur mājas lapu, ir pat vairāk – 19%.

Pētījums liecina arī par to, ka uzņēmēji plāno pievērst internetam arvien lielāku vērību – 85% aptaujāto plāno veikt uzlabojumus kompānijas mājas lapā. Patlaban sociālajos tīklos profili jau ir 52% uzņēmumu, bet puse no aptaujātajiem uzņēmējiem veic arī konkurentu interneta aktivitāšu monitoringu.

Aptaujā piedalījās 173 uzņēmumu pārstāvji: 59% – uzņēmumu īpašnieki, 16% – direktori (algots darbinieks), 8% mārketinga speciālisti.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Internets”.

JŪNIJS / 2010 - Jaunākā laika tendence Latvijā – izmaksu optimizācijas (samazināšanas vārdā) tiek veikti daudzi ietaupīšanas pasākumi, jo kā saka “citas izejas nav”. Taču, manuprāt, ir jāprot saredzēt to robežu, kad kaut kas sāk iet šķērsām un ilgtermiņā var atspēlēties uz pašu uzņēmumu. Jā, kā īstermiņa risinājums pieeja ir devusi rezultātu, taču ir pienācis laiks skatīties uz priekšu, lai nav par vēlu.

Tātad mazāk teorijas, bet uz praktiskiem piemēriem. Šie nav teorētiski piemēri, šie ir piemēri no reālas dzīves, nosaukumus nepieminu, jo ticu, ka secinājumi tiks īstenoti un manāmi uzlabojumi būs.

Pārtikas ražotāji Latvijā sadurās ar asu konkurenci no kaimiņvalstīm un pazemināto iedzīvotāju pirktspēju uz vietas. Taču daudzu pārtikas produktu kvalitātes un cenas attiecība ir manāmi degradējusi. Iztikšu bez konkrētu uzņēmumu un to produktu pieminēšanas, bet skaidrības labad vispārināti piemēri. Ir ražotāji kuru produktu kvalitāte – garša, smarža, saturs neatbilst šī produkta jēdzienam – siers, kuru atverot vaļā ir smaka, kura konsistence ir kā sūklis. Desa, kuras sastāvā ir apšaubāmas kvalitātes izejvielas, makaroni, kuri izvārot salīp viendabībā masā utt.. Vai tiešām uzņēmumi domā, ka tā var darboties? Patērētāji vienkārši pakāpeniski novēršas no šādiem ražotājiem un nepērk to produkciju.  Un pēŗk citu ražotāju un citu VALSTU ražotāju produkciju. Vēl varu piebilst ka ēna tiek mesta pilnībā uz visu preču sortimentu attiecībā uz visiem ražotājiem. Pircējs vairs neies skaidrot, kurš Latvijas ražotājs ražo labi un kurš slikti, viņš domās ka VISI šā produkta ražotāji Latvijā ir slikti un izvēlēsies kādas cita valsts ražotāja produktu, jo tas ir kvalitatīvs, izskatās labai, garšo tā kā tam jāgaršo, notiek dažādas akcijas un cenas ziņā ir līdzvērtīgs vai nedaudz dārgāks par slikto Latvijas produktu. Patriotisms uz nekvalitatīvu un dārgu produktu nestrādā u.c.

Apģērbu un apavu tirgotāji. Aizvadītos gados tirdzniecības uzcenojums un apgrozījums pašlaik liek tirgotājiem justies nekomfortabli. Nav vairs virspeļņas, cilvēki vairs nepērk ļoti dārgas preces, bet gribās. Tirgotāji ir reaģējuši un sākuši piedāvāt preces citās cenu kategorijās (zemākās). Daļa preču ir zaudējusi arī kvalitātē, izejmateriāli no kurām tās ir ražotas, izturība, funkcionalitāte u.c. Protams, iedzīvotāji, kuriem šo preci vajag pērk, taču grupa iedzīvotāju, kura uzskata, ka prece ir nekvalitatīva preci nepērk un izvēlas preces iegādi veikt ar interneta palīdzību ārvalstīs vai arī paši aizbrauc precei pakaļ uz ārvalstīm.u.c.

Pakalpojumu sniedzēji arī ir centušies optimizēt (samazināt) dažādas izmaksas, piemēram darbiniekos u.c. Tagad uzņēmumā var strādāt speciālists, kurš ir mazāk zinošs, taču lētāks. Tomēr pieļauto kļūdu procents darbā pieņemot lēmumus ir lielāks, tagad to nejūt taču ilgtermiņā tas būs jūtams  – mazāk profesionāli juristu pakalpojumi, mazāk profesionāli, celtniecības pakalpojumi, mazāk profesionāli sabiedrisko attiecību pakalpojumi, mazāk profesionāli autoservisa pakalpojumi utt., kā rezultāta būs līgums, kurš nākotnē radīs Jums pašam problēmas, māja, kurā jau pēc pusgada būs plaisas un iebrukuši pamati, slikta slava kā neprofesionālam uzņēmumam, kas ir nekvalitatīvs un visus māna, automašīnu remontētājs ar lētām izmaksām, bet mašīna pēc remonta ātri ir beigta utt. Nedomāju, kas šis ir pareizais ceļš.

Atcerieties – atgūt pircējus ir ļoti ļoti ļoti grūti. Nespēlējaties ar savu biznesu, tas ir nopietni. Atcerieties pircēju principu: pirkuma cenas attiecība pret gūto labumu, gandarījumu, sajūtām.

Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā. Ievērojama pieredze dažādās auditorijās ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem - uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

JŪNIJS / 2010 - Latvijā ir tapis unikāls entuziasta projekts, kura mērķis bija radīt vēsturisku zemūdens siltasiņu dzīvnieka pleziozaura līdzinieku. Pleziozaura jeb Nesijas tēls tika izveidots 6.0 metrus garumā un 3.50 metrus platumā, tā nogremdējamais svars būs ap 300 kg, tas ir pilnā izmērā no vēsturiska pieaugušā Pleziozaura garuma. Nesijas izveides mērķis ir pievērst uzmanību zemūdens faunas iemītniekiem. Pēc nogremdēšanas, tā aplūkošana virs ūdens būs iespējama tikai daļēji – galva un kakls, Nesijas pilnīgai aplūkošanai būs nepieciešams akvalangs.

Projektu Nesija uzsāka un izveidoja zemūdens entuziastu foruma Daivings.lv dalībnieks Normunda, jeb Bh2, kurš par saviem personīgajiem līdzekļiem, kopā ar saviem atbalstītājiem uzsāka senlaicīga pleziozaura (eng. Plesiosaur) līdzinieka, Nesijas tēla izveidi. Iespējams Nesijas tēls tapa iespaidojoties no Lohnesas Nessijas ezera kriptīda (eng. Cryptid), kuru 1938. gadā aprakstīja Britu zinātnieks Maurīcijs Burtons (eng. Maurice Burton). Zoologs Burtons iespaidojoties no aculiecinieka G. Teilora (G.E. Taylor) 16mm filmas fragmenta, sacēla ažiotāžu visā zināniskajā pasaulē.

Nesiju ir nogremdēt populārā niršanas vietā Slokā, pievienojoties jau 2009.gadā nogremdētajai Baltās haizivs kopijai.

Nesija ir būvēta no stikla šķiedras konstukcijas ar metāla un plastikāta konstrukcijas daļām, kuras ir apvilkta ar stiklašķiedru. Nesijas rumpī ir izveidots mehānisms, kas ļauj pacelties Nesijas galvai un kaklam virs ūdens.

Nesijas tapšanas fotogrāfija Ziņa iesūtīta no daivings.lv

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.  Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”".