Būvniecības izmaksas zemas, celtnieki atsakās strādāt pie tādām
OKTOBRIS / 2010 - Papildinājums pie ziņas (emulators.lv) – Neskatoties uz stagnāciju būvniecībā, pēdējo mēnešu laikā aizvien biežāk sāk parādīties ziņas pat par lielu būvniecības uzņēmumu atteikšanos no pasūtījumu izpildes. Kā iemesls visbiežāk ir pārāk zemais cenu līmenis, tā kā par šādu līmeni vairs nav iespējams atrast kvalificētus celtniekus (tie atsakās, jo to saņemtais atalgojuma līmenis nenosedz elementārus izdevumus), kvalitatīvus celtniecības materiālus, kvalitatīvu un drošu celtniecības procesu. Tāpēc šobrīd ir pienācis brīdis saprast – vai gribam lētu un zemas kvalitātes celtniecības objektu, tādu, kas pēc dažiem gadiem sapūs un sabruks vai arī tādu, kas stāvēs un kalpos izvirzītajam mērķim ilgāk.
Iepazīties ar būvniecības izmaksu indeksiem visās ES dalībvalstīs var šeit.
Būvniecības nozares potenciāls Latvijas Bankas (LB) speciālistu skatījumā (no augusta publikācijas – LB mājas lapā)
Pašlaik investīcijas būvniecībā lielā mērā nāk no ES fondiem un valsts, tai skaitā apjomos nelielajā, bet nākotnei nozīmīgajā siltināšanas programmā. Lai nozare augtu, nepieciešams vairāk privāto investīciju, kas cieši saistīta ar iedzīvotāju un uzņēmēju nākotnes vērtējumu. Pirmie pozitīvie signāli nozari ietekmējošo faktoru dinamikā: uzlabojas tautsaimniecības attīstības nākotnes vērtējums un būvniecības nozares noskaņojuma rādītājs, ir vērojams neliels nekustamā īpašuma cenu kāpums, kā arī strauji palielinās ražošanas jaudu noslodze rūpniecībā, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem attīstības paplašināšanas nolūkā. Papildu stimulu varētu dot arī jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī un paredz mazāk administratīvo procedūru un īsākus termiņus. Bet kā galvenie šķēršļi jauniem ieguldījumiem pašlaik saglabājas nenoteiktība nodokļu politikā un politiskās nestabilitātes risks.
Būvniecības nozarei joprojām ir liels potenciāls. Pat pēc nekustamā īpašuma tirgus buma, kas provocēja būvniecības izaugsmes eskalāciju, vidējā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām nozīmīgi atpaliek no vidējā rādītāja ES (pašlaik Latvijā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju ir 27m2, bet Eiropas valstīs tā vidēji ir ~35m2, “vecajās” jeb ES-15 valstīs pat 40-50m2). Grūtības, ar ko jāsaskaras un vismaz daļēji jārisina pašai nozarei, ir visai zemais ražīgums salīdzinājumā ar vidējo algu un kvalificēta darbaspēka trūkums. Un vēl viens secinājums – būvniecība nerada krīzes, tā ir tautsaimniecības spogulis un reaģē uz citu nozaru attīstības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas prasībām.
NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”". Piemēram, “Būvniecība”.
Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt.
+(371) 26705808 Ramils Kadirovs.
Tāpat varat zvanīt man, ja Jums ir nepieciešami kvalitatīvi celtniecības un remontu darbu veicēji, pazīstu daudzus.

