EMULATORS.LV

Novembris / 2010 – Saskaņā ar Konkurences likumu1 par tirgus dalībnieku apvienošanos tiek uzskatīts arī tāds stāvoklis, kad viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus viena vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, un kad šo aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina to ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū. Tā kā mazumtirdzniecībā izmantotās tirdzniecības telpas ir uzskatāmas par uzņēmuma aktīviem (tas atbilst arī Konkurences padomes praksei), tad šo aktīvu izmantošanas tiesību iegūšana – tirdzniecības telpu nomāšana – ir uzskatāma par tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences likuma izpratnē. Tādējādi darījumam, kad viens ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības lielveikals uzsāk nomāt tirdzniecības telpas, kuras līdz šim nomājis cits lielveikals (ja vien izpildās Konkurences likumā noteiktie kritēriji apvienošanās ziņojuma iesniegšanai3), nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

Tuvāks skaidrojums par nosacījumiem  ir pieejams šeit.

Tikko Konkurences padome ir skatījusi konkrētu gadījumu šajā jomā.

2010.gada 10.novembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA „Plesko Real Estate” izmantot SIA „Ilga-Sigulda” aktīvus – īrēt telpas Siguldas tirdzniecības centrā „Šokolāde” SIA „RIMI Latvia” lielveikala izveidei. Lai novērstu šāda darījuma negatīvo ietekmi uz konkurenci, KP noteica saistošos noteikumus, kas liedz jaunajā veikalā īstenot uz konkurentu izspiešanu vērstu cenu politiku.

Atļauja izsniegta uz trim gadiem, tādējādi telpu nomas līguma termiņš var tikt pagarināts tikai pēc uzņēmumu atkārtotas vēršanās KP un tās atļaujas saņemšanas.

Izvērtējot konkrētā darījuma ietekmi gan mazumtirdzniecības, gan preču iepirkuma līmenī, KP secināja, ka tā rezultātā, palielinoties SIA „RIMI Latvia” tirgu varai konkrētajā mazumtirdzniecības tirgū, kā arī ņemot vērā šim uzņēmumam piemītošo nozīmīgo tirgus varu attiecībā pret ražotājiem preču iepirkuma tirgū Latvijā, varētu rasties draudi, ka no konkrētā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus tiek izspiesti esošie tuvākie konkurenti Tādējādi būtiski varētu samazināties konkurence Siguldas pilsētas un novada teritorijā, kā arī daļā Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada teritorijas.

Lai novērstu iespējamo konkurences samazinājumu, kas patērētājiem konkrētajos tirgos ilgtermiņā nozīmētu mazāku izvēli un augstākas cenas, KP savā lēmumā noteica saistošos noteikumus. Ar tiem jaunajā veikalā ļauts rīkot tikai tādas akcijas un mārketinga aktivitātes, kas vienlaicīgi tiek rīkotas arī citos SIA „RIMI Latvia” supermārketos Latvijā, tā liedzot īstenot cenu politiku, kas vērsta uz konkurentu izspiešanu.

100% SIA „Plesko Real Estate” kapitāla daļu pieder Zviedrijas sabiedrībai Rimi Baltic AB. Tādējādi SIA „Plesko Real Estate” ir vienas grupas uzņēmums ar SIA „RIMI Latvia”, kas savukārt ir viens no lielākajiem Latvijas ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājiem, turklāt ir 100% SIA „SUPERNETTO” kapitāla daļu īpašnieks.

SIA „Ilga-Sigulda” nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu, būvniecību un iznomāšanu. Konkrētās telpas tirdzniecības centrā „Šokolāde” līdz šim tika izīrētas SIA „Palink” veikalam IKI.

Jauna RIMI lielveikala atvēršanai Siguldā bija nepieciešama KP atļauja, jo šāds darījums, kad viens uzņēmums iegūst tiesības izmantot cita uzņēmuma aktīvus (šajā gadījumā – tirdzniecības telpas), un kad šo aktīvu izmantošanas tiesību iegūšana palielina tā tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū, ir uzskatāms par apvienošanos Konkurences likuma izpratnē. Apvienošanās atļauja nepieciešama, ja izpildās likumā noteiktie kritēriji – šajā gadījumā iepriekšēja finanšu gadā apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums pārsniedzis 25 miljonus latu un   iepriekšējā nomnieka – SIA „Palink” – apgrozījums konkrētajās telpās pārsniedzis 1,5 miljonus latu.

Pilns Konkurences padomes lēmuma teksts ir pieejams šeit.

Jaunais SIA „RIMI Latvia” lielveikals Siguldā darbību uzsāka 26.08.2010. – uzņēmumam bija tiesības īstenot darījumu pirms KP atļaujas saņemšanas, uzņemoties risku, ka gadījumā, ja darījums tiks aizliegts, jaunā veikala darbība būs jāpārtrauc, kā arī jāmaksā naudas sods, kas šādā gadījumā var tikt noteikts līdz pat 1000 latiem par katru dienu, kopš aizliegtās apvienošanās īstenošanas.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram  “Mārketings”, “Bizness” vai “Tirdzniecība”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

Novembris  2010 -  Finanšu ministrija ir publiskojusi savas prognozes par Latvijas ekonomiskas attīstības iespējamiem rādītājiem:
Makroekonomiskās attīstības scenārijs  2011. – 2013. gadam
Iekšzemes kopprodukta izmaiņas
Rūpniecības izlaide un jaudu noslodze rūpniecībā
Preču eksports un imports, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu
Mazumtirdzniecības apgrozījums un sentimenta indekss
Reģistrētais bezdarbs un patēriņu cenu indekss
Iekšzemes kopprodukta izmaiņas salīdzināmajās cenās, %
Eiropas savienības valstu IKP pieauguma tempi 2011. gadā
Latvijas tirdzniecības partnervalstu izaugsme 2011. gadā
Darba tirgus rādītāji
Patēriņu cenu indekss, %
Ārējā tirdzniecība un tekošā konta bilance
Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās, milj, Ls

Iepazīties ar informāciju var šeit.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram  “Ekonomika” vai “Bizness”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2010 – Rīgas rajona tiesa 2010. gada 2.novembrī izskatīja un nolēma apmierināt biedrības “Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienības” (LaIPA) pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu prasībā pret SIA “Maksima Latvija” par zaudējumu kompensācijas piedziņu izpildītājiem un fonogrammu producentiem un aizliegt publiski atskaņot fonogrammas SIA “Maksima Latvija” veikalos līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas līgumu par atlīdzības samaksu.

“Tiesas lēmums ir pirmais šāda veida precedents Latvijā blakustiesību pārkāpumu gadījumos, kad tiek piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis, saskaņā ar kuru ir aizliegts publiski atskaņot fonogrammas līdz ir noslēgts līgums par atlīdzības samaksu”, apmierināta ar tiesas lēmumu ir advokātu biroja “Liepa, Skopiņa /BORENIUS” advokāte Līga Fjodorova.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība sarunas ar SIA “Maksima Latvija” pārstāvjiem risinājusi kopš 2005. gada maija, kas liecina, ka SIA “Maksima Latvija” apzinās savu pienākumu veikt atlīdzības samaksu par mūzikas atskaņošanu savos veikalos, taču šo pienākumu nav pildījusi.

SIA “Maksima Latvija” vairākkārtīgi aicināta uz pārrunām, lai panāktu līguma noslēgšanu ar LaIPA par mūzikas likumīgu izmantošanu, taču līgums tā arī nav noslēgts. Nespējot panākt uzņēmēja godprātīgu attieksmi un izveidot savstarpēji izdevīgu sadarbību, LaIPA valde pieņēma lēmumu iesniegt prasību tiesā pret SIA “Maksima Latvija” par zaudējumu kompensācijas piedziņu izpildītājiem un fonogrammu producentiem un pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu – aizliegumu publiski atskaņot mūziku SIA “Maksima Latvija” veikalos, līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas līgumu par atlīdzības samaksu.

“LaIPA ir bijusi pārmēru pacietīga un pretimnākoša pret SIA “Maksima Latvija”, piecus gadus mēs esam centušies panākt konstruktīvu dialogu, vairākkārtīgi aicinot uz sarunām, lai vienotos par legālu mūzikas izmantošanu SIA “Maksima Latvija” uzņēmējdarbībā. Publisku mūzikas atskaņošanu Latvijā regulē Autortiesību likums, LaIPA veic tikai blakustiesību atlīdzības administrēšanu un kontrolē, lai, publiski atskaņojot mūziku, tiktu veikta blakustiesību atlīdzības samaksa. Ja uzņēmējs nenorēķinās par elektrību – viņam taču arī to atslēdz vai ne? Turklāt ne jau pēc 5 gadiem. LaIPA vienmēr iestājusies par savstarpēju cieņu un izpratni starp tiesību īpašniekiem un mūzikas fonogrammu izmantotājiem publiskā izpildījuma vietās. Lēmums iesaistīt tiesu nebija viegls, bet SIA “Maksima Latvija” rada milzīgus zaudējumus mūzikas izpildītājiem un fonogrammu producentiem un mēs vairs neredzējām citu iespēju, kā pārtraukt šo SIA “Maksima Latvija” nekaunību un aizstāvēt LaIPA biedru intereses”, situāciju skaidro LaIPA valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš.

Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” ir organizācija, kurā izpildītāji un fonogrammu producenti ir apvienojušies, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem. LaIPA ir starptautiski atzīta organizācija, kas vienīgā Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par izmantoto mūziku.

Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības. Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums.

Publisks izpildījums – darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka

Autortiesību likuma 52.pantā ir noteikts, ka izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver raidīšanu, publiskošanu, publisko izpildījumu, no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu, retranslāciju pa kabeļiem un citus publiskošanas veidus. Par komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kuras ir likumīgi padarītas pieejamas sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

Autortiesību likuma 63. pantā ir noteikts, ka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija veic autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta.

Latvijā izpildītāju un producentu blakustiesību subjektu tiesību aizsardzību veic LaIPA.  Ziņas avots: LaIPA.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram “TIrdzniecība” vai “Mārketings”.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2010 – Kā liecina līdzšinējā prakse, tad Latvijā strādājošie uzņēmumi kā svarīgāko akcentu pasūtījumu un savu preču vai pakalpojumu noieta veicināšanai ir izvēlējusies cenu faktoru un pazīšanās principu. Protams, tas ir ļāvis pievērst ārvalstu pircēju uzmanību Latvijas precēm un pakalpojumiem. Taču tas ir tikai pamats, jo, lai audzētu tālāk noietu ārvalstīs, būs vien jāatceras par mārketingu un visiem to ietverošajiem instrumentiem.

Šur tur ir vērojama noliedzoša attieksme pret mārketingu (tā tas ir). Neminēšu uzņēmumu nosaukumus, bet tieši atklātā tekstā skan: “Jā, mēs vēlamies iegūt tirgu preču / pakalpojumu noietam ārzemēs, taču mārketingā naudu mēs netērēsim”. Šeit vietā atgādināt, ka ārvalstu tirgos mārketingā naudu parasti investē un mārketingā naudu vispār investē un nevis tērē.

Mana pieredze liecina ka ārvalstu uzņēmumi mārketingam naudu un citus resursus atvēl krietni vairāk par Latvijas uzņēmumiem. Nācies strādāt gan uzņēmumos ar Latvijas kapitālu, gan ar ārvalstu kapitālu un attieksme šajā ziņā ir atšķirīga. Un runa jau nav par pašmāju uzņēmumu finanšu iespējām. Nebūt ne.  Kvalitatīvs mārketinga speciālists zin neskaitāmas iespējas kā efektīvi īstenot dažādus pasākumus dažādu mērķu sasniegšanai.

Tādu Latvijas uzņēmumu skaits, kas veic aktīvu mārketinga darbību ārvalstīs nav liels. Zinu, ko saku. Kāpēc tā, tāpēc ka krīzes laikā ir pierasts strādāt tikai uz maksimālu izmaksu cirpšanas pamata un brīdī, kad izmaksas vairs nav iespējams samazināt, brīdī, kad izejvielu cenas sāk augt, strādāt tikai ar cenu faktoru ir grūti.

Ja gribat pierādījumus, tad pavērojiet Latvijas patērētāju uzvedību (nevis to ko patēŗētājs saka, bet kā patiesībā uzvedās). Neņemos ar putām uz lūpām pamatot mārketinga nepieciešamību, tā kā tā nozīme jau sen ir zināma, vēlējos tikai atgādināt ka biznesa attīstībā ir vairāki risinājumi  (tostarp arī par sevi).

Tomēr, der atcerēties krīzes laikā ir ne tikai jātaupa, bet arī jāveido pamats nākotnes izaugsmei. Jebkurš uzņēmums taču vēlas attīstīties un augt.

Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā. Ievērojama pieredze dažādās auditorijās ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem – uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2010 – 1.novembrī ir stājies spēkā stājas jaunais Maksātnespējas likums (tekstu skatīt šeit) .  Attiecībā uz juridiskajām personām ar jauno Maksātnespējas likumu uzņēmēji tiks stimulēti meklēt risinājumu savām finansiālajām problēmām pēc iespējas agrākā šo problēmu stadijā. Tas veicinās problēmu atrisināšanu un uzņēmuma turpmāku pastāvēšanu. Jaunais likums piedāvā vieglāku pieeju biznesa atveseļošanas pasākumiem (tiesiskās aizsardzības procesam) un elastīgas iespējas piemērot visdažādākās metodes, kā biznesu saglābt, protams, ar nosacījumu, ka uzņēmējs spēj pārliecināt lielāko daļu no saviem kreditoriem par to, ka atveseļošanas pasākumi dos vēlamo rezultātu.

Savukārt tiem uzņēmējiem, kuru biznesu nebūs iespējams glābt, būs viegli pasludināt pašiem savu maksātnespēju un šīs maksātnespējas process būs ātrāks un efektīvāks. Tas ļaus aktīviem ātrāk atgriezties apritē, kamēr tie nav zaudējuši savu vērtību. Šos aktīvus būs iespēja iegādāties gan citiem uzņēmējiem, kuri iespējams spēs ar tiem rīkoties veiksmīgāk, kā arī bankrotējušā uzņēmuma īpašniekiem un vadībai, lai mēģinātu vēlreiz – kas ir normāla un samērā izplatīta prakse citās valstīs. Šādā veidā tiks dota “otra iespēja” godprātīgiem uzņēmējiem, kam bizness cietis neveiksmi.

Tāpat ir notikušas izmaiņas arī fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā. Jaunajā likumā ir ievērojami samazināts līdzekļu apmērs, kas būs nepieciešams lai uzturētu un virzītu uz priekšu pašu fiziskās personas maksātnespējas procesu. Tas nozīmē, ka process ir padarīts ievērojami lētāks un arī pieejamāks parādniekiem.

Vienkāršota arī kārtība, kā fiziskai personai uzsākt maksātnespējas procesu, pašam piesakot savu maksātnespēju. Turpmāk vairs nebūs jāizstrādā sarežģīti plāni un grafiki – tikai jāuzrāda savas saistības un mantas stāvoklis.

Vienlaikus jānorāda, ka kreditoru interešu vārdā jaunais likums paredz procedūru, ka saistību dzēšana ir iespējama tikai labticīgiem parādniekiem. Savukārt, nelabticīgiem parādniekiem tiek izpārdota manta un ienākumi sadalīti starp kreditoriem, pašu parādnieku neatbrīvojot no nesegtajām saistībām. Šāda regulējuma mērķis ir ierobežot iespējas nelabticīgiem parādniekiem izvairīties no savu saistību izpildes.

Likumprojekts paredz virkni normu, kas atvieglos maksātnespējas procesu. Ar likuma grozījumiem tiks izskaustas liekas un neefektīvas procedūras, kā arī precizēta izsoļu norises kārtība. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas paredzēts skatīt saīsinātā termiņā uz iesniegto dokumentu pamata, nerīkojot tiesas sēdi.

Paredzēts diferencēt valsts nodevas apmēru par maksātnespējas procesa pieteikumu. Ja to iesniegs pats parādnieks, nodevas apmērs būs 50 lati, bet, ja iesniedzējs būs kreditors, tad nodeva būs 250 lati. Šāds atšķirīgs nodevas apmērs noteikts, lai mazinātu iespēju izmantot maksātnespējas procesu kā parādu piedziņas mehānismu. Kreditori, lai piespiestu parādnieku izpildīt savas saistības, nereti izmanto maksātnespējas procesu, nevis parādu piedziņu, kas ir dārgāks un laikietilpīgāks, norāda likumprojekta autori. Savukārt parādniekam nodeva noteikta zemāka, ņemot vērā, ka viņam bieži vien pietrūkst līdzekļu, lai nodrošinātu ar maksātnespējas procesu saistīto pasākumu veikšanu.

Padarot maksātnespējas procesu pieejamāku un raitāku, faktiski maksātnespējīgie uzņēmumi tiks izslēgti no aprites, mazinot uzņēmējiem risku, ka darījumu partneris nevarēs pildīt savas saistības. Tas palīdzēs stabilizēt un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, norāda likumprojekta autori.

Savukārt fiziskajām personām jaunais regulējums ļaus atbrīvoties no neizpildāmām parādu saistībām un nodrošinās otru iespēju sākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi, prognozē likumprojekta autori.

Padarot tiesiskās aizsardzības procesu efektīvāku un elastīgāku, tas būs vieglāk piemērojams, tādējādi sekmējot parādnieku maksātspējas atjaunošanos.

ziņas avots: LR Saeima, LR Tieslietu ministrija.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram “Ekonomika” vai “Mārketings”.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2010 – Rīgā, Pierīgā un Zemgalē frekvencē 94,9 Mhz augusta beigās ētera skanējumu atsākusī radio programma Capital FM, Capital FM 94,9 atjaunotā rīta šova komandu veido trīs jauni, humora un azarta pilni personāži-viena no labākajām Latvija radiobalsīm, dziesmu autors, grupas Logo līderis Ansis Klintsons, Iveta Šnepa, kura līdz šim labi pazīstama Latvijas TV skatītājiem no programmām “Labrīt Latvija!”(LTV1) un “Lielais jautājums” (LNT), bet trešajam rīta programmas vadītājam Kristapam Rūķītim šī ir debija radio žanrā. Kristaps, kura aizraušanās ir arī mūzika, daiļamatniecība, grāmatas un kino, jau sen lolojis sapni pamēģināt sevi radio “prezentera” lomā.

Pusdienlaika “dzīvā ētera” laiku Capital FM vada jaunais ētera talants Liene Brikouska laikā no 11.00 līdz 14.00. Savukārt no 16.00-19.00 darbu ēterā darbojas “Saulainais brauciens”, atzīmējot šīs programmas “pirmizrādes” sesto gadadienu, pie Capital FM pults RISE (īstajā vārdā Raitis Menkins), kurš ir, nenoliedzami, viens no atpazīstamākajiem Latvijas klubu dīdžejiem un reizē ar labsirdīgu humora izjūtu apveltīts mūzikas “gardēdis”.

Darba dienu vakaru programma papildināta ar “SoloSofi” pirmdienās no 22.00-24.00 sadarbībā ar producentu apvienību Flyingmice. Tā veidota no “downtempo” un “klasisko” popmelodiju “lo-fi” versijām. Trešdienās no 22.00-24.00 karstasinīgu latino tradicionālo un deju mūzikas hitu mikss programmā “Ritmo De latino” ar Dj Cimo (īstajā vārdā Ilze Cimoška) pie pults.

Bogdana Tarana veidotā Baltijā pirmā klubu deju mūzikas programma DanceBox ar novembri atkal skanēs piektdienās no plkst. 19.00-21.00, kurai seko Live from Dtyle – Rīgas stilīgākā un jaunākā Lounge bāra – restorāna, ar pazīstamo dziedātāju Ellu (Elīnu Fūrmani) Dj lomā.

Ceturtdienās no plkst. 20.00-22.00 turpmāk jaunums- sadarbībā ar bāru PussyLounge, Capital FM tiešraidē iedvesmojoša un pozitīva ballīšu mūzika DJ/MC Kress A.K.A. Vecrīgas ballīšu GURU (Eduards Kress) virknējumā. Viņš ir Latvijas DJ TOP 2009 “Breaktrough DJ” nominācijas ieguvējs, patlaban aizvien veiksmīgāk nostiprina savas pozīcijas Latvijas deju mūzikas industrijā.

Arī nedēļas nogales ēterā ir gaidāma jaunu personību parādīšanās vēl šogad.

Kā zināms, radio Capital FM 2010.g. 5.jūnijā beidza raidīt savu programmu vilnī 101,0 Mhz, bet ieguva tiesības turpināt raidīt jaunā frekvencē 94,9 Mhz. Šo frekvenci operē SIA “Solergo”. Tās valdes loceklis un arī Capital FM programmas direktors ir ilggadīgais radio uzņēmējs, Latvijas komerciālā radio pionieris Jānis Mellēns.

Informācija par radio Capital FM ir pieejama šeit

NB! Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Radio”, “Televīzija” u.c.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs