Šis personāžs saucās Kiš Babai un dzīvo netālu no Kazaņas.  Это Кыш Бабай, и живет он вблизи Казани.  This man – Qış Babay-  lives near Kazan (http://gokazan.ru/page375.htm)

DECEMBRIS  / 2010 - Dažkārt man liekas, kas uzņēmumu speciāli dara iespējamo, lai to preces un pakalpojumus pirktu un lietotu pēc iespējas mazāk gan tepat Latvijā, gan ārzemēs.

Ļauj konkurentiem aktivizēt darbību un atņemt klientus, konkurenti neaizmirst par savu preču kvalitāti, neaizmirst par pēcpārdošanas servisu, neaizmirst painteresēties par klientu aktivitātēm un darbībām, ļauj klientiem sajusties gaidītiem pie sevis .

Uzņēmums Latvijā neieguldīs naudu mārketingā.  Latvijas uzņēmuma preci pērk Latvijā un ārzemēs taču tāpat vien par skaistām acīm, tāpēc radīt pozitīvas sajūtas potenciālos pircējos un klientos nav vajadzības. Ir uzņēmumi, kuriem nevajag tirdzniecības veicināšanas pasākumus, nevajag lojalitātes programmas, nevajag uzturēt attiecības ar partneriem, nevajag sabiedriskās attiecības, jo pircējiem preces un pakalpojumi ir jāpērk, UN JO AUGSTĀKA CENA, JO LABPRĀTĀK PIRCĒJS PĒRK (šī ir ironija). Taču vai veiksme smaida mūžīgi?

Realitāte ir skarba – Pārtikas veikala pircēju groziņos ir konkurentu ražojums, ātrās ēdināšanas vietās un kioskos jaunieši izvēlēsies ne jau vietējo preci, bet konkurenta, turīgie Latvijas iedzīvotāji izvēlēsies ieguldīt naudu ārvalstu depozītos, sievietes SPA procedūras labprātāk vēlēsies izbaudīt kaimiņvalstīs, Latvijā ražots tekstilizstrādājums nebūs Latvijas iedzīvotāja pirmā izvēle (zeķes, džemperus, kreklus, apakšveļu u.c.). Un tā tālāk.

Savukārt ārzemēs Latvijā ražotu preču brendus (zīmolus) atrast būs grūti, Latvijas uzņēmumi izvēlas ražot zem citu ārvalstu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju brendiem. Tādējādi pateicoties savām aktivitātēm ārvalstu brenda īpašnieki saņem to procentu, kuru Latvijas uzņēmums būtu varējis saņemt pats, ja vien veiktu investīcijas mārketingā. Un vēl citi gadījumi un tā tālāk.

Protams, viss nav tik vienkārši, taču kopumā tā tas ir.

REZULĀTS – konkurenti ieņem aizvien lielāku daļu tirgū, aizvien lielāku daļu pircēja makā, aizvien lielāku daļu potenciālā pircēja domās.

KĀPĒC TĀ NOTIEK? Mana īsā versija – nepietiek zināšanu, ir pārāk neaktīvi, trūkst izpratnes par ekonomikas un biznesa likumsakarībām, nenotiek plānošana un netiek aprēķinātas finanses,  vēlas taupīt uz to uz ko konkurenti netaupa, un vēl un vēl.

SKARBI? Piemēri šoreiz izpaliks.

KO DARĪT? Pirmkārt ir pašiem jāapzinās, ka atsevišķas lietas tiek darītas šķērsām un, otrkārt, ir jāvēlas šo lietu kārtību mainīt un uzlabot. Tikai pēc tam var vērsties pie praktiķiem, speciālistiem, bankām, kolēģiem, manis. Jo kamēr nav gribēšana  tikmēr neko mainīt nevar. Mēs taču zinām – bizness ir nepārtraukts darbs un arī cīņa!

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

JANVĀRIS / 2011 - Kopskaitā visā Latvijā 2011.gadam noformēti vairāk kā 443 400 preses izdevumu abonementi, informē Latvijas Pasts.  Salīdzinājumā ar 2010.gada rezultātiem noformēto pieteikumu skaits ir nedaudz krities, tomēr rādītāji ir stabili un liecina, ka abonentu paradumi ir nemainīgi – iedzīvotāji, kuri pieraduši preses izdevumus saņemt savās pastkastītēs, arī nākamajam gadam ir izvēlējušies abonēt laikrakstus un žurnālus un saņems tos tieši savā dzīves vietā.

2011.gadam visvairāk abonētais laikraksts ir Latvijas Avīze + Mājas Viesis, bet žurnāls – Ieva. Laikrakstu TOP5 vēl ierindojas Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze (ar pielikumiem), Diena (Mājas komplekts) un Rēzeknes Vēstis. Žurnālu TOP piecinieku veido ierastie izdevniecības Santa izdevumi – Ievas Stāsti, Ievas Virtuve, Ievas Māja un Ievas Veselība. Vienlīdz aktīvi tiek abonēti laikraksti un žurnāli – laikrakstiem noformēti 47%, bet žurnāliem 53% abonementu. Arī pērn sadalījums bija identisks.

Izvēloties abonēšanas periodu, iedzīvotāju paradumi bijuši tādi paši kā pagājušajā gadā, tomēr par 5% pieaudzis abonementu skaits, kas noformēts 10-12 mēnešiem. Abonējot ilgākam periodam, iespējams ietaupīt gan abonēšanas maksu, gan abonēšanai patērēto laiku. Otrs populārākais abonēšanas periods ir 1-3 mēneši (šogad noformēti 32%, 2010.gadam – 37% abonementu). Īstermiņa abonēšanu iedzīvotāji izvēlas galvenokārt sociālekonomiskās situācijas dēļ, jo finanšu līdzekļi ir ierobežoti. 12% abonementu šogad un arī 2009.gadā noformēti 6-9 mēnešiem, bet 4-5 mēnešiem abus gadus abonējuši vien 2% abonentu.

Jau ierasti populārākais abonēšanas veids ir preses izdevumu noformēšana pasta nodaļās un pie pastnieka – izmantojot šos abonēšanas kanālus, noformēti 57% abonementu (2010.gadam – 50%). Izmantojot e-abonēšanas un informatīvā tālruņa iespējas, noformēti 19% (pērn – 23%). Redakciju iesūtītie dati liecina, ka tajās noformēti 24% (pērn – 27%) abonementu. Lielāks abonentu skaits vērojams pasta nodaļās un pie pastniekiem, jo šie abonēšanas kanāli ir pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

No visiem 2011.gada abonentiem 89% (2010.gadam – 89%) ir fiziskas personas, juridiskas tikai 11%. Lielākā abonēšanas aktivitāte vērojama lauku reģionos, kur noformēti 68% (2010.gadam – 65%) no visiem abonementiem.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram, “Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs

2010. gada 24., 25. un 26. decembrī M. Čehova Rīgas Krievu teātrī notika G. Kamala Tatāru Valsts akadēmiskā teātra (Kazaņa) viesizrādes. Šī bija viena no retajām iespējām tatāru kultūras pārstāvjiem un cienītājiem, kuri dzīvo Eiropas valstīs, noskatīties šī brīnišķīgā kolektīva labākās izrādes. Rīgā tika spēlētas – Jaunās sirdis, Mēmā dzeguze, Melnais apmetnis. Teātra mājas lapā pieejama informācija par teātri – vēsturi (106.gadi), aktieriem, izrādēm, attēli, klipi u.c – mājas lapas adreses http://www.kamalteatr.ru/rus/

Ieskats – video un apraksts Rīgā spēlētajām izrādēm

F. Bikčantajevs, kurš smalki ir uztvēris šīs muzikālās komēdijas, papildinātas ar etnogrāfisko kolorītu, neviennozīmīgumu, padarījis finālu atklātu. Izrādē ir aizņemti visi trupas jaunie aktieri, kas ar sulīgām krāsām veido savu vienaudžu tēlus un, vienlaikus, vectētiņus un vecmāmiņas, tāpēc viņu spēlē parādās arī attieksme pret personāžiem, gan aizkustinoša ironija, gan smeldzīgas ilgas pēc „aizejošiem dabas skatiem”.

Vairāk informācijas – http://www.kamalteatr.ru/performances/kamalperform…

Молодые сердца/Яшь йөрәкләр/The young hearts from Kamalteatr on Vimeo.

.
.

Novembris -Decembris / 2010 -  Saskaņā ar jaunākajiem interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 65 % jeb 1 151 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2009. gada rudenī, liecina TNS Latvia sniegtā informācija un dati. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – internetu ir izmantojuši 61 % jeb 1 089 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Salīdzinot interneta izmantošanu 2010. gadā vidēji četros ceturkšņos pret 2009. gada četriem ceturkšņiem, kopumā regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir pieaudzis par 5 procentpunktiem. Visstraujākais globālā tīmekļa lietotāju pieaugums (+13 procentpunkti) ir bijis vecumā grupā no 40 līdz 49 gadiem. 2010. gadā vidēji 62 % šīs vecuma grupas pārstāvju pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši internetu. Nedaudz mazāks, bet arī straujš interneta lietotāju skaita pieaugums vidēji gada laikā ir bijis Rīgas iedzīvotāju (+9 procentpunkti), strādājošo (+8 procentpunkti) un citas tautības pārstāvju (+7 procentpunkti) vidū. 2010. gadā vidēji četros ceturkšņos internetu pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši 67 % rīdzinieku, 73 % strādājošo iedzīvotāju un 55 % citas tautības pārstāvju.

Saskaņā ar 2009.gada rudens TNS Latvia veiktā interneta auditorijas pētījuma rezultātiem pēdējā gada laikā ir pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kurās ir interneta pieslēgums. 2010. gada rudenī ar interneta pieslēgumu bija aprīkotas vidēji 60 % Latvijas mājsaimniecību, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2009. gada rudenī, kad interneta pieslēgums bija pieejams vidēji 56 % Latvijas mājsaimniecību. TNS Latvia vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka gada laikā pieaudzis tieši to mājsaimniecību skaits, kas internetu abonē kopā ar citiem komunikāciju pakalpojumiem. 2010. gada rudenī vairāk kā puse jeb 53 % mājsaimniecību, kurās ir interneta pieslēgums, internetu abonē komplektā ar televīzijas un/ vai telefonsakaru pakalpojumiem.

Savukārt Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati ir sekojoši:

EUROSTAT ir publicējis datus, kā dažādās valstīs tiek lietoti sociālie mediji, e-pasts un veic interneta zvanus dažādās vecuma grupās - iepazīties šeit.

EUROSTAT informācija par INTERNETA lietošanu Eiropas Savienībā 2010.gadā.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram  “Internets” vai “Bizness”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

DECEMBRIS/ 2010 - Ieskatam sniedzu populārākos pieprasījumus pasaules vadošajās meklētājprogrammās GOOGLE, YAHOO, BING šogad – 2010.gadā. Dati valstu dalījumos, valodās un alfabētos atšķiras. Bez tam ievēršu uzmanību, ka ne visās valstīs un valodās šie ir vadošie meklētāji. Ir vairāki lieli tirgi, kuros šo meklētāju tirgus daļas ir mazākas par šajās valstīs vai reģionos dominējošiem meklētājiem. Tāpēc nebūtu jāpaļaujas 100%  tikai uz šiem datiem.  Tālāk tiek sniegta vispārināta informācija.

Internet – Most popular searches in 2010 / Интернет – Популярнейшие запросы в 2010 / Internets – populārākie pieprasījumi 2010

Tuvāks un detalizētāks ieskats dažādos rezultātos ir pieejams šeit: /  More details click here: / Более подробно:

BING 2010 ///  YAHOO! 2010 ///   YouTube 2010 /// Yandex 2010 ///  Twitter 2010 ///   Facebook 2010 ///   GOOGLE 2010

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram, “Bizness” ,  “Ekonomika”, “Ražošana”, “Mārketings”.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs

DECEMBRIS / 2010 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati liecina, ka kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījum faktiskajās cenās 2010.gada oktobrī bija 986.8 milj. latu – par 2.1% jeb 21.5 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, bet par 26.5% jeb 206.6 milj. latu vairāk nekā 2009.gada oktobrī.

2010.gada janvārī – oktobrī ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 8418.4 milj. latu – par 22.9% jeb 1567.0 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 3786.2 milj.latu, kas ir par 28.4% jeb 837.1 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš, bet importa apjoms veidoja 4632.2 milj. latu – pieaugums par 18.7% jeb 729.9 milj. latu.

Tālāk Jūsu uzmanībai esmu apkopojis komentārus un vērtējumus par eksporta un importa tendencēm, iespējāmun darāmiem darbiem šajā jomā, citējot,  interesantākās vietas un fragmentus

LATVIJAS BANKA – 2010. gada 10 mēnešos eksports pieauga gandrīz visās preču grupās un uz visām galvenajām tirdzniecības partnervalstīm. Sekmīgo attīstību nodrošināja gan ārējā pieprasījuma palielināšanās, gan ražotāju konkurētspējas pieaugums. Gada griezumā vislielāko devumu eksporta pieaugumā nodrošināja koksnes un parasto metālu izstrādājumi. Savukārt oktobrī, t.i., mēneša laikā – vislielākais eksporta gada pieaugums bija farmācijas produktiem, koksnei un koksnes izstrādājumiem, metāliem un to izstrādājumiem (it īpaši dzelzs un tērauda izstrādājumiem). Konkurētspējas labvēlīgā dinamika joprojām ļāva palielināt tirgus daļas gandrīz visos galvenajos tirdzniecības partnervalstu tirgos: Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā, Somijā, Vācijā u.c. Vērtējot valstu devumus eksporta pieaugumā, Latvijas eksporta atkopšanos visvairāk ietekmēja izvedums uz Krieviju un Lietuvu. ..

Lai gan kopumā vērojama galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiku atkopšanās, un uzņēmumu veiktie konkurētspējas uzlabošanas pasākumi ir nodrošinājuši eksporta kāpumu un tirgus daļu palielināšanu, pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējas vairāki faktori, kas turpmāk var negatīvi ietekmēt Latvijas eksportu: nākamajā gadā eksporta izaugsme varētu piebremzēties. Ne tikai eiro zonas, bet arī pārējo ES valstu ekonomiku atkopšanos var ietekmēt problēmas Eiropas finanšu tirgos un pēdējie notikumi saistībā ar Īrijas un citu valstu finanšu problēmām, tādējādi samazinot Latvijas eksporta partnervalstu ekonomisko aktivitāti. Arī Eiropas Komisijas publicētie konfidences indikatori (pieejami par novembri) norāda uz uzņēmēju pesimistiskāku redzējumu par nākotnes produkcijas eksporta iespējām. Arī nākamgad plānotais nodokļu palielinājums var mazināt uzņēmumu konkurētspēju un negatīvi ietekmēt uzņēmumiem nepieciešamo kredītresursu pieejamību, tādējādi bremzējot eksporta uzņēmumu tālākas attīstības iespējas.

Prognozējams, ka nākošajā gadā eksporta apjomu kāpināšanu sekmēs šī gada pēdējos mēnešos veiktās ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā ar mērķi paplašināt esošās ražotnes, kā arī uzsākt jaunu ražotņu darbu būvniecības materiālu un metālapstrādes nozarēs.

SEB Banka - Jāsaka, ka vērojamo Latvijas eksporta apjomu pieaugumu nodrošina arī reeksports. Šeit kā uzskatāmu piemēru var minēt satiksmes transportlīdzekļus, kuru eksporta un importa dati norāda uz būtisku reeksporta īpatsvaru. ..

Patlaban iezīmējusies tendence, ka Latvijas uzņēmēji turpina palielināt savus eksporta apjomus uz Krieviju un citām NVS valstīm. Šā gada oktobrī 17.1% no kopējā eksporta tika izvests uz NVS valstīm, tajā skaitā 13% – uz Krieviju. Krievija ir kļuvusi par otro svarīgāko Latvijas eksporta partneri, apsteidzot Igauniju un palaižot priekšā tikai Lietuvu. Krievijas loma Latvijas eksporta struktūrā īpaši palielinās lauksaimniecības un pārtikas preču segmentā. Situācijā, kad daudzās eirozonas un Eiropas Savienības valstīs tiek veikti budžeta izdevumu samazinājumi, uzņēmējiem svarīgi lūkoties arī citu tirgu virzienā, piemēram, uz NVS valstīm un Āzijas valstīm, kurās izaugsme solās būt daudz straujāka nekā parādu krīzes nomocītajās eirozonas valstīs.

Tirdzniecības informācija starp Latviju un Krieviju pēc Latvijas ĀM datiem

Galvenās importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem

2010. gada 1. pusgadā (USD)

.

Galvenās eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem

2010. gada 1.pusgadā (USD)

.

Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1999.gada līdz 2010.gada otrajam ceturksnim (USD)

.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Ekonomika”, “Mārketings”, “Tirdzniecība” u.c..

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

DECEMBRIS / 2010 -  Pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju pētījums: Prese 2010. gada rezultātus. Laikā no 2009. gada 26. oktobra līdz 2010. gada 31. oktobrim preses auditorijas pētījumā ir piedalījušies 12 625 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kopumā gada datos tika apkopota informācija par 225 drukātajiem preses izdevumiem.

Kā liecina 2010. gada rezultāti vismaz vienu no pētījumā iekļautajiem izdevumiem 2010. gadā lasījuši 94 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu drukātās preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 79 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Latvijā izdotus laikrakstus pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši vai caurskatījuši 74 % šīs vecuma grupas Latvijas iedzīvotāju, bet žurnālus – 47 %.

.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram, “Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs

Decembris / 2010 - Informācija par interneta pieejamību Latvijas uzņēmumos un savu mējas lapu esamības atkarībā no darbības veida. Dati: Latvijas Centrālās statistikas pārvalde.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram  “Internets”, “Bizness”, “Ražošana”, “Mārketings”

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs