EMULATORS.LV

JANVĀRIS / 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gada vidējo līmeni ražotāju cenas palielinājās par 3,1%. Visvairāk cenas cēlās atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 40,9%), metālu ražošanā (par 24,5%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 10,0%).

Ražotāju cenu pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Kaut arī gaidāms, ka šajā gadā pasaules cenu kāpums nebūs tik straujš kā pagājušajā gadā, tomēr tas turpinās atspoguļoties cenu dinamikā. No vienas puses, sadārdzinot ražošanā izmantotās izejvielas, kas diemžēl kāpinās arī preču, īpaši, pārtikas preču cenas iekšzemē. No otras puses, ļaujot eksportējošajiem uzņēmumiem, kuru loks ir paplašinājies, savu produkciju pārdot ārpusē par lielāku cenu, tādējādi gūstot papildu ienākumus. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc pārtikas pasaulē līdz ar Āzijas valstu attīstību ir nozīmīgi pieaudzis, Latvijas pārtikas ražotājiem šī būtu iespēja, kā, efektivizējot ražošanu, attīstīt piedāvājumu un izmantot cenu kāpumu, lai gūtu papildu peļņu.

SEB banka – Ražotāji saskaras ar izmaksu kāpumu, kas spiež celt cenas arī gala patērētājam. Tas, ka šāds spiediens pieaug norāda daudzie ražotāju paziņojumi par plānoto cenu pieaugumu. Tādēļ sagaidāms, ka cīņa starp ražotājiem un tirgotājiem kļūs tikai aktīvāka, jo nāksies meklēt kompromisus peļņas sadalei. Tomēr ir pasākumi, ko ir iespējams veikt arī šeit uz vietas. Tas ir, aktīvi jāseko konkurences jautājumiem, lai neveidotos negodīga konkurence, lai palielinājums būtu adekvāts, kā arī, lai atrunājoties ar globālajiem procesiem netiktu celtas to produktu cenas, kurām to nav pamats darīt. Tāpat arī pircējiem vajadzētu prātīgi izsvērt esošās tendences un nepakļauties spekulācijām ap atsevišķu produktu cenu kāpumu un ņemt piemērus no citu valstu pircējiem, kas aktīvāk izmanto savus maciņus nekaunīgāko ražotāju un veikalnieku sodīšanā.

Šogad cenu dinamika eksporta un vietējā tirgū turpinās atšķirties, jo vietējā patērētāja pirktspēja uzlabosies ļoti lēni. Tādēļ cenu celšanas iespējas nāksies labi izsvērt. Sagaidāms, ka cenu kāpums tuvākos mēnešus saglabāsies, taču vidējā termiņā iespējamas atšķirīgas attīstības tendences, kā rezultātā var sagaidīt, ka kāpums var kļūt mērenāks. Viss norāda, ka kopējais pārtikas izejvielu cenu kāpums šogad saglabāsies. Savukārt nevar izslēgt, ka beidzoties ziemas sezonai, nostiprinoties ASV ekonomikai un Ķīnai piebremzējot izaugsmes tempus, energoresursu cenas var stabilizēties vai arī kristies.

Swedbank – Sagaidāms, ka līdzšinējais pasaules izejvielu cenu kāpums pakāpeniski nonāks arī vietējā tirgū realizētās produkcijas ražotāju cenās.

Tas, ka ražotāju cenas pēdējā laikā ir samēra stabilas, nozīmē arī mazāku spiedienu uz patēriņa cenu inflāciju. Tās bremzēšanās gan sagaidāma tikai gada otrajā pusē, jo gada sākuma to vairāk noteiks palielinātie nodokļi.

Ņemot vērā, ka darbaspēka izmaksas šogad augs tikai nedaudz, ražotāju cenu attīstību turpinās noteikt izejvielu izmaksas, kas savukārt cieši saistītas ar notikumiem pasaulē. Pasaules cenu pieaugums 2011.gadā ir sagaidāms lēnāks nekā šogad, tādējādi arī mūsu ražotāju eksporta cenas palielināsies mērenāk. Jāatceras, ka augošās pasaules cenas nozīmē ne tikai lielākas izejvielu izmaksas, bet arī iespēju saražoto produkciju pārdot dārgāk ārējos tirgos. Tādējādi, no katra ražojoša uzņēmuma darbības un spējas pielāgoties ir atkarīgs vai tas būs ieguvējs vai zaudētājs.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Bizness”, “Ekonomika”, “Bankas” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS  / 2011 – Saeima ir atbalstījusi izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas arī juridiskām personām paredz administratīvo atbildību par nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu un tāda notikuma inscenēšanu, uz kuru jāreaģē speciālajiem dienestiem.

Nepieciešamība paredzēt sodu arī juridiskām personām aktualizējusies pēc meteorīta nokrišanas inscenēšanas Mazsalacā, kā rezultātā ugunsdzēsēji un policisti tika iesaistīti reaģēšanā uz nepatiesu notikumu, norāda likumprojekta autori.

Likuma grozījumi par ugunsdzēsēju un glābēju, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu paredz sodu juridiskām personām no 100 līdz 1000 latiem. Savukārt fiziskām personām varēs piemērot naudas sodu amplitūdā no 25 līdz 100 latiem.

Jaunajā likuma redakcijā paredzēts sods arī par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā rezultātā speciālie dienesti ir iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu. Naudas sods fiziskām personām paredzēts no 25 līdz 150 latiem, bet juridiskām personām – no 500 līdz 5000 latiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, “Reklāma” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS / 2011 -Pasaules bankas prognozes par ekonomikas izaugsmi (Global Economic Prospects 2011).

Iekšzemes kopprodukta prognozes 2011.gadam (iekavās 2012.gadam) ir sekojošas:   Ķīna 8,7% (8,4%), Indija 8,4% (8,7%), Krievija  4% (4,2%), Brazīlija 4,4% (4,3%), ASV 2,8% (2.9%), eiro zona 1,4% ( 2.0%), Japāna 1,85% ( 2.0%), Turcija 4.1% ( 4.3%), Indonēzija 6.2% (6.5%), Uzbekistāna 7,3% (8,3%), Baltkrievija 6% (5,5% ), Azerbaidžāna  3,5%  (3,9%), Armēnija 4,6% (4,9%), Gruzija 4% (4,7%), Kazahstāna 4,5% (5,1%), Kirgīzija 7%  (4,5% ), Lietuva 3,3 % (3,1%), Moldova 3% (3,6%), Tadžikistāna 5% (5%), Ukraina  4% (4,5%).

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Bizness”, “Ekonomika”, “Mārketings” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS / 2011 - Ja līdz 2005.gadam starp jaunreģistrēto uzņēmumu dibinātājiem visbiežāk bija personas vecumā no 31 līdz 40 gadiem, tad pēdējos piecos gados situācija ir mainījusies un uzņēmējdarbībā iesaistās aizvien jaunāki cilvēki, liecina Lursoft inforācija.

Piemēram, 2010.gadā no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem 5043 (35,14%) dibinājušas personas, kuras uz uzņēmuma reģistrācijas brīdī bijušas vecumā no 21 līdz 30 gadiem, savukārt 4542 (31,65%) – personas vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

Pēdējos gados uzņēmējdarbībā aizvien aktīvāk iesaistās arī pirmspensijas vecuma cilvēki. Tā, piemēram, ja 2009.gadā 911 jaunreģistrētiem uzņēmumiem dibinātāji bija vecumā no 51 līdz 60 gadiem, tad pērn to skaits pieauga par 39,41%.

Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis skaidro, ka izmaiņas jaunreģistrēto uzņēmumu dibinātāju vecuma struktūrā lielā mērā izskaidrojamas ar vispārējām tendencēm valstī – optimizējot uzņēmumus, bieži vien no darba tiek atlaisti vecāka gadagājuma cilvēki, kas, savukārt, veicina šo personu pievēršanos uzņēmējdarbībai. Tāpat arī vecāka gadagājuma cilvēku pievēršanos privātajai uzņēmējdarbībai bieži vien veicinājušas biežās izmaiņas likumdošanā, aizliedzot pensionāriem, kuri saņem pensiju, strādāt algotu darbu u.tml.

Lai arī pēdējos gados uzņēmumus aizvien aktīvāk dibina gados jauni cilvēki, tas nenodrošina uzņēmumu īpašnieku vecuma struktūras atjaunošanos, kā rezultātā vidējais uzņēmumu īpašnieku vecums minimāli, bet tomēr turpina pieaugt. Ja 1992.gadā vidējais uzņēmumu īpašnieku vecums bija nedaudz virs 39 gadiem, tad patlaban tas pietuvojies jau 47 gadu atzīmei.

Gandrīz pusei no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 lats

Kā liecina Lursoft apkopotā informācija, 2010.gadā ir reģistrēti 12 677 jauni uzņēmumi, kas ir par 37,4% vairāk nekā 2009.gadā, tomēr pozitīvo ziņu aizēno fakts, ka jo īpaši strauji pērn palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits (+51,27%), kas nozīmē, ka faktiski uzņēmumu skaitam pagājušajā gadā klāt nākuši vien 4032 jauni subjekti.

Kopš pagājušā gada maija sākuma Latvijā ir iespēja reģistrēt mazkapitāla SIA, tai skaitā arī ar 1 lata pamatkapitālu un, kā liecina Lursoft apkopotie dati, 2010.gada astoņos mēnešos šo iespēju steiguši izmantot ievērojams skaits uzņēmēju, jo no visām pērn reģistrētajām SIA 5179 jeb 43,53% bijušas ar samazinātu pamatkapitālu. Savukārt no visām reģistrētajām mazkapitāla SIA vislielāko īpatsvaru ieņem SIA, kuru pamatkapitāls ir tikai 1 lats (44,56%), bet SIA ar pamatkapitālu robežās no 2 līdz 10 latiem sastāda 26,85% no reģistrētajiem mazkapitāla SIA.

Visbiežāk mazkapitāla SIA pērn reģistrējušas personas vecumā no 21 līdz 30 gadiem (37,80%), savukārt kūtrāki bijuši vecāka gadagājuma cilvēki. No pērn reģistrēto mazkapitālu SIA skaita 2,10% gadījumu dibinātāji bijuši vecumā no 61 līdz 70 gadiem, bet vecumā no 71 līdz 80 gadiem – vien 0,40%.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Ekonomika”, “Bizness”, “Mārketings” u.c.

JANVĀRIS / 2011 – Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2010.gada novembrī bija 992.6 milj. latu – par 0.6% jeb 5.8 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 34.2% jeb 253.1 milj. latu vairāk nekā 2009.gada novembrī.

2010.gada janvārī – novembrī ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 9437.8 milj. latu – par 24.3% jeb 1846.9 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms sasniedza 4230.2 milj. latu, veidojot pieaugumu par 28.8% jeb 944.7 milj. latu, bet importa apjoms bija 5207.6 milj. latu – par 21.0% jeb 902.2 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš.

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Lielākais preču eksporta gada pieaugums bija parastajiem metāliem, plastmasai, mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm un koksnei. Visu šo nozaru eksporta kāpumu bez joprojām noturīgā ārējā pieprasījuma ietekmēja arī Latvijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanās, kas balstīta ne tikai uz cenu konkurētspējas, bet arī produktivitātes palielināšanos. Novembrī galvenās eksporta partnervalstis bija Lietuva, Igaunija un Krievija.

Lai gan gada nogalē svarīgāko preču eksporta nozaru apjoms ir samazinājies, ražotāji ilgstošu apjoma kritumu neprognozē. Globālajā pieprasījumā arī nākamā gada laikā paredz kāpumu, kaut nedaudz lēnāku, saglabājot labvēlīgus nosacījumus Latvijas ārējās tirdzniecības attīstībai. Attiecīgi arī eksporta nozaru aktivitāte 2011. gadā turpinās pieaugt, bet lēnāk nekā 2010. gadā. Piemēram, koksnes izstrādājumu eksporta apjoms 2011. gadā vairs nepieaugs tik strauji kā līdz šim, jo zāģmateriālu eksports, kas pašlaik veido apmēram 30% no koksnes izstrādājumu eksporta, 2011. gadā varētu saglabāties 2010. gada līmenī vai pat kristies. To noteiks jau zāģmateriālu cenu kritums globālajos tirgos un zāģbaļķu pieejamības mazināšanās, jo 2011. gadā Latvijā vairs nebūs spēkā 2008. gadā pieņemtā papildu ciršanas norma, kas attiecās uz 2009. un 2010. gadu. Mēbeļu rūpniecības nozares eksporta uzņēmumi nākamgad prognozē pilnībā nomainīt eksporta noieta līderi Dāniju uz arvien nozīmīgāko Vāciju, bet, ņemot vērā lēnāku pieprasījuma kāpumu pēc ilglietošanas patēriņa precēm, mēbeļu eksporta apjomi varētu saglabāties apmēram 2010.gada līmenī. Koksnes eksportā varētu pieaugt enerģētikas un celulozes izejvielu pārdošanas apjoms, kam pamatā būtu produkcijas ar pievienoto vērtību, piemēram, granulu īpatsvara palielināšana eksporta struktūrā.

Latvijas importā novembrī visstraujāk pieauga starppatēriņa un kapitālpreces, t.sk., minerālie kurināmie produkti (gada pieaugums 45.2%), plastmasas izstrādājumi (45.9%), parastie metāli (2 reizes) un mehānismi (60.5%). Svarīgākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Krievija, Polija un Igaunija.

Preču importa kāpums līdz šim bija cieši saistīts ar eksporta attīstību, t.i., ar izejvielu nepieciešamību eksporta nozaru ražotājiem. Līdz ar pakāpenisku patēriņa atjaunošanos, 2011. gadā preču importā lēnām varētu pieaugt arī patēriņa preces.

Ņemot vērā, ka eiro zonā joprojām pastāv ar parādu krīzi saistītie riski un ES valstīs plānoti stingrāki fiskālie pasākumi, nākamajā gadā tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme turpināsies mērenāk nekā 2010. gadā. Tā kā tirgus kapacitāte neaugs strauji, toties konkurences pieaugums ārējos tirgos būs ievērojams, Latvijas eksporta nozaru ražotājiem arvien vairāk nāksies meklēt jaunus nišas produktus un radīt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. To – un tādējādi Latvijas tautsaimniecības izaugsmi – atbalstītu Latvijas valdības īstenotas strukturālas reformas izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē, nozaru politiku efektivitātes uzlabošanā, mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopuma ieviešanā un īpašuma kadastrālās vērtības sistēmas sakārtošanā, kas apliecinātu kā vietējiem, tā starptautiskajiem investoriem, ka Latvijas tautsaimniecība turpina uzlabot konkurētspēju un stabilizē investīciju vidi.

Finanšu ministrija – 2010.gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu eksports ir pieaudzis par 29,4 %, bet imports par 38,2 %. Tā kā imports palielinājies straujāk nekā eksports, pieaudzis arī preču tirdzniecības deficīts – līdz 122 miljoniem latu, un visticamāk pakalpojumu eksporta pārsvars novembrī vairs nespēs nosegt preču tirdzniecības deficītu.

Stabilu pieaugumu uzrāda piena produktu eksports, kas pēdējos mēnešos jau pārsniedz pirmskrīzes apjomus. Lielu daļu no piena produktu eksporta pieauguma nodrošinājis uz Krieviju strauji augošais eksporta apjoms, sasniedzot gandrīz piekto daļu no kopējā pienu produktu eksporta.

Satiksmes līdzekļu imports 2010.gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, pieaudzis divas reizes. Satiksmes līdzekļu importā iepriekšējā gada novembrī, būtisku iespaidu atstājis skolēnu autobusu iepirkums, jo novembrī vien reģistrēti 47 jauni Mersedes Benz autobusi.

Paredzams, ka investīciju apjomi turpinās pakāpeniski pieaugt arī turpmāk, kas būtiski ietekmēs preču importa apjomus un tie saglabāsies samērā augstā līmenī. Taču investīciju preču importa pieaugums pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā.

SEB banka - Turpmākajos mēnešos importa un eksporta pieaugumi gada izteiksmē turpināsies, lai arī eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu sezonalitātes ietekmē saruks. Grūti prognozēt kādu, bet negatīvu ietekmi uz kokrūpniecības eksporta apjomiem decembrī un janvārī varētu būt atstājusi biezā sniega kārta. Šogad ārējās tirdzniecības apgrozījums turpinās pieaugt, taču iespaidīgie pieauguma tempi kļūs mērenāki.

Nordea banka – (..) preču eksports novembrī samazinājās, salīdzinot ar ļoti augsto līmeni septembrī un oktobrī. Nelieli samazinājumi bija vērojami gandrīz visās būtiskākajās preču eksporta nozarēs, izņemot metālapstrādi un mašīnbūvi. Taču lielāko daļu preču eksporta kritumu veidoja graudaugu eksporta kritums par aptuveni divām trešdaļām jeb 15 miljoniem latu, salīdzinājumā ar oktobri. Vienlaikus preču imports pieauga līdz augstākajam līmenim gada griezumā un preču tirdzniecības bilance būtiski pasliktinājās.

Arī decembrī preču eksporta apjoms, visticamāk, būs zemāks nekā septembrī vai oktobrī, bet preču importa apjomi saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī. Tādējādi preču tirdzniecības bilances deficīts gada pēdējā ceturksnī būs nedaudz lielāks nekā trešajā ceturksnī. Savukārt maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums varētu sarukt līdz minimumam, ja vien nebūs kādu pārsteigumu saistībā ar ienākumu konta bilanci, piemēram, atsevišķiem ārvalstu investoriem norakstot zaudējumus no investīcijām Latvijā.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS / 2011 -  Reitingu dati sniegti pēc Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia informācijas

Reitingi gada griezumā

TV skatīšanās 2010.gadā (iekavās 2009.gadā) – kanāls LTV1 8.8% (10.1%), LTV7 4.8% (4.5%), LNT 14.0% (16.8%), TV3 13.5% (15.4%), PBK 10.1% (11.2%), 3+ 3.6% (3.4%), OE 0.1% (no 01.06.2010), PBMK 0.5% (0.5%), REN Baltija 2.4% (2.5%), RTR Planeta Baltija 4.7% (3.3%), TV5 Rīga 4.4% (3.9%), TV6 2.0% (0.9%), Video/DVD 2.6% (2.1%), Citi kanāli 28.3% (25.3%).

Reitingi mēnešu griezumā

2010.gads

*Papildu NOVEMBRĪ 2010 (iiepriekš atsevišķi nav izdalīti) – NTV Mir 4.9%, LZK (+reģionālās) 0.4%,  OE 0.2%. LZK (+regional) ietver   Latvijas Ziņu kanālu kopā ar 5 reģionālajām televīzijām: Vidzemes TV , Vidusdaugavas TV , Rīgas Apriņķa ziņas , Ventspils TV un LRT (Latgales reģionālā TV).

*Papildu DECEMBRĪ 2010 (iiepriekš atsevišķi nav izdalīti) – NTV Mir 4.7%, LZK 0.5%, OE 0.3%,

**No 2010.gada 30.decembra tika pārtraukta kanāla RTR Planeta Baltijas versijas pārraidīšana Latvijā, kurā tika ievietotas Latvijas reklāmdevēju reklāmas. Tomēr arī turpmāk iespējams vērot kanālu RTR Planeta , bet tam ir cits signāla avots un tajā netiek ievietotas Latvijas reklāmas. T NS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs komentē, ka šīs izmaiņas atspoguļojas arī TV pētījumā, kanālu dalījumā, – līdz 29.decembrim tika izdalīts kanāls RTR Planeta Baltija , savukārt no 30.decembra – RTR Planeta.

Reitinga dati par 2010.gada Ziemassvētkiem (24.-26.decembris) – “TV3″ vērojuši 16,4% iedzīvotāju, “LNT” – 10,2%, “Pirmais Baltijas kanāls” (PBK) – 9,4%,  LTV 1  –  8,6% , “3+”  -  7%, LTV 7 – 6,1%,  ”RTR Planēta Baltija” – 5,5%., “NTV Mir” –  4,7%, “TV5″ – 2.4%,  REN Baltija” 2,4%, “TV6″ – 2.1%, “PBMK” – 0.6%, „LZK” – 0.4%, “OE” – 0.3%.

2009.gads

Laiks, ko viens TV skatītājs 2010.gada decembrī TV skatīšanai vidēji dienā veltīja bija 5 stundas un 39 minūtes, novembrī – 5 stundas un 39 minūte, oktobrī – 5 stundas 8 minūtes, septembrī – 4 stundas un 47 minūtes, augustā – 4 stundas un 36 minūtes, jūlijā – 4 stundas un 42 minūtes, jūnijā – 4 stundas un 44 minūtes, maijā – 4 stundas 41 minūti vidēji dienā,  aprīlī -  4 stundas un 56 minūtes vidēji dienā. Martā viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 23 minūtes dienā, tas ir par 20 minūtēm mazāk nekā šī gada februārī.

Kā norāda TV speciālisti, tad pirmajos mēnešos pēc pārejas uz digitālo apraidi reitingu samazinās objektīvu apsvērumu dēļ, tā kā ne visi skatītāji ir izvēlējušies tiem ērtāko skatīšanās laiku – dekoderu, kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju. Pēc izvēles veikšanas, skatītāji no jauna atgriežas. Digitālajā apraidē pašlaik ir visi nacionālie kanāli (LTV1, LTV7, LNT, TV3). Provizoriski pirmajās nedēļās pēc pilnīgas analogās apraides atslēgšanas 1.jūnijā bez iespējas skatīties nacionālos  kanālus bija palikuši 50 000 (galvenokārt mājsaimniecības, kuras nav varējušas atļauties iegādāties dekoderus vai pieslēgties kabeļ vai satelīttīkliem). Šis ir pietiekošs skaitlis, lai ietekmētu televīziju reitingus. Bez tam reitingu veļ var ietekmēt TV5 pāreja uz maksas ēteri (tostarp pārraide caur satelītu), arī VIASAT un Krievijas kanālu nenoregulētās attiecības attiecībā uz pārraidīšanu (līdz 2010.gada beigām), kā arī Lattelecom 30 dienu bezmaksas kartes beigšanās, lai skatītos maksas televīzijas, nu un protams vasaras laik-apstākļi. Bez tam ir jāvērtē arī TV skatīšanās paradumi dažādās vecuma grupās utt.

Skatītākais raidījums novembrī – Programmu topa pirmajā vietā novembrī ierindojusies filma Rūdolfa mantojums kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 18 % jeb 377,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Otrajā vietā – J.Streiča uzruna pirms filmas , kuru vērojuši vidēji 14,3 % jeb 299,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Savukārt programmu topa trešajā vietā šovs Latvijas zelta talanti 2010 kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 11.6 % jeb 244,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Citi raidījumi – LNT un TV3 ziņas, seriāls Ugunsgrēks (TV3), 18.novembra svētku raidījumi (LTV 1 un LNT) u.c.

Skatītākais raidījums oktobrī – Dziedošās ģimenes 2 kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 10,3 %, jeb 224,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā – LNT ziņas (Svētdienā) , kuras vērojuši vidēji 10.1 %, jeb 219,2 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā ierindojies raidījums Nekā personīga kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,1 %, jeb 218,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Seriāls UgunsGrēks 4 kanālā TV3 ierindojies programmu topa ceturtajā vietā. Šo seriālu vērojuši vidēji 10 %, jeb 218,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, atzīmē TNS Latvia

Septembra programmu topa pirmajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 4 kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,4 %, jeb 226,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Topa otrajā vietā – Latvijas zelta talanti 2010 kanālā LNT . Šo šovu vērojuši vidēji 10 %, jeb 217,7 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā – Līderu debates. Premjeri kanālā LNT , šo raidījumu vērojuši vidēji 10 %, jeb 216,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Programmu top 20 iekļuvuši arī raidījumi: Ekstrasensu cīņas 8 , TV3 ziņas , LNT ziņas un Degpunktā.

Skatītāko pārraižu vidū arī šovi: Dziedošās ģimenes kanālā LNT un Dziedi ar zvaigzni 2. Milžu cīņas kanālā TV3 . Šovu tiešraides tiek pārraidītas vienlaicīgi, bet daļa skatītāju labprāt skatītos abus šovus, par ko liecina pārslēgšanās no viena šova uz otru. Kā rāda septembra apkopotie dati, Dziedošās ģimenes kopā redzējuši 938,8 tūkstoši, bet šī šova unikālā auditorija bijusi 226,2 tūkstoši. Savukārt šovu Dziedi ar zvaigzni 2. Milžu cīņas kopā redzējuši 907,6 tūkstoši, bet tā unikālā auditorija – 195 tūkstoši. Kādu no šiem abiem raidījumiem kopā redzējuši 1 miljons 133, 8 tūkstoši, bet abu šovu kopējā auditorija ir 712,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Populārākie raidījumi augustā bija (jauktā kārtībā) – Laimes recepte (LNT), Ugunsgrēks 4 (TV3), Dziedošās ģimenes (LNT), Jaunais vilnis (LNT), Dziedi ar zvaigzni 2 Milžu cīņas (TV3), Ekstrasensu cīņas 8 (TV3), Degpunktā (LNT), Ilgu ziedi (LNT), Nekā personīga (TV3), de Facto (LTV1), LNT ziņu top10 (LNT),  TV3 ziņas un Laika ziņas (TV3), LNT ziņas, sporta un laika ziņas  (LNT), LNT ziņas svētdienā (LNT), Panorāma. Sports (LTV1), Panorāma sestdienā un svētdienā (LTV1), Panorāma. Laika ziņas (LTV1) .

Populārākie raidījumi jūlijā bija (jauktā kārtībā) – Konkurss Jaunais vilnis 2010 un Jaunā viļņa dienasgrāmata (LNT), Pasaules meistarsacīkstes futbolā (LTV7), LNT ziņas (LNT), Degpunktā (LNT), Kad vēji dzied burās (LTV1), TV3 ziņas un laika ziņas (TV3), Panorāma. Laika ziņas (LTV1), Sporta un laika ziņas (LNT), Panorāma sestdienā (LTV1), Panorāma. Sports (LTV1), Dziesmu sirdij rodi Ventspilī (LTV1), Skolu jaunatnes 10.Dziesmu un deju svētki (LTV1).

Populārākie raidījumi jūnijā bija (jauktā kārtībā) – Degpunktā (LNT), Latvijas sievu nešanas čempionāts „Uznes mani kalnā” (LNT), LNT ziņas (LNT), Ugunsgrēks (TV3), Piemini Sibīriju (LTV1), Garfilds 2 (TV3), Eiropas ceļojums (TV3), Nekā personīga (TV3), R.Blaumanis „Skroderdienas Silmačos” (LTV1), Jāņu nakts (LTV1), Panorāma. Sports (LTV1),  Mājokļa jautājums (LNT), Panorāma. Laika ziņas (LTV1), Panorāma. Sesrdienā (LTV1), Limuzīns Jāņu nakts krāsā (LTV1), TV3 ziņas (TV3), TV3 Laika ziņas (TV3), LNT ziņas svētdienā (LNT), Panorāma Svētdienā (LTV1), Ekstrasensu cīņas 7 (TV3).

Populārākie raidījumi maijā bija (jauktā kārtībā) – Eirovīzijas dziesmu konkurss (LTV1), Pasaules meistarsacīkstes hokejā (TV3),  OKartes akadēmijas koncerts (LNT),  Ugunsgrēks (LTV3), Ekstrasensu cīņas 7 (LTV3), Dāvana vientuļai sievietei (TV3), LNT ziņas svētdienā (LNT), TV3 ziņas un laika ziņas darba dienās (TV3), Svētku koncerts Lielā tēvijas kara uzvara (PBK), Nekā personīga (TV3), Mūsu tautasdziesma (LTV1), Ziņas sestdien (PBK)

Populārākie raidījumi aprīlī bija (jauktā kārtībā)- Panorāma sestdienā (LTV1), Degpunktā (LNT), Biznesa ziņas (PBK), Dejo ar zvaigzni 3 (TV3), Ugunsgrēks (TV3), Ekstrasensu cīņas 7 (TV3), TV3 ziņas un Laika ziņas, ziņas un laika ziņas sestdienā (TV3), LNT ziņas, (LNT) LNT ziņas svētdienā (LNT), Dullais desmitnieks (TV3), Mantojuma laulības (PBK), Nekā personīga (TV3), Ir viedoklis (PBK), Zirnekļcilvēks, Okartes akadēmija lielais koncerts (LNT), Doktors Dūlitls 3 (TV3).

Ziņas avots – TNS Latvia

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu. Ja pamanāt neprecizitātes, nekavējoties ziņojiet, lai varu izlabot.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram, “Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS / 2011 -  Lai atvieglotu uzņēmējiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu un palielinātu budžeta ieņēmumus, ceturtdien, 6.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par vienreizēju pasākumu soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu. Šis pasākums ir iekļauts arī MK apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas uzņēmējdarbības veicināšanas plānā.

Piedalīšanās nodokļu atbalsta pasākumā neatbrīvos nodokļu maksātāju no pienākuma savlaicīgi un attiecīgo nodokļu likumos noteiktajā kārtībā veikt kārtējos nodokļu maksājumus.

Sanāksmē izsludinātais protokollēmuma projekts paredz FM līdz šā gada 1.martam izstrādāt un iesniegt MK likumprojektu par nodokļu atbalsta pasākumu, kā arī iesniegt MK grozījumus noteikumos par kārtību, kāda kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā.

Atbalsta pasākuma piedāvājumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda noteikšanas datumam – 2010. gada 1.jūlijam šādos nodokļu veidos:

• iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN);
• uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN);
• pievienotās vērtības nodoklis (PVN);
• akcīzes nodoklis; muitas nodoklis,
• anti-dempinga maksājumi un kompensācijas maksājumi;
• valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

FM izvērtējusi, ka 2010. gada 1.septembrī nodokļu parādu kopējā vērtība bija ~ 824 miljoni latu, no kuriem ~ 152 miljonus latu jeb 18,4% veidoja nokavējuma nauda. Lai prognozētu atbalsta pasākuma fiskālo ietekmi, nepieciešams novērtēt pamatparāda vērtību. 2010. gada 1.jūlijā VID bija reģistrēti 106 tūkstoši parādnieku ar kopējo reāli piedzenamo parāda summu ~ 292 miljonu latu apmērā (tai skaitā pamatparāds ~ 242 miljoni latu un nokavējuma nauda ~ 50 miljoni latu).

Analizējot pa nodokļu veidiem, izceļas PVN parāda īpatsvars. Līdzīgi kā citu valstu pieredzē, IIN ieņem vienu no vadošajām nodokļu parādu pozīcijām. Savukārt UIN parādu īpatsvars kopskaitā, salīdzinot ar citu valstu pieredzi, ir neliels. Tas skaidrojams ar ekonomiskās krīzes ietekmi, kad lielai daļai uzņēmumu samazinās peļņa, kā arī iespējamu ēnu ekonomikas ietekmi, uzņēmumiem slēpjot peļņu, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem.

FM plānotais nodokļu atbalsta pasākums

Plānotais atbalsta pasākuma ilgums ir 90 dienas, kuru laikā:

• pirms pieteikuma iesniegšanas nodokļu maksātājs precizē nodokļu deklarācijas, kuru samaksas termiņš ir noteikts līdz 2010. gada 1.jūlijam. Ja nodokļu maksātājs, precizējot nodokļu deklarācijas, uzrāda līdz šim neuzrādītās summas, nokavējuma un soda nauda netiek piemērotas;
• iesniedz pieteikumu (kura forma būs pieejama VID mājas lapā un klientu apkalpošanas centros);
• lūdz nodokļu administrāciju izvērtēt iespēju slēgt līgumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja pamatparāda summa būs lielāka par 100 latiem;
• nodokļu maksātājam ir tiesības izvēlēties, uz kuriem nodokļu parādiem attiecināt nodokļa atvieglojuma piedāvājumu. Nokavējuma nauda un soda nauda tiek dzēstas pilnā apmērā, kad nodokļu maksātājs ir samaksājis pamatparādu pilnībā.

Ja pamatparāds ir mazāks par 100 latiem, maksājumi pilnā apmērā būs jāveic 90-180 dienas pēc atbalsta pasākuma sākuma. Ja pamatparāds ir lielāks par 100 latiem, maksājums būs jāveic ne vēlāk kā 90 dienas + 12 mēnešus pēc atbalsta pasākuma uzsākšanas dienas. Ja maksājumi nebūs veikti noteiktajos termiņos, paredzētas lielākas sankcijas: saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām (nokavējuma naudas palielinājums uz 0,07% dienā (~25% gadā)), kā arī vienkāršota likvidācija un administratīvās atbildības piemērošana – tiesību ierobežošana uz noteikta veida komercdarbību un tiesību ierobežošana uz noteiktu laiku ieņemt noteiktus amatus.

Detalizētu informatīvo ziņojumu un protokollēmuma projektu skatīt šeit.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Būvniecība”, “Mārketings” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS / 2011 -  Ekonomikas ministrija ir noslēgusi līgumu ar biedrību “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība” (turpmāk – Biedrība), kas paredz nodot biedrībai sertificēšanas institūcijas funkciju.

Saskaņā ar līgumu, Biedrība piešķirs, pagarinās, apturēs un anulēs šādus sertifikātus:

• būvprakses sertifikāti projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības, būvju nojaukšanas, būvekspertīzes, būvju un to daļu tehniskās apsekošanas, pārbaudes un diagnosticēšanā un novērtēšanā;
• energoauditoru sertifikāti.

Saskaņā ar līgumu, Biedrība piešķirs, pagarinās, apturēs un anulēs būvprakses sertifikātus ēku apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, siltumapgādes sistēmu, aukstumsistēmu, dabasgāzes apgādes sistēmu, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu, biogāzes ieguves un apgādes sistēmu jomā.

Tāpat, Biedrība piešķirs, pagarinās, apturēs un anulēs energoauditoru sertifikātus ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta izsniegšanai, projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēku energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanai, apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes pārbaudei un pārbaudes akta izsniegšanai.

Līgums arī paredz, ka Biedrībai būs pienākums organizēt kvalifikācijas celšanas pasākumus sertificētajām personām.

Biedrība regulāri informēs Ekonomikas ministriju par piešķirtajiem, pagarinātajiem, apturētajiem vai anulētajiem sertifikātiem. kā arī pēc ministrijas pieprasījuma sniegt jebkuru informāciju un dokumentus, kas saistīta ar deleģētā uzdevuma izpildi.

Savukārt, ministrija turpinās uzturēt būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru, iekļaujot tajā informāciju par piešķirtajiem, pagarinātajiem, apturētajiem un anulētajiem sertifikātiem, kā arī izskatīs sūdzības un apstrīdēšanas pieteikumus par Biedrības pieņemtajiem lēmumiem. Biedrības pieņemtos lēmumus varēs apstrīdēt Ekonomikas ministrijā.

Līgums par augstākminēto uzdevumu izpildi noslēgts uz 3 gadiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Būvniecība”, “Mārketings” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

Noteikumus ir izskatījusi un akceptējusi Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

Saistošo noteikumu projektos noteikta kārtība, kādā tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators saskaņo ar pašvaldību tirdzniecības vietas iekārtošanu, ar pašvaldību saskaņojamos ielu tirdzniecības veidus un ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai. Projektā par pašvaldības nodevu arī noteikts, kādos gadījumos  pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās nav jāmaksā.
Jaunajos noteikumos tiek paplašināts pieļaujamā tirdzniecības sortimenta preču klāsts ielu tirdzniecības vietās un samazināts atkārtoti iesniedzamo dokumentu skaits. Paredzēta arī iespēja saņemt tirdzniecības atļauju īslaicīga rakstura tirdzniecībai.

Normatīvajos aktos noteikti kritēriji un kārtība pastāvīgo ielu tirdzniecības vietu saskaņošanai, paredzēta iespēja organizēt izsoles par tiesībām veikt kāda veida tirdzniecību.

Atļaujas tirdzniecībai pasākuma laikā, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai un tirdzniecībai Ziemassvētku laikā turpmāk izsniegs Rīgas pilsētas izpilddirektors.
Ielu tirdzniecības atļaujas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai un tirdzniecībai pastāvīgajās ielu tirdzniecības vietās turpmāk izsniegs attiecīgā Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcija.

Iesniegumus par jaunu pastāvīgo ielu tirdzniecības vietu saskaņošanu turpmāk būs jāiesniedz  Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrā. Projekta redakcijas tapšanas gaitā notikušas konsultācijas ar Latvijas Tirgu savienības, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvjiem.

Galīgo lēmumu par jaunajiem saistošajiem noteikumiem pieņems Rīgas dome.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram  “Mārketings”, “Bizness” vai “Tirdzniecība”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

JANVĀRIS / 2011 – Saskaņā ar Latvijā populārākā socializācijas portāla draugiem.lv datiem par tā lietošanu  2010.gadā:

• Latvijā reģistrēto lietotāju skaits 1 147 657
• 800 000 jeb katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ienāk reizi mēnesī
• 500 000 ienāk portālā katru dienu
• 555 460 187 nosūtītas vēstules
• 36 876 738 ievietotas bildes
• 1 297 939 ievietoti video
• 53% ir sievietes
• 30% ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem
• 530 000 portāla lietotāju ir lietojuši kādu no aplikācijām (lietojum programmas)
• Top spēle ir Ferma – 400 508 spēlētāju
• 5118 draugiem.lv izveidotas  lapas un 2 994 877 lapu sekotāji
• 21 314 474 noklausītas dziesmas.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Internets”, “Mārketings” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS / 2011 – Aizvadītais gads ir iezīmējies ar tūristu skaita pieaugumu no Krievijas. Tas ir noticies gan pateicoties ekonomiskās situācijas uzlabošanai Krievijā, Latvijas tūrisma kampaņu aktivizēšanai Krievijas virzienā un dažādu administratīvo procedūru atvieglošanai. Tuvāki tūrisma dati būs pieejami nākamā mēneša beigās.

Šis gads solās būt saistošs, jo tūristam no Krievijas ir ko izvēlēties. Latvijas kaimiņvalstis un tradicionālie tūrisma galamērķu valstis ir pacentušās.

Īsi par atsevišķiem momentiem (mazāk par tūrisma produktiem, bet vairāk par šķēršļu vienkāršošanu, kas skar lielas grupas):

Somija – Pēdējo divu gadu laikā Somija ir aktivizējusi sadarbību visaugstākajā līmenī (neskaitot regulāros un pastarpinātos kontaktus, divu gadu laikā ir notikušas vairāk kā sešas klātienes tikšanās valstu vadību līmenī). 2010.gada decembrī ir atklāts ātrvilciens starp Helsinkiem un Sanktpēterburgu, kurš ceļu starp abām pilsētām veic par divām stundām ātrāk kā, un vīzu kontrole notiek vilciena brauciena laikā (vilciens brauc ap 3h 36 min.). Šāds projekts neapšaubāmi stimulēs biznesa un tūrisma sakaru pastiprināšanos starp Krieviju un Somiju.

Spānija – Krievijā šis gads būs Spānijas zīmē, savukārt Spānijā tas būs Krievijas zīmē – notiks dažādi augstas kvalitātes kultūras un atpūtas pasākumi, vizītes, apmeklējumi u.c..

Turcija – vislielākais bieds visu citu ārvalstu tūrisma aktivitātēm. Pašlaik Turcija ir numur viens valsts (ziemā tā ir Ēģipte)  Krievijas tūristiem. Turciju gadā apmeklē ap 3 miljoniem Krievijas iedzīvotāju. 2010.gadā starp Krieviju un Turciju tika parakstīts nolīgums par vīzu režīma atcelšanu, kas attiecas uz ieceļošanu Turcijā termiņā līdz 30 dienām.

Pašlaik starp Krieviju un Turciju ir spēkā atvieglotais vīzu režīms, kas ļauj saņemt tūrisma vīzu Krievijas pilsoņiem līdz 60 dienām jebkurā Turcijas robežšķērsošanas punktā.

Krievijas tūristu galamērķi (minu tikai dažus, Rosstat / Росстат dati)

Igaunija – valsts galvenais pluss ir atrašanās:   Sanktpēterburgas tuvums. Bez tam Tallina 2011.gadā ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un jau pašā gada sākumā ir sākusies pilsētas popularizācijas kampaņa ārvalstīs. Igaunijai iepriekšējos gados ir izdevies labi pārdot relaksācijas,  SPA, izklaides, biznesa pasākumus, ziemas tūrisms. Igaunija ļoti aktīvi Krievijā virza tūrisma pakalpojumus.

Polija –  Ir izteikusi vēlmi pēc bezvīzu režīma ar visu Kaļiņingradas apgabalu. (cik noprotams, galvenais mērķis ir ekonomisko sakaru aktivizācija un biznesa intereses). Pašlaik bez vīzas robežu var šķērsot abu valstu pierobežas iedzīvotāji, kas dzīvo līdz 50 km attālumam no valstu robežas.

Latvija – ārvalstis savā labā izmanto visas kļūdas, ko Latvija un Latvijas uzņēmumi  pieļauj. Daļa no tām Latvijas tūrisma biznesā ir zināmas, un ir novēršamas ļoti viegli, jābūt tikai spējai to izdarīt, labam risinājumam un izpildījumam. Tuvāk pie tām šajā rakstā nekavēšos. Latvijas tūrisma gads ir sācies.

Krievija – Arī Krievija nesnauž. Notiek valsts lidostu mezglu modernizācija un jaunu celtniecība, turpinās jaunu pasažieru ostu būvniecība un ir uzsākta sagatavošanās nozīmīgiem pasaules mēroga notikumiem, kā rezultātā uzsākts darbs pie infrastruktūras izbūves, jaunu atpūtas vietu radīšanas un pakalpojumu kvalitātes celšanas.  Šogad tiek prognozēta tūrisma nozari reglamentējošo likumu maiņa.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tūrisms”, “Bizness” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–