EMULATORS.LV

FEBRUĀRIS / 2011 – Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi jaunākos preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese rezultātus par 2011. gada ziemas periodu.

Kā liecina 2011. gada ziemas pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 93 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pētījumā tika apkopota informācija par 238 drukāto preses izdevumu auditoriju. Pētījuma ziemas periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši 76 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 69 % Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 44 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā kādu Latvijā izdotu žurnālu.

Darba dienās laikrakstu un žurnālu lasīšanai Latvijas iedzīvotāji velta vairāk laika nekā brīvdienās. Vidēji darba dienā laikrakstu lasīšanai vairāk nekā 15 minūtes dienā velta 55 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu laikrakstu, bet brīvdienās vairāk nekā 15 minūtes laikrakstu lasīšanai atvēl 44 % šīs mērķa grupas pārstāvju. Žurnālu lasīšanai vidēji vairāk nekā 15 minūtes dienā velta 64 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu žurnālu, bet brīvdienās vairāk nekā 15 minūtes žurnālu lasīšanai atvēl 55 % žurnālu lasītāju.

TNS Latvia klientu vadītāja Kristīne Daugule komentē: analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visvairāk patērētās preses izdevumu grupas joprojām ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. Vismaz vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 64 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vismaz vienu mēneša izdevumu mēnesī – vidēji 44 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā, vismaz vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 42 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā. Salīdzinot preses auditorijas pētījuma 2011. gada ziemas un 2010. gada rudens perioda datus, būtiskas izmaiņas preses izdevumu grupu patēriņā nav notikušas.

Latvijas iedzīvotāji, kas caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu %:

Lasītāko preses izdevumu tops rudenī (latvieši) pēc viena numura vidējās auditorijas:1) Ieva, 2) Privātā Dzīve, 3) Kas Jauns, 4) Ievas Stāsti, 5)Ilustrētā Zinātne, 6) Ievas Virtuve, 7) Latvijas Avīze, 8) Ilustrētā Pasaules Vēsture, 9) Diena, 10) Ievas Māja.

Lasītāko preses izdevumu tops rudenī (cita tautība) pēc viena numura vidējās auditorijas: 1) ТВ Программа, 2) MK Латвия, 3) Телепрограмма с Дядей Мишей, 4) Вести Сегодня, 5 )Rīgas Santīms, 6) Вести, 7) Суббота, 8) 7 секретов, 9) Час, 10) Лилит.

Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aprēķina metodi ēku energoefektivitātes novērtēšanai. Noteikumi attiecas uz sertificētiem energoauditoriem un ēku projektētājiem, kuri veic ēku energoefektivitātes aprēķinus ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta (vai pagaidu sertifikāta) izdošanai. Latvijā ir 70 sertificēti energoauditori, kas tiesīgi izdot ēku energoefektivitātes sertifikātus (esošām ēkām) un nedaudz vairāk kā 400 sertificēti būvju konstrukciju projektētāji, kas tiesīgi izdot ēku energoefektivitātes pagaidu sertifikātus (projektējamām ēkām).

Detalizētāk ar Ministru kabineta noteikumiem Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 39 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”" var iepazīties šeit SPIEST.

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – Saskaņā ar jaunākajiem interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 64 % jeb 1 123 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2010. gada ziemā, liecina TNS Latvia sniegtā informācija. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā, internetu ir izmantojuši 61 % jeb 1 068 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Saskaņā ar 2011. gada ziemas perioda interneta auditorijas pētījuma rezultātiem interneta izmantošana pēdējo 7 dienu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada ziemas periodu, ir pieaugusi gandrīz visās iedzīvotāju vecuma grupās.

TNS Latvia vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams Latvijas iedzīvotāju vidū, kas ir vecumā no 20 līdz 29 gadiem. Internetu pēdējo 7 dienu laikā 2011. gada ziemā ir izmantojuši 90 % iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Analizējot pētījuma rezultātus pēc iedzīvotāju tautības, redzams, ka 2011. gada ziemas periodā straujāk interneta izmantošana pieaugusi citas tautības pārstāvju vidū. Ja 2010. gada ziemā internetu pēdējo 7 dienu laikā bija izmantojuši 50 % cittautībnieku, tad 2011. gada ziemā tie jau ir 56 %.

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas nosacījumos, ar kuriem tiek noteikts valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā.

Noteikumi paredz valsts nodevas maksājumus par būvkomersanta reģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju gadījumos, kad komersants uz laiku pārtraucis darbību, atkārtotu reģistrāciju, ja komersants laikā nav iesniedzis ziņas vai nenodarbina būvniecības speciālistu, kas atbilst noteikumu prasībām, kā arī par izmaiņu par komersantu un tā nodarbinātajām personām reģistrēšanu būvkomersantu reģistrā.

Noteikumi paredz, ka valsts nodeva ir maksājama pirms attiecīgo darbību veikšanas būvkomersantu reģistrā un valsts nodeva tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

Noteikumos paredzēts šāds valsts nodevas apmērs:

• par komersanta reģistrāciju būvkomersantu reģistrā – 50 latu;
• par komersanta atkārtotu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā:
• ja komersants izslēgts no būvkomersantu reģistra par savlaicīgi nesniegtu informāciju, kas noteikts reģistrācijas apliecībā.- 250 latu;
• ja komersants pārtraucis uz laiku darbību pēc savas iniciatīvas un vēlas atjaunot ierakstu būvkomersantu reģistrā – 50 latu;
• par izmaiņu, kas saistītas ar komersanta nodarbināto speciālistu maiņu, papildināšanu vai izslēgšanu, reģistrēšanu, – 10 latu.

Minētās nodevas ieviešana kompensēs valsts budžeta izdevumus būvkomersantu reģistra uzturēšanai un pilnveidošanai, ierobežos komersantu nepamatotu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā, kā arī motivēs esošos būvkomersantus savlaicīgi atjaunot informāciju reģistrā.

Šādas valsts nodevas ieviešanu paredz LR Saeimas 2010.gada 20.decembrī pieņemtie Būvniecības likuma grozījumi.

Detalizētāka informācija par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā” pieejami ŠEIT – SPIEST.

—-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 - Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksportam 2010. gadā bija stabila izauguma tendence. Salīdzinot 2010. gada datus par eksportu ar 2009. gada datiem, secināms, ka Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports ir sasniedzis pēdējo gadu augstāko līmeni – 818 miljonus latu (2007. gadā tas bija 581 miljons latu, 2008. gadā – 750 miljoni latu un 2009. gadā – 664 miljoni latu), ziņo Zemkopības ministrija.

2010. gadā kopumā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produkti ir otra nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare. 2010. gadā kopumā šo produktu eksports veidoja 17,6 procentus no kopējā Latvijas eksporta vērtības (pirmajā vietā 2010. gadā eksporta apjoma ziņā bija koksnes un tās izstrādājumu eksports, kas veidoja 19,5 procentus no kopējā Latvijas eksporta vērtības).

“Esmu gandarīts, ka 2010. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni eksports pieauga par 47 procentiem (kopējais Latvijas eksports šajā laikā pieauga par 39 procentiem, koksnes un tās izstrādājumu eksports – par 28 procentiem),” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

2010. gada 4. ceturksnī lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports sasniedza pēdējo četru gadu augstāko apjomu (250 miljoni latu, tādā veidā ierindojot nozari pirmajā vietā starp Latvijas nozīmīgākajām eksporta nozarēm 2010. gada 4. ceturksnī.

EMULATORS.LV piebilde – vietā ir atgādināt, ka 2010.gads klimatiskajā ziņā ārvalstīs bija nelabvēlīgs (karstums, sausums, ūdens trūkums, ugusgrēki u.c.) atšķirībā no Latvijas, kura necieta no dabas untumiem, kā rezultātā būtiski cēlās pārtikas produktu cenas pasaulē.

—-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra” Standartizācijas birojs informē, ka no 23.februāra mājas lapā elektroniski publicēts Ekonomikas ministrijas sagatavotais jaunais Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” izpildei piemērojamo standartu saraksts.

Publicētajā sarakstā var iepazīties ar Latvijas nacionālajiem un Latvijas standarta statusā adaptētajiem standartiem, kas nosaka konkrētās tehniskās prasības būvizstrādājumiem. Sarakstā ir atrodami standartu iespējamās un obligātās piemērošanas datumi.

Publicēto sarakstu iespējams atrast šeit SPIEST.

—-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 -  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes  dati liecina, ka viesnīcās un citās tūrisma mītnēs¹ kopumā 2010. gadā tika apkalpoti 1312 tūkst. cilvēku, kas ir par 17.7% vairāk nekā 2009. gadā. Viesu skaits no Latvijas ir pieaudzis par 20.5%, ārvalstu viesu – par 16.4%.

Savukārt 2010. gada 4. ceturksnī viesnīcās un citās tūristu mītnēs tika apkalpoti 268.1 tūkst. cilvēku jeb par 24.2% vairāk nekā 2009. gada 4. ceturksnī. No visiem uzņemtajiem cilvēkiem 65% bija ārvalstu viesi un 35% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits ir pieaudzis par 25.0%. Visvairāk ir palielinājies viesu skaits no Krievijas – par 74%.

Aizvadītā gada pēdējā ceturksnī no kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita 85% tika uzņemti Rīgā, 6% – Jūrmalā un 1% – Liepājā. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 28%, Liepājā – 9%, un Jūrmalā – 8%.

4. ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 15.4 tūkst. numuri un 35.7 tūkst. gultasvietas.

Viesnīcu izmantošanas rādītāji (procentos)

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu sadalījums pa valstīm 2010. gada 4. ceturksnī:  (procentos) : Vācija – 6.4 , Krievija – 17.8,  Lietuva  – 8.2, Somija – 7.7, Zviedrija – 7.8, Igaunija – 9.1, Norvēģija – 9.2, Lielbritānija – 4.2, Itālija – 2.9, pārējās valstis – 26.7.

—-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – Centrālā statistikas pārvalde ir sagatavojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2010.gada 4.ceturksni. Apsekojot 3,8 tūkst. mājsaimniecību, tika aptaujāti 7,3 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2010.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu. 2010.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,5%. Gandrīz divas trešdaļas (64,5%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 68,9%, bet sieviešu – 60,7%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 950,4 tūkst. cilvēku (53,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,9% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2009.gada 4.ceturksnī attiecīgi 932,6 tūkst. cilvēku un 52,2%), bet samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2010.gada 3.ceturksnī bija 960,4 tūkst. cilvēku un 54,2%). Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 24,9 tūkst. cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, kā arī sākot ar 2009.gada septembri, piedalījās programmā “Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 Ls stipendiju”).

Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 50,7% un 49,3%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (47,6%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba samaksas lieluma pamatdarbā, procentos

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2010.gada 4.ceturksnī Latvijā bija 193,8 tūkst. darba meklētāju jeb 16,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 229,4 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 19,7%, gan salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni (attiecīgi 210,2 tūkst. cilvēku un 18,0%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 18,5% un 15,3%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gada 4.ceturksnī valstī bija 14,4%.

Nedaudz vairāk nekā puse (107,3 tūkst. cilvēku jeb 55,4%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies par 37,3 tūkst. Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2010.gada 4.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 173,3 tūkst. jeb 89,4% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 196,4 tūkst. cilvēku un 85,6%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2010.gada 4.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 628,7 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 0,7%.

2010.gada 4.ceturksnī nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (44,3%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, katrs trešais (30%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais (10,5%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs trīspadsmitais (7,7%) bija ilgstoši slimojošs vai invalīds.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 55,6 tūkst. (8,8% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2009.gada 4.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies par 11,4 tūkst.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

Personas 15–74 gadu vecumā. Datu avots: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati liecina, ka Latvijas kopējais preču ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās 2010.gadā sasniedza 10507.3 milj. latu – par 2195.3 milj. latu jeb 26.4% vairāk salīdzinājumā ar 2009.gadu. Tai skaitā eksporta apjoms palielinājās par 1064.3 milj. latu jeb 29.5%, bet importa apjoms – par 1131.0 milj. latu jeb 24.0%.

2010.gadā bija vērojama ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās, palielinoties eksporta īpatsvaram kopējā ārējās tirdzniecības apjomā līdz 44.4% (43.3% 2009.gadā).

Latvijas eksporta un importa struktūra pēc, faktiskajās cenās

² Plašo ekonomisko kategoriju klasifikācija.
³ Šīs preces ietilpst vairākās BEC kategorijās.

Atbilstoši BEC klasifikācijai eksportētās un importētās preces var sagrupēt kategorijās pēc to iespējamā izlietošanas veida. Kapitālpreces veido pamatlīdzekļi, starppatēriņa preces – izejvielas un citi materiāli, kas paredzēti tālākai pārstrādei. Kā patēriņa preces tiek uzskaitītas preces, kas domātas iedzīvotāju vajadzībām. Citas preces, kas nav iekļautas minētajās kategorijās (piemēram, armijas aprīkojums u.c. specifiskas preces), ir ieskaitītas pārējo preču kategorijā.

Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra atbilstoši uzņēmumu saimnieciskās darbības veidam 2010.gadā, faktiskajās cenās

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – Daudzu Latvijas uzņēmumu (un ne tikai) šodienas panākumi balstās pagātnē, kas ir pluss. Bet iemesli šiem panākumiem ir tas, ka agrāk nepastāvēja konkurences, nebija plašākas izvēles iespējas, patērētāji bija mazāk prasīgi un izglītoti, bija garantēts noiets, problēmu gadījumos varēja garantēti saņemt naudu utt.

Šodien vakardienas veiksminieki ne būt tādi vairs nav. Viņi ir aizmirsuši, ka notiek paaudžu maiņas, ka notiek izmaiņas patērētāju uzvedībā, ka katru dienu dzimst jauni uzņēmumi, jaunas zināšanas, ka IKVIENS uzņēmums pasaulē grib augt. Pat tie, kuriem it kā viss ir kārtībā simtprocentīgi neattīstās (nav noslogotas visas ražošanas jaudas, nauda atrodas bez kustības u.c.). Jā , zināmā mērā Latvijas uzņēmumiem 2010.gadā un 2011.gadā ir paveicies – pasaulē bija nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, bet Latvijā tādu nebija. Bez tam dažādu pasaules valstu ekonomiku glābšanā iemestā nauda ir devusies milzīgos apjomos uz izejvielu un pārtikas tirgu (jo trūka drošu investīcijas sektoru un objektu), tādējādi uzdzenot daudzu šo aktīvu cenas milzīgos augstumos. Tāpēc pasaulē tiek cerēts un strādāts, lai 2011.gada ražošanas sezona būs labāka par pagājušo gadu -  labvēlīgi laika apstākļi, ekonomikas atkopšanās, investīciju iespēju dažādošanās. Noteikti būsiet pamanījuši kaimiņvalstu LIELOS saukļus – ekonomikas modernizācija, jaunu darba vietu radīšana, ekonomiskā ekspansija un citus.

Uzņēmumi, kuri patiešām (Latvijā) pašlaik ir ienesīgi (pelna naudu) nekā nedara savu biznesa modeļu uzlabošanā, ne paši izglītojas jaunajās zināšanās, ne arī piesaista tādas, cerot ka mūžīgi varēs baudīt dzīvi. Iemesli ir tieši konkurences trūkumā un apstāklī, ka vietējā tirgū visi viens otru pazīst un var šo to sarunāt (kam ar profesionālismu ir maz sakara). Parasti plašākos ūdeņos šādi uzņēmumi māk dzīvot tikai ar zemākām cenām, citi biznesa attīstības modeļi tiem ir sveši vai arī dzīvē neprot tos īstenot (tā kā tie ir visai virspusēji un sagrābstīti bez jelkādas izpratnes).

Šādi uzņēmumi nespēj radīt preces ar pievienoto vērtību. Šodien ir daudz metožu, kā apsteigt un pārtrumpot šādus uzņēmumus  gan uz vietas, gan ārpus tradicionāliem tirgiem – mārketingā, pārdošanas metodēs, biznesa modeļos, attīstībā utt.

Ar pilnīgu neizpratni uztveru racionālas plānošanas, prognozēšanas un risku pārvaldīšanas trūkumu uzņēmumos. Tieši ar to lielā mērā skaidrojams, kāpēc krīze Latvijas uzņēmumus skāra tik dziļi.

(Lai kādam nešķistu, ka runāju par to , kas man ir svešs, tad atklāšu – risku pārvaldīšanā esmu darbojies un darbojos krietni pamatīgi)

Ko dara ārvalstu konkurenti – priecājas par šādu nekritisku attieksmi. Atrodas pat ļoti atjautīgi (pēdiņās) ārvalstu uzņēmumi (ne visi) un iesaka no pirmā skata noderīgus biznesa soļus (bet ilgtermiņā tie nodara milzu kaitējumu)

Vajag pierādījumus?

• Paskatīsimies mazliet pagātnē (četri gadi atpakaļ). Laikā kad visi ekonomikas rādītāji uzrādīja ka Latvijas ekonomikā briest nepatikšanas lielākā daļa rīkojās pēc principu neko neredzu ( šeit es domāju gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus), neko nedzirdu UN IEGRĀBĀS. Vēlreiz atkārtošu to, ka ekonomiskā krīze Latviju skars, varēja redzēt jau pusgadu pirms tās sākšanās (reti kurš uzņēmums gatavojās tuvojošajai krīzei)
• Laikā, kad ekonomikā plosījās orkāns (divi gadi atpakaļ), uzņēmumi sāka jaunus biznesa novirzienus UN NOGRIMA  Parādiet man kaut vienu kuģīti, kas vētras laikā iziet no piestātnes un dodas jūrā zvejot.

Vai uzņēmumi ir mācījušies no savām (tieši SAVĀM) kļūdām. Mans subjektīvais viedoklis saka KA NAV. Ar vārdu uzņēmums es nedomāju ko abstraktu, es domāju konkrēti – zemnieku saimniecību, tirdzniecības veikalu, ražotni, medicīnas iestādi un citus.

Pūlējos šajā savā bloga ierakstā aiziet ārpus manām tradicionālajām tēmām, un īsumā pieskarties daudziem ļoti nozīmīgiem faktoriem. Ja kāds grib vairāk, tad lūdzu varat droši sazināties ar mani.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2011 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010.gadā būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 757.5 milj. latu, tai skaitā 4.ceturksnī – 228.9 miljoni latu.

2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, būvniecības produkcijas apjomi salīdzināmajās cenās samazinājušies par 23.6%. Tai skaitā ēku būvniecības apjomi kritušies par 24.9%, inženierbūvju būvniecības – par 22.3%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija administratīvo ēku un tiltu būvniecībā – attiecīgi par 63.4% un 47.6%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – attiecīgi par 123.6% un 56.4%.

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņas

2010.gadā izsniegtas 1725 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 378.6 tūkst.m² (2009.gadā – attiecīgi 2110 un 427.7 tūkst.m²). Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 295 būvatļaujas ar kopējo platību 536.5 tūkst.m² (2009.gadā – attiecīgi 198 un 299.0 tūkst.m²).

2010.gada 4.ceturksnī izsniegtas 326 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecībai ar kopējo platību 75.9 tūkst.m² (2009.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 405 un 83.1 tūkst.m²). Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 105 būvatļaujas ar kopējo platību 153.1 tūkst.m²²). (2009.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 56 būvatļaujas un 77.0 tūkst.m

Jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai 2010.gadā izsniegtas 1095 būvatļaujas ar kopējo platību 244.2 tūkst,m² (2010.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 197 un 47.7 tūkst.m²) un 179 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 332.5 tūkst.m² (2010.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 69 un 100.7 tūkst.m²).

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Būvniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – Uzņēmums SIA “Service Quality Development” ir veicis pētījumu, kura mērķis bija noteikt labākos pārtikas lielveikalus, pēc klientu apkalpošanas kvalitātes.  Pētījums tika veikts 2010.gada beigās, saskaņā ar iepriekš sagatavotu scenāriju un novērtēšanas anketu, kas tika izstrādāta ar ekspertu palīdzību klientu apkalpošanas jautājumos mazumtirdzniecības nozarē. Pētījuma laikā tika veiktas 80 pārbaudes un novērtēti 10 lielākie pārtikas lielveikali: Elvi, IKI, Maxima, Mego, Prisma, Rimi, Sky, Stockmann, Supernetto, Top!. Pētījums ir neatkarīgs, jo ir veikts par SIA “SQD” līdzekļiem.

Apkopojot pētījuma rezultātus, secināts, ka visaugstākajā līmenī tiek apkalpoti pārtikas lielveikalu “Prisma” (85,4%), “Rimi” veikalu tīkla (81,3%) un “Mego” veikalu (77,1%) esošie un potenciālie klienti, bet nozares vidējais rezultāts ir 70%. Balstoties uz faktu, ka rezultātu, kas ir zemāks par 70%, uzskata par sliktu rādītāju, bet rezultātu, kas ir augstāks par 90%, uztver kā teicamu, var secināt, ka klientus augstā līmenī apkalpo tikai piecos pārtikas lielveikalos.

Anketa, ar kuras palīdzību tika vērtēta klientu apkalpošanas kvalitāte, sastāvēja no trīs sadaļām:

1. Veikals – tika novērtēta veikala izskata atbilstība standartam, iepirkumu grozu un akcijas bukletu pieejamība, kā arī cenu zīmju atbilstība precēm;
2. Pārdevējs – slepenie klienti vērtēja pārdevēja izskata atbilstību standartam, pieklājību, ieintersētību palīdzēt klientam un kompetenci;
3. Kasieris – vērtējot kasierus, slepenie klienti pievērsa uzmanību ārēja izskata atbilstībai standartam, darbinieka pieklājībai, precizitātei un kompetencei.

Pirmā sadaļa, kurā tika novērtēta veikala atbilstība standartam, uzrādīja visaugstākos rezultātus. Augstākie rezultāti šajā sadaļā ir lielveikaliem “Mego” (100%) un “Prisma” (100%), vidējais nozares rezultāts ir 80,6%. Ņemot vērā situāciju valstī, klienti pievērš vairāk uzmanības tieši akcijas precēm, tomēr ne vienmēr klientiem ir iespējams iepazīties ar izdevīgām cenām akcijas bukletā. “Slepenā pircēja” komentārs: “Mēģināju atrast bukletu ar akcijas precēm, jo pārsvarā es sekoju un pērku akcijas preces, bet biju pārsteigts, kad tos neatradu.”

Vērtējot otro sadaļu, uzmanība tika pievērsta pārdevēja spējām kvalitatīvi apkalpot klientu. Jāatzīst, ka šīs sadaļas vidējais rezultāts nozarē ir tikai 58,2%, kas liecina par zemu apkalpošanas kvalitāti pārdevēju vidū. Visaugstāk novērtētais kritērijs šajā sadaļā bija par pārdevēju komunikāciju klienta valodā – vidējais nozares rezultāts ir 92%. Vismazāk punktu pārdevēji saņēma par pieklājīgu komunikāciju ar klientu apkalpošanas laikā (28%). Visaugstākie rezultāti šajā sadaļā ir lielveikaliem “Prisma” (89%) un “Sky” (83%). Pētījuma laikā tika secināts, ka ne visi pārdevēji ir gatavi palīdzēt klientiem. “Slepenā pircēja” komentārs: “Darbinieks, neapstājoties, pateica, ka nepieciešamais produkts ir Piena produktu nodaļā, un parādīja ceļu ar rokas mājienu.”

Nedaudz labākus rezultātus, vērtējot veikala darbinieku klientu apkalpošanas prasmes, lielveikali saņēma par trešo sadaļu, kurā tika novērtēta kasieru apkalpošanas kvalitāte. Augstākos rezultātus par šo sadaļu ieguva lielveikali “Rimi” (94%) un “Maxima” (88%), nozares vidējais rezultāts ir 72%. Visaugstāk novērtētais kritērijs no šīs sadaļas ir kasieru ārējais izskats – 96% un viszemāk novērtētais kritērijs ir par pieklājīgu komunikāciju ar klientu apkalpošanas laikā – tikai 40%. “Slepenā pircēja” komentārs: “Apkalpojot mani, kasiere neteica nevienu vārdu.”

Pēc anketas aizpildīšanas “slepenajiem pircējiem” tika jautāts, vai viņi vēlētos iepirkties atkārtoti šajā veikalā, un visaugstāko novērtējumu (100%) ir saņēmuši sekojošie lielveikali: “Maxima”, “Prisma”, “Rimi” un “Sky”.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2011 -2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem pieauga par 13.9%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 14%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 13.7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9.7%, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņas
(salīdzināmās cenās)

Tālāk jūsu uzmanībai esmu apkopojis ekspertu komentārus un vērtējumus par rūpniecības tendencēm, izvēloties, manuprāt,  interesantākās vietas un fragmentus.

Latvijas Banka – Vērtējot izredzes, jāsecina, ka bez papildus investīcijām izlaides apjomus kāpināt ir gandrīz neiespējami un pagaidām investīciju statistika neliecina par rūpnieku gatavību palielināt ražošanas jaudas un izlaidi. Ticamākais iemesls – nedrošība par vietējo un starptautisko ekonomisko situāciju nākotnē, taču rūpnieki kā attīstību ierobežojošu faktoru blakus iekārtu trūkumam arvien biežāk min arī darbaspēka trūkumu (Eiropas Komisijas aptaujas rezultāti par 2011. gada 1.ceturksni).

Darba tirgū arī 2011.gadā saglabāsies mazkvalificētā darbaspēka pārpalikums, kamēr augsti kvalificētie un specializētie darbinieki būs deficīts (pēc  nozaru asociāciju un uzņēmumu informācijas -  īpaši tas var izpausties metālapstrādē un elektronisko iekārtu ražošanā). Papildus tam bankas kreditēšanas tirgū joprojām ir salīdzinoši  konservatīvas, kas vairumam uzņēmumu, kuriem būtu potenciāls paplašināties, liedz to darīt.

Sagaidāms, ka arī 2011. gadā apstrādes rūpniecība turpinās kāpināt savus izlaides apjomus, taču pieauguma tempi būs zemāki augstākas salīdzinājuma bāzes dēļ. Apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu var veicināt iekšzemes pieprasījuma pakāpeniska stiprināšanās, kā arī cenu līmenis pasaules izejvielu tirgos un Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme (vairums ES dalībvalstu šogad  konsolidē budžetus, kas var samazināt to  pieprasījumu).

Latvijas apstrādes rūpniecības atkopšanās pērn balstījās galvenokārt uz ārējiem tirgiem un cenu konkurētspējas pieaugumu. Lai arī turpmāk spētu palielināt izlaides apjomus, apstrādes rūpniecībā ir nepieciešamas investīcijas ne tikai jaunu ražošanas līniju un produktu izstrādē, bet tikpat svarīgi – arī izglītībā, darbinieku un bezdarbnieku apmācībā un pārkvalifikācijā. Izmantojot ekonomiskās politikas veidotāju pievēršanos nepieciešamajām reformām izglītības jomā, ir piemērots brīdis, lai sakārtotu ne tikai darbinieku pieprasījuma/piedāvājumu kvantitatīvo nesabalansētību, bet arī kvalitātes jautājumus.

Swedbank -  2011.gada sākumā noskaņojums rūpniecībā nedaudz saruka sliktāka pasūtījumu līmeņa novērtējuma dēļ. Tomēr ražošanas izlaides gaidas turpmākiem mēnešiem turpina pieaugt, palielinās arī ražošanas uzņēmumu nodarbinātības gaidas. Tajā pat laikā jaudu noslodzes līmenis turpina pieaugt – 2011.gada sākumā tas jau sasniedza 67%, proti, 2008.g. līmeni. Kā galveno ražošanas ierobežojošo faktoru uzņēmumi joprojām min pieprasījumu (38% no visiem), kļūst aktuālāks arī esošo iekārtu ierobežojošais faktors (no 8% iepriekšējā ceturksnī līdz 10%). Savukārt darbaspēku kā attīstību bremzējošo faktoru nosauc 5% (iepriekšējā ceturksnī 2%).

Ārējā vide būs labvēlīga arī šogad – eksports turpinās būt galvenais dzinējspēks rūpniecības izaugsmei. Tomēr, lai mazinātu ierobežojošo iekšējo faktoru ietekmi, ir nepieciešamas investīcijas gan jaudu palielināšanā, gan produktu klāsta dažādošanā. Sagaidāms, ka apstrādes rūpniecības izlaides izaugsme no 14% 2010.gadā varētu samazināties aptuveni uz pusi 2011.gadā. Rūpniecības izaugsmes centrs novirzīsies no kokrūpniecības uz metālapstrādi un mašīnbūvi.

Dnb Nord – 2011.gadā kopumā rūpniecības pieaugums būs mazāks, apmēram 10% līmenī. Eurostat dati rāda, ka arī šī gada sākumā jaudu noslodzes līmenis vēl ievērojami atpaliek no vēsturiskā maksimuma, šī gada pirmie dati liecina ļoti spraigu aktivitāti gan ražošanā, gan patēriņā citās valstīs, kas savukārt palielina pieprasījumu pēc mūsu rūpnieku ražotajiem produktiem. Tāpat šogad strauji kāps investīcijas Latvijas rūpniecībā, kam jau būs ietekme arī jau uz šī gada izlaides apjomiem. No apakšnozarēm visizteiktākā izaugsmes piebremzēšanās būs kokrūpniecībā, kas 2010.gadā auga par 27%, šādam tempam šogad kocinieki nevarēs pa tuvoties, izaugsme varētu būt pat tikai ar viencipara skaitli rakstāma un arī tā lielā mērā — pateicoties bāzes efektam. 2010.gadā strauji auga arī metālapstrādes un mašīnbūves grupas nozares, piekabju ražošana pat par 70.1%, taču tām ir labas izredzes saglabāt strauju pieauguma tempu, turklāt nu jau sasniegtā ievērojamā apjoma dēļ „dzelžu” nozarēm būs liela pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopumā. Pieaugošā ārējā konkurētspēja, kā arī patēriņa kāpums pašu tirgū noteikti atnesīs gada pieaugumu arī pārtikas rūpniecībai. Šajā apakšnozarē kā kopumā izmaiņas nekad nenotiek strauji, taču tās lieluma dēļ jebkādas pārmaiņas ir nozīmīgas. Rūpniecības loma tautsaimniecībā turpinās pieaugt un tam līdzi jāmainās ekonomiskajai folklorai, pirmkārt jau galīgi atvadoties no priekšstata, ka “pie mums neko neražo”.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS/ 2011  – Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lidostā “Rīga” 2010. gadā iebrauca un izbrauca 4,66 milj. pasažieru, kas veidoja pieaugumu par 14,7 %.

Iebraukuši un izbraukuši pasažieri lidostā “Rīga” sadalījumā pa ceturkšņiem, milj. pasažieru

Ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām 2010. gadā lidostā “Rīga” iebrauca un izbrauca 3,15 milj. pasažieru, kas ir par 15 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt ārvalstu aviokompāniju pakalpojumus izmantoja 1,51 milj. pasažieru, veidojot pieaugumu par 14,1 %.

Aizvadītajā gadā vislielākā pasažieru apgrozība lidostā “Rīga” bija ar Vācijas lidostām – 0,59 milj. pasažieru – pieaugums par 3,1 %, ar Lielbritānijas lidostām (0,55 milj. pasažieru) – par 20,6 % vairāk un ar Somijas lidostām (0.43 milj. pasažieru) – palielinājums 1,5 reizes.

Nno starptautiskās lidostas „Riga” aviosatiksmi nodrošina lidsabiedrības: „airBaltic”, „SmartLynx”, „Lufthansa”, „Finnair”, „Ryanair”, „LOT”, „Czech Airlines”, „Norwegian Air Shuttle”, „Turkish Airlines”, „Aeroflot”, „Uzbekistan Airways”, “Tarom“,  “Belavia“, “Wizz Air“, “AeroSvit“, “Transaero“, “UTair”.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2010 -  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010. gadā kravu apgrozība Latvijas ostās bija 61,16 milj. t kravu, kas ir par 1,3 % mazāk nekā 2009. gadā.

Kravu apgrozība Latvijas ostās sadalījumā pa ceturkšņiem, milj. t

2010. gadā Latvijas ostās kuģos iekrāva un nosūtīja 55,72 milj. t kravu, kas ir par 3,2 % mazāk nekā 2009. gadā.

Svarīgāko no ostām nosūtīto kravu īpatsvars, %

Ostās kuģos iekrauto un nosūtīto kokmateriālu apjoms 2010. gadā bija 5,41 milj. t – 1,6 reizes vairāk nekā 2009. gadā, nosūtīto minerālmēslu apjoms veidoja 3,75 milj. t – pieaugums par 23,2 %. 2010. gada sākumā pasaules tirgos pieaugot pieprasījumam pēc dzelzsrūdas, no Latvijas ostām nosūtītās dzelzsrūdas apjoms pieauga 5,1 reizi un sasniedza 2,3 milj. t. Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi ir samazinājušies: naftas produktu (19,25 milj. t) – par 12,3 % un ogļu (15,14 milj. t) – par 21 %.

2010. gadā ostās saņemto un izkrauto kravu apjoms veidoja 5,44 milj. t kravu, kas ir par 23,1 % vairāk nekā 2009. gadā.

Svarīgāko ostās saņemto kravu īpatsvars, %

Lielāko no kuģiem izkrauto kravu apjomu veidoja kravas konteineros: 1,38 milj. t – 1,5 reizes vairāk kā 2009. gadā, naftas produkti (1,03 milj. t) – par 5 % vairāk, kā arī mobilās kravas (0,98 milj. t) – pieaugums par 23,4 %. Palielinājušies arī citu svarīgāko izkrauto kravu apjomi: celtniecības materiālu – 1,6 reizes, labības un labības produktu – par 36 %.

2010. gadā Ventspils ostā iekrāva un izkrāva 24,82 milj. t kravu, kas ir par 6,8 % mazāk nekā 2009. gadā. Nosūtīto kravu apjoms samazinājās par 7,7 % veidojot 23,28 milj. t, bet saņemto kravu apjoms palielinājās par 9 %.

Kravu apgrozība Rīgas ostā pieauga par 2,5 % un bija 30,48 milj. t. Ostā kuģos iekrāva un nosūtīja 27,33 milj. t kravu, tikpat cik iepriekšējā gadā, bet izkrāva 3,14 milj. t kravu – pieaugums par 31,2 %.

Kravu apgrozība Liepājas ostā aizvadītajā gadā bija 4,38 milj. t, kas ir par 0,1 % vairāk nekā 2009. gadā. No ostas nosūtīja 3,72 milj. t kravu, kas ir par 3 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt saņemto kravu apjoms pieauga par 21,9 %.

Nosūtīto un saņemto kravu apjoms mazajās ostās 2010. gadā bija 1,48 milj. t – par 20,3 % vairāk nekā 2009. gadā.

2010.gadā Rīgas pasažieru ostā iebrauca un izbrauca 764 tūkst. pasažieru, kas ir par 10,5 % vairāk nekā 2009. gadā.

Iebraukuši un izbraukuši pasažieri Rīgas pasažieru ostā sadalījumā pa ceturkšņiem, tūkst. pasažieru

2010. gadā pasažieru apgrozība Ventspils ostā bija 18,1 tūkst. pasažieru, bet Liepājas ostā – 10,7 tūkst. pasažieru.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Ziņu kategorijas var izvēlēties lapas labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs