MARTS / 2011 - Tālāk tiek sniegta Latvijas Konkurences padomes informācija, kurai seko Latvijas Komercbanku asociācijas paziņojums presei.
Konkurences padomes informācija
KP par aizliegtu vienošanos soda 22 komercbankas
Šī gada 3.martā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām. Pārkāpuma rezultātā bankas ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Tādējādi ir tikusi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem.
Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem.
Bankām uzlikts naudas sods kopumā Ls 5 495 462,19 latu apmērā.
Lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanas gaitā KP konstatēja, ka tirgotāju maksājuma lielums ir bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma. Tā 2009.gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā. Tādējādi banku vienošanās par vienotu starpbanku maksu, nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās bankas izmaksām, deformēja konkurenci un nelika visām bankām cīnīties par jaunu klientu – tirgotāju – piesaisti, piemērojot zemākus komisijas maksājumus.
Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un secīgi banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem. Savukārt, ja nepastāvētu vietējā visu banku vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju VISA un MasterCard piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki par Latvijas banku noteiktajiem.
Tāpat vienošanās rezultātā tika deformēta konkurence, kas varētu patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā (no 2002.gada), kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat par velti.
Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.
Par dalību pārkāpumā bankām piemēroti naudas sodi attiecīgi AS „Swedbank” Ls 2 830 374,00 apmērā, AS „Citadele banka” – Ls 1 216 548,97, AS „SEB banka” – 558 744,55 Ls, AS „Latvijas Krājbanka” – 259 006,50 Ls, AS „DnB NORD Banka” – 167 466,00 Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle – 158 400,82 Ls, AS „Rietumu Banka” – 103 927,20 Ls, AS „GE Money Bank” – 79 407,90 Ls, VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” – 55 594,24 Ls, AS „Norvik banka” – 25 227,50 Ls, AS „Aizkraukles banka” – 15 491,28 Ls, AS „PrivatBank” – 5 486,00 Ls, AS „UniCredit Bank” – 5 435,38 Ls, Danske Bank AS filiāle Latvijā – 2 687,79 Ls, AS „Baltic International Bank” – 2 679,64 Ls, AS „Trasta komercbanka” – 2 595,88 Ls, AS „SMP Bank” – 2 021,63 Ls, AS „Akciju komercbanka „Baltikums”” – 1 364,25 Ls, AS „Reģionālā investīciju banka” – 1 274,50 Ls, AS „Latvijas Biznesa banka” – 728,16 Ls, AS „LTB Bank” – 500,00 Ls un AS „VEF banka” – 500,00 Ls apmērā.
Lēmuma teksts pieejams KP mājas lapā: http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2011/VE02-15_0303.pdf
Īss papildu skaidrojums par pārkāpuma būtību: http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/Banku_parkapuma_butiba.pdf
ziņas avots: Konkurences padome, publicēts pilns preses paziņojuma teksts.
seko Latvijas Komercbanku asociācijas pilns preses paziņojuma teksts
Konkurences padome vēlas sodīt bankas par norēķinu karšu apkalpošanas sistēmas izveidi un attīstību
Latvijas Komercbanku asociācija uzskata par absurdu un nepamatotu Konkurences padomes lēmumu, ar kuru visai Latvijas banku industrijai tiek pārmesta neatļautas vienošanās īstenošana, ieviešot un uzturot starpbanku komisijas maksu par maksājumu karšu sistēmas uzturēšanu. Turklāt Konkurences padome nespēj skaidri definēt, kurš izskatītajā lietā ir cietušais, jo minētā komisijas maksa neskar ne patērētājus, ne tirgotājus.
Asociācija uzskata, ka banku nozarei izvirzītie pārmetumi ir balstīti uz nepamatotiem pieņēmumiem, ignorējot patieso šīs starpbanku norēķinu sistēmas devumu Latvijas ekonomikas attīstībai – iespēju patērētājiem, kuri izmanto vienas bankas maksājumu karti, norēķināties par precēm un pakalpojumiem veikalā, kurā karšu darbību nodrošina cita banka, bez jebkādas papildu komisijas maksas. Esošā norēķinu sistēma ir caurspīdīga un visām bankām nodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas, kā arī ļauj patērētājiem ar vienādiem noteikumiem norēķināties ar jebkuras bankas karti jebkurā veikalā.
Svarīgi, ka šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti. Turklāt daudzpušu vienošanās Latvijā jau ir jau aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma.
“Apgalvojumi par vienotas starpbanku komisijas maksas par karšu apkalpošanu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir absurdi, jo tieši šī vienošanās ir palīdzējusi īsā laikā radīt ērti izmantojamu un patērētājam izdevīgu norēķinu sistēmu visā valstī. Nav arī korekti pārmest it kā slēptu vienošanos banku starpā, jo visa informācija par starpbanku norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu ir brīvi pieejama. Starpbanku komisijas maksa nekādā veidā neietekmē patērētājus – tie ir tehniski norēķini banku iekšējā apkalpošanas sistēmā, no kuriem visi iegūtie līdzekļi, tiek ieguldīti kopējās norēķinu sistēmas uzturēšanā,” stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. “Ja šāda sistēma, kāda tā eksistē visā pasaulē, nebūtu nodrošināta, norēķini ar kartēm pašlaik būtu sarežģītāki un dārgāki”, uzsver T.Tverijons.
Šādu norēķinu karšu sistēmu pasaulē uztur vairākas lielas organizācijas, piemēram, VISA, MasterCard, u.c. Latvijas bankas pirms vairākiem gadiem pārņēma šo starptautisko sistēmu darbības principus, lai attīstītu iekšējo maksājumu tirgu. Arī Eiropas Komisija vairākkārt nepārprotami ir atzinusi, ka vienošanās par šādām starpbanku komisijām ir likumīgas.
Teodors Tverijons skaidro: “Laikā, kad valstī pieaug draudi, ko rada skaidrās naudas aprite, un līdz ar to tiek veicināta ēnu ekonomika, ir ļoti netālredzīgi censties sagraut jau esošo bezskaidras naudas norēķinu sistēmu, tādējādi riskējot radīt lielākus izdevumus gala patērētājiem un stimulējot skaidras naudas norēķinus. Vispārzināms, piemēram, ir fakts, ka skaidras naudas apkalpošana ekonomikai izmaksā aptuveni divas reizes dārgāk nekā bezskaidras naudas norēķini.”
Pašlaik Latvijas Komercbanku asociācijas biedri detalizēti iepazīstas ar Konkurences padomes lēmumu un izvērtē visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai panāktu taisnīgu risinājumu šajā lietā.
——————
Lasīt manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Bizness” , “Tirdzniecība” , “Bankas” vai “Mārketings”.
—————–
