EMULATORS.LV

APRĪLIS / 2011 - LatvijasCentrālā statistikas pārvalde, veicot apsekojumu „Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC)”, 2010.gadā aptaujāja 6,3 tūkstošus mājsaimniecību. Viens no apsekojumā iekļautajiem jautājumiem bija par mājsaimniecību spēju segt nepieciešamos ikdienas izdevumus.

Apsekojuma dati liecina, ka 2010.gadā 85% mājsaimniecību (2009.gadā – 82%) sagādāja grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus: 23% no tām atbildēja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām (2009.gadā – 18%), 32% ar grūtībām (2009.gadā – 31%) un 30% ar nelielām grūtībām (2009.gadā – 33%). 13% mājsaimniecību norādīja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz samērā viegli (2009.gadā – 16%) un tikai 1,9% mājsaimniecību varēja apgalvot, ka tos var segt viegli vai ļoti viegli (2009.gadā – 2,9%).

Atbilžu sadalījums uz jautājumu par grūtībām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus 2010.gadā (procentos)

Apsekojumā mājsaimniecības tika aicinātas nosaukt vismazāko neto ikmēneša ienākumu summu, kas, viņuprāt, būtu nepieciešama ikdienas izdevumu segšanai. Lai iegūtu salīdzināmus datus par dažāda tipa mājsaimniecībām, ienākumu summas tika rēķinātas uz ekvivalento patērētāju¹, ņemot vērā mājsaimniecības skaitlisko sastāvu un struktūru. EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka, salīdzinot ar 2009.gadu, ir krasi samazinājušies mājsaimniecību ienākumi un līdz to arvien vairāk trūkst naudas nepieciešamajiem ikdienas izdevumiem. 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošais ikmēneša ienākums² uz vienu ekvivalento patērētāju bija tikai Ls 324 (2009.gadā – Ls 389). Turklāt mājsaimniecības norādīja, ka tām nepieciešamo izdevumu segšanai ik mēnesi uz vienu ekvivalento patērētāju būtu nepieciešami vismaz Ls 387 (2009.gadā – Ls 419). Tātad 2010.gadā ik mēnesi vidēji tām pietrūka Ls 63 (2009.gadā – Ls 30). Sekojošais grafiks uzskatāmi parāda attiecību starp mājsaimniecību ikmēneša rīcībā esošo ienākumu un naudas summu, kas būtu nepieciešama ikdienas izdevu segšanai.

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma attiecība pret zemāko nepieciešamo neto ienākumu summu, lai segtu nepieciešamos ikdienas izdevumus, 2010.gadā (Ls uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī)

Vislielākās nepieciešamo ienākumu summas ikmēneša izdevu segšanai norādīja pāri ar vienu bērnu (Ls 474 uz vienu ekvivalento patērētāju) un mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 16-64 gadu vecumā (Ls 409). Savukārt vispieticīgākās summas norādīja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā (Ls 268 mēnesī), kā arī pāri ar trīs un vairāk bērniem (Ls 316 uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī).

Visvairāk naudas ikdienas vajadzībām trūka mājsaimniecībām, kurās bija viens pieaugušais ar bērniem. Šīm mājsaimniecībām ik mēnesi, rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju, trūka Ls 115. Mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 16-64 gadiem, ik mēnesi ikdienas izdevumiem trūka Ls 111.

Apsekojuma dati liecina, ka Latvijā 71% mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās nepieciešamās ikmēneša ienākumu summas, kas nepieciešama, lai segtu ikdienas izdevumus. Vissliktāk klājās mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā. 88% šo mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās nepieciešamās ikmēneša ienākumu summas, lai segtu nepieciešamos ikdienas izdevumus. Tāpat lielai daļai mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem (81%) kā arī pāriem ar trīs un vairāk bērniem (76%) ienākumi bija mazāki par šo summu. Salīdzinoši labāk klājās pāriem ar diviem bērniem. Šo mājsaimniecību vidū bija vismazākais to mājsaimniecību īpatsvars (61%), kuru ienākumi bija mazāki par minimālo ikmēneša ienākumu summu, kas nepieciešama, lai segtu ikdienas izdevumus.

——————-

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 - Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja aizliegtu vienošanos starp Rimi grupas uzņēmumiem SIA „RIMI Latvia”, SIA Supernetto” un SIA „Plesko Real Estate” un tirdzniecības centru telpu iznomātāju SIA „Marno J”. Vienošanās izpaudās, līgumos paredzot liegumu iznomāt telpas citiem uzņēmumiem bez Rimi grupas uzņēmumu atļaujas un ierobežojot konkurējošu specializēto pārtikas veikalu iespējas uzsākt darbību šajos tirdzniecības centros.

Vienošanās par darbībām vai bezdarbību, kuras dēļ tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū, ir aizliegtas ar Konkurences likumu.

Uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 163 130 Ls apmērā, kā arī tiesiskais pienākums pārtraukt konstatēto pārkāpumu, izslēdzot ierobežojošos punktus no līgumiem ar SIA „Marno J”, kā arī ar citiem tirdzniecības centru telpu īpašniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi, kas ietver pēc satura un būtības analoģiskus ierobežojumus.

Lietas ietvaros KP konstatēja, ka Rimi grupas uzņēmumu un SIA „Marno J” noslēgtie līgumi piešķir Rimi grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu konkrētā tirdzniecības centra platību iznomāšanu, tādējādi šie līgumi ir ierobežojoši ne vien attiecībā pret potenciālajiem nomniekiem, bet arī nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību.

Tā, nesaņemot atļauju no Rimi grupas, tirdzniecības centru telpu iznomātājs SIA „Marno J” atteicis iznomāt telpas SIA „Daudznozaru kompānija „Daugava””. Saskaņā KP rīcībā esošo informāciju ar grūtībām iznomāt nomas platības tirdzniecības centros, jo nav saņemts ikdienas patēriņa preču lielveikala saskaņojums, ir saskārušās arī AS „Talsu gaļa” un AS „Putnu fabrika „Ķekava””.

Liedzot specializētajiem pārtikas veikaliem uzsākt darbību tirdzniecības centros, tiek ierobežota to attīstība. Vienlaikus būtiski tiek palielināta ražotāju atkarība no mazumtirdzniecības lielveikaliem, jo tiem tiek liegta iespēja veidot efektīvu – pietiekoši lielu, ātri un ērti sasniedzamu – alternatīvu izplatīšanas kanālu, veidojot savu specializēto veikalu ķēdi.

SIA „RIMI Latvia” piemērots naudas sods Ls 151 650 apmērā, SIA „SUPERNETTO” – Ls 1590 apmērā, bet nekustamo īpašumu pārvaldības starpniekkompānijai SIA „Plesko Real Estate” – Ls 9890 apmērā. Tā kā labuma guvējs no konkurences ierobežošanas ir mazumtirdzniecības lielveikals, savukārt telpu iznomātājs ierobežojošos nosacījumus bija spiests pieņemt, lai noslēgtu līgumu vai nepasliktinātu līguma noteikumus ar Rimi grupas uzņēmumiem, SIA „Marno J” naudas sods netika piemērots.

Lēmuma teksts pieejams šeit SPIEST. Ziņas avots: Konkurences padome.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 - Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka kopš 2011.gada 1.aprīļa vairs nav spēkā antidempinga pasākumi apavu importam, kam ir ādas virsa, un kuru izcelsmes valsts ir Vjetnama, Ķīnas Tautas Republika vai arī tie ir sūtīt no Makao. Tas nozīmē, ka kopš 2011.gada 1.aprīļa nav jāmaksā antidempinga maksājumi 9,7% līdz 16,5% apmērā no preces muitas vērtības par apaviem, kas tiek sūtīti no Makao un kuru izcelsmes valsts ir Vjetnama vai Ķīnas Tautas Republika.

Minētie antidempinga pasākumi saskaņā ar Padomes 2009.gada 22.decembra Īstenošanas Regulu (ES) Nr.1294/2009 bija spēkā 15 mēnešus laikā no 2009.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.martam.

Precīza informācija par konkrētai precei piemērojamiem Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī noteiktajiem ārējās tirdzniecības pasākumiem pieejama VID mājas lapā www.vid.gov.lv Integrētā tarifa vadības sistēmas (ITVS) http://itvs.vid.gov.lv sadaļā TARIC -Pasākumi – Preces kodam.

Lai saņemtu plašāku informāciju par ITVS izmantošanas iespējām, iedzīvotāj ir aicināti sazināties ar VID Muitas pārvaldes speciālistiem pa tālruņiem 67111415, 67111401 vai 67111400.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS - Šī gada 1.jūnijā Latvijas dzelzceļš (LDz) sadarbībā ar Baltkrievijas dzelzceļu atklāj jaunu pasažieru vilciena maršrutu Rīga-Minska. Vilciens nr.388/387 Rīga-Minska apstāsies šādās stacijās: Krustpils, Daugavpils, Indra, Bigosova, Verhņedvinska, Polocka, Kruļevščizna, Molodečna. Nonākot galastacijā Minskā, pasažieri varēs doties tālāk gan uz Melnās jūras kūrortiem – Anapu, Adleru, Odesu,- kā arī uz dažādām Eiropas pilsētām: Berlīni, Prāgu, Kijevu un Varšavu.

No Minskas vilciens aties plkst. 20:07 un pienāks Rīgā plkst. 08:00 nākamajā dienā, savukārt, no Rīgas vilciens aties plkst. 19:00 un pienāks Minskā plkst. 07:30 nākamajā dienā, tādā veidā piedāvājot pasažieriem ērtus savienojumus ar tālākiem galamērķiem.

Vasaras periodā no 1.jūnija līdz 31.augustam vilciens kursēs katru dienu, pēc šī perioda no Rīgas un Minskas – sestdienās un svētdienās.  Pasažieriem pieejamas trīs vagonu kategorijas: kupejas vagons, vietkaršu vagons un kopējais vagons.

Vilciens Rīga-Minska kursēs uz paritātes principa – vienu dienu no galastacijām aties LDz formējuma vilciena sastāvs, nākamajā – Baltkrievijas dzelzceļa formējuma vilciena sastāvs.  Vilciena sastāvā iepriekš noteiktos datumos kursēs arī Baltkrievijas dzelzceļa formējuma “bezpārsēšanās vagoni”, ar kuriem pasažieri varēs nokļūt Vitebskā, Mogiļevā, kā arī Gomeļā.

Pirmo reisu Rīga – Tallina ar pārsēšanos Valgā atklāja a/s ”Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds un Igaunijas Republikas vēstniecības Latvijā vadītāja vietnieks Meelis Ojassoo, kā arī Latvijas igauņu biedrības pārstāve Imbi Strenga.

Pasažieru vilciens no Rīgas uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu aties plkst. 13.20, bet sasniedzot Valgu, pasažieriem būs jāpārsēžas Igaunijas dzelzceļa pasažieru pārvadātāju uzņēmuma “Edelaraudtee” apkalpotajā vilcienā, lai plkst. 16.47 no Valgas turpinātu ceļu uz Tallinu. Vilciens Tartu pilsētā iebrauks plkst. 18.32, bet galastaciju – Tallinu- sasniegs plkst. 21.45.

No Tallinas plkst. 6.46, vilciens dosies atceļā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Maršrutā plānots, ka Tartu pilsētā vilciens iebrauks plkst. 9.55. Latvijas un Igaunijas robežpilsētā Valgā notiks pasažieru pārsēšanās Latvijas uzņēmuma ”Pasažieru vilciens” vilcienā, kas plkst. 11.44 uzņems kursu uz Rīgu. Iebraukšana Rīgā paredzēta plkst. 15.03.

Sīkāka informācija www.pv.lv, www.ldz.lv vai zvanot 67232135 (no plkst. 8:00 līdz plkst. 20:00).

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS/ 2011 – Valsts ieņēmumu dienests aicina uzņēmējus sekot līdzi informācijai par pieejamajām tarifu kvotām un gūt labumu no tarifu kvotu izmantošanas arī turpmāk.

Šogad uzņēmējiem ir pieejamas vairāk nekā 600 tarifa kvotas, ko piešķir Eiropas Komisija uz muitas deklarāciju pamata, ievērojot hronoloģisko secību, kādā iesniegti pamatojoties uz šīm deklarācijām sagatavotie tarifa kvotu pieteikumi. Šo kvotu piešķiršanas princips ir taisnīgums un tiesību vienlīdzība attiecībā pret visiem Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējiem. Vienīgais nosacījums ir pirmajam importēt preci un iesniegt muitā deklarāciju un visus nepieciešamos dokumentus. Turklāt tarifa kvotu piešķiršanas procedūra ir ļoti vienkārša un neprasa no uzņēmējiem nekādu papildu formalitāšu kārtošanu vai papildu izmaksas.

Importētāji var pieteikt pieejamās tarifa kvotas arī pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.876 “Noteikumi par Eiropas Savienības tarifa kvotu pieteikšanu un administrēšanu” noteikto kārtību. Retrospektīvu kvotas pieteikšanas iesniegumu var iesniegt triju gadu laikā no preču importēšanas brīža.

Papildus tam VID informē, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 21.decembra Regulu Nr.1248/2010 no 2011.gada 1.janvāra ir atvērta tarifu kvota ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, importam, kura izcelsme ir Norvēģija. Kvotas spēkā esamības periods ir kalendārais gads; sākotnējais daudzums ir 17,3 miljoni litru, nodokļu likme – 0 %. Pieprasot kvotu, ir nepieciešams iesniegt Norvēģijas izcelsmi apliecinošu sertifikātu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 25.novembra Regulu Nr.1085/2010 no 2011.gada 1.janvāra atvērtas vairākas ikgadējās importa tarifa kvotas batātēm, maniokai, maniokas cietei un citiem produktiem. Pieprasot tarifa kvotas, kas minētas šajā regulā un attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Taizeme, Ķīnas Tautas Republika vai Indonēzija, nepieciešams iesniegt to izcelsmi apliecinošu sertifikātu. Kvotu spēkā esamības periods ir kalendārais gads.

Detalizēta informācija par pieejamajām kvotām un muitas nodokļu atvieglojumiem ir pieejama Integrētā tarifa vadības sistēmas datu bāzē ŠEIT .

2010.gadā komersanti iesniedza 600 tarifa kvotu pieteikumus, tajā skaitā 80 gadījumos – pēc preču izlaišanas brīvā apgrozībā. Pieprasītās tarifa kvotas 100 % apmērā piešķirtas 589 gadījumos, daļēji piešķirtas 3 gadījumos, atteikums sakarā ar pieteikto kvotu izsmelšanu saņemts 8 gadījumos.

Vispieprasītākās Latvijā pagājušā gadā bija pārtikas produktu importam noteiktās tarifa kvotas: 48,4 % no kopējā preču daudzuma, kam tika pieprasītas kvotas, veido zivis un zivju produkti (Norvēģijas izcelsmes varavīksnes foreles, siļķes, zivju fileja un Īslandes izcelsmes siļķes), 32,1 % – augļi un rieksti (galvenokārt Ēģiptes izcelsmes apelsīni un ASV izcelsmes mandeļrieksti), 9,5 % – augļu izstrādājumu produkti (Meksikas izcelsmes apelsīnu sulas koncentrāts un Dienvidāfrikas izcelsmes ananāsu sula) un 10 % – citas preces.

Izmantojot iespēju noteiktā laika posmā importēt Eiropas Savienībā noteiktu preču daudzumu, piemērojot samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, 2010.gadā Latvijā ievestas aptuveni 3 973 tonnas zivju un to produktu, 2 365 tonnas apelsīnu, 544 tonnas apelsīnu sulas, 227 tonnas ananāsu sulas, 190 tonnas sīpolu, 179 tonnas mandeļriekstu, 158 hektolitri (1 hektolitrs=100 litri) vīna, 118 tonnas konditorejas izstrādājumu, 77 tonnas vīnogu, kā arī citas preces.

——————-

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 – Vairākums jeb 87% pieaugušo atzīst, ka labprāt mēdz skatīties arī bērniem domātās filmas, kā vienu no galvenajiem iemesliem minot, ka tā ir iespēja nedomāt par ikdienas problēmām, secināts satelīttelevīzijas uzņēmuma Viasat un filmu kanāla TV1000 veiktajā pētījumā.

Papildus minētajam iemeslam, ka skatoties filmas, ir iespējams aizmirst ikdienas problēmas (40%), katrs trešais (30%) atzina, ka šī ir izdevība būt kopā ar savām atvasēm. Turklāt gandrīz katrs piektais (17%) pētījuma dalībnieks atzina, ka bērnu filmas skatās, jo tajās ir mazāk vardarbības. Tikai katrs desmitais bērniem domātās filmas neskatās, savukārt 4% norādīja citus iemeslus, kāpēc šādas filmas skatās.

No šī žanra latviešu darbiem par iecienītāko starp pētījuma dalībniekiem (70%) tika atzīta V.Braslas spēlfilma “Emīla nedarbi”, ar krietni zemāku skatītāju atbalstu tai seko “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Ūdensbumba resnajam runcim”, “Vārnu ielas republika”, “Ziemassvētku jampadracis”, “Mazie laupītāji”. Gandrīz 17% respondentu norādīja, ka tiem patīk Latvijā veidotās filmas bērniem, tomēr nav viena mīļākā darba.

Pētījums veikts, aptaujājot 546 respondentus vecumā no 20 līdz 74 gadiem.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu. Ja pamanāt neprecizitātes, nekavējoties ziņojiet, lai varu izlabot.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram, “Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

SEPTEMBRIS / 2010 – Preses servisa dati/ tops par pārdodamajiem preses izdevumiem periodā 01.01.2010 – 30.06.2010 par pamatu ņemot pārdoto eksemplāru skaitu – 1) dienas izdevumi, 2) nedēļas izdevumi, 3) divu nedēļu izdevumi, 4) mēneša izdevumi, 5) retāk kā reizi mēnesī izdevumi. Tālāk seko dati vairāk…

APRĪLIS /2011 -

.

/dati -  Alexa/

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet SAZINĀTIES!

APRĪLIS/ 2011 – Ministru kabinets ir apstiprinājis izmaiņas ES fondu programmas daudzdzīvokļu māju renovācijai nosacījumos, kas vēl vairāk atvieglo atbalsta saņemšanu un paplašina projektu iesniedzēju loku.

Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, nosakot, ka šis regulējums attiecas uz 1.-8.projektu iesniegumu atlases kārtu. Vienlaikus apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par 3.4.4.1.aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu.

Aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devītā projektu iesniegumu atlases kārta tiks uzsākta šī gada aprīlī. Vienlaikus informējam, ka līdz š.g. 31.maijam projektu iesniegumus varēs iesniegt arī astotajā projektu iesniegumu atlases kārtā (atbilstoši 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”).

Devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā tiks atbalstīti renovācijas darbi dzīvojamajās mājās, kuru būvniecība uzsākta pirms 1993.gada (ieskaitot) un tās ir nodotas ekspluatācijā līdz 2002.gadam (ieskaitot), bet ne ēkās, kuras iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Papildus, Ekonomikas ministrija prognozē, ka tiks būtiski paplašināts iesniedzēju loks, atceļot noteikto minimālo 20 punktu slieksni, ļaujot ēkām ar nelielu dzīvokļu skaitu, kuras atrodas teritorijās ar augstiem teritorijas attīstības indeksiem, saņemt atbalstu mājokļa renovācijai.

Šajā atlases kārtā projektu iesniegumam nebūs jāpievieno tehniskās apsekošanas atzinums, pilnvarojuma līgums un lokālā būvniecības izmaksu tāme. Savukārt tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas būvētas pēc 1957.gada, ir ar vismaz trīs stāviem, kurās ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs apkurei un kuru vidējais apkures siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir no 105 līdz 165 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā, varēs neizstrādāt ēkas energoaudita pārskatu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, lēmumu par mājas renovāciju dzīvokļu īpašnieki turpmāk varēs pieņemt vairākos veidos – kopsapulcē, ar aptaujas palīdzību, vai, ja visi dzīvokļu īpašnieki balsos par mājas renovāciju, savstarpēji vienojoties.

Gan astotajā, gan devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzēji papildus starpposma un noslēguma maksājumam varēs saņemt arī avansa maksājumu, kas nepārsniedz 20% no pieprasītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra. Šo maksājumu varēs saņemt, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai būs pieejami finanšu resursi un projekta iesniedzējs būs atvēris norēķinu kontu Valsts kasē.

Lai uzlabotu gan projektu iesniegumu, gan projektu ietvaros veikto būvdarbu kvalitāti, devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzējiem kā obligāta tiks noteikta prasība par projektētāja profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, būvniecības garantijas laika garantijas apdrošināšanu vai būvniecības garantijas laika bankas garantiju, kā arī būvdarbu būvuzraudzību. Papildus projekta īstenošanas rezultātā siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas nedrīkstēs pārsniegt 120 kWh/m² gadā (1-2 stāvu ēkām) vai 100 kWh/m² gadā (3 un vairāk stāvu ēkām).

——————–

Iepazīties ar citām  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram  “Būvniecība”,  “Tirdzniecība”, “Ražošana”, “Mārketings”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 – Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar zivrūpniekiem pēc ilgstošām un saspringtām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK) panākusi, ka Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi arī turpmāk varēs ražot šprotes, izmantojot tradicionālo kūpināšanu zivju apstrādes nozarei nozīmīgā produkta ražošanā.

Eiropas Komisija kompromisa vārdā ir mainījusi savu viedokli par kūpinātu šprotu policiklisko aromātisko ūdeņražu maksimāli pieļaujamo līmeni (MPL) un akceptējusi šprotes kā īpašu produktu ar tam atsevišķi noteiktu MPL līmeni. Lai to pierādītu, ZM sadarbībā ar nozares uzņēmumiem finansēja analīžu veikšanu speciāli izraudzītiem tradicionāli kūpinātu šprotu konservu paraugiem, kā arī vairākkārt nosūtīja EK informāciju, kas pamatoja nepieciešamību noteikt kūpinātām šprotēm MPL, kas būtu augstāks nekā pārējām kūpinātām zivīm.

Vairāk nekā 90 procentus no Latvijā saražotiem kūpinātu zivju konserviem eļļā veido konservi “Šprotes eļļā” un “Rīgas šprotes eļļā”. Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus latu gadā, kas ir aptuveni 60 procenti no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma. Lielākā daļa šprotu tiek eksportēta ārpus Eiropas Savienības robežām (uz Krieviju – aptuveni 55 procenti, uz Ukrainu – 6procenti, uz ASV – aptuveni 5 procenti, uz Baltkrieviju – 3 procenti, uz Uzbekistānu – 3 procenti). Kūpinātu zivju konservu ražošana nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu, galvenokārt jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, līdz ar to veicinot to sociāli ekonomisko attīstību. Iepriekšminētajos 26 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70 procenti no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo lielākoties no svaigām, un atvēsinātām Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča brētliņām, izmantojot aptuveni 46 tūkstošus tonnu gadā un līdz ar to veicinot zivsaimniecības attīstību kopumā.

——————–

Iepazīties ar citām  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram  “Ekonomika”,  “Tirdzniecība”, “Ražošana”, “Mārketings”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 – Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada februārī bija 925.5 milj. latu –par 5.1% jeb 44.8 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 33.0% jeb 229.6 milj. latu vairāk nekā 2010.gada februārī.

2011.gada februārī nozīmīgākā daļa (72.7%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 15.2%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17.8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (14.0%), Krievija (11.1%), Vācija (9.7%) un Polija (6.3%).

2011.gada februārī nozīmīgākā daļa (73.9%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 18.8%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (16.5% no importa kopapjoma), Krievija (13.2%), Vācija (12.0%), Polija (7.1%) un Igaunija (5.6%).

.Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB banka – Eksporta apjomus turpina uzpūst pieaugošās cenas eksportējamajai produkcijai, kas veido labu ainu ārējās tirdzniecības rādītājos. Taču arī norāda uz iespējamo risku, ka cenām krītot, tikpat strauji var sarukt arī eksporta apjomi. Apstrādes rūpniecības izlaides indeksa pieaugums uzrāda daudz mērenāku pieaugumu. ..

Ja vērtējam iespējamo šā gada attīstību, tad tuvākos mēnešus straujais kāpums eksportā saglabāsies. Taču cerēt uz šāda pieauguma tempu noturību nevar. Sagaidāms, ka uz gada otro pusi tie mazināsies. Neskatoties uz visai atzīstamiem rādītājiem, eksporta apjoms, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, ir neliels un ir jāturpina audzēt. No tā būs atkarīgs, cik labvēlīga vide būs nodarbinātībai, atalgojuma un arī patēriņa kāpumam. Papildus tam, aktīvāk ir jāvērtē importa rēķinu pieauguma nelabvēlīgā ietekme un jāveic pasākumi tā iegrožošanai. Šā gada eksporta apjomu tempi varētu svārstīties ap 15%.

Swedbank - Neskatoties uz pieaugušiem pasaules ekonomiskās attīstības riskiem un zināmu nenoteiktību, ārēja vide saglabājas diezgan labvēlīga Latvijas eksportētājiem. Tomēr sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi noplaks no 4,7% pērn uz aptuveni 4% 2011. un 2012.gadā līdz ar pakāpenisku fiskālo un monetāro stimulu mazināšanu. Izaugsme Baltijas jūras reģiona valstīs (piem., Vācijā un Skandināvijā, arī Krievijā), kas mūsu eksportētājiem ir ļoti svarīgs tirgus, gan saglabāsies straujāka nekā vidēji Eiropā.

Tajā pat laikā pieaugošās izejvielu un energoresursu izmaksas liek kompānijām turpināt darbības optimizāciju. Uzņēmumu vērtējumā mazinās tādu ražošanu ierobežojošo faktoru ietekme kā nepietiekams pieprasījums un finansējums, tomēr pasliktinās novērtējums iekārtu un darbaspēka pieejamībai. Sagaidāms, ka investīcijas jaudu palielināšanā un/vai ražošanas procesa efektivizācijā pieaugs, tomēr tas eksporta apjomu kāpumā varētu atspoguļoties ar zināmu laika nobīdi.

Augstāk minēto apstākļu dēļ eksporta izaugsme 2011.-2012.gadā palēnināsies. Preču un pakalpojumu eksports varētu pieaugt par 16-17% šogad un 12-13% 2012.gadā.

——————–

Iepazīties ar citām  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram  “Ekonomika”,  “Tirdzniecība”, “Ražošana”, “Mārketings”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS/2011 - Šoreiz par vienkāršo, neatkarīgi no biznesa specifikas – ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai iespējams starpnieks. Ir vērts atcerēties – ar vienu reizi nesanāks. Ja plaši atpazīstams atspirdzinošs dzēriens tiktu reklamēts vienu reizi gadā, ja aviokompānija piedāvātu īpašos lidojumus tikai reizi desmit gados, ja jogurta ražotājs piedāvātu degustēt produkciju potenciāliem pircējiem reizi gadā, ja tirdzniecības centrs rīkotu akciju tiklai atklājot to un vēlāk vairs nekad un nepaplašinātu sortimentu, ja žurnāls rīkotu abonēšanas kampaņu reizi divos gados, ja banka iepazīstinātu ar savu jauno pakalpojumu tikai vienu reizi.

VAI BIZNESS AIZIETU?

Un tagad ieliekam šajos piemēros – atspirdzinošais dzēriens – Coca Cola, aviokompānija – airBaltic, jogurtu ražotājs – Danone, tirdzniecības centrs -  veikals Depo utt.

Ko vēlējos teikt ar šiem ļoti vienkāršotiem piemēriem? To, ka ja jums ir prece vai pakalpojums, tad par to virzīšanu (IELIKŠANU CILVĒKU PRĀTOS) ir jādomā patstāvīgi, patstāvīgi jāatvēl resursi – laiks, darbs, nauda, prāts u.c.

Ir pārāk neapzinīgi domāt, ka ja man ir prece vai pakalpojums, tad to man pirks tā vai tā.  Tieši pateicoties dažādiem mārketinga paņēmieniem ilgtermiņā ne vienai vien kompānijai izdodas atņemt konkurentu daļas, pārdot jaunu pakalpojumus, veicināt ieņēmumus.

Ņemam abstraktu piemēru. Ļoti vienkāršotu, bez jebkāda tuvāka detaļu izklāsta:

1.Reklāma tiek atskaņota vai rādīta pirmo reizi – Revolucionārs aparāts, tas jums ir vajadzīgs. Klausītāja reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
2. Tā pati reklāma otro reizi. Reakcija -  viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
3. Tā pati reklāma trešo reizi. Reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
4. Tā pati reklāma ceturto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
5. Tā pati reklāma piekto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
……
32. Tā pati reklāma trīsdesmit otro reizi. Reakcija – cik var to reklāmu atskaņot, apriebies, tracina.
…..
67. Tā pati reklāma sešdesmit septīto reizi. Reakcija – interesanti, jāpaklausās, ko tā sieviete tur stāsta.
80. Astoņdesmito reizi. Reakcija – jāaiziet uz veikalu, pirms tam paskatīšos internetā.
90. Deviņdesmito reizi. Reakcija – jā, vajadzētu nopirkt.

Un tagad revolucionārā aparāta vietā ieliekat citu produktu vai pakalpojumu. Nekad neesat uzķērušies? Vai tiešām esat nopirkuši mobilo telefonu tikai vienu reizi izlasot preses paziņojumu, vai esat paņēmuši hipotekāro kredītu ar pirmo reizi, pēc pirmās reklāmas, vai esat nopirkuši iepriekš nezinātu biokatīvo piena produktu uzreiz tikai no vienas degustācijas utt.

1) Atcerieties – pirms nopirkāt mobilo tālruni, jūs redzējāt pilsētā vides reklāmu, saņēmāt reklāmas sms vai e-pastu, redzējāt to vienai savai draudzenei, izlasījāt atsauksme sinternetā, mobilo tālsarunu operators piedāvāja speciālu akciju utt. UN TIKAI TAD JŪS NOPRIKĀT MOBILO TELEFONU

2) Atcerieties – pirms paņēmāt hipotekāro kredītu, jūs redzējāt 340 televīzijas reklāmas par to ka manam tētim, veiksmīgam kaimiņam ir tāds un viņi tāpēc dzīvo zaļi,bankā jums vismaz 200 reizes tas tika piedāvāts, jūs saņēmāt individuālas un greznas vēstules ar cieņas apliecinājumiem utt. UN TAD JŪS PAŅĒMĀT KREDĪTU.

3) Atcerieties – pirms sākāt pirkt bioaktīvā piena produktu, jūsu bērns redzēja 120 reklāmas multenes, kinoteātrī ēda popkornu ar jaunā produkta reklāmu, jūs to pagaršojāt, jūs dzirdējāt no daktera to radio pārraidē, ka tas ir veselīgi vismaz 46 reizes, un visbeidzot ieejot veikalā jūs sāka raustīt bērns ar vārdiem “NOPĒRC, jo tad pārdevēja iedos smuku magnētiņu”!. UN TAGAD JŪS TO PĒRKAT REGULĀRI.

Jūs esat aktivizējis biznesu, bet esat izlaidis tikai vienu preses relīzi. Vai tiešām domājat, ka ar to pietiks, ka nevajadzēs domāt ne par stratēģiju, ne par metodēm, ne par patērētāju paradumiem, ne par daudzām citām lietām un faktoriem un visu beidzot tā visa pārdomātu īstenošanu dzīvē. Ar to ka Jums ir produkts vai pakalpojums mūsdienās nepietiek – ne Latvijā, ne ārpus Latvijas robežām.

Biznesā un mārketingā ir ļoti daudz iespēju, kā augt, jo bez tām mūsdienās iztikt VAIRS NAV IESPĒJAMS. Nemāniet sevi, mārketings ir ikviena uzņēmuma darbošanās veiksmes pamatā.

Protams, manis minētie piemēri ir ļoti vienkāršoti. Tiem visiem ir jāpievieno pārdomāts biznesa modelis, preču pozicionējums un virzīšana, pārdošanas taktika, cenu veidošanas politika, apkalpošana un citas lietas. Arī tās ir saistītas ar mārketingu. Un tas labam mārketinga speciālistam praksē ir jāprot radīt un pielietot.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

APRĪLIS / 2011 – 2011.gada februārī, salīdzinot ar 2011. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0.5%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 1.5%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6.6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 4.3%.

2011.gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā (2010) gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 9.6%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 13.3%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 20.3%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21.7%. Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – 2.2 reizes, apģērbu ražošanā – par 66.1%,iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 46.9%. Savukārt, lielākie samazinājumi bija citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošanā) – par 40.5%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 30.1%.

Tālāk jūsu uzmanībai esmu apkopojis ekspertu komentārus un vērtējumus par rūpniecības tendencēm, izvēloties, manuprāt,  interesantākās vietas un fragmentus.

Latvijas Banka -  Zemais investīciju līmenis ierobežo turpmāku ražošanas apjomu kāpināšanu un daudzviet uzņēmumos vērojama maksimālā jaudu noslodze. Tomēr cenu kāpums eksporta tirgos daudziem uzņēmumiem sniedz iespēju pelnīt vairāk ar to pašu vai pat mazāku ražošanas apjomu.

Šāds ienākumu kāpums gan var būt nenoturīgs, turklāt cenas palielinās arī importa izejvielām, un kādā brīdī tirdzniecības nosacījumi, kas ir uzrādījuši uzlabošanos, var pasliktināties. Situācija pasaules izejvielu biržās ir svārstīga, bet kopējā tendence saglabājas augšupejoša. Papildu ietekme uz izmaksām ir arī valsts nodokļu politikai un uzņēmumu noteiktajiem tarifiem. Tāpat saglabājas bažas par tautsaimniecību attīstību un veiksmīgiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem vairākās ES valstīs. Ar tik daudz “nezināmajiem” fonā saimnieciskās darbības plānošana, izmaksu aprēķini un līgumu slēgšana ir sarežģīta. Protams, ir uzņēmēji, kas ar radošu un grūtībās pārbaudītu cīņassparu spēj šādā fonā panākt pat lielākas tirgus daļas, bet galvenais jautājums paliek – cik ilgi ar esošajām jaudām spēsim kāpināt ienākumus?

EK ir publicējusi marta rūpniecības konfidences rādītāju, kas liecina, ka pēc straujā uzlabojuma februārī martā rūpnieku noskaņojums saglabājies praktiski iepriekšējā mēneša līmenī (fiksēts neliels kāpums 0.2 punktu apmērā). Martā ir krietni uzlabojušās izlaides pieauguma gaidas tuvākajos trīs mēnešos. Kā pozitīva ziņa noteikti minama arī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējuma uzlabošanās jau vairākus mēnešus pēc kārtas, dodot cerību, ka arī martā apstrādes rūpniecības sniegums būs iepriecinošs.

SEB banka – Kopējā aktivitāte februārī ir palielinājusies, tomēr vairākās nozarēs vērojams arī kritums. Šīs izmaiņas galvenokārt notikušas klimatisko, izejvielu sadārdzināšanās un pieprasījuma izmaiņu rezultātā. Tā lielākais pieaugums vērojams automobiļu detaļu ražošanā, kas skaidrojams ar automobiļu pieprasījuma kāpumu pasaulē. Latvijas uzņēmēji ir ieņēmuši noteiktas nišas dažādu detaļu izgatavošanā, kas turpmāk varētu būt viena no perspektīvām Latvijas rūpniecības attīstībā. Loģistikas sadārdzināšanās spiež daudzus uzņēmumus izvērtēt piedāvājumus no potenciālajiem piegādātājiem, kas atrodas tuvāk ražošanas centriem. Arī apģērbu ražošanas pieaugums norāda uz patēriņa un pieprasījuma, galvenokārt ārējos tirgos, kāpumu. Ilgākā termiņā, to pašu iemeslu dēļ, apstākļi Latvijas tekstila industrijai varētu vēl uzlaboties. To gan noteiks plašu procesu kopums pasaulē, ko viennozīmīgi prognozēt nav iespējams. Iespaidīgu kāpumu uzrāda būvmateriālu ražošana. Neskatoties uz kopējo kāpumu, vairākas nozares uzrāda kritumu. Tā, piemēram, dzērienu ražošana, ko, visticamāk, ietekmē sezonālo faktoru diktētās izmaiņas pieprasījumā. Ķīmisko vielu ražošanu ir spiedis sašaurināt dabisko izejvielu cenu kāpums. Piemēram graudu sadārdināšanās mazina izejvielu pieejamību biodegvielas ražotājiem. Savukārt citu transportlīdzekļu sadaļā mīnusi atspoguļo sala un ledus radītos sarežģījumus ražotājiem, kā rezultātā kritās kuģu būves apjomi.

Februārī apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi saglabā veselīgu tempu, kāds tas varētu saglabāties arī par gadu kopumā (8-10%). Situācija nozarēs saglabāsies atšķirīga. To turpinās noteikt Latvijas uzņēmēju spēja sabalansēt kāpjošās izmaksas ar kvalitāti un cenu, un turpināt darbu pie produktivitātes. Pieaugošās izejvielu cenas un attiecīgi loģistikas izmaksas uzrāda tendences, kas varētu pavērt jaunas iespējas Latvijas rūpniekiem, jo mazina attālāko un lētāko valstu priekšrocības. Nozīmīgs loma būs valsts tēlam, investīciju un nodokļu politikai, lai iezīmējušās priekšrocības pārvērstos darba vietu pieaugumā.

Swedbank - Ražotāju noskaņojuma dati (konfidences aptaujas) rāda, ka pēdējos divos mēnešos pieauga uzņēmumu optimisms, t.sk. pieaugušo rūpniecības izlaides gaidu dēļ. Tas ļauj cerēt, ka rūpniecības izaugsme turpināsies. Tomēr tajā pat laikā daudzas nozares jau ir sasniegušas vai pat pārsniegušas jaudu noslodzes līmeni, kāds tas bija pirmskrīzes gados. Tādējādi, tām ir nepieciešamas investīcijas, lai varētu palielināt ražošanas apjomus vēl vairāk. Sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad kāps, tomēr paies laiks kamēr tas atspoguļosies rūpniecības izlaidē. Tādēļ, prognozējams, ka apstrādes rūpniecības izlaides izaugsme no 14% 2010.gadā varētu samazināties vairāk kā uz pusi 2011.gadā.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 -Latvijas Radio kļuvis par pirmo raidorganizāciju Baltijas valstīs, kas iesaistījusies Eiropas Savienības aktualitāšu radio tīklā EURANET.

Kopš aprīļa sākuma Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2 dzirdami īpaši EURANET tīklam veidoti materiāli, kuros aplūkota Eiropas Savienības tematika. Turklāt visus sižetus, kas izskanējuši radio ēterā, pēc tam var aplūkot un noklausīties EURANET mājas lapā http://www.euranet.eu/lav . Tajā klausītājiem pieejami arī visi pārējie projekta dalībnieku veidotie materiāli 16 dažādās valodās.

Radio tīkls EURANET tika izveidots 2008.gadā un šobrīd tajā atrodami 13 Eiropas valstu radio raidorganizāciju veidoti materiāli par ES aktualitātēm. Tīkla mērķis ir sniegt iespēju jebkuram interesentam atrast sev saistošu informāciju par visdažādākajām tēmām starptautiskā, nacionālā, reģionālā vai vietējā perspektīvā.

Katru nedēļu visām projekta dalībvalstīm ir viens kopīgs temats, par kuru katra dalībvalsts sagatavo savu materiālu, bet paralēli tam, portāls katru dienu tiek papildināts arī Eiropas ziņām.

Latvijas Radio veidotos materiālus ēterā var dzirdēt LR1 plkst. 6:41, 7:41 un 8:41, bet LR2 plkst. 6:30 vai arī skatīt internetā http://www.euranet.eu/lav .

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–