EMULATORS.LV

MAIJS / 2011 - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar partneriem organizēja semināru par būvniecības nozares aktualitātēm un perspektīvēm Vācijā .

Minimālās vienas stundas likmes lielumi būvniecībā Vācijā 2010 – 2013 (papildu informācija: www.soka-bau.de)

• Prezentācija par Latvijas darbinieku priekšrocībām un iespējām būvniecības sektorā Vācijā un kā LIAA pārstāvniecība var palīdzēt uzņēmējiem Vācijā. Prezentācija ietver informāciju par būvniecības apjomiem Vācijā un tirgus raksturojumu, plānotajiem megaprojektiem, saites uz iepirkumu konkursiem, informāciju ar dažādām ļoti noderīgām adresēm, kontaktiem interneta mājas lapām un datu bāzēm -  Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Vācijā vadītāja Sarmīte Ozoliņa.

• Prezentācija par uzņēmējdarbības tiesiskajiem aspektiem Vācijā  – Vācijas juristu biroja (ZIRNGIBL LANGWIESER Rechtsanwälte Partnerschaft) juristi Dr. Hans-Joerg Kraemer un Dr. Richard Lehmann-Braun (abas prezentācija angļu valodā). Prezentācijas ieskicē aspektus par uzņēmējdarbības reģistrēšanas aspektiem Vācijā, galvenos akcentus Vācijas nodokļu likumdošanā, iezīmē strikto  būvniecības jomas tiesisko regulējamu Vācijā.

1. Prezentācija par uzņēmējdarnības un nodokļu regulējumu.
2. Prezentācija par būvniecības līgumu specifiku un tiesisko regulējumu.
3. Saites uz būvniecības līgumus regulējošo likumdošanu

- VOB/B -Vergabe- und Vertragsordnung für Bauleistungen Teil B (vāciski)

- informācija vikipēdijā (vāciski)

- informācija ar likumu tekstiem angliski (German construction contract procedures) .

• Prezentācija par  nodokļu piemērošanu Latvijas komersantiem sadarbībā ar Vācijas partneriem, balstosties uz Vācijas un Latvijas starpvalstu līgumiem un Latvijas nodokļu likumiem (latviski) – sertificēta nodokļu konsultante Jadviga Neilande no uzņēmuma „T&D Advance”.

• Prezentācija par arodu atzīšanu būvniecības nozarē, par ierobežojumiem, kas saglabāsies arī turpmāk ārpus Vācijas iegūtai izglītībai un kvalifikācijai (latviski, vāciski) – Ginta Petra, Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras Latvijā vadītāja

• Prezentācija par par darbinieku nosūtīšanas nosacījumiem un A1 sertifikāta iegūšanu, lai legāli strādātu būvniecības jomā (un ne tikai) Vācijā  (prezentācija latviski)- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Iveta Suraka.

• Prezentācija par praktisko pieredzi būvniecības sektorā (prezentācija angļu valodā) – būvniecības uzņēmuma Derichs u Konertz Gmbh u Co KG vadītājs Boris Kadinski.

—————–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Būvniecība”,  “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 – Sniedzu nelielu ieskatu LIDO KAUSA SPĒKAVĪRU ŠOVĀ “Rīga Strong 2011″. Sacensībās piedalījās dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Gruzijas. PAr sacensību uzvarētāju kļuva Latvijas spēkavīrs. Sacensības bija lieliski organizētas, taču maz apmeklētas  (acīmredzot pietrūka plašāka publicitāte). Sacensību dalībnieki centās godam, un būs priekš viņus redzēt šajā vai līdzīgā pasākumā no jauna. Sacensību starplaikos notika dažādas deju grupu, sportiska stila uzstāšanās un skatītāju un līdzjutēju iesaistīšana dažādos atraktīvos konkursos. ZEMĀK VARAT IEPAZĪTIES NELIELU MANU PASĀKUMA FOTOALBUMU RIGA STRONG 2011.

click on photo / нажать на фотографию / klikšķināt uz fotogrāfiju

Riga Strong 2011 / www.emulators.lv

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - TNS Latvia ir apkopojusi jaunākos preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese rezultātus par 2011. gada pavasara periodu.

Kā liecina 2011. gada pavasara pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 93 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pētījumā tika apkopota informācija par 241 drukātā preses izdevuma auditoriju. Pētījuma pavasara periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši 72 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā pētījuma ziemas periodā. Pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu drukāto preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 77 % latviešu tautības pārstāvju un 65 % cittautiešu. 65 % Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 41 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā kādu Latvijā izdotu žurnālu.

TNS Latvia klientu vadītāja Kristīne Daugule norāda, ka, analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visvairāk patērētās preses izdevumu grupas joprojām ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. Vismaz vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 64 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vismaz vienu mēneša izdevumu mēnesī – vidēji 43 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet vismaz vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 40 % šīs vecuma grupas pārstāvju, kas gan ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā pētījuma ziemas periodā.

Preses auditorijas pētījuma pavasara periodā mērķa grupā latvieši lasītāko preses izdevumu TOP 10 būtiskas izmaiņas nav notikušas. 2011. gada pavasarī lasītākie izdevumi latviešu valodā bija – Ieva, Privātā Dzīve, Kas Jauns, Ievas Stāsti, Ilustrētā Zinātne, Ievas Virtuve, Latvijas Avīze, Ievas Veselība, Ievas Māja, Diena.

Mērķa grupā cita tautība lasītāko preses izdevumu TOP 10 pirmo reizi pirmajā vietā ierindojies nedēļas laikraksts MK Latvija (rus) , otrā vietā atstājot līdzšinējo līderi cittautiešu vidū – televīzijas programmu TV-Programma (rus) . Savukārt , topa trešajā vietā ierindojas krievu valodā izdotā televīzijas programma Teleprogramma s dadei Mišei (rus).

2011. gada pavasarī lasītākie izdevumi krievu valodā bija – МК Латвия, ТВ Программа, Телепрограмма с дядей Мишей, Суббота, Вести Сегодня, Rīgas Santīms, Вести, 7 секретов, Час, Лилит.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 – Patlaban, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, Latvijas iedzīvotāji vairākumā gadījumu izvēlas noformēt preses izdevumu abonēšanu no viena līdz trim mēnešiem, liecina Latvijas Pasta dati par abonēšanas rezultātiem 2011.gada pirmajos piecos mēnešos. Latvijas Pastā šobrīd iespējams abonēt 711 dažādus preses izdevumus.

2011.gada janvārī-maijā Latvijas Pastā visvairāk noformēti preses izdevumu abonementi viena mēneša periodam – tie bijuši vidēji 34% no kopējā šajā laika posmā noformēto abonementu skaita. Nepilnus 26% no kopējā gada pirmajos piecos mēnešos noformēto abonementu skaita veido abonementi trim mēnešiem. Savukārt 28,6% ir abonementi, ar kuriem preses izdevumi pasūtīti sešiem mēnešiem.

Iedzīvotāju paradumi liecina, ka joprojām populārāki ir žurnāli – no visiem šogad noformētajiem izdevumiem 56% ir žurnālu abonementi. Abonētāko žurnālu topā nemainīgi ierindojas izdevniecības Santa žurnāli – Ieva,Ievas Stāsti,Ievas Māja, Ievas Veselība, Privātā Dzīve, kā arī žurnāli, Praktiskais Latvietis un Dārza Pasaule. Savukārt laikrakstu kategorijā iecienītākie ir Latvijas Avīze + Mājas Viesis, Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze ar pielikumiem un MK-Latvija.

Kopš 2011.gada sākuma Latvijas Pastā abonēto preses izdevumu plašo klāstu papildinājuši tādi izdevumi kā Ievas Dārzs,Семейный Сад, 100 labi padomi, Vides Vēstis, Mūzikas Saule, Biznesa žurnāls LD, Mājas Virtuve un Семеро с ложкой. Kopskaitā Latvijas Pastā iespējams abonēt 711 dažādus preses izdevumus ikviena klienta gaumei.

Tuvojoties otrajam pusgadam, Latvijas Pasts aicina iedzīvotājus neaizmirst arī nākamajam termiņam abonēt iecienītos laikrakstus un žurnālus.Līdz 26.jūnijam preses izdevumu abonementus iespējams noformēt pasta nodaļās ar interneta pieslēgumu un Latvijas Pasta mājas lapā www.abone.pasts.lv. Savukārt pasta nodaļās bez interneta pieslēguma, pie pastnieka un zvanot pa informatīvo tālruni 67008001 preses izdevumus nākamajam pusgadam iespējams abonēt līdz 17.jūnijam.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 -  Galīgajā lasījumā Saeima ir atbalstījusi grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju izsniegšanai ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus.

Arī turpmāk ārzemnieks Latvijā varēs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījis vismaz 25 tūkstošus latu. Taču no 10 tūkstošiem līdz 20 tūkstošiem latu palielināta summa, kuru saimnieciskā gada laikā šādam uzņēmumam būs jānomaksā nodokļos.

Šīs prasības gan attieksies tikai uz uzņēmumiem ar gada apgrozījumu līdz 7 miljoniem latu, kuros nodarbināti ne vairāk par 50 darbiniekiem. Lielākos uzņēmumos uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekam vajadzēs ieguldīt vismaz 100 tūkstošus latu.

Papildu prasības ieviestas arī attiecībā uz iespēju pieprasīt uzturēšanās atļauju, iegādājoties vienu vai vairākus nekustamos īpašumu Rīgas plānošanas reģionā un republikas pilsētās ar kopējo vērtību vismaz 100 tūkstošu latu, bet citviet Latvijā – 50 tūkstošu vērtībā. Grozījumi paredz, ka šādus īpašumus uz uzturēšanās atļauju pretendējošais ārvalstnieks varēs iegādāties tikai no Latvijā reģistrētas juridiskās personas, Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai ārzemnieka, kurš Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Tāpat noteikta jauna prasība, ka iegādāto nekustamo īpašumu Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkstēs būt mazāka par 30 tūkstošiem latu, bet citur Latvijā – par 10 tūkstošiem. Ja īpašumu kadastrālā vērtība tomēr būs zemāka, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkstēs būt zemāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto tirgus vērtību.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Ministru kabinets ir apstiprinājis Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi”, nosakot būvprojekta ekspertīzes veikšanas kārtību, apjomu un eksperta atbildību, samazinot būvniecības saskaņošanas termiņus būvniecības saskaņošanas laikā, kā arī precizējot vienkāršotās renovācijas un vienkāršotās rekonstrukcijas procedūru.

Līdz ar grozījumiem Vispārīgo būvnoteikumu nodaļa “Būvprojekta ekspertīze” papildināta ar būvprojekta ekspertīzes veikšanas kārtību, apjomu un eksperta atbildību, nosakot, ka atbildīgais eksperts, kurš sniedzis pozitīvu atzinumu par būvprojektu, ir solidāri atbildīgs ar būvprojekta atbildīgo projektētāju par būvprojekta risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.

Tāpat ir pieņemts lēmums samazināt plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas termiņi no 30 dienām uz 10 darbdienām, bet tehnisko noteikumu izsniegšanas un būvprojekta akceptēšanas termiņu – no 30 dienām uz 15 darbdienām. Savukārt būvatļaujas izsniegšanai ir noteiktas piecas darbdienas pēc dokumentu iesniegšanas būvvaldē.

Lai pārliecinātos par patvaļīgas būvniecības neesamību, pirms būvatļaujas izsniegšanas būvinspektors veiks paredzētās būves īstenošanas vietas pārbaudi, par to sastādot atzinumu. Ja tiks saņemts būvinspektora atzinums par patvaļīgas būvniecības esamību, būvvalde izsniegs būvatļauju tikai tad, ja būvniecība atbildīs akceptētajam būvprojektam. Pretējā gadījumā būvatļaujas izsniegšana tiks apturēta uz laiku, kamēr pašvaldība pieņems lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai, vai lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu, ja būvniecība neatbilst akceptētajam būvprojektam.

Vienlaikus līdz ar veiktajiem grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos ir atvieglota iekšējo inženiertīklu tehnisko shēmu saskaņošanas kārtība, nosakot gadījumus, kad iekšējo inženiertīklu tehniskā shēma nav jāsniedz būvvaldē saskaņošanai.

Detalizēti ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi” var iepazīties SPIEŽOT ŠEIT.

—————————

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”, “Tūrisms”, “Būvniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes  dati liecina, ka viesnīcās un citās tūristu mītnēs¹ 2011. gada 1.ceturksnī tika apkalpoti 247.1 tūkst. cilvēku jeb par 29% vairāk nekā 2010. gada 1.ceturksnī. No visiem apkalpotiem cilvēkiem 64% bija ārvalstu viesi un 36% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits ir pieaudzis par 29.5%. Visvairāk ir pieaudzis viesu skaits no Krievijas – par 73%.

No kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita 82% tika uzņemti Rīgā, 7% – Jūrmalā un 2% – Liepājā. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 28%, Liepājā – 11%, un Jūrmalā – 10%.

1.ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 15.5 tūkst. numuri un 35.2 tūkst. gultasvietas. Salīdzinot ar 2010.gada 1.ceturksni (23.9%), 2011.gada 1.ceturksnī (26.4%) gultasvietu noslogojums Rīgas viesnīcās pieauga, līdzīgi kā Latvijas viesnīcās kopumā.

Savukārt numuru noslogojums lielajās Rīgas viesnīcās, kurās ir vairāk par 100 numuriem, dažos gadījumos sasniedza 50%.

Viesnīcu izmantošanas rādītāji (procentos)

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu sadalījums pa valstīm – Krievija 23.3%, Igaunija 10.1%, Lietuva 10.1%, Norvēģija 7.1%, Somija 6.2%, Vācija 6.0%. Zviedrija 6.0%, Lielbritānija 4.3%, Polija 2.6%, pārējās valstis 24.3%.

—————————

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”, “Tūrisms”, “Būvniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS S / 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ārvalstu ceļotāji 2010.gadā 5042 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2009. gadā.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā

No kopējā ārvalstu viesu skaita 73% Latvijā uzturējušies mazāk nekā 24 stundas. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 3,9 diennaktis.  No tiem, kuri Latvijā nakšņojuši, 74% apmetušies viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 26% pie radiem vai draugiem. No visiem vairākdienu ceļotājiem 36% Latviju apmeklēja pirmo reizi. 2010. gadā ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 333,9 milj.Ls, kas ir par 3% mazāk nekā 2009. gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši kaimiņvalstu iedzīvotāji – 34% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 19% no Igaunijas, 7% no Zviedrijas, 7% no Krievijas, 4% no Vācijas un 4% no Polijas. Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 40% vairākdienu ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 30% darījumu kārtošanu un 20% kā ceļojuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklēšanu.

Informāciju par Latviju 23% vairākdienu ārvalstu ceļotāju galvenokārt ieguvuši internetā, 20% no radiem, draugiem un paziņām, 16% savu iepriekšējo apmeklējumu laikā, 14% no darījuma pieredzes, 7% no tūrisma rokasgrāmatām un 6% no masu saziņas līdzekļiem.
No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kas 2010. gadā šķērsoja Latvijas valsts robežu, 51% izmantoja gaisa transportu, 32% – autotransportu, 9% – jūras transportu un 8% – dzelzceļa transportu.

Vairākdienu ārvalstu ceļotāju izdevumu struktūra (%)
2010	2009

Sekojošā tabula raksturo, kā ārvalstu vairākdienu ceļotāji vērtē savu Latvijas apmeklējumu.
Ceļojumu raksturojošo rādītāju vērtējums (procentos)

Latvijas ceļotāji ārvalstīs

2010. gadā Latvijas iedzīvotāji 3090 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, tas ir par 1,0% vairāk nekā 2009.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 4,9 diennaktis.

Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis – Lietuvu (29%), Krieviju (18%), Igauniju (12%) un 7% ir apmeklējuši Vāciju. Pavisam 2010. gadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 368,2 milj.Ls, kas ir par 10% mazāk nekā 2009. gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). No visiem vairākdienu Latvijas ceļotājiem, kas 2010. gadā šķērsoja valsts robežu, 32% bija devušies atpūtas braucienos, 29% apmeklējuši radiniekus un draugus, 20% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus.

Vairākdienu ceļojumos visvairāk devušies Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25-44 gadiem (50% no ceļotāju kopskaita). Šie ceļotāji uz ārvalstīm devušies galvenokārt atpūsties – 31%, apmeklēt radus un draugus – 27% un kārtot darījumus – 21%. Gados jaunākie ceļotāji (15–24 gadi) priekšroku ir devuši atpūtas braucieniem – 42%, kā arī radu un draugu apmeklējumam – 26%. Ceļotāji vecumā no 45 līdz 64 gadiem visvairāk apciemoja draugus un radiniekus – 31%, devās atpūtas braucienos – 26% un darījuma braucienos – 26%. Vecākā gadagājuma Latvijas iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 65 gadiem, uz ārzemēm devušies pārsvarā, lai apciemotu radus un draugus – 74%.

Atgriežoties mājās, visvairāk Latvijas vairākdienu ceļotāji izmantoja gaisa transportu – 57%, 29% izmantoja autotransportu, 9% – jūras transportu un 5% – dzelzceļa transportu.

Vairākdienu Latvijas ceļotāju izdevumu struktūra (procentos)
2010	2009

Latvijas ceļotāju ārvalstu ceļojumu vērtējums pa valstīm (vairākdienu ceļotāji), (%)

——————-

Latvijas ceļotāji Latvijā

2010. gadā, salīdzinot ar 2009 gadu, atpūtas braucienu skaits ir samazinājies par 15%, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Atpūtas braucienu skaits bija 13.2 milj., no tiem 3.3 milj. bija atpūtas braucieni ar nakšņošanu, kas ir par 1.9% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

No visiem atpūtas braucieniem iecienītākais galamērķis bija Rīgas reģions – 30.7%, uz Vidzemi tika veikti 21.0% braucienu, uz Kurzemi 20.6%, uz Latgali – 17.3% un uz Zemgali – 10.4% atpūtas braucienu.

Dodotiesatpūtas braucienā ar nakšņošanu, iedzīvotāji biežāk (87%) ir izmantojuši privātās naktsmītnes (pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļi, u.c.). Atpūtas braucienos ar nakšņošanu ceļotāji vidēji pavadīja 2.3 diennaktis un brauciena laikā vidēji iztērēja 20.1 Ls., kas ir 0.8 Ls vairāk nekā 2009. gadā. Šādos braucienos nedaudz vairāk devās sievietes (53.0%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem (45.6%).

Savukārt darījumu braucienu skaits ar nakšņošanu  bija 223.7 tūkst, kas ir par 12% mazāk nekā 2009. gadā. Šādos braucienos viens ceļotājs vidēji iztērēja 30.2 Ls. Darījumu braucienos vairāk bija devušies vīrieši – 71.8%. Visbiežāk atpūtas un darījuma braucienos ceļotāji izmantoja vieglo automobili.

Atpūtas braucienos ar nakšņošanu izmantotais transporta veids – vilciens (7%), autobuss (21.6%), vieglais automobilis (69.5%), cits transports (1.8%). Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja  finansiālos apstākļus (55%), laika trūkumu (14%), intereses trūkumu (7%). Citus iemeslus minēja 24% respondentu.

—————————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”, “Tūrisms”, “Būvniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 – 25.maijā “Turcijas biznesa, tirdzniecības un kultūras institūts” (TBCCI), kuru dibinājusi “Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola” (RISEBA), notika sertifikātu izsniegšana, personām, kuras 4 mēnešu laikā bez maksas apguvušas turku valodu pēc programmas , kuru finansējusi Turcijas Republikas valdība ar Turcijas vēstniecības Latvijā atbalstu.

Kursa apmeklētāju apmācību motivācija bija dažāda: vairāk uzzināt par Turciju, sagatavoties atvaļinājumam šai valstī, dažiem jau ir lietišķi kontakti ar biznesa pārstāvjiem, bet daži cer jau drīzumā pielietot turku valodas zināšanas darbā Latvijā vai Turcijā.

Šajos kursos turku valodu apguva gan skolnieki, gan studenti, gan dažādi profesiju pārstāvji: tulkotāji, gidi, pasniedzēji, juristi, ekonomisti, tūrisma biznesa pārstāvji.

Turku kursu beigās tika izdota “Turku valodas gramatikas rokasgrāmata” turku, latviešu un krievu valodās. Grāmatas sastādīja – Margarita Tokere.

——————-

PIEBILDE – šos kursus – TURKU VALODAS APGUVE – apmeklēju arī es.  Ramils Kadirovs

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība” u.c.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 – Pēc straujas izaugsmes 2010.gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kāpums strauji sabremzējās, un gada beigās izlaide pat saruka. 2011.g. februārī-martā apstrādes rūpniecības izaugsme atjaunojās, tomēr pārējā Baltijas jūras reģionā tās attīstība bija veiksmīgāka. Latvijas rūpniecībai jāaug straujāk, lai nodrošinātu tādu pašu ekonomikas izaugsmi kā kaimiņiem. Līdz šim tā nav bijis, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atveseļošanās Igaunijā un Lietuvā notikusi straujāk. Tā secināts jaunākajā Swedbank pētijumā.

Apstrādes rūpniecības attīstības tempu palēnināšanās Latvijā daļēji skaidrojama ar izaugsmes bremzēšanos kokrūpniecībā 2010.g. otrajā pusē. Neskatoties uz zināmu atsitienu 2011.g. sākumā, kokrūpniecības izaugsmi tuvākajā laikā kavēs izejvielu un ražošanas jaudu ierobežojumi. Ražošanas jaudu ierobežojumi vērojami arī citās rūpniecības nozarēs, jo līdz šim investīciju aktivitāte apstrādes rūpniecībā bijusi samērā vārga.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pārņem stafeti no kokrūpniekiem. Šo nozaru uzņēmumi kopā veido aptuveni 1/4 daļu kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījuma (tāpat kā kokrūpniecība). Taču jāņem vērā, ka daudzi no metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem ir visai nelieli un daži (piemēram, transporta uzņēmumi) ir atkarīgi no lieliem dažu klientu veiktiem pasūtījumiem. Šo nozaru attīstība ir daudz svārstīgāka nekā kokrūpniecībai, bet, no otras puses, lielāka metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu daudzveidība tos labāk pasargā no ārējiem šokiem (īpaši, ņemot vērā, ka krīzi ir pārdzīvojuši tieši spēcīgākie uzņēmumi).

Līdz šim apstrādes rūpniecības izaugsme galvenokārt balstījās uz ārējā pieprasījuma kāpumu. Šī tendence saglabāsies arī turpmāk, jo iekšzemes pieprasījums atgūsies krietni lēnāk. Paredzams, ka investīciju aktivitāte palielināsies, jo, uzņēmumiem pakāpeniski sakārtojot savas finanses, parādsaistību samazināšana kļūs mazāk aktuāla, savukārt ārējā pieprasījuma attīstība saglabāsies labvēlīga. Līdz ar to turpināsies arī apstrādes rūpniecības un eksporta kāpums, lai gan izaugsmes tempi būs lēnāki nekā 2010.gadā. Latvijas ekonomika pakāpeniski kļūst sabalansētāka – palielinās apstrādes rūpniecības un eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP). Tomēr tas ir tikai pats sākums un ilgtspējīgas struktūras izveidošana vēl prasīs daudzus gadus.

“Apstrādes rūpniecības attīstības tempu palēnināšanās pati par sevi nav iemels satraukumam”, saka Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste. “Tomēr Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas gan eksporta un rūpniecības apjomu ziņā procentos no IKP, gan kvalitātes un augsto tehnoloģiju ziņā. Tāpēc Latvijas rūpniecībai jāaug straujāk, lai nodrošinātu tādu pašu ekonomikas izaugsmi kā kaimiņiem. Līdz šim tā nav bijis, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atveseļošanās kaimiņvalstīs notikusi straujāk. Lai veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, ir nepieciešamas lielākas investīcijas inovācijās un jaunu produktu izpētē un attīstībā”.

Neraugoties uz investīciju un uzņēmējdarbības vidē jau veiktajiem uzlabojumiem, joprojām ir daudz iespēju ekonomikas politikā, kuras iespējams un nepieciešams izmantot, lai veicinātu investīciju pieaugumu un rūpniecības izaugsmi, tādējādi atbalstot arī eksporta virzītu ekonomikas attīstību. Tas iekļauj reformas augstākajā un profesionālajā izglītībā, efektīvāku un mērķtiecīgāku ES fondu apgūvi, finanšu sektora diversificēšanu, darbaspēka nodokļu sloga atvieglošanu.

Ar visu Swedbank pētījumu varat iepazīties šeit.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība” u.c.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 – Vislielākais cenu pieaugums pārtikai Baltijas galvaspilsētu veikalos šī gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 4.ceturksni ir bijis Rīgā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Rīgā vislielākais cenu pieaugums šī gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 4.ceturksni bija kāpostiem par 104%, burkāniem par 100%, kartupeļiem par 70% un dzeltenajai paprikai par 60%. Savukārt Viļņā šai periodā vislielākais cenu pieaugums bija burkāniem par 77% un kāpostiem par 62%, bet Tallinā dzeltenajai paprikai par 78%, burkāniem par 75% un kāpostiem par 70%. Cenas samazinājušās šai periodā Rīgā ir tikai apelsīniem un stiprajam alkoholam par 12%, Viļņā broileriem un alum par 13% un tomātiem par 10%, bet Tallinā apelsīniem par 23%, olām par 8% un Evian ūdenim par 7%.

Ja salīdzina pārtikas cenu izmaiņas 2011. gada 1.ceturksnī ar 2010. gada 1.ceturksni, tad visvairāk produktu, kam būtiski ir pieaugusi cena bija Viļņā, kur kāposti bija kļuvuši dārgāki par 151%, āboli par 104%, burkāni par 80%, eļļa par 57%, kartupeļi par 47%, Lipton tēja melnā par 38%, Evian ūdens par 37%, apelsīni par 33%. Savukārt Rīgā produkti, kuriem cenas bija pieaugušas vairāk kā par trešdaļu bija tikai kāposti par 159%, kartupeļi par 109%, sīpoli par 49% un 3.5% piens par 36%. Tallinā nozīmīgs pieaugums bija kāpostiem par 143%, burkāniem par 114%, kartupeļiem par 62%, tostermaizei par 44%, eļļai par 43%, 10% kafijas krējumam par 38% un banāniem par 33%. Ievērojams cenu samazinājums salīdzinājumā ar 2010.gada 1.ceturksni šogad Rīgā ir bijis tikai Kellogg`s oriģinālajām pārslām par 9%, Viļņā Snicker par 15%, Absolut Vodka 40% par 12%, alum par 12%, olām par 10% un 10% kafijas krējumam par 9%, Tallinā Kellogg`s oriģinālajām pārslām un olām par 12%.

2011. gada pirmajā ceturksnī Rīgas veikalos bija Baltijā lētākie kviešu milti 1.39 EUR/2kg, dzeramais ūdens 0.45 EUR/l, piena šokolāde 0.95    EUR/100g,  augu eļļa 2.25 EUR/l un kafija McDonaldā 0.71 EUR/ porc, bet bija Baltijā dārgākais piens 3.5% 1.08 EUR/l, sviests 82.5% 1.54 EUR/200g, Gouda/Edam tipa siers 8.14 EUR/kg, cūkgaļa bez kaula 5.75 EUR/kg, broileri 2.79 EUR/kg, L izmēra olas 1.52 EUR/10 gab, baltie kāposti 0.81 EUR/kg, tomāti 3.02 EUR/kg, sīpoli 0.83 EUR/kg, dzeltenā paprika 3.74 EUR/kg, banāni 1.69 EUR/kg, apelsīni 1.34 EUR/kg, apelsīnu sula 100% 1.32 EUR/l, laša fileja 14.13 EUR/kg, Evian ūdens (0.5 l) 0.84 EUR/kg, Lipton tēja melnā 1.38 EUR/iepak, Kellogg`s oriģinālās pārslas 2.45 EUR/iepako, Absolut Vodka 40%  15.73 EUR/l un Big Mac McDonaldā, 2.28 EUR/porc. Viļņas veikalos bija Baltijā lētākais piens 3.5% 0.84 EUR/l, sviests 82.5% 1.36 EUR/200g, Gouda/Edam tipa siers 6.33 EUR/kg, siers Brie President 10.12 EUR/kg, cūkgaļa bez kaula 4.81EUR/kg, cukurs 1.00 EUR/kg, kartupeļi 1.18 EUR/kg, baltie kāposti 0.67 EUR/kg, tomāti 1.73 EUR/kg, sīpoli 0.56 EUR/kg, dzeltenā paprika 3.00 EUR/kg, banāni 1.48 EUR/kg, alus 0.52 EUR/0.5l, laša fileja 12.23 EUR/kg, Kellogg`s oriģinālās pārslas 1.68 EUR/iepako, Snickers 0.37 EUR/iepako, Marlboro cigaretes 2.53 EUR/iepako, Absolut Vodka 40%  13.90 EUR/l, bet bija dārgākais 10% kafijas krējums 0.77 EUR/200g, Vīnes cīsiņi 5.81 EUR/kg, dzeramais ūdens 0.59 EUR/l un augu eļļa 2.64 EUR/l. Tallinas veikalos bija Baltijā lētākais 10% kafijas krējums 0.40 EUR/200g, Vīnes cīsiņi 2.75 EUR/kg, broileri 2.25 EUR/kg, L izmēra olas 1.10 EUR/10 gab, burkāni 0.52 EUR/kg, apelsīni 1.25 EUR/kg, apelsīnu sula 100% 1.06 EUR/l, Evian ūdens (0.5 l) 0.72 EUR/kg, Lipton tēja melnā 1.18 EUR/iepak, bet bija dārgākie kviešu milti 1.53 EUR/2kg, cukurs 1.13 EUR/kg, kartupeļi 1.76 EUR/kg, alus 0.90 EUR/0.5l, piena šokolāde 1.02  EUR/100g, siers Brie President 15.14 EUR/kg, Snickers 0.51 EUR/iepak, Marlboro cigaretes 2.92 EUR/iepak., kafija McDonaldā 1.50 EUR/ porc.

Mums tuvākajā reģionā lētākie piena produkti bija nopērkami Varšavas veikalos – piens 3.5% 0.60EUR/l, sviests 82.5% 0.92 EUR/200g, Gouda/Edam tipa siers 4.54 EUR/kg, kartupeļi 1.08 EUR/kg, Kellogg`s oriģinālās pārslas 0.82 EUR/iepako., Stokholmā cūkgaļa bez kaula 4.55 EUR/kg, Prāgā cukurs 0.77 EUR/kg,

„Neskatoties uz to, ka pēdējā gada laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Viļņas veikalos ir bijusi nopērkama Baltijas valstīs lētākā pārtika, bet cenu atšķirība nebija liela un kopumā varēja teikt, ka pārtikas cenas  Baltijas valstīs ir aptuveni līdzīgas. Diemžēl šī gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi tik krasi iezīmējas, ka pārtikas cenas Latvijas veikalos ir ievērojami lielākas kā Viļņā un Tallinā. No apskatīto vairāk kā 40 produktu saraksta šī gada martā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un pieci dārgākie, Tallinā 10 lētākie un 11 dārgākie, bet Rīgā seši lētākie un 20 dārgākie. Tas lielā mērā skaidrojams ar nodokļu izmaiņām Latvijā šī gada sākumā,” uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

ziņas avots – Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība” u.c.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 1.ceturksnībūvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 91.5 milj. latu. Būvniecības rezultātus būtiski ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi ziemā, it sevišķi inženierbūvju (ceļi, tilti. u.c.) būvniecībā.

2011.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15.0%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 13.0%, inženierbūvju būvniecības apjoms – par 19.4%.

2011.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 1.ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15.1%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 15.5%, inženierbūvju – par 14.7%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija administratīvo ēku, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku  būvniecībā – attiecīgi par 73.5% un 57.2%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši dzīvojamo ēku, ārstniecības vai aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – attiecīgi par 82.1% un 35.3%.

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņas

2011.gada 1.ceturksnī  izsniegtas 279 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 64.0 tūkst.m² (2010.gada 1.ceturksnī – attiecīgi 259 un 55.7 tūkst.m²). Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 107 būvatļaujas ar kopējo platību 246.4 tūkst.m² (2010.gada 1.ceturksnī – attiecīgi 40 būvatļaujas un 89.4 tūkst.m²).

Jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai 2011.gada 1.ceturksnī izsniegta 161 būvatļauja ar kopējo platību 39.0 tūkst.m² (2010.gada 1.ceturksnī – attiecīgi 167 un 38.7 tūkst.m²) un 71 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 184.7 tūkst.m² (2010.gada 1.ceturksnī – attiecīgi  23 un 62.3 tūkst.m²).

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB banka – Būvniecība savā ciklā būs pēdējā, kas izies no lejupslīdes. To nosaka apstākļi, ka saglabājoties noturīgai kopējai izaugsmei, pieprasījuma kāpums pēc nozares pakalpojumiem atspoguļosies ar zināmu nobīdi. Kritumu joprojām diktē potenciālo privāto pasūtītāju nedrošība un piesardzība, gan arī publisko sektoru ietekmējošais konsolidācijas process, ko papildus koriģē sparīgi kāpjošā inflācija un nodokļi. Tādēļ ievērojamu kritumu turpina uzrādīt gan tirdzniecības, gan arī administratīvo būvju celtniecība. Datus turpina ietekmēt atsevišķi projekti, kas krietni sašūpo noteikta segmenta statistiku. Te minams Rīgas pašvaldības īstenotie projekti dzīvojamo ēku būvniecībā. Neskatoties uz kritumu, iespēju robežās turpinās dažādu ES projektu īstenošana, kas ir nozīmīgs nozares investīciju avots. Kā bija gaidāms, līdz ar rūpniecības pieaugumu, aktualizēsies nepieciešamība pēc paplašināšanās, kas atsauksies arī būvniecībā. Pagaidām šajā segmentā gan vēl ir neliels kritums, bet būvatļauju izsniegšana liecina par potenciālo aktivitāti jau tuvākā nākotnē. Jūtams pieaugums vērojams gan esošo rūpniecības ēku un noliktavu paplašināšanā, gan renovācijā, gan arī visai sparīgā jaunu būvatļauju izsniegšanas kāpumā. Tomēr, neskatoties uz iespējamu aktivizēšanos noteiktos segmentos, apstākļi tuvāko divu gadu laikā nozarē kopumā saglabāsies nospiesti. Galvenais fokuss būs uz iespējamo ārvalstu investīciju un ES projektu īstenošanu.

———————–

Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.  Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”". Piemēram, “Būvniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt.

+(371) 26705808
Ramils Kadirovs.

Tāpat varat zvanīt man, ja Jums ir nepieciešami kvalitatīvi celtniecības un remontu darbu veicēji, pazīstu daudzus.

————————-

MAIJS / 2011 -  2011.gada 25.martā ir stājies spēkā Krievijas Federālais likums Nr42-ФЗ “Par izmaiņām Federālajā likumā “Par ārvalstu pilsoņu un peronu bez pilsonības migrācijas uzskaiti Krievijas Federācijā”" (Федеральный закон №42-ФЗ «О внесении изменений в Федеральный закон «О миграционном учете иностранных граждан и лиц без гражданства в Российской Федерации»).

Tajā ir noteikts, ka ārvalsts pilsonim vai personai bez pilsonības migrācijas uzskaitē savā uzturēšanās vietā jāstājas 7 (septiņu) dienu laikā no ierašanās dienas agrāko 3 (trīs) dienu laikā.

Pilns izmaiņu teksts ir pieejams ŠEIT.

Papildu informācija ir pieejama ŠEIT.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”, “Tūrisms”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

Maijs / 2011 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati liecina, ka kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada martā bija 1128.1 milj. latu –par 21.9% jeb 202.6 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 38.8% jeb 315.3 milj. latu vairāk nekā 2010.gada martā.

2011.gada janvārī – martā ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 2934.3 milj. latu – par 38.3% jeb 812.4 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 1330.1 milj. latu – par 41.4% jeb 389.4 milj. latu vairāk, bet importa apjoms bija 1604.2 milj. latu – par 35.8% jeb 423.0 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš.

2011.gada martā nozīmīgākā daļa (73.4%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 14.3%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17.5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (15.3%), Krievija (10.0%), Vācija (8.4%) un Zviedrija (6.7%).

2011.gada martā nozīmīgākā daļa (74.0%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 16.6%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (17.0% no importa kopapjoma), Vācija (11.6%), Krievija (10.8%), Polija (7.6%) un Igaunija (6.3%).

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Ministru kabinets ir atbalstījis Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinātās izmaiņas atbalsta programmā uzņēmējdarbības uzsācējiem, kas paplašinās potenciālo atbalsta saņēmēju loku, informē EM

Turpmāk valsts atbalstu konsultāciju, apmācību, aizdevumu un grantu veidā varēs saņemt arī personas, kuras jau veic saimniecisko darbību, bet atbalstu vēlas saņemt saimnieciskās darbības uzsākšanai citā darbības jomā (tai skaitā jauna produkta ražošanai vai jauna pakalpojuma sniegšanai). Svarīgi atzīmēt, ka atbalsta saņemšanai minētai personai jāizveido jauns uzņēmums.

Maijs / 2011 - Aizsākas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) uzņēmēju apmācību projekta “Produktivitātes evolūcija” īstenošana. Projekta mērķis ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšana, nodrošinot pašmāju uzņēmējiem pasaules TOP apmācības.

MAIJS / 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada martā rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 401.2 milj. latu.

2011.gada martā:

1. salīdzinot ar 2011. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1.4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.7%;
2. 2011.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 9.8%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 12.5%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8.8%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 23.6%.

2011. gada 1. ceturksnī:

1) salīdzinot ar 2010. gada 4. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 22.4%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5.6%;

2) 2011. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 9%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 12.8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4.2%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18.5%.

Rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņas 2011.gada martā (salīdzināmās cenās)

Apstrādes rūpniecības apgrozījums pieaug

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada martā:

1. salīdzinot ar 2011. gada februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1,2%, tai skaitā vietējā tirgū – par 4.2%, bet eksportā bija samazinājums par 1.7%;
2. salīdzinot ar 2010.gada martu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 20.9%, tai skaitā vietējā tirgū – par 14.5% un eksportā – par 27.4%.

2011.gada 1.ceturksnī:

1. salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 3.3%, tai skaitā eksportā  – par 11.4%, bet vietējā tirgū bija samazinājums par 4.1%.
2. 2011.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 24.7%, tai skaitā vietējā tirgū – par 12.7% un eksportā  – par 37.5%.

Atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru apgrozījuma pārmaiņas 2011.g. 1.ceturksnī % pret 2010.g. 1.ceturksni (kalendāri izlīdzināti dati)

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Apstrādes rūpniecības izaugsmi pašlaik galvenokārt nosaka ārējais pieprasījums, kas kopā ar konkurētspējas uzlabošanos nodrošinājis Latvijas apstrādes rūpniecības atgriešanos pie relatīvi augstas izlaides – apstrādes rūpniecības izlaide pašlaik ir aptuveni 2008. gada rudens līmenī. Taču turpmākai sabalansētai attīstībai nepieciešama arī iekšējā patēriņa atgūšanās. Tā kā Latvijas iekšējais tirgus ir neliels, rūpniecības produkcijas pārdošana ārējos tirgos ekonomikas izaugsmei ir ļoti nepieciešama, bet uzņēmumu darbība ārējos tirgos ir pakļauta daudziem riskiem – politiskajiem notikumiem, klimata kataklizmām, valstu dažādajām biznesa īpatnībām, utt.

Pašlaik vairums tautsaimniecību ir atguvušās no ekonomiskās krīzes, kas tās satricināja 2008. un 2009. gadā, tādējādi globālās tirdzniecības plūsmas ir pakāpeniski atjaunojušās un turpmāk nav sagaidāms tikpat straujš ārējā pieprasījuma pieaugums, kāds bija 2010. gadā. Lai gan prognozes par ārējo pieprasījumu mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ir pozitīvas, tomēr globālajā vidē kopumā saglabājas lieli riski. Nedrošība par ārējā pieprasījuma attīstību, visticamāk, kavē uz eksportu vērstos rūpniekus investēt ražošanas jaudu palielināšanā. Papildu nedrošību apstrādes rūpniecības sektoram Latvijā rada vairāku izejvielu sadārdzināšanās pasaules izejvielu biržās, akūts izejvielu trūkums dažos sektors (ķīmiskajā, pārtikas rūpniecībā) un nedrošība par valsts īstenoto nodokļu politiku, kas pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi īpaši svārstīga.

Eiropas Komisijas publicētie konfidences indikatori iezīmē neskaidrību par apstrādes rūpniecības turpmāko attīstību. Aprīlī kopējais rūpniecības konfidences indikators gan samazinājies tikai par 0.1 punktu, taču daži komponenti rada bažas. Proti, pēdējo divu ceturkšņu apsekojumos rūpnieku redzējums par nākotnes pasūtījumu apjomu ir ievērojami pasliktinājies. Izaugsmi ierobežojošo faktoru vidū rūpnieki aizvien vairāk norāda darbaspēku, kas nozīmē, ka viņi jau tagad saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Lai tuvākajos gados apstrādes rūpniecībā saglabātos izaugsme, uzņēmējiem ir nepieciešami inovatīvi risinājumi produkcijas izstrādei un virzīšanai tirgū, kā arī jaunas investīcijas. Tālredzīgākie rūpnieki pašlaik noteikti raugās ne tikai produkcijas un ražošanas līniju attīstīšanas, bet arī darbaspēka prasmju uzlabošanas virzienā, kas vidējā termiņā var kļūt par apstrādes rūpniecības bīstamāko izaugsmi ierobežojošo faktoru.

Finanšu ministrija – Kopš šā gada sākuma kritusies rūpniecības izlaide vietējam tirgum, ko noteica iekšējā pieprasījuma samazinājums. Līdz ar to kopš pagājušā gada beigām apstrādes rūpniecībā noteicošais virzītājs atkal ir uz eksportu vērstās nozares, un eksportam paredzētais ražošanas apjoms šā gada sākumā jau pārsniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni.

Iespējams, ka tieši vājais iekšējais pieprasījums neļauj pilnībā izmantot uzņēmēju rīcībā esošās ražošanas jaudas, un uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka 2011. gada 2. ceturksnī ražošanas jaudu noslodze palielināsies vien par 0,2 procentpunktiem. Jāņem vērā, ka būtiski atšķiras jaudu noslodzes starp atsevišķiem uzņēmumiem un apakšnozarēm. Uz eksportu orientētām nozarēm jaudu noslodze jau ir samērā augstā līmenī, savukārt uz vietējo tirgu vērstajās nozarēs tā vēl joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Tuvākajos mēnešos ražošanas apjomu straujāks kāpums iespējams vietējā tirgus atkopšanās gadījumā. Piemēram, mēbeļu ražošana joprojām atrodas ļoti zemā līmenī, un straujāka atkopšanās gaidāma vienīgi ar vietējā tirgus pieprasījuma kāpumu. Tomēr gadam kopumā rūpniecības attīstības perspektīvas vērtējamas pozitīvi, jo 2011. gadā Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs sagaidāma būtiska izaugsme, un salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni to IKP pieauguma prognozes ir tikai uzlabojušās. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc Latvijas ražojumiem būs, tādēļ svarīgākais rūpniecības attīstībā būs investīcijas uz eksportu orientētās nozarēs.

SEB banka – Pēdējā gada laikā vērotais cenu pieaugums virknē nozaru ļauj gūt lielāku peļņu bez izlaides apjomu palielināšanas. Tomēr cenu celšanas stratēģija nevar tikt īstenota mūžīgi un jādomā par savas konkurētspējas saglabāšanu, jaudu palielināšanu un produktivitātes celšanu. Apstrādes rūpniecības izaugsme būs atkarīga no uzņēmēju spējām palielināt savas produkcijas noietu esošajos tirgos ārvalstīs, kuros vērojams pieprasījuma kāpums, piemēram, Krievijā, Skandināvijas valstīs, Vācijā. 2011.gadā kopumā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums varētu būt 8-10% salīdzinājumā ar 2010.gadu, tomēr aktuālāki kļūst jautājumi par adekvātām ražošanas jaudām un produktivitātes palielināšanu.

Swedbank - Neskatoties uz joprojām pastāvošiem riskiem, piem., parādu krīze Eiropā, izejvielu cenu dinamika u.c., sagaidāms, ka ārējais pieprasījums augs, turklāt straujāk tieši Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, proti, Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā. Turklāt Latvijas ražotāju konkurētspēja pēdējos divos gados būtiski uzlabojās. Tomēr, lai gūtu labumu no augošā pieprasījuma ir nepieciešamas adekvātas ražošanas jaudas un kvalificēts darbaspēks, kas izstrādātu un ražotu produktus, kā arī atrastu tiem noieta tirgus un spētu tos izdevīgi pārdot. Tas prasa investīcijas – sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad būtiski pieaugs, tomēr ir nepieciešams laiks, lai tas atspoguļotos rūpniecības izlaidē.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS/ 2011 – ANO Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) jaunākajā lauksaimniecības produktu  tirgus cenu indekss aprīlī uzrāda stabilizācijas pazīmes. Pēc cenu maratona, kas aizsākās 2009.gada martā, 2011. gada marts ir iezīmējies ar cenu samazināšanos, aprīlī indekss ir bijis stabils (zem maksimālā līmeņa, kas tik sasniegts 2011.gada februārī).  tomēr ir vērts atcerēties, ka cenu līmenis ir ļoti augsts, un samazinājums pagaidām nav liels, taču tas ir noticis. Par kādas tendences aizsākumu runāt ir pāragri.

Cenu indekss – pa mēnešiem (2002-2004=100)

LAUKSAIMNIECĪBAS CENU INDEKSA MONITORS – DETALIZĒTS APSKATS PAR TENDENCĒM PASAULĒ – iepazīties šeit.

Galveno lauksaimniecības produktu ražotāju cenas (Ls par 1 tonnu) Latvijā

(Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati)

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–