EMULATORS.LV

NOVEMBRIS / 2011 -  Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka viesnīcās un citās tūristu mītnēs¹ 2011.gada 3.ceturksnī tika apkalpoti 594.3 tūkst. cilvēku jeb par 11.6% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī. No visiem apkalpotiem cilvēkiem 68% bija ārvalstu viesi un 32% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits ir pieaudzis par 11.7%, bet apkalpoto Latvijas iedzīvotāju skaits par 11.5%.

Kopējais pavadīto nakšņojumu skaits 2011.gada 3.ceturksnī ir sasniedzis 1.2 milj., kas ir par 11.1% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

No kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita 70% tika uzņemti Rīgā, 8% – Jūrmalā un 7% – Ventspilī. Visvairāk Latvijas ceļotāju bija apmetušies Rīgā – 19%,Ventspīlī – 8 %, Liepājā – 8%, un Jūrmalā – 4%.

3.ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 15.7 tūkst. numuri un 35.7 tūkst. gultasvietas.

Rīgas viesnīcās visaugstākais numuru noslogojuma rādītājs bija augusta mēnesī – 66.8%. Savukārt numuru noslogojums vairākās Rīgas četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās augustā sasniedza pat 95%.

Viesnīcu izmantošanas rādītāji (procentos)

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu sadalījums pa valstīm
2010. gada 3.ceturksnis	2011. gada 3.ceturksnis

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

NOVEMBRIS / 2011 – Saskaņā ar jaunākajiem TNS Latvia pētījuma rezultātiem 2011. gada rudenī vidēji nedēļā radio klausījās 84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2011. gada vasarā. Savukārt, vismaz reizi dienā 2011. gada rudenī radio ir klausījušies vidēji 65% iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

2011.gada rudens pētījuma periodā salīdzinājumā ar vasaras periodu saglabājies nemainīgs viena radio klausītāja radio klausīšanās laiks vidēji dienā. TNS Latvia regulārā radio auditorijas pētījuma 2011. gada rudens perioda rezultāti liecina, ka viens radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 278 minūtes jeb 4 stundas un 38 minūtes, savukārt, 2011. gada rudens pētījuma periodā tās bija 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes.

2011. gada rudens periodā salīdzinājumā ar 2011. gada vasaras periodu Latvijā kopumā ir notikušas izmaiņas trīs klausītāko radio staciju sarakstā pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija līdzīgi kā iepriekš arī 2011. gada rudens periodā ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 18,5% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Savukārt no ceturtās vietas vasaras periodā uz otro rudens periodā pakāpusies radio stacija Radio Skonto ar 10,2% lielu klausīšanās laika daļu. Trešajā vietā ierindojusies radio stacija Latvijas Radio 1 ar 9,5% lielu klausīšanās laika daļu.

Reach (000) – kopējais radio stacijas klausītāju skaits vidēji nedēļā tūkstošos.
Reach % – kopējais radio stacijas klausītāju skaits vidēji nedēļā procentos.

Klausīšanās laika sadalījums Latvijā 2011.gada pavasarī procentos.

Krievijas hiti – 5%, Latvijas Radio 4 – 5%, Star FM – 5%, European Hit Radio – 4%, TOP Radio -3%, SWH+ – 3%, Rasio 101 – 2%, Latviešu Radio – 2%, Novoe radio Golos Rossii 2%, Radio Mix FM – 1%, Europa Plus FM – 1%, Latvijas Kristīgais radio – 1%, Jumor FM – 1%, Radio PIK FM 100 – 1%, Latvijas Radio 3 – 1%, Radio Baltkom Eho Moskvi – 1%, SWH Rock – 1%, Radio NABA – 0.5%, Radio Merkurs – 0.5%, Capital FM – 0.2%, Radio 88.6 Just FM – 0.2%, BBC World Service – 0.1%, Latvijas Radio 2 – 25%, Latvijas Radio 1 – 10%, Radio SWH – 6%, Radio Skonto – 8%, citas radio stacijas -11%.

Radio staciju kopējās nedēļas auditorijas 2011.gada pavasarī tūkstošos

Latvijas Radio 1 – 254, Latvijas Radio 2 – 471, Latvijas Radio 3 – 60, Latvijas Radio 4 – 137, Krievijas hiti – 219, Latviešu Radio – 112, Radio SWH – 217, Radio Skonto – 272, Star FM – 205, European Hit Radio – 202, SWH+ – 113, TOP Radio – 106, Novoje Radio Golos Rossii – 90, Radio Mix FM – 100, Europa Plus FM – 91, Latvijas Kristīgais radio – 60, Radio 101 – 73, Radio Baltkom Eho Moskvi – 44, Radio 88.6 Jumor FM – 69, SWH Rock – 48, Radio PIK FM 100 – 65, Radio Merkurs – 13, Just FM – 33, Capital FM – 22, BBC World Service – 8, Radio NABA – 20.

NB! Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MOVEMBRIS / 2011 – Saskaņā ar jaunākā TNS Latvia interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 67% jeb 1 187 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2011. gada pavasarī. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – internetu ir izmantojuši 64% jeb 1 121 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 29 gadiem vidū. Internetu pēdējo 7 dienu laikā 2011. gada rudenī ir izmantojuši 94% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Salīdzinoši straujāks interneta lietotāju pieaugums vērojams arī tādās mērķa grupās kā ārpus Rīgas dzīvojošie iedzīvotāji, latvieši, strādājošie iedzīvotāji un skolēni, studenti.

MAIJS / 2011 – TNS Latvia ir apkopojusi jaunākos interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets rezultātus par 2011. gada pavasara periodu.

Saskaņā ar jaunākā interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 66 % jeb 1 158 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada ziemā. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – internetu ir izmantojuši 63 % jeb 1 117 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Saskaņā ar 2011. gada pavasara perioda interneta auditorijas pētījuma rezultātiem interneta izmantošana pēdējo 7 dienu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pavasara periodu, ir pieaugusi visās iedzīvotāju vecuma grupās. TNS Latvia vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams Latvijas iedzīvotāju vidū, kas ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Internetu pēdējo 7 dienu laikā 2011. gada pavasarī ir izmantojuši 24 % iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Salīdzinoši straujāks interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams arī lauku iedzīvotāju vidū. Ja 2010. gada pavasarī pēdējo 7 dienu laikā internetu bija lietojuši 55 % lauku iedzīvotāju, tad 2011. gada pavasarī tie jau ir 60 %.

TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk veiktā aktivitāte regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) vidū ir sociālo tīklu pārlūkošana. To vismaz reizi dienā veic 54 % regulāro interneta lietotāju. Sociālo tīklu pārlūkošana ir arī visbiežāk veiktā aktivitāte, izmantojot internetu caur mobilo telefonu

TNS Latvia Digital pētījuma dati liecina, ka visbiežāk sociālie tīkli tiek lietoti, lai uzturētu kontaktus un sazinātos ar citiem cilvēkiem. 73 % sociālo tīklu lietotāju šo min kā vienu no sociālo tīklu izmantošanas iemesliem. Otrs biežāk nosauktais iemesls sociālo tīklu lietošanai ir veids, kā pavadīt brīvo laiku (43 %) un tikai trešais biežākais iemesls ir mērķis atrast jaunus draugus vai paziņas (37 %).

Pētījumā iekļauta arī informācija par e-komercijas izplatību un attīstību Latvijā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 30 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir veikuši pirkumus internetā. Interesanti, ka gandrīz 2/3 iedzīvotāju, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā nav veikuši pirkumus internetā, kā galveno iemeslu šādai rīcībai min – nav bijusi tāda nepieciešamība. Tajā pat laikā jautāti par tuvākā pusgada plāniem attiecībā uz iepirkšanos internetā, 16 % iepriekš minētās mērķa grupas pārstāvju pieļauj iespēju kaut ko iegādāties internetā.

Savukārt Gemius interneta pārskatā, kurā apkopoti dati par 2010.gada interneta tendencēm, publicēti aizvadītā gada interneta lapu topi: apmeklētāko interneta lapu tops (pēc lietotāju skaita), ziņu portālu tops, sludinājumu serveru tops un sociālo portālu tops.

Pēc Gemius interneta pārskata “Do you CEE” datiem, apmeklētāko interneta lapu top 10 (pēc lietotāju skaita) aizvadītajā 2010.gadā bijis šāds:

1. inbox.lv ,  2. draugiem.lv; 3. delfi.lv; 4. ss.lv; 5. tvnet.lv; 6. apollo.lv; 7. one.lv; 8. 1188.lv; 9. zip.lv; 10. zl.lv.

Nelielas izmaiņas piedzīvojis arī ziņu portālu top 5, kā rezultātā 2010.gada ziņu portālu top 5 ir šāds:

1. delfi.lv; 2. tvnet.lv; 3. apollo.lv; 4. diena.lv, 5. kasjauns.lv.

Populārākie reklāmas serveri 2010.gadā bija:

1. ss.lv; 2. zip.lv, 3. reklama.lv.

Par populārāko finanšu interneta vietni 2010.gadā atzīts portāls financenet.lv, populārākais sociālais tīkls nemainīgi ir draugiem.lv.

Internetā iepērkas 57,13% no visiem Latvijas interneta lietotājiem, liecina starptautiskā pētniecības uzņēmuma “Gemius” dati.

9,11% aptaujāto respondentu elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, 24,16% – dažas reizes gadā, bet 23,86% – reizi gadā vai retāk. 42,87% lietotāju atzina, ka nemēdz iepirkties internetā.

Salīdzinot ar šo pašu periodu pirms četriem gadiem, internetā iepirkties gribētāju skaits ir audzis par 13,14%. 2007.gadā internetā iepirkās 43,99% lietotāju, no tiem tikai 5,6% šo iespēju izmantoja gandrīz katru mēnesi, 19,18% – dažas reizes gadā, 19,21% – reizi gadā vai retāk.

Noteicošais faktors izvēlei iepirkties internetā ir cena, kas bieži vien vienai un tai pašai precei interneta veikalā būs zemāka nekā tradicionālā veikalā. Cilvēkiem ir svarīgi preci saņemt pēc iespējas ātrāk, tādēļ nereti pircēji rezervē vienu un to pašu preci vairākos interneta veikalos un gaida, kurš pirmais atsauksies, norāda interneta veikalu cenu salīdzināšanas portāla “Kurpirkt.lv” vadītājs Artis Upenieks.

“Iepirkšanos internetā veicinājusi arī kolektīvā iepirkšanās. Ja paliels interneta veikals Latvijā var lepoties ar 100 pasūtījumiem dienā, tad kolektīvās iepirkšanās portāli šo pirkumu skaitu krietni vien pārspēj, jo bieži vien šie piedāvājumi tiešām ir izdevīgi un dod pircējiem pamatīgas atlaides,” stāsta Upenieks, kā piemēru nosaucot kolektīvās iepirkšanās portāla “Cherry.lv” neseno piedāvājumu izstādes “Bodies Revealed” biļešu kuponiem – tie astoņu latu vietā tika pārdoti par 3,50 latiem, kā rezultātā divu dienu laikā tika iegādāti 5399 atlaižu kuponi, kas sniedz iespēju apmeklēt izstādi par 56% lētāk nekā parasti.

Salīdzinot ar Latviju, Igaunijas interneta lietotāji ir vēl aktīvāki – tur interneta veikalu piedāvājumus izmanto 62,06% interneta lietotāju, kas ir par 4,93% vairāk nekā Latvijā. 16,95% no aptaujātajiem elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, un tas ir par 7,84% vairāk nekā Latvijā. Dažas reizes gadā iepērkas 24,8% aptaujāto, reizi gadā vai retāk – 20,29%, savukārt internetā neiepērkas 37,94% interneta lietotāju.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

NOVEMBRIS / 2011 – Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā uzņēmumu īpašnieku un vidējā/augstākā līmeņa vadītāju pētījuma Biznesa Omnibuss rezultātus . Šī pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1002 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vidējā/augstākā līmeņa vadītāji par dažādām tēmām, tai skaitā par drukāto izdevumu lasīšanu un interneta resursu lietošanu. Pētījumā tika apkopota informācija par 81 drukāto preses izdevumu un 44 interneta lapu auditoriju.

Kā liecina  pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 93 % Latvijas uzņēmumu īpašnieku un augstākā/ vidējā līmeņa vadītāju ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Internetu pēdējo 7 dienu laikā ir lietojuši 97 % Latvijas uzņēmumu īpašnieku un augstākā/ vidējā līmeņa vadītāju.

2011. gada rudenī lasītākie izdevumi biznesa vidē ir dienas laikraksti Dienas Bizness, Diena, iknedēļas žurnāls Sestdiena, Bilance, Ieva, savukārt apmeklētākās interneta lapas biznesa vidē ir Google, Delfi (latviešu un krievu versija), Inbox, Tvnet (latviešu un krievu), Apollo.

Savukārt , kā liecina 2011. gada rudens pētījuma rezultāti, tad šajā periodā vidēji 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pētījumā tika apkopota informācija par 230 drukāto preses izdevumu auditoriju. Pētījuma rudens periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tieši tik pat daudz kā pētījuma vasaras periodā. 63% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 38% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā kādu Latvijā izdotu žurnālu.

analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visbūtiskākās izmaiņas notikušas dienas laikrakstu lasīšanā. 2011. gada rudens periodā pēdējās nedēļas laikā kādu no dienas laikrakstiem lasījuši vai caurskatījuši 21% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā 2011. gada vasarā. Visvairāk patērētās preses izdevumu grupas nemainīgi ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. Vismaz vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 60% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vismaz vienu mēneša izdevumu mēnesī – vidēji 41% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet vismaz vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 41% šīs vecuma grupas pārstāvju.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu – Cover %)

Dati: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Rudens 2010 – Rudens 2011

Pētījuma rudens periodā mērķa grupā latvieši lasītākie izdevumi ir nedēļas žurnāli Ieva, Privātā Dzīve un Kas Jauns.
TOP 10 lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas mērķa grupā latvieši (Cover%)

Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Vasara 2011, Rudens 2011.

Mērķa grupā cita tautība lasītāko izdevumu TOP 10 pirmā vietā ir atgriezusies televīzijas programmu TV-Programma (rus), otrā vietā ierindojas nedēļas laikraksts MK Latvija (rus), bet trešā vietā ir televīzijas programma Teleprogramma s dadei Mišei (rus).

 TOP 10 lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijasmērķa grupā cita tautība (Cover %)

Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Vasara 2011, Rudens 2011.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Novembris / 2011 -  Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada septembrī bija 1 222.0 milj. latu –par 2.9% jeb 34.6 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 17.0% jeb 177.3 milj. latu vairāk nekā 2010.gada septembrī.

2011.gada janvārī – septembrī ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 9 899.9 milj. latu – par 31.7% jeb 2 385.5 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 4 407.2 milj. latu – par 31.4% jeb 1 052.6 milj. latu vairāk, bet importa apjoms veidoja 5 492.7 milj. latu – par 32.0% jeb 1 332.9 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Lai gan pagaidām eksporta pieaugums ir diezgan noturīgs, sagaidāms, ka tas tuvākajā nākotnē kļūs lēnāks gan ārējā pieprasījuma vājināšanās, gan pasaules cenu spiediena mazināšanās dēļ.

Pirmkārt, lai gan Latvijas eksports uz eiro zonas problēmvalstīm, t.i., Īriju, Itāliju, Grieķiju, Portugāli un Spāniju, ir neliels un Latvijas un šo valstu finanšu sistēmām nav ciešu saistību, tomēr notikumi Eiropā var negatīvi ietekmēt arī mums svarīgu tirdzniecības partnervalstu ekonomisko izaugsmi. Piemēram, Vācijas un Lielbritānijas banku sektors ir finansējis Grieķijas valsts un privātā sektora parādu, un šīm valstīm ir nozīmīga vieta mūsu eksporta struktūrā. Turklāt ekonomikas bremzēšanās minētajās valstīs vājinātu pieprasījumu arī citās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, jo, piemēram, Vācija ir galvenā tirdzniecības partnere daudziem mums svarīgiem tirgiem – Zviedrijai, Polijai, Dānijai, Krievijai.

Otrkārt, preču cenas pasaules tirgū, reaģējot uz pieprasījuma vājināšanās riskiem, jau samazinās. Tādējādi, lai gan dažas Latvijas eksporta preču grupas iepriekš pieauga gan uz apjoma, gan uz cenu pieauguma rēķina, šo preču cenām sākot samazināties pasaules tirgos, eksporta ienākumi var samazināties.

Treškārt, uz to, ka ārējais pieprasījums kļūs vājāks, norāda arī PMI (Purchasing managers Index) apstrādes rūpniecības indekss vairākās Latvijas tirdzniecībai svarīgās partnervalstīs.

Finanšu ministrija – Ieņēmumi no straujās eksporta izaugsmes pēdējo divu gadu laikā veicinājusi arī iekšzemes patēriņa stabilizēšanos un nelielu pieaugumu, kas līdz ar ārējo pieprasījuma mazināšanos var palīdzēt noturēt ekonomikas mērenu izaugsmi arī atkārtotu globālu finanšu satricinājumu laikā.

Šā gada laikā, salīdzinot ar pagājušo gadu, imports audzis straujāk nekā eksports. Tas palielina tirdzniecības deficītu, tomēr nepieciešams vērtēt arī importa struktūru, kur pēdējā gada laikā vērojams investīciju preču pieaugums, kas no vienas puses palielina deficītu, bet no otras puses nākotnē rada iespēju palielināt ražošanas un pakalpojuma sektora konkurētspēju un preču un pakalpojuma eksporta pieaugumu.

Uzņēmēju aptaujas dati liecina par ražošanas jaudu nelielu kritumu šā gada 4. ceturksnī, tomēr atsevišķos sektoros, piemēram metālapstrādē nākušās klāt jaunas ražošanas jaudas, kas nedaudz varētu piebremzēt eksporta pieauguma tempu samazināšanos. Šā gada ceturtajā ceturksnī samazinoties pasaules tirdzniecības aktivitātei pieaugusi arī  konkurence starp ražotājiem, tādēļ nedaudz pasliktinājies arī  uzņēmēju konkurētspējas vērtējums ārējā tirgū, ko gan nedaudz uzlabo vietējo ražotāju elastība cenu noteikšanas ziņā, samazinot cenas eksportētai produkcijai.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

NOVEMBRIS / 2011 – Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informācija  – IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās, procentos

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB banka – Lai arī rūpniecība saglabā labu izaugsmes tempu, tas pakāpeniski noplok. Pēc ilgstošas lejupslīdes arī būvniecības nozare ir pārspējusi pērnā gada rādītājus. Lai arī uzrādītais IKP pieaugums neatbilst pozitīvākajām prognozēm, visticamāk, tas jau ir sasniedzis augstāko punktu.

 Jāņem vērā, ka statistikā atspoguļo trešā ceturkšņa datus, bet ekonomikas vērtējums lielākajā daļā ES valstu ir turpinājis pasliktināties. To raksturo valdošā nenoteiktība par, galvenokārt ES, attīstības perspektīvām, kas licis šo ekonomiku patērētājiem kļūt piesardzīgākiem tēriņos, bet uzņēmējiem investīcijās. Savukārt valdības spiestas īstenot taupības pasākumus un celt nodokļus, kas esošās tendences pastiprina. Eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze ir pārskatītas uz leju. SEB prognozē, ka eirozonas izaugsme nākamgad būs uz pusi zemāka, kā tika prognozēts vēl septembra beigās. Respektīvi nākamgad eirozonas izaugsme tiek prognozēta 0.5% apmērā, pretstatā 1.7% šogad. Uzmanības centrā būs Grieķijas un Itālijas spēja tikt galā ar uzdevumiem un paglābtu pārējās zonas valstis no parādu krīzes izplešanās. Tikmēr arī pārējo dalībvalstu uzdevums būs ārkārtīgi grūts, jo veicot taupības pasākumus vienlaicīgi nāksies pievērsties izaugsmes nodrošināšanas pasākumiem.

Tādejādi nākas secināt, ka līdzšinējā, uz eksportu un to saistītām nozarēm balstītā izaugsme, nespēs uzturēt pašreizējo izaugsmes tempu. Balansējošu ietekmi varētu sniegt tirdzniecības partneru aktivitāte Austrumos, tai skaitā Krievijā, kā arī jaunu un augošu tirgu apgūšana. Liela loma būs gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Krievijā un no tā izrietošie politiskie uzstādījumi, kā dēļ tiks gādāts par ekonomikas izaugsmes noturību. Rezultātā Krievijas ekonomikas izaugsme nākamgad ir sagaidāma šā gada līmenī. Neskatoties uz ārējās vides radītajiem izaicinājumiem, konsolidācijas noslēgšanās un reitingu uzlabošana varētu sniegt pozitīvu ietekmi uz noskaņojumu Latvijas ekonomikā. Pie nosacījuma, ka, ja neīstenojas recesijas scenārijs, patēriņš un investīciju pieaugums saglabāsies, kas atspoguļosies arī nodarbinātībā. Patlaban vērojamais mazumtirdzniecības pieauguma bums, pirms tas ieies saprātīgākā gultnē, varētu saglabāt inerci vēl turpmākos mēnešus. Līdz ar to pozitīvā tendence pēc inerces vēl būs vērojama gada pēdējā ceturksnī, bet nākamgad izaugsme saruks izteiktāk un tā kļūs nevienmērīgāka.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Novembris / 2011 -  2012. un 2013.gadā Latvijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākā Eiropas Komisijas prognoze 2011.-2013.gadam. Kamēr visas ES ekonomikas izaugsme nākamgad tiek lēsta uz 0,6% no IKP (1,5% 2013.gadā), Latvijai tiek prognozēta 2,5% izaugsme (4% 2013.gadā).

Līdzās lēnai izaugsmei ES netiek paredzēti jūtami uzlabojumi darbaspēka tirgos, un bezdarbs varētu palikt pašreizējā augstajā līmenī – apmēram 9,5 % (Latvijai tiek prognozēta tā samazināšanās no 16,1% šogad līdz 13,5% 2013.gadā). Inflācija nākamajos ceturkšņos atkal būs mazāka par 2 % (Prognoze Latvijai – 2,4% nākamgad un 2% 2013.gadā). Paredzams, ka pastiprināsies fiskālā konsolidācija un vidējais valsts budžeta deficīts līdz 2013. gadam samazināsies līdz mazliet vairāk par 3 % (Latvijā – 3,2%; konsolidācijas pasākumi 2012.gadam prognozē vēl nav ņemti vērā), pieņemot, ka politika nemainīsies.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un monetārajos jautājumos Olli Rēns saka: “Izaugsme Eiropā ir mitējusies, un ir jaunas recesijas briesmas. Lai gan darbavietu skaits dažās dalībvalstīs palielinās, Eiropas Savienībā kopumā nav paredzams, ka bezdarba situācija pa īstam uzlabosies. Lai atsāktos izaugsme un darbavietu radīšana, ir jāatjauno ticība fiskālajai ilgtspējai un finanšu sistēmai un jāpaātrina reformas, kas vairotu Eiropas izaugsmes potenciālu. Gandrīz visi ir vienisprātis, ka nepieciešama politiska rīcība. Šobrīd mums ir vajadzīga nelokāma rīcības īstenošana. Es pats apņemos no pašas pirmās dienas izmantot jaunos ekonomikas vadības noteikumus.”

Ekonomikas izaugsme Eiropas  Savienībā ir apstājusies

Ekonomikas atlabšana ir apstājusies. Šajā un nākamajos ceturkšņos ir paredzama IKP stagnācija. Kopš vasaras prognozes kļuvušas pesimistiskas. Valsts parāda krīze eirozonas dalībvalstīs vēršas plašumā, ieguldītāju redzeslokā nonāk parāda ilgtspēja attīstītākajās ekonomikas kopienās ārpus ES, un pasaules ekonomika zaudē apgriezienus. Gaidāms, ka uzņēmumi atliks vai atcels ieguldījumus, jo izaugsmes perspektīva uz pieaugušās nenoteiktības fona ir kļuvusi drūmāka. Var prognozēt, ka mājsaimniecību patēriņš kļūs piesardzīgāks un dažās dalībvalstīs arī turpināsies augstā parāda mazināšanas darbs. Turklāt paredzams, ka bankas ierobežos aizdevumus, tādējādi vēl vairāk iegrožojot ieguldījumus un patēriņu. Neatliekamāka ir kļuvusi fiskālā konsolidācija, jo bažas par ilgtspēju ir saasinājušās un pārsviedušās arī valstīm, kuras līdz šim nav skartas. Tautsaimniecības vājināšanās, publisko finanšu trauslums un finanšu nozares ievainojamība savstarpēji ietekmē cits citu kā apburtā lokā. Ticība un izaugsme atgriezīsies tikai tad, kad šī negatīvā mijiedarbība tiks pārtraukta.

Kopumā paredzams, ka pēdējos mēnešos pieņemtie politikas pasākumi 2012. gada vidū efektīvi mazinās nenoteiktību, kas saistās ar valsts parādu un finanšu tirgus krīzi, un rezultātā pakāpeniski atsāksies aizkavētie ieguldījumi un patēriņš. IKP ikgadējais pieaugums 2012. gadā ir paredzams 0,6 % Eiropas Savienībā un 0,5 % eirozonā. 2013. gadā ir paredzams pieticīgs pieaugums: 1,5 % Eiropas Savienībā un 1,3 % eirozonā. No paredzamā palēninājuma neizvairīsies neviena dalībvalstu grupa, taču saglabāsies izaugsmes tempa atšķirības.

Izaugsme nav pietiekama darba tirgus uzlabojumiem

Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme 2012. gadā mitēsies. Ar IKP pieauguma gaidāmo atsākšanos nākamā gada otrajā pusē nebūs gana, lai jūtami uzlabotos darba tirgus rādītāji. Nav paredzams, ka prognozes periodā bezdarbs mazināsies. Stāvoklis dalībvalstu darbaspēka tirgos joprojām būtiski atšķiras.

Publisko finanšu sistēma turpina pakāpeniski uzlaboties

2011.gadā iezīmējas pāreja no publisko finanšu sistēmas stabilizācijas uz konsolidāciju. Budžeta deficīta rezultāti 2011.gadā pašlaik tiek vērtēti kā 4,7 % no IKP Eiropas Savienībā un 4,1 % eirozonā. 2012.gadam tiek prognozēts deficīts 3,9 % Eiropas Savienībā un 3,4 % eirozonā. Prognozē nav ņemti vērā tālākas konsolidācijas pasākumi, kas ir paredzami, bet vēl nav akceptēti. Formālais pieņēmums, ka politika nemainīsies, varētu prognozi ietekmēt vairāk nekā parasti. Saskaņā ar šo pieņēmumu kopējā parāda un IKP attiecība ES 2012.gadā sasniegs maksimumu 85 % un stabilizēsies 2013.gadā. Gaidāms, ka eirozonā prognozes periodā parāda attiecība turpinās mazliet palielināties un 2012.gadā sasniegs 90 %.

Inflācijas noplakums

2011.gadā galvenais inflācijas dzinulis ir bijušas enerģijas cenas. Tā kā paredzams, ka tās pakāpeniski kritīsies, kopējai inflācijai 2012. gadā atkal jābūt zem 2 %. Ekonomikas aktivitātes atslābuma dēļ nebūs jūtama cenu spiediena, bet algas pieaugs tikai mazliet.

Pārsvarā ir negatīvie riska faktori

Ņemot vērā saskaņā ar bāzes scenāriju gaidāmo niecīgo IKP pieaugumu, recesijas briesmas ir ievērojamas. Galvenās bažas rada valsts parāds, finanšu industrija un pasaules tirdzniecība. Ir iespējama mijiedarbība ar negatīvu dinamiku: izaugsmes palēninājums ietekmē publiskā sektora debitorus, bet to vājums iespaido finanšu industrijas stabilitāti.

Prognozes pozitīvajā plāksnē – ticība varētu atgriezties agrāk, nekā patlaban tiek pieņemts, un atraisīt ieguldījumu un privātā patēriņa straujākas atlabšanas potenciālu. Pieaugums pasaulē varētu izrādīties elastīgāks, nekā prognozēts bāzes scenārijā, un tas atbalstītu ES neto eksportu. Visbeidzot, lielāks patēriņa cenu kritums varētu vairot reālos ienākumus un patēriņu.

Inflācijas perspektīvas risks kopumā šķiet līdzsvarots.

Ziņojuma sadaļa par Latviju ir pieejama ŠEIT.

Sīkāks ziņojums ir pieejams ŠEIT.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

NOVEMBRIS /2011 – Ekonomikas ministrija  prognozē, ka 2011.gadā kopumā IKP varētu pārsniegt 2010. gada līmeni vismaz par 4,5 %. Savukārt, 2012. gadā, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību par pasaules ekonomikas attīstību, Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5 – 3 % robežās.

Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu “Par makroekonomisko situāciju valstī” var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā.

Finanšu ministrijas 2011. gada septembrī izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2011. gadam paredz izaugsmi 4,5% apmērā. Savukārt 2012. gada prognoze ir veidota uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību, un IKP izaugsme šim gadam tiek prognozēta 2,5% apmērā.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu par pasaules izaugsmes tempu samazināšanos 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos, kam sekos atgriešanās pie iepriekšējiem izaugsmes tempiem. Tā rezultātā negatīvā ietekme uz Latvijas izaugsmes tempiem būs īslaicīga, un turpmākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi atgriezīsies pie to potenciālā līmeņa 4% apmērā.

Scenārijs paredz, ka eirozonas valstu valdības spēs veiksmīgi atrisināt valstu parādu krīzi, nepieļaujot nekontrolētu valstu bankrotu vai jaunus satricinājumus finanšu sektorā. Makroekonomiskā attīstības scenārijā izmantotie ārējās vides pieņēmumi ir līdzīgi Eiropas Komisijas 2011. gada rudens prognožu pieņēmumiem.

Izvērtējot patēriņa cenu stabilitāti, FM secina, ka iekšējā tirgus mehānisms nerada izteiktu inflācijas spiedienu un, atkāpjoties cenu pieaugumam pasaulē, kā arī uzturot nemainīgu nodokļu politiku, kopējais inflācijas līmenis nākamajā gadā būtiski mazināsies. Taču līdz 2011. gada beigām gada inflāciju ietekmēs noturīgs bāzes efekts, ko radījis pasaules cenu kāpums un nodokļu politikas izmaiņas. FM prognozētā gada vidējā inflācija 2011. gadam ir 4,4 procenti un 2012.gadā 2,4%.

Laikā no 2000. līdz 2008. gadam tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieauga, taču ekonomiskās krīzes laikā tika piedzīvots straujš nodarbinātības kritums un bezdarba līmeņa pieaugums. Darbaspēka apsekojuma rezultāti parāda, ka bezdarba līmeņa samazināšanos nodrošinājusi galvenokārt jaunu darba vietu rašanās un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums, kamēr nelielu ietekmi atstājusi arī iedzīvotāju skaita samazināšanās vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, kā arī šīs vecuma grupas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada otro ceturksni, ir palielinājies par 30,5 tūkstošiem jeb 3,3%, sasniedzot 966,5 tūkstošus. Savukārt darba meklētāju skaits gada laikā ir sarucis par 38,3 tūkstošiem jeb 17,0% un šā gada otrajā ceturksnī veidoja 187,0 tūkstošus.

Nodarbinātības pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās ar nelielu sezonālu pārtraukumu ziemas mēnešos turpināsies arī 2011. gada otrajā pusē un 2012. gadā. Tomēr darba tirgus tālāku atlabšanu var vājināt ekonomiskās attīstības palēnināšanās un iespējamais pieprasījuma kritums Latvijas galvenajos eksporta tirgos, kurus negatīvi skārusi eirozonas parādu krīze.

Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī konkurētspējas pieaugums – produktivitāte arī 2011. gadā turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Novembris / 2011 – Latvijas lielāko internetveikalu apgrozījums 2010.gadā (provizoriski)

Mobilukss 2010. gadā – 2,9 milj. LVL

220.lv (veikals pieder pigu.lt) 2010.gadā – 2,8 milj. LVL

xnet 2010.gadā – ~2milj.LVL

JŪLIJS / 2010 -Latvijas lielāko internetveikalu apgrozījums 2009.gadā provizoriskās aplēses pēc Dienas bizness datiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Tirdzniecība” vai “Internets”.