EMULATORS.LV

 

PIEMĒRS – Kā uzņēmums no Latvijas zaudē savas pozīcijas tirgū

MAIJS / 2011 – Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina –  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” –  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina –  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:  

  • tirgu iekarošanā,
  • nišu atņemšana konkurentiem,
  • trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties –  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

Ierakstīt komentāru: