MAIJS / 2012. – Piedalījos Pirmā Eiropas Tatāru Jauniešu Foruma organizēšanās Rīgā. Publicēju Latvijas presē publicēto materiālu. Domāju, ka arī Jums būs interesanti uzzināt.

Laikraksts Patsnieks (26/04.2012)
Šajā pat izdevumā publicētas tatāru ēdienu receptes.
RAMILS KADIROVS: ”ISENMESEZ DUSLAR!” (”Labdien, draugi!” – tatāru val.)

No 27.līdz 29.aprīlim Rīgā norisināsies 1.Eiropas tatāru jauniešu Forums, kura ietvaros noritēs konference un diskusijas par dažādām tēmām, kas saista Eiropā dzīvojošo tatāru kopienas. Paredzēts arī Eiropas valstu jauno tatāru izpildītāju koncerts un daudzi citi pasākumi.
”Pastnieks” aicināja uz sarunu Foruma orgkomitejas pārstāvi Ramilu Kadirovu.

– Kā radās doma 1.Eiropas tatāru jauniešu Forumu organizēt Rīgā?
– Pirms kāda laika Kazaņā norisinājās pasaules tatāru jauniešu Forums, kurā piedalījās arī Latvijas tatāri. Izvēloties par paraugu šo forumu, kā arī vēloties vienam otru tuvāk iepazīt, izveidojās Eiropas tatāru jauniešu apvienība, kurā šobrīd ietilpst pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Čehijas. Līdz ar to radās doma sanākt kopā un runāt par sev aktuālām tēmām, un veicināt tālāko attīstību, kā arī paaudžu pārmantotību. Laikmets mainās, mainās intereses un risināmie jautājumi pašiem, gan arī tas, ko vēlamies viens par otru zināt, kā arī pastāstīt citiem. Līdz ar to radās šī doma. Rīga tika izvēlēta tāpēc, ka ir salīdzinoši viegla nokļūšana dažādu valstu pārstāvjiem, ņemot vērā arī satiksmes, transporta un vīzu jautājumus. Latvijas tatāru kopienai šajā jauniešu apvienībā ir uzticēta vadība. Protams, ar katru gadu rotācija mainīsies. Gribam runāt ne tikai par lietām, kas interesē tatārus, bet arī parādīt vietējai auditorijai, ar ko tatāru kultūra ir bagāta, un arī to, kas viņus saista, to, ka tepat jau vien mēs visi esam. Tā kā tatāri brauc no vairākām valstīm, tas ieinteresē ne tikai pašus tatārus, bet arī mūsu kaimiņus un draugus.

– Ramil, nedaudz iepazīstini ar sevi!
– Mani sauc Ramils Kadirovs. Saknes man ir no vairākām vietām, tostarp Tatarstānas un Baškortostānas, kā arī šeit pat uz vietas – Latvijas. Piederu pie jaunās paaudzes, kas ir dzimuši šeit, bet kas atceras savas saknes.

– Ar ko nodarbojies Latvijā?
– Esmu mārketinga cilvēks. Tas attiecas gan uz sabiedriskajām attiecībām, gan uz biznesa lietām. Domāju, ka savā lietā esmu īsts profesionālis. Manu darbu rezultātus daudzu gadu gaitā būsiet redzējuši un sajutuši, nemaz nezinot, ka tos esmu darījis es. Esmu autors grāmatai ”Growing Green In Latvia” par Latviju un latviešu tradīcijām, kas savulaik ir kalpojusi par diplomātisko dāvanu ārvalstu vēstniekiem šeit. Pasniedzu privātās augstskolās. Pasniegtais attiecas uz uzņēmumu vadību un uzņēmējdarbības riskiem.

– Kādi ir tavi pienākumi Foruma rīkošanā?
– Ir sanācis tā, ka Foruma rīkošana ir mūsu katra privāta iniciatīva, kurā katrs ir uzņēmies savu lauciņu, kuru vislabāk pieprot. Manā gadījumā tās ir mārketinga un sabiedrisko attiecību lietas, kuras pastāstīt plašākai auditorijai, un arī uzrunāt auditoriju Latvijā un ārpus tās. Tā ir uzruna, kas ir sasniegusi daudzus. Kāds cits ir uzņēmies māksliniecisko daļu – sakoordinēt visus, kas mākslinieciskā kārtā uzstāsies, ieskaitot mani. Būs arī viesi no Tatarstānas.
– Kā tas ir – tatāram dzīvot starp latviešiem?
– Viss atkarīgs no cilvēkiem. Kam gadās labi, tam ir viegli. Jācenšas uzklausīt un izprast vienam otru. Vienkārši jāmāk cienīt vienam otru, tad viss ir kārtībā. Katrā ziņā ir jāinteresējas par dažādu tautu kultūru, jo tas paplašina redzesloku.

Laikraksts “Latvijas Avīze” 02.05.2012. saite uz publikācijas oriģinālu.

Būt lepnam, ka esi tatārs

“Būt par tatāru nozīmē zināt manas tautas vēsturi, kultūru un valodu – tas ir liels lepnums,” teic Pasaules tatāru jauniešu foruma vadītājs Tabriss Jaruļins no Krievijas. Lepni par savu kultūru ir arī viņa vienaudži un tatāru organizāciju vadītāji, kas pulcējās uz 1. Eiropas tatāru jauniešu forumu Rīgā.

Par foruma vietu Rīga izvēlēta tāpēc, ka Latvija šogad ir vadošā valsts Eiropas tatāru jauniešu apvienībā un rotācijas kārtībā prezidējošās valstis mainās – nākamgad forums notiks Igaunijā.

“Mūsu vērtības ir kā mozaīka – tās ir arī islāma vērtības, tautas pieredze, cieņa pret vecākiem cilvēkiem, mums vienmēr lielā cieņā bijusi izglītība – līdz 1917. gada revolūcijai tatāru bērni zināja ne tikai dzimto, bet arī krievu, arābu un persiešu valodu,” stāsta Tabriss. Latvijas tatāru jauniešu biedrībā esot ap 15 aktīvu biedru, kuri katru gadu svin nacionālos svētkus Sabantuju. “Mazliet saprotu tatāru valodu, ļoti gribu iemācīties vairāk,” saka Oļegs Šaripovs. Jaunietis uzsver, ka tatāru jaunieši esot lojāli pret Latvijas valsti un daudziem ir Latvijas pilsonība, tiek rīkoti latviešu valodas kursi. “Reizēm latvieši tatārus saista ar islāmu, kas varbūt atbaida, taču islāms nes labsirdību. Ziņas diemžēl veido citas vērtības,” spriež Oļegs. Cits Latvijas tatāru kopienas aktīvists Ramils Kadirovs uzsver, ka Brīvības pieminekļa autora Kārļa Zāles skolotājs Kazaņas mākslas skolā bijis tatārs un palīdzējis tēlniekam izvēlēties savu profesionālo ceļu. Tāpat esot versija, ka Līgo svētku svinēšanu uz Latviju pirms daudziem gadiem atveduši tatāri.

Savukārt Igaunijas tatāru jauniešu vadītāja Kadrija Garajeva teic, ka Igaunijā esot ap 3000 tatāru, no kuriem lielākā daļa dzīvo netālu no Tallinas esošajā Mārdu pilsētā. “Es jūtos labi Igaunijā – tatārus pie mums ciena. Ja pasaki, ka esi tatārs, vari izjust cieņu,” sacīja Kadrija. Kad viņa bijusi mazāka, jaunietei nav bijusi dziļa interese par savas tautas vēsturi, taču, iesaistoties jauniešu organizācijās, viņai iepaticies, kā jaunieši saliedējas ap tatāru kultūru. “Būs aizvien vairāk šādu pasākumu, būs arī vairāk cilvēku, kas meklēs savu valodu, kultūru un reliģiju,” teica Kadrija. Plānots, ka šā gada augustā Tatarstānā Krievijā notiks vispasaules tatāru jauniešu forums.

“Mēs Krievijā jūtamies ērti – mums ir skolas, kurās mācības pilnībā notiek tatāru valodā, ielu uzraksti un arī oficiālie dokumenti ir gan krievu, gan tatāru valodā. Kad tatāri no citurienes atbrauc pie mums, stāstām par vēsturi un rādām mūsu tautas pieminekļus,” saka Tabriss.

Jauniešu forumā par tatāru dzīvi dažādās valstīs uzstājās tatāru kopienu līderi no Somijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Somijas tatāru biedrības imams Ramils Beljajevs visu runu noturēja tatāru valodā. “Tatāru ģimenēs bērni līdz iešanai bērnudārzā vai skolā mācās tikai tatāru valodu. Tā mēs nezaudējam savu dzimto valodu,” teica R. Beljajevs. Būt par tatāru Somijā esot goda lieta, jo tatāriem esot bijusi būtiska loma Somijas valsts veidošanā. 1939. gadā, kad izcēlies karš starp Somiju un Krieviju, 157 tatāri devušies aizstāvēt savu jauno dzimteni Somiju. “Desmit no viņiem karā krita un kļuva par mocekļiem. Somijas armijā tolaik bija arī tatāru virsnieki. Visās atbrīvošanās cīņās Somijā piedalījās tatāri,” uzsvēra R. Beljajevs. Lai arī Somijā esot īpašas pro­grammas, ar kurām tiek atbalstītas mazākumtautības, tatāru kopiena līdzekļus ņem no sava vidus, lai būtu finansiāli neatkarīgi. Viņš teic, ka pašlaik Somijā esot ap 700 tatāru, taču viņu kļūstot mazāk, tādēļ viņš cer, ka dažādos tatāru forumos jaunieši varēs iepazīties un radīsies jaunas ģimenes. Kā galveno tatāru centru pasaulē viņš saskata Kazaņu. “Tā mūs apvieno, un mums jābūt ciešā saiknē ar Kazaņu. Vai jūs spētu iedomāties, ka divi latvieši savā starpā sazinātos citā valodā? Tatāriem jāmācās ar saviem tautiešiem sarunāties tatāru valodā,” sprieda Somijas tatāru pārstāvis. Bet Latvijas tatāru un baškīru biedrības “Čišma” vadītājs Zufars Zainullins uzsver, ka Latvijas tatāri mīl savu valsti, jo tā viņus ir pieņēmusi. “Esmu Latvijas pilsonis, siltumtehnikas speciālists, man ir savs uzņēmums, varu nodarboties arī ar sabiedrisko darbību. Pilnīga brīvība,” teic Z. Zainullins, kurš piebilst, ka vēlētos lielāku finansiālo atbalstu no valsts tatāru aktivitātēm. “Reizi mēnesī Latvijas radio dzirdams raidījums tatāru valodā, pieņemts arī jauns likums, kas ļauj apglabāt mirušos atbilstoši musulmaņu tradīcijām, Latvijā arī atļauta rituālā dzīvnieku kaušana,” prieku pauž Z. Zainullins.

Padomju laikos viņa tēvs esot izslēgts no padomju armijas, jo kādā kongresā paudis atbalstu latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai. Tagad viņš cer, ka uz Latviju vietējos tatārus mācīt dzimto valodu varētu atbraukt skolotāji no Tatarstānas.

“Es labi zinu savas valsts vēsturi un kultūru, un tās cienu. Cienot savu nāciju, es ar cieņu izturos pret citām nācijām. Ja uz sacensībām atbrauc tatāru komanda autokrosā, tad jūtu viņiem līdzi, bet, esot Kazaņā un ieraugot tur latviešu autosportistus, esmu par viņiem,” teica Z. Zainullins.

Pievienojieties

GOOGLE+ www.gplus.to/superRamil

Facebook  www.facebook.com/ramil.kadyrov

vKontakte www.vk.com/id116313413

Linked-IN www.linkedin.com/in/ramil

MARTS / 2012 – Piedalījos lielas Krievijas biznesa izdevniecības Коммерсант  organizētā konkursā. Lielajā profesionālā žūrijas vērtējumā ieguvu otro vietu un vairākas uzslavas un atzinības

Publicēju saites uz materiālu (materiāls ir publicēts krievu valodā). Pēc materiāla izlasīšanas atgriezieties www.emulators.lv lapā.

1) Biznesa uzdevuma apraksts http://www.kommersant.ru/doc/1858521

2) Žūrijas vērtējums  http://www.kommersant.ru/pda/sf.html?id=1881784

PRAKTIĶIS – Andrejs Golovins, СНП kompāniju grupas direktors:  “Augstu novērtējumu es sniedzu Marijas Pasinkovas, Ramila Kadirova, Mihaila Ivanova atbildēm, kas saturēja daudzas vērtīgas idejas.”

KONSULTANTS – Boriss Ribaks, konsultāciju uzņēmuma “Инфомост” direktors: ” ..visskurupozākajiem Банк Идей dalībniekiem, kuriem es sniedzu visaugstāko vērtējumu. Nikolajam Tanajevam, Pāvelam Bugajenko un Ramilam Kadirovam – astoņas balles ..”

3) Piedāvātie risinājumi atrodas šeit – http://www.kommersant.ru/doc/1858521

4) Mans piedāvātais risinājums http://www.kommersant.ru/doc/1888302 – Pilns risinājuma teksts 

Ramils Kadirovs

rk@emulators.lv 

Skype: versante

http://www.emulators.lv

+(371) 26705808,

Latvijas, Rīga 

(materiāls krievu valodā)

Конечно, я не знаю подробности уже проделанной работы и цифр (так как все должно быть разумным и финансово обоснованным). Поэтому мои советы, предложения и идеи могут быть не к месту. При прочтении исходной информации, у меня сразу же возникло большое количество вопросов, но думал и писал исходя из того, что было доступно.

—————————————-

P.S Uzlabojiet savu biznesu, sadarbojoties ar mani!  Esat laipni aicināts SAZINĀTIES!

Ramils Kadirovs

Tel.: +(371) 26705808

E-pasts: rk@emulators.lv

Skype: versante

http://www.emulators.lv

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

APRĪLIS/2011 - Šoreiz par vienkāršo, neatkarīgi no biznesa specifikas – ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai iespējams starpnieks. Ir vērts atcerēties – ar vienu reizi nesanāks. Ja plaši atpazīstams atspirdzinošs dzēriens tiktu reklamēts vienu reizi gadā, ja aviokompānija piedāvātu īpašos lidojumus tikai reizi desmit gados, ja jogurta ražotājs piedāvātu degustēt produkciju potenciāliem pircējiem reizi gadā, ja tirdzniecības centrs rīkotu akciju tiklai atklājot to un vēlāk vairs nekad un nepaplašinātu sortimentu, ja žurnāls rīkotu abonēšanas kampaņu reizi divos gados, ja banka iepazīstinātu ar savu jauno pakalpojumu tikai vienu reizi.

VAI BIZNESS AIZIETU?

Un tagad ieliekam šajos piemēros – atspirdzinošais dzēriens – Coca Cola, aviokompānija – airBaltic, jogurtu ražotājs – Danone, tirdzniecības centrs -  veikals Depo utt.

Ko vēlējos teikt ar šiem ļoti vienkāršotiem piemēriem? To, ka ja jums ir prece vai pakalpojums, tad par to virzīšanu (IELIKŠANU CILVĒKU PRĀTOS) ir jādomā patstāvīgi, patstāvīgi jāatvēl resursi – laiks, darbs, nauda, prāts u.c.

Ir pārāk neapzinīgi domāt, ka ja man ir prece vai pakalpojums, tad to man pirks tā vai tā.  Tieši pateicoties dažādiem mārketinga paņēmieniem ilgtermiņā ne vienai vien kompānijai izdodas atņemt konkurentu daļas, pārdot jaunu pakalpojumus, veicināt ieņēmumus.

Ņemam abstraktu piemēru. Ļoti vienkāršotu, bez jebkāda tuvāka detaļu izklāsta:

1.Reklāma tiek atskaņota vai rādīta pirmo reizi – Revolucionārs aparāts, tas jums ir vajadzīgs. Klausītāja reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
2. Tā pati reklāma otro reizi. Reakcija -  viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
3. Tā pati reklāma trešo reizi. Reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
4. Tā pati reklāma ceturto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
5. Tā pati reklāma piekto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
……
32. Tā pati reklāma trīsdesmit otro reizi. Reakcija – cik var to reklāmu atskaņot, apriebies, tracina.
…..
67. Tā pati reklāma sešdesmit septīto reizi. Reakcija – interesanti, jāpaklausās, ko tā sieviete tur stāsta.
80. Astoņdesmito reizi. Reakcija – jāaiziet uz veikalu, pirms tam paskatīšos internetā.
90. Deviņdesmito reizi. Reakcija – jā, vajadzētu nopirkt.

Un tagad revolucionārā aparāta vietā ieliekat citu produktu vai pakalpojumu. Nekad neesat uzķērušies? Vai tiešām esat nopirkuši mobilo telefonu tikai vienu reizi izlasot preses paziņojumu, vai esat paņēmuši hipotekāro kredītu ar pirmo reizi, pēc pirmās reklāmas, vai esat nopirkuši iepriekš nezinātu biokatīvo piena produktu uzreiz tikai no vienas degustācijas utt.

1) Atcerieties – pirms nopirkāt mobilo tālruni, jūs redzējāt pilsētā vides reklāmu, saņēmāt reklāmas sms vai e-pastu, redzējāt to vienai savai draudzenei, izlasījāt atsauksme sinternetā, mobilo tālsarunu operators piedāvāja speciālu akciju utt. UN TIKAI TAD JŪS NOPRIKĀT MOBILO TELEFONU

2) Atcerieties – pirms paņēmāt hipotekāro kredītu, jūs redzējāt 340 televīzijas reklāmas par to ka manam tētim, veiksmīgam kaimiņam ir tāds un viņi tāpēc dzīvo zaļi,bankā jums vismaz 200 reizes tas tika piedāvāts, jūs saņēmāt individuālas un greznas vēstules ar cieņas apliecinājumiem utt. UN TAD JŪS PAŅĒMĀT KREDĪTU.

3) Atcerieties – pirms sākāt pirkt bioaktīvā piena produktu, jūsu bērns redzēja 120 reklāmas multenes, kinoteātrī ēda popkornu ar jaunā produkta reklāmu, jūs to pagaršojāt, jūs dzirdējāt no daktera to radio pārraidē, ka tas ir veselīgi vismaz 46 reizes, un visbeidzot ieejot veikalā jūs sāka raustīt bērns ar vārdiem “NOPĒRC, jo tad pārdevēja iedos smuku magnētiņu”!. UN TAGAD JŪS TO PĒRKAT REGULĀRI.

Jūs esat aktivizējis biznesu, bet esat izlaidis tikai vienu preses relīzi. Vai tiešām domājat, ka ar to pietiks, ka nevajadzēs domāt ne par stratēģiju, ne par metodēm, ne par patērētāju paradumiem, ne par daudzām citām lietām un faktoriem un visu beidzot tā visa pārdomātu īstenošanu dzīvē. Ar to ka Jums ir produkts vai pakalpojums mūsdienās nepietiek – ne Latvijā, ne ārpus Latvijas robežām.

Biznesā un mārketingā ir ļoti daudz iespēju, kā augt, jo bez tām mūsdienās iztikt VAIRS NAV IESPĒJAMS. Nemāniet sevi, mārketings ir ikviena uzņēmuma darbošanās veiksmes pamatā.

Protams, manis minētie piemēri ir ļoti vienkāršoti. Tiem visiem ir jāpievieno pārdomāts biznesa modelis, preču pozicionējums un virzīšana, pārdošanas taktika, cenu veidošanas politika, apkalpošana un citas lietas. Arī tās ir saistītas ar mārketingu. Un tas labam mārketinga speciālistam praksē ir jāprot radīt un pielietot.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2011 – Daudzu Latvijas uzņēmumu (un ne tikai) šodienas panākumi balstās pagātnē, kas ir pluss. Bet iemesli šiem panākumiem ir tas, ka agrāk nepastāvēja konkurences, nebija plašākas izvēles iespējas, patērētāji bija mazāk prasīgi un izglītoti, bija garantēts noiets, problēmu gadījumos varēja garantēti saņemt naudu utt.

Šodien vakardienas veiksminieki ne būt tādi vairs nav. Viņi ir aizmirsuši, ka notiek paaudžu maiņas, ka notiek izmaiņas patērētāju uzvedībā, ka katru dienu dzimst jauni uzņēmumi, jaunas zināšanas, ka IKVIENS uzņēmums pasaulē grib augt. Pat tie, kuriem it kā viss ir kārtībā simtprocentīgi neattīstās (nav noslogotas visas ražošanas jaudas, nauda atrodas bez kustības u.c.). Jā , zināmā mērā Latvijas uzņēmumiem 2010.gadā un 2011.gadā ir paveicies – pasaulē bija nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, bet Latvijā tādu nebija. Bez tam dažādu pasaules valstu ekonomiku glābšanā iemestā nauda ir devusies milzīgos apjomos uz izejvielu un pārtikas tirgu (jo trūka drošu investīcijas sektoru un objektu), tādējādi uzdzenot daudzu šo aktīvu cenas milzīgos augstumos. Tāpēc pasaulē tiek cerēts un strādāts, lai 2011.gada ražošanas sezona būs labāka par pagājušo gadu -  labvēlīgi laika apstākļi, ekonomikas atkopšanās, investīciju iespēju dažādošanās. Noteikti būsiet pamanījuši kaimiņvalstu LIELOS saukļus – ekonomikas modernizācija, jaunu darba vietu radīšana, ekonomiskā ekspansija un citus.

Uzņēmumi, kuri patiešām (Latvijā) pašlaik ir ienesīgi (pelna naudu) nekā nedara savu biznesa modeļu uzlabošanā, ne paši izglītojas jaunajās zināšanās, ne arī piesaista tādas, cerot ka mūžīgi varēs baudīt dzīvi. Iemesli ir tieši konkurences trūkumā un apstāklī, ka vietējā tirgū visi viens otru pazīst un var šo to sarunāt (kam ar profesionālismu ir maz sakara). Parasti plašākos ūdeņos šādi uzņēmumi māk dzīvot tikai ar zemākām cenām, citi biznesa attīstības modeļi tiem ir sveši vai arī dzīvē neprot tos īstenot (tā kā tie ir visai virspusēji un sagrābstīti bez jelkādas izpratnes).

Šādi uzņēmumi nespēj radīt preces ar pievienoto vērtību. Šodien ir daudz metožu, kā apsteigt un pārtrumpot šādus uzņēmumus  gan uz vietas, gan ārpus tradicionāliem tirgiem – mārketingā, pārdošanas metodēs, biznesa modeļos, attīstībā utt.

Ar pilnīgu neizpratni uztveru racionālas plānošanas, prognozēšanas un risku pārvaldīšanas trūkumu uzņēmumos. Tieši ar to lielā mērā skaidrojams, kāpēc krīze Latvijas uzņēmumus skāra tik dziļi.

(Lai kādam nešķistu, ka runāju par to , kas man ir svešs, tad atklāšu – risku pārvaldīšanā esmu darbojies un darbojos krietni pamatīgi)

Ko dara ārvalstu konkurenti – priecājas par šādu nekritisku attieksmi. Atrodas pat ļoti atjautīgi (pēdiņās) ārvalstu uzņēmumi (ne visi) un iesaka no pirmā skata noderīgus biznesa soļus (bet ilgtermiņā tie nodara milzu kaitējumu)

Vajag pierādījumus?

• Paskatīsimies mazliet pagātnē (četri gadi atpakaļ). Laikā kad visi ekonomikas rādītāji uzrādīja ka Latvijas ekonomikā briest nepatikšanas lielākā daļa rīkojās pēc principu neko neredzu ( šeit es domāju gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus), neko nedzirdu UN IEGRĀBĀS. Vēlreiz atkārtošu to, ka ekonomiskā krīze Latviju skars, varēja redzēt jau pusgadu pirms tās sākšanās (reti kurš uzņēmums gatavojās tuvojošajai krīzei)
• Laikā, kad ekonomikā plosījās orkāns (divi gadi atpakaļ), uzņēmumi sāka jaunus biznesa novirzienus UN NOGRIMA  Parādiet man kaut vienu kuģīti, kas vētras laikā iziet no piestātnes un dodas jūrā zvejot.

Vai uzņēmumi ir mācījušies no savām (tieši SAVĀM) kļūdām. Mans subjektīvais viedoklis saka KA NAV. Ar vārdu uzņēmums es nedomāju ko abstraktu, es domāju konkrēti – zemnieku saimniecību, tirdzniecības veikalu, ražotni, medicīnas iestādi un citus.

Pūlējos šajā savā bloga ierakstā aiziet ārpus manām tradicionālajām tēmām, un īsumā pieskarties daudziem ļoti nozīmīgiem faktoriem. Ja kāds grib vairāk, tad lūdzu varat droši sazināties ar mani.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

DECEMBRIS  / 2010 - Dažkārt man liekas, kas uzņēmumu speciāli dara iespējamo, lai to preces un pakalpojumus pirktu un lietotu pēc iespējas mazāk gan tepat Latvijā, gan ārzemēs.

Ļauj konkurentiem aktivizēt darbību un atņemt klientus, konkurenti neaizmirst par savu preču kvalitāti, neaizmirst par pēcpārdošanas servisu, neaizmirst painteresēties par klientu aktivitātēm un darbībām, ļauj klientiem sajusties gaidītiem pie sevis .

Uzņēmums Latvijā neieguldīs naudu mārketingā.  Latvijas uzņēmuma preci pērk Latvijā un ārzemēs taču tāpat vien par skaistām acīm, tāpēc radīt pozitīvas sajūtas potenciālos pircējos un klientos nav vajadzības. Ir uzņēmumi, kuriem nevajag tirdzniecības veicināšanas pasākumus, nevajag lojalitātes programmas, nevajag uzturēt attiecības ar partneriem, nevajag sabiedriskās attiecības, jo pircējiem preces un pakalpojumi ir jāpērk, UN JO AUGSTĀKA CENA, JO LABPRĀTĀK PIRCĒJS PĒRK (šī ir ironija). Taču vai veiksme smaida mūžīgi?

Realitāte ir skarba – Pārtikas veikala pircēju groziņos ir konkurentu ražojums, ātrās ēdināšanas vietās un kioskos jaunieši izvēlēsies ne jau vietējo preci, bet konkurenta, turīgie Latvijas iedzīvotāji izvēlēsies ieguldīt naudu ārvalstu depozītos, sievietes SPA procedūras labprātāk vēlēsies izbaudīt kaimiņvalstīs, Latvijā ražots tekstilizstrādājums nebūs Latvijas iedzīvotāja pirmā izvēle (zeķes, džemperus, kreklus, apakšveļu u.c.). Un tā tālāk.

Savukārt ārzemēs Latvijā ražotu preču brendus (zīmolus) atrast būs grūti, Latvijas uzņēmumi izvēlas ražot zem citu ārvalstu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju brendiem. Tādējādi pateicoties savām aktivitātēm ārvalstu brenda īpašnieki saņem to procentu, kuru Latvijas uzņēmums būtu varējis saņemt pats, ja vien veiktu investīcijas mārketingā. Un vēl citi gadījumi un tā tālāk.

Protams, viss nav tik vienkārši, taču kopumā tā tas ir.

REZULĀTS – konkurenti ieņem aizvien lielāku daļu tirgū, aizvien lielāku daļu pircēja makā, aizvien lielāku daļu potenciālā pircēja domās.

KĀPĒC TĀ NOTIEK? Mana īsā versija – nepietiek zināšanu, ir pārāk neaktīvi, trūkst izpratnes par ekonomikas un biznesa likumsakarībām, nenotiek plānošana un netiek aprēķinātas finanses,  vēlas taupīt uz to uz ko konkurenti netaupa, un vēl un vēl.

SKARBI? Piemēri šoreiz izpaliks.

KO DARĪT? Pirmkārt ir pašiem jāapzinās, ka atsevišķas lietas tiek darītas šķērsām un, otrkārt, ir jāvēlas šo lietu kārtību mainīt un uzlabot. Tikai pēc tam var vērsties pie praktiķiem, speciālistiem, bankām, kolēģiem, manis. Jo kamēr nav gribēšana  tikmēr neko mainīt nevar. Mēs taču zinām – bizness ir nepārtraukts darbs un arī cīņa!

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2010 – Kā liecina līdzšinējā prakse, tad Latvijā strādājošie uzņēmumi kā svarīgāko akcentu pasūtījumu un savu preču vai pakalpojumu noieta veicināšanai ir izvēlējusies cenu faktoru un pazīšanās principu. Protams, tas ir ļāvis pievērst ārvalstu pircēju uzmanību Latvijas precēm un pakalpojumiem. Taču tas ir tikai pamats, jo, lai audzētu tālāk noietu ārvalstīs, būs vien jāatceras par mārketingu un visiem to ietverošajiem instrumentiem.

Šur tur ir vērojama noliedzoša attieksme pret mārketingu (tā tas ir). Neminēšu uzņēmumu nosaukumus, bet tieši atklātā tekstā skan: “Jā, mēs vēlamies iegūt tirgu preču / pakalpojumu noietam ārzemēs, taču mārketingā naudu mēs netērēsim”. Šeit vietā atgādināt, ka ārvalstu tirgos mārketingā naudu parasti investē un mārketingā naudu vispār investē un nevis tērē.

Mana pieredze liecina ka ārvalstu uzņēmumi mārketingam naudu un citus resursus atvēl krietni vairāk par Latvijas uzņēmumiem. Nācies strādāt gan uzņēmumos ar Latvijas kapitālu, gan ar ārvalstu kapitālu un attieksme šajā ziņā ir atšķirīga. Un runa jau nav par pašmāju uzņēmumu finanšu iespējām. Nebūt ne.  Kvalitatīvs mārketinga speciālists zin neskaitāmas iespējas kā efektīvi īstenot dažādus pasākumus dažādu mērķu sasniegšanai.

Tādu Latvijas uzņēmumu skaits, kas veic aktīvu mārketinga darbību ārvalstīs nav liels. Zinu, ko saku. Kāpēc tā, tāpēc ka krīzes laikā ir pierasts strādāt tikai uz maksimālu izmaksu cirpšanas pamata un brīdī, kad izmaksas vairs nav iespējams samazināt, brīdī, kad izejvielu cenas sāk augt, strādāt tikai ar cenu faktoru ir grūti.

Ja gribat pierādījumus, tad pavērojiet Latvijas patērētāju uzvedību (nevis to ko patēŗētājs saka, bet kā patiesībā uzvedās). Neņemos ar putām uz lūpām pamatot mārketinga nepieciešamību, tā kā tā nozīme jau sen ir zināma, vēlējos tikai atgādināt ka biznesa attīstībā ir vairāki risinājumi  (tostarp arī par sevi).

Tomēr, der atcerēties krīzes laikā ir ne tikai jātaupa, bet arī jāveido pamats nākotnes izaugsmei. Jebkurš uzņēmums taču vēlas attīstīties un augt.

Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā. Ievērojama pieredze dažādās auditorijās ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem – uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

JŪNIJS / 2010 - Jaunākā laika tendence Latvijā – izmaksu optimizācijas (samazināšanas vārdā) tiek veikti daudzi ietaupīšanas pasākumi, jo kā saka “citas izejas nav”. Taču, manuprāt, ir jāprot saredzēt to robežu, kad kaut kas sāk iet šķērsām un ilgtermiņā var atspēlēties uz pašu uzņēmumu. Jā, kā īstermiņa risinājums pieeja ir devusi rezultātu, taču ir pienācis laiks skatīties uz priekšu, lai nav par vēlu.

Tātad mazāk teorijas, bet uz praktiskiem piemēriem. Šie nav teorētiski piemēri, šie ir piemēri no reālas dzīves, nosaukumus nepieminu, jo ticu, ka secinājumi tiks īstenoti un manāmi uzlabojumi būs.

Pārtikas ražotāji Latvijā sadurās ar asu konkurenci no kaimiņvalstīm un pazemināto iedzīvotāju pirktspēju uz vietas. Taču daudzu pārtikas produktu kvalitātes un cenas attiecība ir manāmi degradējusi. Iztikšu bez konkrētu uzņēmumu un to produktu pieminēšanas, bet skaidrības labad vispārināti piemēri. Ir ražotāji kuru produktu kvalitāte – garša, smarža, saturs neatbilst šī produkta jēdzienam – siers, kuru atverot vaļā ir smaka, kura konsistence ir kā sūklis. Desa, kuras sastāvā ir apšaubāmas kvalitātes izejvielas, makaroni, kuri izvārot salīp viendabībā masā utt.. Vai tiešām uzņēmumi domā, ka tā var darboties? Patērētāji vienkārši pakāpeniski novēršas no šādiem ražotājiem un nepērk to produkciju.  Un pēŗk citu ražotāju un citu VALSTU ražotāju produkciju. Vēl varu piebilst ka ēna tiek mesta pilnībā uz visu preču sortimentu attiecībā uz visiem ražotājiem. Pircējs vairs neies skaidrot, kurš Latvijas ražotājs ražo labi un kurš slikti, viņš domās ka VISI šā produkta ražotāji Latvijā ir slikti un izvēlēsies kādas cita valsts ražotāja produktu, jo tas ir kvalitatīvs, izskatās labai, garšo tā kā tam jāgaršo, notiek dažādas akcijas un cenas ziņā ir līdzvērtīgs vai nedaudz dārgāks par slikto Latvijas produktu. Patriotisms uz nekvalitatīvu un dārgu produktu nestrādā u.c.

Apģērbu un apavu tirgotāji. Aizvadītos gados tirdzniecības uzcenojums un apgrozījums pašlaik liek tirgotājiem justies nekomfortabli. Nav vairs virspeļņas, cilvēki vairs nepērk ļoti dārgas preces, bet gribās. Tirgotāji ir reaģējuši un sākuši piedāvāt preces citās cenu kategorijās (zemākās). Daļa preču ir zaudējusi arī kvalitātē, izejmateriāli no kurām tās ir ražotas, izturība, funkcionalitāte u.c. Protams, iedzīvotāji, kuriem šo preci vajag pērk, taču grupa iedzīvotāju, kura uzskata, ka prece ir nekvalitatīva preci nepērk un izvēlas preces iegādi veikt ar interneta palīdzību ārvalstīs vai arī paši aizbrauc precei pakaļ uz ārvalstīm.u.c.

Pakalpojumu sniedzēji arī ir centušies optimizēt (samazināt) dažādas izmaksas, piemēram darbiniekos u.c. Tagad uzņēmumā var strādāt speciālists, kurš ir mazāk zinošs, taču lētāks. Tomēr pieļauto kļūdu procents darbā pieņemot lēmumus ir lielāks, tagad to nejūt taču ilgtermiņā tas būs jūtams  – mazāk profesionāli juristu pakalpojumi, mazāk profesionāli, celtniecības pakalpojumi, mazāk profesionāli sabiedrisko attiecību pakalpojumi, mazāk profesionāli autoservisa pakalpojumi utt., kā rezultāta būs līgums, kurš nākotnē radīs Jums pašam problēmas, māja, kurā jau pēc pusgada būs plaisas un iebrukuši pamati, slikta slava kā neprofesionālam uzņēmumam, kas ir nekvalitatīvs un visus māna, automašīnu remontētājs ar lētām izmaksām, bet mašīna pēc remonta ātri ir beigta utt. Nedomāju, kas šis ir pareizais ceļš.

Atcerieties – atgūt pircējus ir ļoti ļoti ļoti grūti. Nespēlējaties ar savu biznesu, tas ir nopietni. Atcerieties pircēju principu: pirkuma cenas attiecība pret gūto labumu, gandarījumu, sajūtām.

Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā. Ievērojama pieredze dažādās auditorijās ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem - uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MAIJS/2010 -  Esošie izpildīto un pasūtīto būvdarbu apjomi ir sasnieguši ļoti zemu līmeni

1) Vieni saka, ka tas ir aizvadīto gadu izaugsmes rezultāts, taču otri brīdina (kam arī pievienojos es) – pašlaik iet bojā daudzi būvniecības objekti, tā kā nekas netiek ieguldīts to ilglaicīgai uzturēšanai, savešanai kārtībā, un tie vienkārši nolietojas un sāk uzrādīt fiziskas sabrukšanas rezultātus un kļūst pat graustiem Tā sekas – ar laiku būs aizvien mazāk dzīvošanai un biznesam (noliktavas, ražošana, biroji, dažādi infrastruktūras objekti u.t.t.) atbilstošas telpas, kas negatīvi var ietekmēt uzņēmējdarbības aktivitāti (pašmāju un ārvalstu investīciju piesaisti) un dzīves kvalitāti.

2) Zemais pasūtījumu apjoms ir kāpinājis spiedienu uz cenām. Taču cenu konkurence ir novedusi pie jautājuma par darbu kvalitāti.  Zema cena un augsta kvalitāte ir nesavienojami jēdzieni nevienā no biznesiem. Tāpat, kā dabisku maizi veikalā nevar nopirkt par 5 santīmiem, benzīnu par 11 santīmiem vai saņemt bankā kredītu bez procentiem, tāpat arī par zemu cenu nebūs iespējams tikt pie prasmīgiem (drošiem, atbilstoši projektam un fizikas likumiem) celtnieku pakalpojumiem – celtnieku darba, būvmateriāliem, mehānismiem un instrumentiem.

3) Tā kā ir pienācis laiks kāpt no tā otra grāvja ārā un glābt, ko var saglābt, pirms tiek pārkāpta robeža, kad ir jau par vēlu. Starp citu – zinu ‘vairākus kvalitatīvus celtniekus, tā kā varu ieteikt – mans telefona numurs: 26705808 .

Ramils Kadirovs

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram  “Būvniecība” , “Apsaimniekošana” vai “Bizness”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

MAIJS / 2010 -  Ja vēl gadu atpakaļ varēja teikt par to, ka cenu samazināšana ir nepieciešama klientu noturēšanai, tad tagad turpmākam cenu pazeminājumam no mārketinga un arī biznesa viedokļa nav pamata.

Kā zināms, biznesa pamats ir peļņa. Ja peļņas nav – nav biznesa, nav darba vietu, nav nākotnes. Izdzīvošanas variants ir kad viss ir pa nullēm, kā radikālākais variants ir dzīvot kādu laiku mīnusos. Taču mūžīgi mīnusos nevar, tā kā tas ir tuvākais ceļš uz maksātnespēju.

Ja aplūkojam iedzīvotāju ienākumus, to jaunākos iepirkšanās paradumus, preču un pakalpojumu cenu līmeni un to elastību pret ārējām izmaiņām, un kā tie sekmē vai nesekmē preču vai pakalpojumu apgrozījuma pieaugumu, tad, šķiet, ir sasniegta tā robeža, ka bizness pazemināt cenas par precēm un pakalpojumiem vairs nevar atļauties (uzņēmumu dīkstāve jeb nekā nedarīšana jau sāk maksāt lētāk), savukārt maksātspējīgo iedzīvotāju skaits (tie kas, var atļauties pirkumu) ja pazeminās cenas vairs nepieaug un ir salīdzinoši nemainīgs.

Uzņēmēji aizvadītā gada laikā ir samazinājuši piecenojuma procentu (protams, kā kurš) – veikuši biznesa optimizēšanu (atteikušies no nevajadzīgā, mainījuši uzņēmumu struktūru, radikāli samazinājuši izmaksas, atteikušies no starpniecības) un centušies pielāgoties iedzīvotāju jaunajai rocībai. Atcerēsimies arī to, ka iepriekš bieži vien cenu līmenis bija pārspīlēts. Taču pašlaik braucam uz otru grāvi. Protams, šur tur nekas nav joprojām izdarīts (taču tas atspēlēsies biznesā vēlāk).

Attiecībā uz precēm un pakalpojumu piedāvājuma spektra un cenām ir notikusi pārslēgšanās uz zemākas kvalitātes (nekā līdz krīzei) preču un pakalpojumu klāstu un līdz ar to zemākām cenām. Bez tam notikusi dārgāku izejvielu aizvietošana ar citām izejvielām vai izejmateriāliem.

Paralēli šim procesam ārpus Latvijas jau ir sākusies ekonomiku atkopšanās (atsevišķās valstīs šī process jau notiek no pagājušā gada jūlija), kas no vienas puses dod cerības Latvijas uzņēmumiem-eksportētājiem, no otras puses rada problēmas Latvijas biznesam kopumā uz vietas, tā kā izejmateriālu un izejvielu cenas reaģē uz atkopšanos ārvalstīs. Nav noslēpums, ka daudz kas Latvijas uzņēmumiem ir jāpērk no ārpuses un  subsidēt tās neviens nevar atļauties.

Tagad atsevišķi piemēri (subjektīvi vērojumi)

Mediju vide – no tā, ka populārs medijs samazinās sava reklāmai raidlaika/laukuma cenu pašlaik labuma vairs nedod – reklamēties gribētāju un varētāju vairāk no tā nekļūs. Šī nozare (līdzīgi kā pārējās) ir nodemonstrējusi milzīgu pretimnākšanu klientiem Detaļās neiedziļināšos.

Kafejnīca vai ēdnīca– no tā, ka kafejnīca vēl vairāk samazinās cenas labuma vairs nav (klientu noturēšana vai pieaugums). Cilvēku skaits, kas pusdieno ēdināšanas iestādē vai iedzer kafiju vairāk nekļūst.

Pārtikas produkti – Lai arī pircēji reaģē uz cenu akcijām, tā kā pārtikas prece cilvēka dzīvē ir pati pirmā nepieciešamība, tomēr arī šeit ir griezti – cik tālu var iet. Dabiskos produktus ir papildinājuši konservanti, zemākas klases aizstājēji un garšas uzlabotāji (“maskētāji”). Pavērojiet un palasiet produktu etiķetes pirms trim gadiem, diviem gadiem un tagad. Vienlaikus atkopjoties tirgiem ārvalstīs – kvalitatīvākie ražotāji met acis uz tiem.

Apģērbs un apavi – tirgotāji ir mainījuši produkcijas klāstu, dabiskos materiālus ir nomainījuši ir sintētiskie, tie ir kļuvuši vienveidīgāki un sortiments nabadzīgāks. Pat izvēloties zemākās cenu kategorijas nišu dažu mēnešu laikā ir aizvēries ne viens vien veikals. Savukārt maksātspējīgie pircēji dodas iepirkties uz ārvalstīm.

Celtniecība – no tā, ka cenas var tikt samazinātas gala rezultātā cietīs pats pasūtītājs, tā kā esošais cenu līmenis neatbilst kvalitatīvu būvdarbu cenu veikšanas līmenim: tehnikas un instrumentu nolietojums naudas izteiksmē ne reti vien ir lielāks par darbu veikšanas ieņēmumiem, tiek grēkots ar darba drošību (zemāku izmaksu vārdā celtniekiem netiek doti darba drošības līdzekļi un drošinājumi pret negadījumiem), kvalitatīvo darbu izpildes samaksas līmenis atpaliek no ārvalstu, līdz ar ko kvalitatīvie speciālisti izvēlas labāk nedarīt neko savā profesijā vai arī doties uz ārvalstīm utt.

Utt. Un citi biznesi (pakalpojumi, preces)…

Protams ir arī prognozes par tālāku cenu pazemināšanos dažās jomās, lai pieskaņotos iedzīvotāju reālajiem ienākumiem, un es to arī nemaz negrasos apstrīdēt, jo ir jomas, kurās izmaiņas cenās ir vajadzīgas un kuras ignorē realitāti. Taču vienlaikus ir arī virkne nozaru, kuras vairs nevar atļauties samazināt cenas. Tādi lūk paradoksi Latvijā pašlaik ir.

Secinājums no šā visa

Neuzskatu sevi par pareģi, tomēr uzskatu, ka lielā cenu pazemināšanas ēra ir beigusies (bezgalīgi tas nevar notikt).

Cenu akcijas strādā, bet tās ir uz biznesa saprātīguma robežas (jāveic kalkulācijas – vai tiešām izdosies gūt lielāku labumu, jo novārdzis organisms galu galā izlaiž garu) vai arī jāmaina uzņēmuma darbības virziens.

Pamazām jāsāk dažādod klientu piesaistes pasākumi.

Preču un pakalpojumu kvalitāte pamazām sāks atkal spēlēt lielāku lomu.

Priekšstats par ekonomisko stāvokli un pircēju ienākumiem kļūst skaidrāks.

Vislielākais pozitīvais efekts jebkura uzņēmuma darbā būs tad, kad Latvijas ekonomikā kopumā notiks pozitīvas pārmaiņas.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

APRĪLIS / 2010 - Kā rāda prakse, tad tas, ka uzņēmuma produktam ir lieli pārdošanas rezultāti nepasargā tos no to produktu „izsviešanas ārā” burtiskā nozīmē no lielu tirdzniecības ķēžu plauktiem. Turklāt tas ir absolūti vienalga vai ražojat pienu, zobpastu, ziepes vai autoriepas. Turklāt absolūti vienalga vai tā ir lielveikalu ķēde Latvijā, Vācijā vai kur citur. Redzot uzņēmuma lieliskos pārdošanas rezultātus, lielveikalam rodas dabiska vēlme nopelnīt pašam vairāk un uzsākt preču pārdošanu ar paša veikala preču zīmi. Pasaulē vienmēr varēs atrast citu uzņēmumu, kas spēs saražot lētāk (zemākas ražošanas izmaksas, aizvietotas izejvielas, izmaiņas produktus raksturojošos parametros utt.) un neatteiksies uz šiem produktiem izvietot lielveikalu ķēžu (pasūtītājs) privātās preču zīmes. Tikpat labi lielveikalu ķēde var mainīt savu preču pārdošanas politiku vai sortimentu.

Viss uzņēmuma iepriekšējo gadu darbs var pazust kā nebijis, jo tik sūri grūti piesaistīto pircēju vieglu roku paņems un noslaucīs lielveikals. Jo arī lielveikalu ķēde ir tikai bizness, kas arī vēlas maksimizēt savu peļņu un būt saistošs saviem pircējiem. Tāpēc mācība ir vienkārša –  uzņēmuma produkcijai būt vienmēr interesantai pircējam un pastāvīgi uzturēt šo interesi, domāt par distribūcijas (pārdošanas) dažādošanu, sekot līdzi pircēju rocībai un gaumei.  Lai arī šeit vairāk uzsvēru tirdzniecības ķēdes, bet analoģiski notikumi var būt arī jebkurā citā biznesā. Uz lauriem gulēt ilgstoši nevar!

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

MARTS / 2010 – Kā zināms, dzīvē mēs ne reti viens otru vērtējam pēc pirmā iespaida. Satiekam cilvēku un izlemjam – vai viņš ir simpātisks vai nē, vai ar viņu var sadarboties vai nē. Lai vai kā negribētos to atzīt, bet tā tas ir. Tikai pēc laika sākam novērtēt saturu. Līdzīgi ir ar uzņēmumiem. Bet par to parasti kaut kā nemaz nerunā.

Tālāk pie lietas, minēšu dažus piemērus no pieredzētā!

Ja es potenciālais klients atnāku uz veikalu un tur mani sagaida nezinoša vai nelaipna pārdevēja, tad pirkums netiks veikts.

Man pašam ir „niķis” dažreiz paprasīt par lietu. Ja veikalā aktīvi tiek reklamēts skūšanās krēms, tad es arī paprasīšu kurš der manam ādas tipam (atbildes, starp citu, nebija, jo pārdevēja-tirdzniecības veicinātāja mācēja tikai smaidīt, bet mani tiešām interesēja šis jautājums, tā kā kurš katrs skūšanās krēms neder) vai arī kurpju veikalā pārdevējai prasīju -„kādas krāsas zeķes der pie brūnām kurpēm, kuras tikko nopirku”  - (pārdevēja deva savus ieteikumus un pat zināja kāda tipa soma un josta piestāv).

Ja mēs ar reklāmas materiālu palīdzību pūlamies ieinteresēt klientus, tad reklāmas materiālos nepieļaujam valodas kļūdas un noalgojam profesionālu tekstu rakstītāju, jo viņš zina uz kādām stīgām ir jāspiež.

Ja gribam piesaistīt klientus Krievijā, Brazīlijā vai Korejā – tad pilnīgi visus mārketinga materiālus gatavojam šo valstu pamatvalodās un nevis angļu valodā. Šo materiālu sagatavošanas darbus uzticam zinošiem lietpratējiem un nevis 11. klases skolniekam, kurš visu sagatavos par piecdesmit santīmiem. Esmu redzējis ne vienu vien Latvijas uzņēmuma reklāmas materiālu, kur jau virsrakstā nav saprotams ko uzņēmums īsti piedāvā. Neviens potenciālais klients neies iedziļināties un burtot kļūdainu materiālu. Turklāt šajā ziņā grēko pat lielie uzņēmumi.

Ja gribat iepazīstināt ar savu uzņēmumu auditoriju Latvijā vai ārpus ar interneta mājas lapas palīdzību, tad regulāri atjaunojam mājas lapu gan dizainiski, gan funkcionāli, gan saturiski. Desmit gadus vecas mājas lapas nespēj piesaistīt potenciālo pircēju, tā kā interneta industrija ir strauji attīstījusies. Ja pēdējās ziņas mājas lapā ir piecus gadus atpakaļ vai ziņas parādās tikai reizi gadā, tad tas liecina tikai to, ka jūsu uzņēmumā nekas nenotiek. Pircēji vēlas zināt kā klājas viņu uzņēmumam no kura tiek pirkta produkcija, savukārt sadarbības partneri vēlas pārliecināties par uzņēmuma dzīvības pazīmēm.

Ja mājas lapā ir lietota nekvalitatīva valoda – latviešu, krievu, angļu vai cita – tad pat vislabākais SEO (meklēšanas rezultātu uzlabošana internetā) nenostrādās, jo uzduroties šādam tekstam interesents ātri vien no mājas lapas dosies prom uz neatgriešanos.

Ja pozicionējat sevi kā ekskluzīvu pakalpojumu vai preču piedāvātāju, tad preces un pakalpojumus piedāvājam atbilstoši šim faktam. Un nevis veikalā ar gadiem nekrāsotām un apdrupušām sienām, mēbelēm, kuras pirktas par pieciem latiem utt. Šādā veidā tiek degradēts ekskluzivitātes jēdziens. Galu galā modes dizainera tērpus, īpašu tehniku vai VIP pakalpojumus arī jāiesaiņo un jāpiedāvā atbilstošā kvalitātē un nevis maisos, kuros parasti izmet atkritumus.

Un, protams, ikvienai profesijai ir sava funkcija un pienesums biznesā, tāpēc nebrīnīsimies, ka lietas iet nepareizi, ja biznesa organizācija dažādu optimizāciju rezultātā ir sākusi klibot, jo bija pamatota nepieciešamība taupīt naudu. Nevar prasīt tehniskajam direktoram saprast loģistiku, grāmatvedei mārketingu vai šoferim IT sistēmu administrēšanu.

Viss augstāk minētais un arī neminētais ir ikdienā sastopama parādība dažādās jomās. Būtu vērts atcerēties, ka arī tas viss atsaucās uz uzņēmuma darba panākumiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

MARTS / 2010 – Pašlaik visa konkurences cīņa ir pārgājusi uz zemo cenu segmentu, kad uzņēmumi cenšas piedāvāt patērētājiem aizvien zemākas cenas par produktiem vai pakalpojumiem un vienlaicīgi ziedo un iemin dubļos visus pagātnes ieguldījumus, kas tika veikti reklāmā, tēla radīšanā, kvalitātē, sabiedriskajās attiecībās utt.

Tagad, kad vakardienas veiksminiekiem uz papēžiem min ienācēji, nākas domāt. Kā saka – dzīve nav tikai rožu dārzs, bet ir arī ērkšķi.

Viens no risinājumiem ir jaunu brendu (zīmolu) ieviešana, kas ir orientēti uz zemākas klases segmentiem vai konkurentu aktivitāšu slāpēšanu. Būtu ne visai apdomīgi spēlēties ar jau esošo brendu parametriem – produkta cenu, kvalitāti, reklāmu, pozicionējumu. Tā vietā tomēr būtu jāievieš jauni brendi (bandinieki, kuri pildīs uzņēmuma aizsardzības vai uzbrukuma funkcijas), un tie tad arī ir jāsūta kaujā. Ja to darīs uzņēmuma galvenais brends, tad, atsākoties labākiem laikiem, patērētājiem nekādi nebūs iespējams izskaidrot un pamatot uzņēmuma produktu politiku un tas atspoguļosies uz rezultātiem. Vienlaikus uzņēmumam ir jāizkalkulē – vai jaunieviestais „lētākas”” klases brends nenodarīs kaitējumu uzņēmuma jau esošajiem brendiem (pakalpojumiem, produktiem), novirzot paša klientus uz lētāko galu.

Neapšaubāmi, uzņēmumam ir jātur roka uz tirgus pulsa – kā jūtās viņu patērētājs, kāds ir viņa maciņa saturs, kas pašlaik ir svarīgs utt. Taču ja uzņēmums darīs sev sliktu un sāks ilgstoši strādāt ar zaudējumiem – tad sagaidāmais rezultāts ir skaidrs, un uzņēmuma dzīvotspējas izredzes samazinās.

Šis paņēmiens vairāk ir vērsts uz pretuzbrukumu veikšanu, ja tirgū darbojās cits agresīvi noskaņots uzņēmums, lai neļautu tam izvērsties. Tā kā ir pat labi, ja uzņēmuma brendu portfelī pastāvīgi ir vairāki brendi, kurus var izmantot dažādiem mērķiem, neaiztiekot pašu galveno brendu. Ar uzņēmumu, kuram ir vairāki bandinieki azotē ir grūtāk cīnīties.

Praksē nav viss tik vienkārši kā šeit augstāk ir minēts, bet aptuvenais princips ir ieskicēts. Ir arī citi risinājumi, bet viss taču nav jāstāsta.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

MARTS 2010 – Nesen gadījās aktīvi piedalīties viena ļoti atpazīstama pārtikas produkta plusu un mīnusu analīzes grupā (nosauksim to tā). Doma/uzdevums bija saprast, kādā situācijā no mārketinga (patērētāju) viedokļa atrodas brends, tajā esošie produkti, kas noticis ar pārdošanas rezultātiem un patērētāju uztveri attiecībā uz šo produktu/produktiem pēdējā (viena) gada laikā.

Neminot detaļas, teikšu. Produkts ir kvalitatīvs, iemīļots, notiek regulārs darbs pie mārketinga (tiek ņemts vērā arī pircēju maksātspējas rādītāji). Tomēr, neskatoties uz daudzajiem plusiem, atklājās mīnusi, kas saistās faktā, ka “ARĪ PAR LABIEM PRODUKTIEM / PRECĒM/ PAKALPOJUMIEM SAVI KLIENTI/PIRCĒJI  UN POTENCIĀLIE KLIENTI IR JĀIZGLĪTO UN JĀINFORMĒ VIENMĒR”.  Apskatītais produkts patērētāju apziņā bija apaudzis ar mītiem – tas esot neveselīgs, patstāvīgi palielinot cenu, tā kvalitāte neesot ne par mata tiesu sliktāka par lētāku analogu cenu, ražotāji šmaucoties ar gramiem u.t.t. Kā rezultātā tas viss var sākt atspoguļoties uz pārdošanu.

Bet nekas no tā nav taisnība.

Kāpēc tā ir noticis? ATBILDE -  jebkuram ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam regulāri ir jāstāsta par savu produktu, regulāri jāveido tēls, jādomā par jaunām pārdošanas aktivitātēm u.c. Tas, ka ir krīze, nenozīmē, ka mārketings, reklāma un sabiedriskās attiecības ir nevajadzīgas. Taisni otrādi, ārvalstu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji izmanto Latvijas uzņēmumu kļūdaino pieeju šajā jomā un rada labāku tēlu potenciālo pircēju acīs par saviem produktiem vai pakalpojumiem un atņem Latvijas ražotāju tirgus daļu (gan Latvijā, gan ārzemēs). Līdzīga situācija ir ārvalstīs ar eksportu – no tā, ka produkts ir labs, neviens to nepirks, tāpēc ir jāizglīto un jāieinteresē noņēmēji,  jārada pozitīvas sajūtas un jātur roka uz tirgus situācijas pulsa.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2010 - Pats no savas pieredzes teikšu, ka salīdzinošā reklāma ir māka balansēt uz naža asmens, ņemot vērā, kas Reklāmas likumā ir atļauts un nav atļauts. Tā ir liela meistarība. Un tiem, kas ir izvēlējušies šādu veidu ir jābūt gana zinošiem un arī jāparedz naudas līdzekļi, turpmākām darbībām.

Iepriekš daļēja uzraudzība pār Reklāmas likuma bija Konkurences padomes ziņā. Konkurences padome skatīja kā tiek ievēroti un nodrošināti godīgas konkurences principi (salīdzinošās reklāmas, pārākuma demonstrēšanu, atdarināšanu, konkurenta īpašuma izmantošanu, pasniegšanas veidu u.c.)

Savulaik uzņēmumi sūdzējās tieši šajā institūcijā un tas kalpoja par tirgus disciplīnas faktoru, kad uzņēmums, izvēloties salīdzinošo reklāmu, izvērtēja likumisko pusi, ieguvumus un zaudējumus, to apmērus – nauda, klienti, reputācija, laiks. Un daudzos gadījumos bija tīri veiksmīgas salīdzinošās reklāmas (likuma robežās).

Tomēr, kopš Konkurences padome neskata reklāmu lietas, maisam gals ir atnācis vaļā. Jo ieguvumi no salīdzinošām reklāmām (pat ja ir pārkāpumi) ir acīmredzami.  Kamēr iespējamā lietas izskatīšana nonāk tiesā (ņemot vērā to milzīgo noslodzi) vēlamais reklāmas efekts ir panākts

Izlasiet vēlreiz, prasības kādas tiek izvirzītas salīdzinošām reklāmām un padomājiet kā tās tiek ievērotas šodien (pants ir citēts zemāk šeit pat) – it īpaši ja šis tas tiek noklusēts, nekorekti salīdzināts, faktiem neatbilstošs. Zināmā mērā ir zudis pašdisciplīnas faktors.

9.pants

(1) Salīdzinoša reklāma ir jebkura reklāma, kurā izmantots salīdzinājums, kas tieši vai netieši norāda uz konkurentu vai konkurenta piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Salīdzinājums nedrīkst būt maldinošs. Salīdzinājumu veido atbilstoši godīgas konkurences principiem, izmantojot faktus, kurus var pierādīt.

(3) Salīdzinošā reklāma, ciktāl tas attiecas uz salīdzinājumu, ir atļauta, ja ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas paredzēti vienām un tām pašām vajadzībām vai vieniem un tiem pašiem mērķiem;

2) tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas attiecīgo preču vai pakalpojumu materiālās, saistītās, pārbaudāmās un raksturīgās pazīmes, kas var ietvert arī cenu;

3) tā nerada neskaidrību starp reklāmas devēju un konkurentu vai starp reklāmas devēja un konkurenta firmu, preču zīmi, preču nosaukumiem vai citām atšķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem;

4) tā neceļ neslavu konkurentam, konkurenta nosaukumam (firmai), preču zīmēm, preču nosaukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm, pakalpojumiem vai darbībai, konkurenta personiskajām īpašībām un tamlīdzīgi.

5) tā negodīgi neizmanto konkurenta nosaukumu (firmu), preču zīmi, preču nosaukumu vai citu atšķirības zīmju vai konkurējošo preču izcelsmes norādes reputāciju;

6) tā neuzrāda preces vai pakalpojumus kā tādu preču vai pakalpojumu imitāciju vai kopiju, kurām ir aizsargāta preču zīme;

7) reklamējot preces ar izcelsmes norādi, salīdzinošā reklāma attiecas uz precēm ar tādu pašu izcelsmes norādi.

Kā var mazliet disciplinēt nekorektu konkurenta rīcību? To var veikt, izglītojot savus klientus (lietotājus, pircējus) un skaļi sakot, ka tiek melots.  Bieži vien negribas celt brēku par netaisnību, tomēr esmu bijis par liecinieku šādām situācijām un vēlāk šādas situācijas vienkārši vairs neatkārtojās. Savukārt viens izglītots patērētājs nozīmē daudz lojālāku un zinošāku klientu, kurš par savu pozitīvo pieredzi pastāsta arī saviem draugiem un paziņām.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2010  - Pašlaik par Latvijas ekonomikas glābēju ir pasludināts eksports.  Neiedziļinātos vai tas tā ir vai nav, tomēr fakts ir fakts – pasaulē dažādas valstis jau no 2009.gada vidus dažādu iemeslu dēļ (visbiežāk līdzējušas dažādas biznesa atbalsta struktūras un stimulēšanas pasākumi) pamazām sāk atkopties no krīzes. Noteikti  ir daudzi dažādi eksportu bremzējoši faktori, es aplūkošu dažus.

Pirmais. Vienkāršiem Latvijas uzņēmējiem teikšu tā. Ja negribat izgudrot riteni no jauna vai arī tikai sākat šo darbu tikai tagad. Tad pirmkārt runājieties ar uzņēmējiem, kas šo darbu jau veic (lai Jūs nepieļautu kļūdas), sadarbojieties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (prasiet padomus un izmantojiet tās piedāvātas iespējas attiecībā uz izstāžu apmeklēšanu, piedalīšanos un daļēju šo aktivitāšu finansēšanu). Tas ir šo institūciju pienākums, tomēr Jūsu vietā tās Jūsu pašu veicamo darbu neviens neveiks. Katram ir savs lauciņš. Daudzi biznesi cieš zaudējumus tikai nezināšanas pēc. Pašam ir nācies pilnīgi ar “āmuru pa pieri sist” citiem, kas man ir pati par sevi saprotama lieta, bet citiem atklājums.

Otrais. Ja jūsu produkts ir nekvalitatīvs vai cenas ziņā nesaistošs, un neievērojat sadarbības valsts rakstītās un nerakstītās prasības, tad nekas nesanāks. Es mazliet ar smīnu uztveru paziņojumus, ka dažI uzņēmēji atsakās atklāt (vismaz tā tas tiek pasniegts) ārvalstīs, ka viņu uzņēmums ir no Latvijas, jo tiklīdz tur uzzinot to, tā pārtraucot sadarbību. Manā pieredzē ir bijis tā – ja piedāvājums ir interesants (cena, kvalitāte, piegādes noteikumi u.c. – pakalpojumiem vai produktiem) un tiek ievērotas sabiedrības ētikas normas, tad sadarbība notiek.

Trešais. Jo vairāk kontaktu Jums ārvalstīs ir, jo labāk, tā kā nepazīstamiem uznēmumiem un cilvēkiem darbu ārvalstīs sākt ir grūti.  Šo problēmu parasti palīdz risināt profesionāli mārketinga cilvēki.  Lētākais veids kā sākt audzēt savu atpazīstamību ir socializācijas portāli un sabiedriskās attiecības, tikai tad seko reklāma (reklāmas izmaksas ārvalstīs, salīdzinot ar Latviju ir krietni augstākas,  lielākoties). Lai arī skan kā reklāma, tomēr teikšu tā – šim darbam ir domāti mārketinga cilvēki, tā kā kam citam ir vislielākā pieredze atpazīstamības un vēlāk pārdošanas veicināšanā.

Nākamais ko gribu uzsvērt – esat mazs vai vidējs uzņēmējs un vasarā Jums Latvijā noiets ir, bet ziemā nav. Atbilde – meklējiet eksporta tirgu vai arī ziemā nodarbojieties ar citu ziemā ejošu biznesu. Uz šo atbildi nesen saņēmu šādu stāstu – jā gribējām eksportēt, taču pārvadātāju izmaksas padarīja mūsu cenas augstākas nekā tās ir Krievijā (citu uzņēmēju gadījumā tās var būt cita valsts). Es rekomendēju piemērotāku pārvadātāju. Tomēr šajā gadījumā var rekomendēt uzņēmējiem kooperēties, lai samazinātu izmaksas vai arī kādam no pārvadātājiem (varbūt pat individuālam uzņēmējdarbības veicējam) aktīvāk piedāvāt kravu komplektēšanas pakalpojumus. Tātad ceturtais – sadarbojieties un kooperējieties.

Tas ir neliels ieskats tajā ar ko es pats esmu saskāries.
Kāpēc es visu rakstu un darbojos – tāpēc ka darbojos pēc biznesa principa  “Palīdzi risināt savu sadarbības partneru problēmas un tev būs klienti”. Šķiet arī citiem laiks atcerēties šo.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

JANVĀRIS / 2010 – Vislielākais jebkura uzņēmuma aktīvs ir klienti (pircēji, lietotāji) – tas vēlreiz un vēlreiz jāpatur prātā ikvienam uzņēmumam, īpašniekiem, vadībai, darbiniekiem. Jebkura uzņēmuma panākumi balstās uz klientu vajadzību un vēlmju izpildīšanu, atbalstot, sniedzot risinājumus.

Klientu vajadzību izpratne nemaz nav tik grūta. Klienta motivācija, lai iegādātos preci ir pieradums tieši pie konkrētā uzņēmuma produktiem, drošums un uzticība, kas ir iegūta ilgākā laika posmā pērkot vai lietojot uzņēmuma preces vai pakalpojumus, apmierinātība ar kvalitāti, laba reklāma u.c. Uzņēmumā ir jāsaprot (jāatrod) šos faktorus, kas iedrošina iegādāties preci vai pakalpojumus, tad viņi spēs sasniegt vēlamos pārdošanas rezultātus un ieņēmumu pieaugumu.

Jāmēģina saprast, kas klientu motivē īstenot pirkumu. To var paveikt skatoties ar klienta acīm un nevis uzņēmuma acīm, tā pozīcijām. Kas tieši ir vajadzīgs un kāpēc? Tad var sākt pārējos mārketinga pasākumus – informēšanu, prezentēšanu, publicitāti, reklamēšanu utt.

Protams, arī preces vai pakalpojuma kvalitātei ir nozīme. Neviens mārketinga budžets nespēs ilgstoši sekmēt sliktas kvalitātes preces pārdošanu (cenas un kvalitātes attiecība plus apmierinājums par iegādāto).

Uzņēmumam ir jābūt lietas kursā par klienta vēlmēm. Lai cik tas banāli nebūtu, bet vēlējumu un ieteikumu kastītes esamība veikalā, blogu vai speciālas sadaļas esamība interneta mājas lapā, nelielas vai visaptverošas aptaujas (atkarībā no uzņēmuma lieluma un vajadzībām), saziņa ar tirdzniecības personāla palīdzību, kuri tieši komunicē ar klientu, palīdz uzņēmuma darbā un palīdz pieņemt pareizos lēmumus (ja ir pašu vēlēšanās to darīt). Tādējādi klienti sajūt, ka to balss ir sadzirdēta, vēlmes ir uzklausītas  un pat ņemtas ērā. Tas ļauj noturēt esošos klientus, piesaistīt jaunus un sekmēt pārdošanas rezultātu. un uzticība jūsu uzņēmumam augs sasniedzot jaunas virsotnes.

Savukārt ja netiek pievērsta uzmanība klientu vajadzību izpratnei un atbilstošo preču vai pakalpojumu piedāvāšanai, tad uzņēmums riskē veicināt klientu neapmierinātības pieaugumu, kas veicina pirkumu skaita un summas samazināšanās, uzticības kritumu, negatīvo atsauksmju pieaugumu.

Konkurentiem šādi uzņēmumi ir kā dāvana. Jo konkurentiem strauji samazinās jaunu klientu piesaistīšanas izmaksas. Der paturēt prātā –  viena jauna klienta piesaistīšana izmaksā daudz daudz reizes dārgāk par jau esoša klienta noturēšanas.

Turklāt pircēja un pārdevēja attiecības jāskatās plašāk – tās ir tirdzniecības centru saimnieku un to veikalu-nomnieku vajadzības, banku un to apkalpojamo uzņēmumu vajadzības, tā ir tirgū esošās kartupeļu pārdevējas un pircēja attiecības, tā ir interneta pakalpojumu lietotāja un pieslēguma nodrošinājuma uzņēmuma attiecības.

Jau tagad var vērot, ka tie, kas pašlaik neiedziļinās klientu vēlmēs un vajadzībās pamazām zaudē savus klientus. Savukārt, citi iegūst jaunus klientus, un līdz ar krīzes noslēgumu šādi uzņēmumi būs sev sagatavojuši jaunu pamatu izaugsmei. Klientu vajadzību ignorētāji būs milzīgi zaudētāji, jo būs par vēlu. Taču nevajag aizmirst, ka katra klienta vajadzības laikam ritot mainās dažādu apstākļu dēļ, tā kā par klientu būs jārūpējas vienmēr.

Praktiski vajadzību piemēri – uzņēmuma attīstībai nepieciešamas papildu finanses, interneta pakalpojumu lietotājam – kvalitatīva un laikam atbilstoši interneta pakalpojumi ar pieejamība, žurnāla lasītājam – atrast tur nepieciešamus materiālus (kas nav jau iepriekš 100 reizes jau publicēti), pārtikas produkta pircējam – kvalitatīvs pārtikas produkts par pieņemamu cenu, apģērba pircējam – kvalitatīvs un modīgs apģērbs utt.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs