EMULATORS.LV

Un jo vairāk tiek dots, jo vairāk prasīts.

DECEMBRIS / 2009 – Viss šeit minētais ir subjektīva rakstura, kā to pašlaik redzu es. Es ļoti ilgi negribēju rakstīt par šo ejošo Rīgas tūrisma popularizēšanas kampaņu. Pārrunāju šo savu draugu lokā un viņi mani iedrošināja (neviens no sociālajos portālos esošiem; minu tāpēc, lai nerastos pārpratumi). Jo es nepiekrītu citu vārdiem, ka šī kampaņa ir tikai slavējama.

Vispirms pozitīvais – beidzot tiek sniegts atbalsts tūrisma industrijai, lai tiktu piesaistīta potenciālo iebraucošo tūristu plūsma. Un atbalsts tiek sniegts uzreiz, nevis kaut kad netaustāmā nākotnē. Un tas ir svarīgi. Līdz šim tā nekad nebija bijis, tā kā atbalsts ir bijis tikai vārdos, bet darbi ir izpalikuši. Nu tas ir mainījies. Otrais, ar kampaņu darbojas profesionāļi (tāpēc vēl jo lielāka ir mana neizpratne).

Un tagad pie lietas.

Ir vispārzināms fakts, ka Latvijā ir ekonomiskā depresija. Nevajag sevi mānīt. Latvijas ekonomikas rādītāji apliecina to, ka situāciju Latvijā var raksturot tikai šādi. Ir pasludināts, ka Latvijas brīnumnūjiņa ir eksports. Iekšējais patēriņš ir zems, bezdarbs milzīgs, apsteidzošie ekonomikas indikatori pagaidām snauž (nezinātājiem –  tie ir tādi ekonomikas indikatori, kas uzrāda pieaugumu vidēji divus ceturkšņus pirms uzlabojumiem ekonomikā). Vārdu sakot – sasalums pieņemas spēkā un viss zaļais mirst (pēc ziemas gan nāk pavasaris).

No visiem segmentiem tautsaimniecībā uz doto brīdi tieši tūrisms ir tā nozare – pavasara sniegpulkstenīte -, kas visātrāk var radīt par sevi interesi, visātrāk piesaistīt ārvalstu patērētājus un viņu naudu. Viena gada laikā nevar radīt eksportspējīgu Nokia vai Skype veiksmes stāstu līdziniekus Latvijā (radīt uzreiz daudz jaunas darba vietas, uzlabot infrastruktūru, piesaistīt patērētāju masas, likt labprātīgi tērēt naudu), jo arī šie abi uzņēmumi netapa viena gada laikā.

Tāpēc ir svarīgi maksimāli labi padarīt darbu.

Vai tiešām Vācijā, Krievijā un citviet ne angliski runājošu cilvēkus var piesaistīt ar anglisko saukli LIVE RIGA (un citiem apakš saukļiem)? Vai tiešām uzdrukātajos un izvietotajos materiālos saukļi ir viegli saskatāmi un uztverami? Pat skatoties prezentāciju es nekādi nevarēju izlasīt baltos burtus uz dzeltenā fona (es centos burtot, kas tur rakstīts). Vai tiešām ir aizmirsies, ka makets datorā, izdrukāts makets un gatavs darbs pilsētvidē vai portālos (tur citās zemēs un pilsētās) ir trīs dažādi darbi, kas katrs izskatās savādāk (krāsas, lielums, uztvere, pilsētu izgaismojums, krāsainība, uztvere, konkurējošie reklāmas materiāli pilsētā).  Vērtējiet kā izskatās darbi reālajā vidē 12 fotogrāfijas ir pieejamas šeit.

Man ļoti sāpēja sirds (profesionālā ziņā) par izsmiekliem specializētajos ārvalstu portālos par misēkli pirms kampaņas sākumu kur netīšām kādam LIVE RIGA sauklī bija ieviesusies drukas kļūda „Easy to go. Hard to live/leave!” Pašlaik meklētājs izdot līdz pat 910 000 rezultātiem (atkarībā no meklēšanas kombinācijām). Angļu valodas nepratējiem „Viegli atbraukt grūti dzīvot/aizbraukt”. Godīgi sakot, prasījās pēc kampaņas pārtaisīšanas.

Vai tiešām līdz Rīgai nevar nokļūt ar autobusu, personīgo mašīnu, dzelzceļu utt.? Saturs un vēstījums? Vai tiešām ir grūti būt aktīvākiem sociālajos portālos un kontaktos ar masu informācijas līdzekļiem, lai ģenerētu regulāras ziņas par Rīgu? Turklāt ne tikai latviešu valodā? Pašlaik esošais ir nepietiekoši. Vai tiešām ir grūti piezvanīt airBaltic mārketinga cilvēkiem, kuri jau gadiem veic lieliskas mārketinga aktivitātes ārvalstīs un zina kā kurā tirgū ir jāstrādā (kas vienu auditoriju paņem, bet citu ne)? Uzņēmums tiešām strādā un reklamē Rīgu jau gadiem! Cepuri nost par viņu darbu. Malači!

Paši varat vērtēt kampaņas rezultātus attiecībā uz liveriga mājas lapas apmeklējumu un kampaņas izmaksām (publiski pieejama informācija)

Piebilde šiem skaitļiem:

1) citas zemes un pilsētas sevis reklamēšanai tērē daudz milzīgākas summas (desmitiem reižu);

2) piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katra jauna tūrista piesaistīšana izmaksā septiņas reizes vairāk par jau esoša tūrista noturēšanu;

3) nekļūdās tas, kas nekā nedara, nākamai kampaņai ir jābūt labākai;

4) uzrādītais apmeklējums ir zems, tomēr datus skatīsimies arī laika griezumā, kādi tie būs pēc trim, sešiem, deviņiem mēnešiem utt.;

5) vislabākie dati būs – cik daudz tūristu atbrauks uz Rīgu.

Pagaidām pietiks. 

Protams, var teikt, ka visa kampaņa bija jātaisa tempā un tāpēc var būt vēl nenoslīpētas lietas. Taču mīļie kolēģi saņemieties, jūt to varat! No jūsu darba ir atkarīgs, cik tūristu nākamgad atbrauks uz Rīgu un daļēji uz Latviju, kādi tūristi atbrauks uz Latviju un ko viņi pēc tam savās mītnes zemēs teiks par Latviju. Ir palikuši tikai divi mēneši, kad būs jāsāk atgādināt par Rīgu, lai piesaistītu tūristus, lai būtu to prātos un iekārojams mērķis. Un citiem teikšu, izmantojiet LIVE RIGA piedāvātos mārketinga risinājumus, jo tikai sadarbībā ir spēks. Vieniem nekas nesanāks. Jāstrādā visiem un kopā, lai būtu labāk! JŪS TO VARAT!

1) Sekot līdzi ziņām var labajā pusē nospiežot uz pogu Pierakstīties jaunumiem

2) Man var sekot līdzi arī šeit http://twitter.com/ramkad

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Tel, E-pasts, Ziņojums!

Ramils Kadirovs

DECEMBRIS / 2009 – Šoreiz par izvairīšanos no biežāk pieļautajām kļūdām biznesā, kas varēja arī nebūt, apkopojot citu savulaik aprakstīto un papildinot ar saviem ieteikumiem.

1. Neefektīvs mārketings vai mārketinga trūkums. Neskatoties uz plaši izplatītajiem priekšstatiem – ja ir laba prece vai pakalpojums, tad pircējs atradīsies – ir ļoti maz tādu preču vai pakalpojumu, kas spēj “pārdot paši sevi” (tos pērk, tāpēc ka tie ir labi, kvalitatīvi, nepieciešami). Ja uzņēmējam pašam nav laika nodarboties ar produktu mārketingu, tad tas ir jāuztic profesionālim. Mārketings palīdz pārdot preci un iegūt nepieciešamos līdzekļus, ar kuru palīdzību bizness tiek uzturēts un attīstīts. Mūsdienu biznesā mārketings ir nepieciešamība un ikdienas darbs.

2. Nepārdomāta vietas izvēle uzņēmējdarbībai. Zema nomas maksa vēl visu neizšķir. Pat vislabākā kafejnīca, veikals vai salons nespēs rentabli darboties, ja tas atradīsies klientiem neizdevīgā vietā. Meklējot vietu savam uzņēmumam, ir jāņem vērā gan tas, kāda būs cilvēku un transporta plūsma gar to, gan tas, cik potenciālo pircēju iegriezīsies veikalā un cik paies garām darba dienas laikā, noslēdzoties darba dienai un brīvdienās (kā arī sezonalitātes faktors).

3. Svarīgu lietu un nepatīkamu lietu atlikšana. Uzsākot savu biznesu, uzņēmējs drīz vien izjūt to, kā tiek ierakts dažādu papīru kalnos. Ja šie darbi tiek atlikti uz vēlāku laiku, tad dokumentu kalns tikai augs vēl lielāks, un iznākumā uzņēmējam nāksies darīt visu pēdējā brīdī. Pats esmu pamanījis, kad tieši tad daudzi bijušie uzņēmumu darbinieki (kas ir nolēmuši uzsākt savu biznesu) saprot to darbu, ko ir darījis grāmatvedis, mārketinga cilvēks u.c. Jo paši uz savas ādas sajūt to darba apjomu, kas ir bijis jādara šiem un citiem cilvēkiem liekot lietā savas zināšana un pildot dažādas prasības un uzdevumus.

4. Patērētāju vajadzību ignorēšana. Uzņēmējam izdodas pievērst pircēja uzmanību savai precei vai pakalpojumiem, taču ir ļoti daudz jāstrādā, lai šo uzmanību pastāvīgi noturētu. Patērētāju vajadzību apmierināšana un viņam izdevīga apkalpošana ir svarīgs veiksmīga biznesa priekšnoteikums. Ja uzņēmējs to neievēro, pircēji/lietotāji atrod to/citu, kurš spēj nodrošināt viņiem šo pakalpojumu vai preci.

5. Konkurences ignorēšana. Patērētāju lojalitāte kļūst nenoturīga. Šodien pircējs iet tur, kur tas var atrast labāku vai lētāku preci atkarībā no savām vajadzībām. Tas notiek pat tad, ja ir izveidojušās ilglaicīgas darījumu attiecības. Uzņēmējam ir jāseko saviem konkurentiem un to aktivitātēm. Jāatrod laiks jaunu metožu izstrādei, lai veicinātu preču pārdošanu un uzlabotu, klientu apkalpošanu.

6. Nekompetenti darbinieki. Darbā ir jāpieņem darbinieki, kuri ir nepieciešami uzņēmuma darba procesam. Pieņemot kādu darbā, ir jāpārliecinās par to, ka šis cilvēks spēj pareizi pildīt savus darba uzdevumus. Ir jāatceras, ka apmierināti darbinieki savu darbu veic daudz labāk par neapmierinātiem (motivācija un gandarījums). Pēdējā laika tendence, protams, ir ekonomēt uz zinošiem speciālistiem (tā kā  to samaksa ir augstāka par mazāk kvalificētiem un pieredzējušiem), taču šādā gadījumā uzņēmumi riskē zaudēt konkurences cīņā ar citiem uzņēmumiem (vienalga vai tas būtu uzņēmums no blakus ielas, citas pilsētas vai valsts), tā kā lēts darbinieks bieži vien nozīmē ieguldījums uzņēmuma apgrozījuma palielināšanā būs daudz mazāks par kompetenta darbinieka devumu, mazāk iniciatīvas u.c.

7. Erudīcija vairākās jomās. Iespējams, ka uzņēmējs spēj un prot gatavot garšīgu ēdienu, vislabāk veikt dzīvokļu un māju remontus vai taisīt funkcionālākās un skaistākās mājas lapas internetā. Taču tas nebūs pietiekoši. Lai sava uzņēmuma pakalpojumus pārdotu, vēl ir mazliet jāpārzina grāmatvedība, personāla vadīšana u.c. Ja šādu prasmju trūkst tad tās ir vai nu jāapgūst vai arī jāpiesaista vajadzīgie speciālisti.

8.Naudas plūsmas kontrolēšana. Uzņēmējam noteikti ir jāpārzina naudas plūsmas kustība, lai vismaz aptuveni zinātu to, cik un kurā laikā uzņēmums pelna un tērē. Kā zināms, ja nav naudas, nav arī biznesa. Ja uzņēmumam trūks naudas, to sagaida dažādas problēmas. Uzņēmējam ir skaidri jāzina, kā sekot naudas plūsmai, kas ienāk biznesā un tiek tērēta dažāda veida maksājumiem.

9. Šaurs redzesloks. Visi uzņēmēji sāk biznesu ar vīziju par to, kā viss notiks un attīstīsies. Taču ne visam ir lemts piepildīties. Ir jāmeklē padoms un jācenšas izvērtēt radušos situāciju. To var izdarīt ļoti dažādi – lasīt literatūru par to, kā vadīt mazo biznesu, apmeklēt specializētās mājas lapas internetā, kas ir veltītas šiem jautājumiem, pārrunāt problēmas ar draugiem vai paziņām, kuriem jau ir sava pieredze, tādējādi izvairoties no iespējamām kļūdām un draudiem par kuru esamību ir bijis grūti iedomāties.

10. Neadekvāta plānošana. Kā zināms, bizness ir jāsāk ar reāliem un strikti noteiktiem mērķiem, ieskaitot to izpildes termiņus. Piemēram, ir nepareizi par biznesa mērķi izvirzīt vienkārši pārdošanas apjomu palielināšanu. Tā vietā ir konkrēti jānosaka, cik liels apmērs pārdošanai ir jāsasniedz (piemēram, 19000 latu gadā). Pēc tam ir jāizveido plāns šī mērķa realizēšanai, sadalot to pa posmiem un nosakot katram plāna uzdevumam konkrētu izpildes termiņu. Ir svarīgi pārskatīt sasniegto un padarīto katru dienu un veikt progresa monitoringu. Ja nepieciešams, plānā r jāveic korekcijas. Tas nav akmenī iecirsts. Jo elastības principu biznesā neviens nav atcēlis. Protams, process (plānošana, monitorēšana) nav nevajadzīgi jāsarežģī (arī man ir nācies pavadīt n-tās stundas pie tiešām nevajadzīgu atskaišu rakstīšanas vai nesaprotamās sapulcēs, tā vietā, lai nodarbotos ar reālu ieguldījumu darbā).

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Tel, E-pasts, Ziņojums!

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 – Jebkura jauna veikala atvēršana ir apsveicama no biznesa viedokļa. Uzņēmēji domā, rada darbavietas, sekmē attīstību. Patērētāji savukārt iegūst – ja nebūtu šā veikala, tad blakus esošos veikalos cenu līmenis, preču sortiments, pircēju apkalpošanas kultūra būtu savādāka.

Tikko kā Krasta ielā ir atvērts jauns ekonomiskā segmenta veikals (šī veikala pozicionējums). Kādreiz šajā telpās bija citi centri, tagad te atrodas Kimko. Vienlaikus veikals, šķiet, ir kļuvis par lielāko internetveikalu Latvijā. Šī veikala aptveres areālā (vietas, no kurām varētu veidoties pircēju plūsma) atrodas ļoti daudz konkurentu – Mols, Riga Plaza, Galerija Azur, Depo, Sky, MC2 u.c., kā arī Supernetto un Maxima . Kādam šis manis minētais uzskaitījums šķitīs neloģisks (visi šie veikali / t.c.  ir cits citam nikni konkurenti, kaut  kur preču segmenti pārklājas, kaut kur nē). Tie visi cīnās par pircēju.

Darbojoties tirdzniecības centru / veikalu biznesā ir jāzina daudzas lietas, taču negrasos tās dziļās detaļās apskatīt (zināšanas un pieredze maksā naudu, ja kādam to vajag, tad esmu Jūsu rīcībā – SAZINĀTIES). Pieskaršos tikai virspusēji atsevišķām detaļām (varbūt pēc mēneša tās tiks atrisinātas, tomēr pašlaik tām ir liels svars lai spētu piesaistīt un noturēt pircējus).

Jaunatvērtajā tirdzniecības centrā VISPĀR NAV norāžu sistēmas. Kur kas atrodas. Nav iekšējās komunikācijas (radio, patīkama mūzika, uzmundrinoši un laipni sagaidīšanas teksti). Personāls – trīs pārdevēji pievērš uzmanību vienam pircējam (varbūt stāsta vakardienas filmas sižetu, pirkt nekā pircējs nepirka), kamēr par pārējo tūkstoti pircēju neliekas ne ziņas. Cenu zīmēs izmantotais fontu lielums ir mazs un cilvēkam ar mazāk asu acu skatu, tas ir neizlasāms (neveicina pārdošanu). Pārtikas daļa šim centram ir nepiedodami maza. Strādājošo kasieru skaits mazs. Un vēl un vēl.

Ja šis veikals sevi pozicionē kā ekonomiskais iepirkšanās centrs, tad tur ir jābūt atbilstošam preču klāstam, atbilstošam cenu līmenim, kā arī saprotamai specializācijai. Tas savukārt nozīmē, ka veikalam ir jāspēj piesaistīt plašas un regulāras pircēju plūsmas. Teikšu tā, darāmā ir daudz, it īpaši mārketingā. Pašlaik neredzu, lietas, kas šo veikalu/ tirdzniecības centru pašlaik padara par saistošu pircējam un liek tajā atgriezties un veikt pirkumus. Lai būtu godīgi – arī citi iecienīti tirdzniecības centri Rīgā to atvēršanas brīdī nebija gatavi pilnībā, un nebūšanas tika likvidētas tikai pēc laika.

Novēlu veiksmes un izaugsmes šim tirdzniecības centram. Jo kā sākumā minēju – konkurence nodrošina, plašāku preču klāstu, zemākas cenas, labāku kvalitāti, rada darba vietas.

Speciāla piezīme – savos blogos rakstu par to ko zinu un esmu strādājis. Visa pamatā ir zināšanas un pieredze – gan mārketingā, gan sabiedrisko attiecību lietās, gan reklāmā, gan biznesa organizācijā.

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 – Tagad ir kļuvis moderni runāt eksports izglābs Latviju, vajag eksportēt utt. Kā zināms, vieglāk ir eksportēt uz tādām zemēm, kuras iedzīvotāju zina vai pazīst produkta izcelsmes valsti (kultūru, tradīcijas, produktus, kvalitāti, cilvēkus). Tādējādi izdodas ietaupīt naudu mārketinga aktivitātēm (salīdzinot ar to, ja sākam eksportu uz tādām valstīm, kur par Latviju domā, ka tā atrodas kaut kur pie Ziemeļpola). Taču laiks iet, aug  jauna paaudze, kurai ir citas intereses, cita izpratne, citi ieradumi, un viņi Latviju nezin un nepazīst. Un šis stāsts ir par Latvijas tuvākajiem kaimiņiem. Palicis pavisam neliels laika posms, lai Latvijas uzņēmēji varētu izmantot to pagātnes potenciālu, kas vēl ir palicis šo valstu iedzīvotāju sirdīs un sāktu iekarot jaunākās paaudzes sirdis. Ilustrācijai seko “Panorāmas” sižeti.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties!

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 - Pēc šīs metodes šajā laikā šķiet sāk darboties aizvien vairāki uzņēmumi. Zināms, ka veikaliem, interneta „provaideriem”, bankām u.c. uz plašu patērētāju loku (vai arī šauri segmentēti) orientētiem uzņēmumiem pastāv klientu atbalsta dienesti, servisa centri, kuriem ir telefoni, e-pasti un vēl citi saziņas kanāli, kas tiek plaši reklamēti.

Jautājums – Kam tie ir domāti?

Atbilde – Lai klients, kuram ir radusies ķibele varētu sazināties ar pakalpojuma sniedzēju un saņemt operatīvu risinājumu. Šie dienesti ir vieni no pārdošanas sastāvdaļām, tā dēvētais pēcpārdošanas serviss.

Piemēri. Nezinu, kam ir domāti interneta „provaideru” telefoni, ja klausule netiek celta. Ko jūs darīsiet, ja pēkšņi brīvdienā pazūd internets (un jums tas ir ļoti nepieciešams) un balss klausulē ziņo, ka pašlaik visi operatori aizņemti un ir jāuzgaida (šī ziņa skan četrdesmit minūtes), neļaujot saprast, vai tiešām ir vērts gaidīt vai arī servisa centrs šajā dienā nestrādā vispār.  Kam ir vajadzīgs pakalpojuma sniedzēja serviss, ja tas uz e-pastu atbild pēc divām nedēļām? Cits piemērs – ja agrāk bankas centās daudzmaz operatīvi atbildēt uz jautājumiem, tad tagad dažkārt atbildes mēdz atnākt ar divu dienu novēlošanos vai pat vēl vēlāk.

Klients paļaujas uz pakalpojuma sniedzēju, ka viņš tiks uzklausīts un tiks rasts risinājums viņa problēmām. Taču tagad nav nekā. Kāpēc?

Iemesls - tāpēc, ka klientu atbalsta dienestos ir samazināts personāla skaits, kurš netiek galā ar slodzi, līdz ar ko pēdējā gada laikā ir kritusies apkalpošanas pakalpojumu kvalitāte. Bet kā par brīnumu ir pieaudzis klientu zvanu, e-pastu un vizīšu skaits, lai viņus apkalpojošais uzņēmums sniegtu atbalstu. Šī problēma pastāv arī lielajos uzņēmumos.

Augstāk minētais ir subjektīvs vērojums tāpēc ja Jums viss ir kārtībā, tad neņemiet pie sirds.

Risinājums – jaunajiem un mazākiem analoģiskas produkcijas un servisa uzņēmumiem ir iespēja iegūt sev jaunus klientus (ja tie pievērš uzmanību klientu apkalpošanai).

Mēdz būt arī spīdošas apkalpošanas piemēri, kas ir pārsteiguši pat mani, kur risinājums tika sniegts momentāni un piedāvāta papildu palīdzība. Šo kompāniju vārdā nesaukšu (lai neteiktu, ka es te kādu reklamēju). Kā šai kompānijai iet krīzes laikā? Kompānijai iet spīdoši un klientu tai netrūkst – ir gan reklāmas kampaņas, lai piesaistītu jaunus klientus,  gan komunikācija ar presi un sabiedrību, gan lielisks klientu apkalpošanas serviss. Visas šīs minētās darbības ir mārketinga sastāvdaļas, kas dod labumu uzņēmumam klientu piesaistē un noturēšanā. Un, ja jums vajag atbalstu šo lietu sakārtošanā, tad ziniet SAZINIETIES AR MANI.

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS / 2009 – „Pasauļu kari” (The War of the Worlds) – Herberta Velsa sarakstīts romāns 1897.gadā, kurā aprakstīta nežēlīga un aizraujoša citplanētiešu invāzija uz Zemes.

Sabiedrībā milzīgu rezonansi ieguva šī darba radio iestudējums 1938.gadā. Radio iestudējums tika ieskaņots kā „reportāža tiešajā ēterī” (reportāža tiešraidē no notikumu vietām) par citplanētiešu iebrukumu un radīja paniku ļoti daudzās ASV vietās. Arī radio iestudējums Ekvadorā 1949.gadā tās galvaspilsētā radīja paniku, vēlāk dusmas un radiostacijas grautiņus. Šie tiešām ir vēsturiski fakti!

Pēc šī romāna motīviem ir uzņemta klasiska filma 1953.gadā (izmantoja lidojošos šķīvīšus) un mūsdienās daudz pazīstamāka filma (2005.gads), kurā izmantojot gigantiskus trejkājus (režisors Stīvens Spīlbergs, galvenās lomas atveidotājs Toms Krūzs).

Herberts Velss bez šī fantastikas romāna ir sarakstījis tikpat slavenus darbus „Laika mašīna”, „Neredzamais cilvēks”, „Doktora Moro sala” un daudzus citus.

Pagāja laiks un visi šie darbi kļuva par sava žanra klasiku un šedevriem.   Noteikti esat redzējuši šo un citu filmu ekranizācijas, varbūt pat dzirdējuši radioiestudējumus, varbūt lasījuši. Es jā!

Paraugieties uz datumiem, kad tika sarakstīta šie darbi, kāda rezonanse tiem ir bijusi un ir joprojām mūsdienās. Herberts Velss ir viens no izcilākajiem fantastikas žanra rakstniekiem.

Laipni aicināti iepazīties ar citiem mana BLOGA ierakstiem. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā, tad sazinieties!

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS  / 2009 - Viennozīmīgi lieliska akcija – “Mazsalacā nokritis meteorīts, izveidojot desmit metrus dziļu krāteri “.  Mazsalaca ieguvusi POZITĪVU atpazīstamību. Ja uz vietas būs gudri darboņi, tad papildus Skaņajam kalnam, Salacas upei un makšķernieku priekam, brīnišķīgajai dabai un atpūtas vietai ir parādījies jauns tūrisma objekts (vieta, suvenīri, meteorītu ekspozīcija, kāds UFO muzejs, multiflma par mazo zaļo cilvēciņu ierašanos Mazsalacā u.c.). Tas nekas ka “meteorīts ir viltots”, bet tas ir (vajag mācēt izmanot). Gluži kā Itālijā Džuljetas balkons uz kuru rāpās Romeo, gluži tāpat kā Latvijā Duntes pusē esošais Minhauzena muzejs (tas nekas, ka tāds Minhauzens Latvijā nav) vai Lohnesa ezera briesmonis Skotijā (kuru ar visām pirmklasīgajām tehnoloģijām nevar atrast). Ar to var pelnīt un radīt darba vietas (ja to dara gudri).

Esmu ļoti iepriecināts par to pozitīvo ieinteresētības publicitāti kāda tagad ir Latvijai ārvalstīs. Lasot turienes ziņojumus pat pēc atklājuma ka tas ir neīsti, tas tiek uztverts ar humoru – gan Krievijā, gan Lielbritānijā, gan Amerikas kontinentā.

Šīs ir viens no nedaudzajiem notikumiem pēdējā gada laikā, kas ļauj paskatīties ar humoru (tiesa tiem, kam šis humors ir) vai labvēlīgu attieksmi uz Latviju. Un te būs notikumi pēdējā gada laikā, kas ļāvuši paskatīties pozitīvāk uz Latviju ārvalstīs:
1) blondīņu gājiens
2) neīstais meteorīts
3) Dziesmu un deju svētki
4) Pekinas olimpiādes uzvarētāji, īpaši negaidītie panākumi (sūrā un grūtā darba rezultāts).

Jebšu visiem patīk ka Latvija asociējas kā seksa paradīze, vieta, kuru globālā depresija un ekonomiskā krīze ir skārusi visvairāk, vieta kur piekāš tūristus un var apgānīt tautai svētas lietas, slēdzot derības?

Lai arī pagājis laiks kopš šīs akcijas, tomēr domas par augstāk minēto neesmu mainījis. Ceru, ka ir cilvēki kas māk izmantot meteorīta parādību un komercializēt to un ne tikai nekā nedarīt un rādīt ar pirkstu.

P.S. Papildinājums Meteorīta kampaņa vairākos mārketinga kampaņu konkursos tika atzīta par gada labāko kampaņu, gan ārvalstu, gan pašmāju speciālistu vērtējumā.

Laipni aicināti iepazīties ar citiem mana BLOGA ierakstiem. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā, tad sazinieties!

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS - Man savā darbā ir  nācies sastapties ar dažādām biznesa kultūrām, un katrā no tām ir savi plusi un mīnusi. Tāpēc ir jāmāk veidot biznesa attiecības, veikt pārrunas, ikdienas komunikāciju, slēgt līgumus un uzraudzīt procesu. Tomēr jāsaka, ka tieši pašlaik Latvijā vairāk ir vajadzīgs apķērīgums, ātrāka reakcija un mārketingam ir jābūt daudz agresīvākam (kaut kā tas viss pašlaik izpaliek). Citādi, kamēr “vecie” guļ uz pagātnes lauriem, jaunie ņem un patriec vecos. Esmu savā praksē sastapies ar faktu, ka daudziem ir grūti ar šo faktu samierināties (tas ir tiešām sāpīgi). Šeit nav nekā personīga, tas ir bizness.Tas ir kapitālisms.

Nule kā vēl bija ziņa par to, ka atsevišķi kaimiņvalsts piena pārstrādes uzņēmumi pazaudēja tirgu kādā no eksporta tirgiem (pareizāk sakot lielākajā). Kā domājat uz kuru valsti tiks eksportēta šī produkcija? Dažkārt pārsteidz vietējo ražotāju tūļīgums un neprasme reaģēt (akcijas, cenas, īpašie piedāvājumi, reklāma, “pušings”, “promocija”, “merčendaizings” – kur tas viss ir? Kamēr Latvijas ražotāji līdz tam nobriedīs tikmēr būs jau par vēlu). Vai tiešām ir aizmirsies, ka Eiropas Savienībā ir brīva preču plūsma? Kapitālisms ir šeit un tagad, ikviens ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs katru dienu meklē sev jaunu pircēju un cīnās par to, lai viņa klientus neatņemt kāds cits.

Latvijas radio mājas lapā var noklausīties sižetu (mp3 formāts) par to, kā Latvijas uzņēmēji zaudē tirgu pašu mājās (skumīgi).

Ceru, ka kādam šīs manas domas liks saņemties.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

SEPTEMBRIS / 2009 – Laiku pa laikam arī es piedalos dažādos pasākumos, tostarp izstādēs un nevaru vien nobrīnīties par to kā uzņēmumi piedalās izstādēs tepat uz vietas Latvijā un tālāk ārpus robežām.

Galvenās kļūdas, kuras esmu pamanījis. Stendos ne vienmēr darbojas piemērotākie cilvēki. Nav viegli vairākas dienas no vietas visas dienas garumā proaktīvi komunicēt ar svešiem un nepazīstamiem cilvēkiem (dažādi dzinumi, vecumi, mentalitātes, valodas u.c.) un atbildēt uz profesionālas dabas jautājumiem par vis dažādākām lietām (uzņēmumu pārstāvjiem, potenciāliem sadarbības partneriem). Vieni cilvēki to spēj, citi nespēj. Stendā ir jādarbojas ļoti sagatavotiem un runātīgiem / atvērtiem cilvēkiem (ai kā realitāte atšķiras). Nevar stendā stāvēt kā stabs un nekā nerunāt, nesmaidīt, neiedot vizītkarti, reklāmas materiālu, nepacienāt ar krūzīti kafijas vai tējas. Tāpat stendā ir vēlama, lai laiku pa laikam atrastos arī kāda oficiāla uzņēmuma persona (noteiktos laikos).

Bieži vien nepietiek prezentācijas materiālu vai arī tas ir nepiemērots (novecojis, nav interesentam saprotamā valodā u.c.). Mēdz būt, ka visi stenda darbinieki ir aizgājuši uz kādu citu prezentāciju vai devušies uz ekskursiju citviet (to taču neviens nezin un neuzzinās).

Vēl, tas, ka uzņēmums ir pazīstams Latvijā, neko nenozīmē ārvalstīs. Ir jādomā ar ko izcelties, ko piedāvāt, kā piesaistīt. Vēl vairāk – lielās starptautiskās izstādēs eksponentu skaits var sasniegt arī 20 000 uzņēmumu un vairāk. Ja sagatavošanās darbi notiek savlaicīgi un notiek rūpīga gatavošanās tad sevi var pozitīvi izcelt pat lielās izstādēs, kur konkurence ir ļoti nežēlīga. Ja gatavošanās būs uz ātro, tad rezultāti nebūs nekad.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

JŪLIJS / 2009 – No kurienes man ir šāds apgalvojums? To pierāda prakse un pieredze. Mārketingā tiek izmantots jebkurš konkurenta vājums, apjukums vai nezināšana. Šādā laikā uzņēmuma darbinieka sirdī iezogas bažas, kas ar mani notiks un kā tas attieksies uz mani. Uzņēmuma klienti domā – tā lieta nav tīra, ja jau mainās akcionāri vai vadoši darbinieki vai speciālisti, tas liek apšaubīt esošo sadarbību, līgumus, uzticēšanos (klientiem nepatīk, ja viņus apkalpojošais uzņēmums tiek ievilkts skandālos). Šādā laikā pat visstiprākais uzņēmums kļūst vājš.

Ko vienlaikus dara konkurenti vai arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt konkrēto biznesu. Uzrunā uzņēmuma darbiniekus, klientus, sadarbības partnerus, sabiedrību – izsaka vilinošus piedāvājumus (līgumus, noteikumus, cenas, bonusus), ja vajag pasniedz subjektīvu informāciju, cenšas radīt bažas par turpmāko sadarbību, ja strādāsiet ar uzņēmumu (kurā mainās akcionāri vai vadība).

Kā novērst šādas sekas. Savlaicīgi jādomā par to, kā pasniegt informāciju darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem un sabiedrībai (jāidentificē uzņēmumam svarīgas mērķgrupas). Jāizstrādā pasākumu komplekss kā jaunie akcionāri vai vadība var viest uzticību iepriekšminētās mērķgrupās (uzmanību! Minēto darbību uzskaitījums nav pilns).

Nekādā gadījumā nedrīkst ieņemt sekojošu pozīciju – „darbiniekiem nekas nav jāzina”, „tas uz presi neattiecas”, „nelien savā laukā, tā nav tava daļa”. Ja agrāk šāda attieksme varēja pastāvēt, tad aizvadīto 15 gadu laikā situācija ir mainījusies – ja varat atļauties zaudēt uzticību jūsu biznesam, klientus un vadīties pēc principa suņi rej, bet karavāna iet tālāk, tad varat to darīt.

Tikai neaizmirstiet suņi var nokost karavānu, ja karavānai:

1. nav vadītāja (ej nu sazin, tas jaunais taču neko no biznesa nesaprot un ir ieliktenis),
2. tai ir dezorganizēta struktūra (bažas darbiniekos par savu nākotni),
3. nav ko ēst (klienti uz laiku ir pārtraukuši sadarbību, līdz brīdim, kamēr situācija noskaidrosies) un
4. ir sacēlusies smilšu vētra, traucējot tālāku pārvietošanos (apkārtējo un sabiedrības radīts spiediens).

Var paļauties uz to, ka tuvumā nebūs nikni suņi, taču bizness ir un paliek bizness. Nauda ir jāpelna. Visi grib pelnīt un ēst.

Pienākot šādam brīdim uzņēmumi aizmirst par šeit minētajiem aspektiem, jo galva ir pilna ar citiem jautājumiem. Taču ignorēšana maksāt var dārgi. Nav universālas metodes katram gadījumam, bet par to ir jāatceras un jāpieiet profesionāli un savlaicīgi (vēl ilgi pirms mainās akcionāri vai vadība).

Kā rīkoties konkurentiem? Konkurentiem ir jārīkojas tieši pretēji. Jebkura nezināšana un neizdarība no uzņēmuma puses, kurā mainās akcionāri vai vadība ir to (konkurentu) ieguvums.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

Jūlijs / 2009 - Joprojām fascinē tik elementāras lietu trūkums, kā laipna apmeklētāja sagaidīšana un sarunāšanās veikalos un birojos (pat tajos, kuru saknes meklējamas rietumos). Tas, ka pašlaik ir krīze, un pircējs iespējams neveiks pirkumu, vai arī tiek palūgta uzziņa, nenozīmē, ka jautātājs ir jāignorē, viņam var rādīt skābu seju un nav jāsaka lūdzu un paldies.

Ienākot birojā apmeklētājam, viņam nav jāgaida 10 minūtes, kamēr tiks pievērsta uzmanību (tajā laikā klausoties sīkumus no biroja kolēģu aprunāšanas).

Ienākot veikalā, tiek sagaidīta patīkama atmosfēra tajā ne tikai treknajos gados, bet arī tagad.

Ja ir palikušas 5 minūtes līdz darba laikam, mēs apkalpojam un sniedzam vajadzīgo informāciju klientam. Kaut kā tās labā servisa dienu mācības ir aizgājušas nebūtībā

Jā, un braucot pa ceļu, pat ja iedegās zaļā gaisma, nevajadzētu braukt taurējot virsū pensionāram ar bērnu ratiņiem, bet pagaidīt, lai tiek pabeigta brauktuves šķērsošana.

Latvijas ekonomikai kopumā un daudziem cilvēkiem pašlaik neklājas viegli. Tas nav iemesls pazemināt apkalpošanas kultūru.

Tas taču ir jebkuras pārdošanas un jaunu kontaktu veidošanas pamatu pamats. Tā tas ir bijis un būs.

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs

Jūlijs / 2009 – Ikviens no mums regulāri iegādājas preces, pakalpojumus, pērk un pārdod – pārtiku, grāmatas, zobu pastu, televizoru, interneta pieslēgumu, dārza un atpūtas lietas utt. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas.

Katrs pats esam izveidojuši tos kritērijus kāpēc mēs tos pērkam, domāju, ka droši varam izkristalizēt pašus galvenos:

• cena
• produkta vai pakalpojuma īpašības.
• dizains (iepakojums, reklāma, vizuālais izskats utt).

Jā, jā, jā it kā to visu zinām, tikai… gala rezultāts ir tāds kāds tas ir tagad.

Paņemsim par piemēru, kaut ko tādu, kas nav pilnībā vietējas izcelsmes. Ja Polijā ražota apelsīnu sula Latvijas veikalā maksā 59 santīmus, bet Latvijā 87 santīmus (smuks un kvalitatīvs iepakojums, tāda pati apelsīnu šķirne). Kuru sulas paku izvēlēsies pircējs? Kāpēc Latvijā iepakotā apelsīnu sula maksā tieši tik? Kāpēc

Paņemsim citus produktu – Latvijā savulaik tika ražotas zobu pastas. Kāpēc to nav veikalos tagad?

Tiklīdz beigsim sevi mānīt ar sekām, bet dosimies uz cēloņiem, paliks vieglāk. Tikai tad varēs atdzimt ražošana.

Esmu pārliecināts, ka jāsāk sev (uzņēmējiem un valstij) prasīt jautājums ar to, kāpēc mūsu veikalos nav mūsu zobu pastas, tualetes papīra, cukura, mazgāšanas līdzekļu, dzīvnieku barības, skapīšu utt. Varam taču uztaisīt milzīgu datu krātuvi, piedāvāt hostinga servisu ārvalstīm, varam iekārtot konferenču centrus, varam iekārtot savu „legolandu” (nosauksim to savādāk), varam ražot pārtikas produktus.

Ražošanai būtu jāatdzimst, tā lai šeit varētu tapt lietas, kuras pašlaik tiek ievestas. Tām ir jābūt konkurētspējīgām – cenas, produkta īpašību un dizaina ziņā.Tad kad vietējā tirgū būsim konkurētspējīgi, varēsim sākt konkurēt arī ārvalstu tirgū.

Bez ražošanas ekonomika pastāvēt nevar. Vajag tikai gribēšanu, finansējumu, zināšanas, saprātu un laiku. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas. Ko no visa apkārt esošā būtu iespējams ražot un piedāvāt Latvijā un kāpēc?

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2009 - Dažkārt liekas, ka neskatoties uz kritienu ekonomikā, daudzi uzņēmumi nespēj atturēties no vēlmes saglabāt cenu līmeni precēm un pakalpojumiem, kāds tas ir bijis gadu iepriekš vai vismaz tuvu tam lai kaut daļēji kompensētu apgrozījuma samazināšanos ekonomikas lejupslīdes rezultātā. Savukārt ārvalstu ražotāji un pakalpojumu piedāvātāji rīkojas gluži otrādi aizvien biežāk rīko akcijas, cenu atlaides vai arī īsteno cenu pazemināšanas pasākumus (pavērojiet uzmanīgāk, kas tieši samazina cenas un kur).

Šo aktivitāšu rezultātā pastāv risks, ka Latvijas patērētājs dos priekšroka ārvalstu produkcijai, tā kā viņa ienākumu līmenis un dzīves kvalitāte samazinās, kas nebūt nav labi vietējiem uzņēmējiem. Tam var pielikt klāt vidējā atalgojuma samazināšanos, kas liek pircējam palikt racionālākam savos tēriņos.

Latvijā pircēja budžetā veidojas dīvaina kombinācija nosacītas „trekno gadu” vai tuvu tām cenas veikalā (atcerēsimies cik trīs gadus atpakaļ maksāja piens, brauciens Rīgas autobusā, apkure, benzīns utt) un šodienas situācija ģimenes ieņēmumos un ģimenes vajadzības (skola, poliklīnika, apģērbs, dzīvošanas izdevumi, brīvā laika un personības attīstības izdevumi). Ņemot vērā, ka rudens un ziemas tuvošanās pārsvarā ir diezgan ievērojams slogs ģimeņu maciņiem (skola un apkures sezonas iestāšanās), tad ir pienācis laiks ievērojamākām cenu izmaiņām veikalos vietējā ražojuma produkcijai. Ja vietējie to nedarīs, tad to izdarīs kāds cits. Protams, pašlaik var strādāt pie produktu pašizmaksas samazināšanas, uz iepakojuma rēķina, izmantojot lētākus sastāvdaļu aizstājējus, samazinot produkta svaru vai kā citādi. Taču, ar nosacījumu, ka to pašu dara arī ārvalstu ražotājs (tas ir – tiek ievērota kvalitātes un cenas attiecība). Gluži negribētos teikt, ka vietējie nekā nedara. Pašlaik var novērot taustīšanos un izmēģināšanu jaunam cenu līmenim, taču tā vēl nav izteikta.

Šogad cenas faktors mārketingā (lai vai kā negribētos to atzīt) turpina audzēt savu nozīmību un izlikties to nemanām būtu kļūda, kuru noteikti izmantos konkurenti, lai iekarotu jaunas pozīcijas tirgū un stabilizējoties ekonomikai šīs pozīcijas vairs neatdotu.

Nepārprotami, citi faktori mārketingā ar laiku no jauna spēlēs svarīgāku lomu, taču ne tagad. Un iemesls tam – lielākais zaudētājs esošajā situācijā ekonomikā ir vidusslānis. Pircējs ir sācis rēķināt.

Piemēri
Sporta klubs Rīgā skolniekiem piedāvā abonementus atkarībā no gadu skaita. Ja tev ir 15 gadi – mēneša abonements maksā 15 lati, ja 12.gadi – abonements maksā 12 LVL.
Valkas iedzīvotāji iepērkas Valgā.
Interneta mēneša abonements maksā 12 LVL, maksājot uzreiz par gadu četri mēneši tiek piešķirti bonusā (uzņēmums ietaupa uz pasta izdevumiem, maksājumu administrēšanu, klients ir apmierināts un nepievērš uzmanību neskaitāmiem piedāvājumiem pasta kastē izvēlēties citus „provaiderus”).

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2009 - Atbilde ir vienkārša. Tie, kas ir tikuši Rīgas domē, tiem arī ir labākās kampaņas. Jo svarīgs ir rezultāts. Partijas, kas neiekļuva acīmredzot nespēja sajust, kas sabiedrības vairākumu šobrīd interesē, un nespēja pastāstīt par sevi vēlētājiem.

Protams, no svara ir līdzšinējie partiju darbi un nedarbi, līderu un programmu esamība. Kā jau mārketingā, ja tevi nepazīst, par tevi nekā nezin un tu neesi simpātisks, tad par tevi nebalso. Šoreiz nepretendēju uz ļoti dziļu analīzi, tā kā kampaņas ir skatāmas ne tikai no „mārketingista” un PR viedokļa, bet arī politologa skatu punkta.

Saskaņas centrs – pats netīšam redzēju kā uz ielas ar potenciāliem vēlētājiem tiekas Nils Ušakovs. Kā paskatījos vēlāk, tad šādas tikšanās bija daudzas. Partija atrodas sava dzīves cikla izaugsmes posmā, ir jaunas asinis, komunicē ar cilvēku uz ielas, tādējādi radot tiešu un konkrētu asociāciju viņš ir kopā ar mani, viņš nav lepns, viņš uzklausa mani. Partijas popularitāte tikai aug – tā kā tajā ir gan pieredze, gan jaunība, gan nosvērtība un dinamisms vienlaikus. Pilnīgs pretstats līdzšinējai situācijai.

LPP/LC – spoža kampaņa, kurā tika izmantota katra iespēja, lai par tās līderi tiktu runāts (internetā, politiskie konkurenti, bija tikšanās ar uzņēmēju organizācijām, vizītes uzņēmumos utt.). Tika piedāvāts skaidrs un sabiedrībai aktuāls vēstījums – jaunu darba vietu radīšana u.c. Zinu vienu anekdotisku gadījumu, ka par Šleseru balsoja jo viņš kādreiz svaru zālē ar stieni ir cēlis 150kg, un par tik spēcīgu mēra kandidātu ir jābalso. Šis piemērs rāda, ka ikviens vēstījums ir atradis dzirdīgas ausis, kam ir sekojusi rīcība.

Pilsoniskā Savienība – kampaņa, kura par salīdzinoši minimāliem līdzekļiem sniedza vēlētāju lokam pamatojumu un motivāciju, kāpēc par partiju ir jābalso. Pastāstīts, kas ir kandidāti, dzīves pieredze, un kur tā viņu turpmākajā darbā var noderēt. Rezultātā ir izdevies iegūt vēlētāju simpātijas.

Jaunais laiks – rezultāts partijai ir labs, bet varēja būt vēl labāks. Kampaņa nebija līdz galam pārdomāta, tā kā lielu daļu sabiedrības interesē ne tikai birokrātiskā aparāta samazināšana, bet arī citi ar ekonomiku un ģimenes budžetu saistīti jautājumi. Ja tiktu padomāts par šādiem vēstījumiem, tad rezultāts būtu labāks.

Secinājums. Nākamgad ir Saeimas vēlēšanas. Komunicēt ar sabiedrību ir jāsāk jau tagad. Jo tuvāks būsi savam vēlētājam, jo labāks būs rezultāts.Un vēl viens sīkums – pēc vēlēšanām daļu no solījumiem atcerēties izpildīt.

Jums ir ko teikt, tad rakstiet.

Ramils Kadirovs

Jūnijs /2009 - Vispopulārākie jautājumi, kas pašlaik ir visu prātos ir: vai būs devalvācija? kur dabūt naudu? kad beigsies krīze?

Uz šiem jautājumiem var atbildēt tikai tie cilvēki, kuri pārzina un vada šos jautājumus (šos jautājumus atsevišķs uzņēmējs nu nekādi nevar ietekmēt). Nav jēgas zīlēt kafijas biezumos un visu laiku apriest tos, nekā cita nedarot.

Ir pienācis laiks domāt par to, kur tālāk attīstīties un kādam biznesa pievērsties.
Šodien vislabāk būtu sākt ar racionālu skatu nākotnē. Kā būtu plānojama darbība veiksmīgākai attīstībai nākotnē. Ikviena krīze kādreiz beidzas. Un tie, kas krīzes beigās ir vislabāk spējuši adaptēties jaunajai situācijai ekonomikā un patērētāju iespējās ir ieguvēji. Krīzes rezultātā mainās pieejamais finansējums, patērētāju naudas maciņa biezums, konkurences vide, darbaspēks u.c. Tādēļ, pašlaik svarīgākais, manuprāt, ar vēsu prātu sakārtot domas un plānus

Faktori, kas noteiks veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu startu ir
1) resursu pieejamība (no kā ražo),
2) darbaspēka pieejamība un kvalitāte (prasmes un kvalifikācija, bez prasmīga un gudra darbinieka esamības nevar saražot preci vai pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību. Diemžēl mēs Āzijas valstis nespēsim izkonkurēt darba spēka lētuma ziņā, tieši tādēl ir jāskatās uz jomām ar pievienoto vērtību),
3) pieejamais kapitāls (bez naudas nevar),
4) tehnoloģijas (palielina ražīgumu, palīdz apsteigt konkurentus),

Tuvākajā laikā mēģināšu izkristalizēt tās jomas, kuras, manuprāt, varētu būt potenciālas jomas izaugsmei.

Jums ir ko teikt, tad rakstiet.

Ramils Kadirovs