FEBRUĀRIS / 2012 – 80 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Puse (48 %) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā noteikti ir izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm un pakalpojumiem un 32 % – pēdējo trīs mēnešu laikā ir drīzāk izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Pēdējo trīs mēnešu laikā cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm un pakalpojumiem nav izjutuši 17 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem (16 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nav izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm vai pakalpojumiem un 1 % – noteikti nav izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm vai pakalpojumiem).

3 % aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

No tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā ir izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm vai pakalpojumiem, absolūto vairākumu (94 %) satrauc cenu kāpums pārtikas precēm . Tāpat vairāk nekā puse (58 %) no tiem, kas izjūt cenu pieaugumu, satraucas par cenu kāpumu ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Tāpat salīdzinoši liels skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā ir izjutuši cenu kāpumu, satraucas par augstākām cenām ar veselību (43 %) un ar transportu (43 %) saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī apģērbam un apaviem (18 %).

Salīdzinoši retāk ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji satraucas par cenu pieaugumu ar izglītības precēm un pakalpojumiem (8 % no tiem, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā izjutušu cenu), tabakai un alkoholam (7 %), degvielai (3 %), mājokļa iekārtai (3 %) un sakaru izmaksām (2 %).

Mazāk nekā 1 % aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

FEBRUĀRIS / 2012 – Ekonomiskā krīze turpina padarīt visu sabiedrību mazāk turīgu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā „Eiropas Savienības statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” apsekojuma provizoriskiem datiem mūsu valstī 2010.gadā relatīvam nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 19% iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības riska indekss 2010.gadā bija Rīgā – 12%, bet visaugstākais Latgalē – 30%.

Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem. Ja 2009.gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2010. gadā jau 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010.gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004.gada.

Nodarbinātība ir stabils pamats ģimeņu materiālās labklājības nodrošināšanai. Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010.gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem. Te ir nepieciešams piebilst, ka 2010. bija gads, kura laikā kopējais nodarbināto skaits (vidēji gadā) samazinājās, bet darba meklētāju skaits savukārt pieauga. Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009.gadā līdz 50% 2010.gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8.2 līdz 7.8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem – taisni otrādi ir pieaudzis no 23% 2009.gadā līdz 25% 2010.gadā. Nabadzības risks nepilnu darbu laiku strādājošajiem 2010.gadā faktiski bija tāds pats kā nenodarbinātajiem (26%).

Augsts nabadzības risks starp dažādām iedzīvotāju vecuma grupām 2010.gadā bija bērniem vecumā līdz 17 gadiem (25%). Taču ievērojami augstāks tas bija nepilnām ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (39%), kā arī mājsaimniecībās ar 2 pieaugušajiem un 3 un vairāk apgādībā esošiem bērniem (37%).

2010.gadā ir palielinājusies starpība starp nabadzības riskam pakļauto personu faktiskiem ienākumiem un nabadzības riska slieksni (relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa). Tā ir pieaugusi no 29% (zem nabadzības riska sliekšņa) 2008. un 2009.gadā līdz 32% 2010.gadā, kas liecina, ka nabadzības dziļums šajās mājsaimniecībās ir pieaudzis.

Nabadzības riska slieksnis un no tā atvasinātais nabadzības riska indekss ir relatīvi rādītāji, kas ir atkarīgi no vidējā ienākumu līmeņa mājsaimniecībās. EU-SILC apsekojuma dati liecina par būtiskām izmaiņām mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomā un struktūrā. 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, saruka līdz Ls 201, kas ir par 5.9% jeb Ls 13 mazāk nekā 2009. gadā. Samazinoties kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2010.gadā jau otro gadu pēc kārtas ir pazeminājies. 2010. gadā vienas personas mājsaimniecībai tas bija Ls 149 mēnesī (2009.gadā – Ls 160, 2008.gadā – Ls 192).

FEBRUĀRIS / 2012 - Lidostā “Rīga” 2011.gada 4.ceturksnī pasažieru apgrozība sasniedza 1,1 milj. pasažieru, kas veidoja pieaugumu par 4,4%, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni – ziņo Latvijas Centrālā Statistikas Pārvalde.

Pasažieru apgrozība lidostā “Rīga”, milj. pasažieru

Ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām 2011.gada 4.ceturksnī lidostā “Rīga” pasažieru apgrozība bija 0,7 milj. pasažieru, kas ir par 2,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā attiecīgajā periodā. Savukārt ārvalstu aviokompāniju pakalpojumus izmantoja 0,4 milj. pasažieru, kas ir par 7,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Lielākā pasažieru apgrozība lidostā “Rīga” 2011.gada 4.ceturksnī bija ar Lielbritānijas lidostām – 140,4 tūkst. pasažieru jeb par 3,7% vairāk, ar Vācijas lidostām (130,2 tūkst. pasažieru) – par 1,4% vairāk un ar Krievijas lidostām (105,3 tūkst. pasažieru) – par 46,4% vairāk, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni.

Nno starptautiskās lidostas „Riga” aviosatiksmi nodrošina lidsabiedrības: „airBaltic”, „SmartLynx”, „Lufthansa”, „Finnair”, „Ryanair”, „LOT”, „Czech Airlines”, „Norwegian Air Shuttle”, „Turkish Airlines”, „Aeroflot”, „Uzbekistan Airways”,   “Belavia“, “Wizz Air“, “Transaero“, “UTair”,  “Skyways” .

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2012 -  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 4.ceturksnī kravu apgrozība Latvijas ostās bija 17,8 milj. t, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Kopumā 2011.gadā nosūtīto un saņemto kravu apjoms ostās sasniedza 68,8 milj. t, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kravu apgrozība Latvijas ostās, milj. t

2011.gada 4.ceturksnī Latvijas ostās kuģos iekrāva un nosūtīja 15,6 milj. t kravu, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2010.gada oktobrī–decembrī. Vairāk kā trešo daļu (34,5%) no nosūtītajām kravām veidoja ogles un nedaudz mazāk – naftas produkti (31,6%).

Svarīgākās no ostām nosūtītās kravas 2011.gadā

2011.gada oktobrī–decembrī ostās saņemto un no kuģiem izkrauto kravu apjoms veidoja 2,2 milj. t, kas ir par 40,5% vairāk nekā 2010.gada oktobrī–decembrī. 19,8% no saņemtajām kravām veidoja kravas konteineros, 16,3% – mobilās kravas, 14,8% – naftas produkti un ogles – 12,1%.

Svarīgākās ostās saņemtās kravas 2011.gadā

Kravu apgrozība Rīgas ostā 2011.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, pieauga par 9,1% un bija 8,9 milj. t. Kuģos iekrauto kravu apjoms sasniedza 7,7 milj. t, kas ir par 5,2% vairāk, bet izkrauto – 1,2 milj. t jeb par 43,4% vairāk nekā iepriekšējā gada oktobrī–decembrī.

2011.gada 4.ceturksnī Ventspils ostā kravu apgrozība bija 7.2 milj. t, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Nosūtīto kravu apjoms pieauga par 20,9%, veidojot 6,6 milj. t, bet saņemto kravu apjoms palielinājās par 48,5%.

Kravu apgrozība Liepājas ostā 2011.gada 4.ceturksnī bija 1,4 milj. t, kas ir par 12,1% vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Nosūtīto kravu apjoms sasniedza 1 milj. t, kas ir par 8,3 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Saņemto kravu apjoms pieauga par 26,1%.

Kravu apgrozība mazajās ostās 2011.gada 4.ceturksnī samazinājās līdz 0,3 milj. t, kas ir par 17,2% mazāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī.

2011.gada 4.ceturksnī Rīgas pasažieru ostā pasažieru apgrozība bija 151,4 tūkst. pasažieru, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2010.gada oktobrī–decembrī – ziņo Latvijas Centrālā Statistikas pārvalde.

Pasažieru apgrozība Rīgas pasažieru ostā, tūkst. pasažieru

2011.gada 4.ceturksnī pasažieru apgrozība Ventspils ostā bija 14 tūkst. pasažieru, 3,2 reizes vairāk, bet Liepājas ostā – 5,6 tūkst. pasažieru, par 30,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā attiecīgajā periodā.

——————–

Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS / 2012 - Par apstrādes rūpniecības apgrozījumu 2011.gada novembrī - 

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada novembrī, salīdzinot ar 2011.gada oktobri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga  par 1.9%, tai skaitā vietējā tirgū –  par 3% un eksportā – par 0.9%.

Lielākais pieaugums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 53.4% (vietējā tirgū – par 11.6%, bet eksportā – par 75.3%), apģērbu ražošanā – par 11.2% (vietējā tirgū – par 23.3%, eksportā – par 7.3%), farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē – par 12% (pieaugums gan vietējā tirgū, gan eksportā). Savukārt lielākais samazinājums bija citu transportlīdzekļu ražošanā – par 43.4% (samazinājums gan vietējā tirgū, gan eksportā), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 6% (vietējā tirgū pieaugums par 0.5%, bet eksportā samazinājums par 10.1%), papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 5.9% (vietējā tirgū samazinājums par 10.1%, bet eksportā – par 0.9%).

2011.gada novembrī, salīdzinot ar 2010.gada novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 17.5%, tai skaitā vietējā tirgū – par 11.3% un eksportā – par 24.5%. Apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu galvenokārt ietekmēja gatavo metālizstrādājumu un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apakšnozares.

Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā pieaugums bija par 69.2% (vietējā tirgū pieaugums par 58.5%, bet eksportā – par 74%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 68.5% (vietējā tirgū pieaugums 3.3 reizes, eksportā – par 58.8%), elektrisko iekārtu ražošanā – par 50.5% (vietējā tirgū –  par 57%, bet eksportā – par 47.6%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 35.7% (vietējā tirgū –  par 15.3%, bet eksportā – par 61.9%).

Ievērojams apgrozījuma pieaugums kopš šī gada sākuma turpinājās arī abās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – pārtikas produktu ražošanā un kokapstrādē.

Atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru apgrozījuma pārmaiņas 2011.g. novembrī % pret 2010.g. novembri (kalendāri izlīdzināti dati)

JANVĀRIS / 2012 – 2011.gada novembrī, salīdzinot ar 2011. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0.9%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0.8%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 1.6%.

2011.gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.5%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18.2%, apstrādes rūpniecībā – par 12.1%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3%. Apstrādes rūpniecības pieaugumu galvenokārt ietekmēja divas no lielākajām apakšnozarēm: kokapstrāde un metālapstrāde.

Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā– par 78.9%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 51.1% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 36.5%. Savukārt, lielākais samazinājums bija metālu ražošanā – par 20.1%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 9.4%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 8.6%.

JANVĀRIS / 2012 – Par ražotāju cenu pārmaiņām rūpniecībā 2011.gadā -

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gada vidējo līmeni ražotāju cenas palielinājās par 7,7% (vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas pieauga par 8,7%, bet eksportētajai produkcijai – par 6,2%). Vislielākie cenu pieaugumi bija vērojami ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 25,7%), metālu ražošanā (par 20,0%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 15,6%), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 12,7%).

Ražotāju cenas rūpniecībā 2011.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, palielinājās par 6,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 8,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 3,8%. Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 12,1%), pārtikas produktu ražošanā (par 6,7%), metālu ražošanā (par 8,4%) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 16,7%).

2011.gada decembrī salīdzinājumā ar novembri  kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palika nemainīgas, bet eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,3%. Ietekmīgākie cenu samazinājumi bija vērojami koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,2%) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,5%).

Ražotāju cenu pārmaiņas, salīdzinot ar 2010. gada atbilstošo mēnesi

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB banka – Ražotāju cenu pieaugums, kas ir indikators patēriņa cenu izmaiņu tendencei, ļoti mēreni, bet turpina mazināties. Šogad turpināsies pērnā gada tendence, kad eksporta produkcijas cenu pieaugums samazināsies straujāk par vietējās produkcijas cenu kāpumu. Latvijas eksporta tirgu izaugsme pamazām atdziest, kas mazina pieprasījumu un attiecīgi ietekmē arī cenas.

Šogad pārtikas izejvielu cenās straujas izmaiņas nav gaidāmas. Taču galveno tendenci turpmāk diktēs energoresursu cenas. Lielās nenoteiktības un iespējamās svārstības dēļ, naftas cenu dinamiku ir prognozēt ir grūti, tomēr viss norāda, ka tās varētu turpināt uzturēt augstas ražotāju izmaksas. Grūti ir prognozējama turpmākā gāzes cenas attīstība. Pasaulē pieaug spiediens šī resursa cenu atsaistīt no naftas cenas, kas varētu veicināt šī resursa palētināšanos. Kopumā šogad ražotāju cenu kāpums būs mazāks par pērn piedzīvoto un varētu sasniegt 4%.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība” u.c.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

JANVĀRIS / 2012 -  Uz  pusgadu līdz 2012. gada 1.jūlijam par BKC Prezidija priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valgums.

 Lai arī vēl tiks noteiktas galvenās prioritātes BKC darbam nākamajam pusgadam, jau tagad ir skaidrs, ka patlaban galvenās pūles jāvelta svarīgākajam – Būvniecības likumprojektam. BKC ir ieinteresēts, lai visi izstrādātie priekšlikumi, par kuriem darba grupās vienojās BKC biedri, tiktu iekļauti Būvniecības likumprojektā.

 BKC izveidoja 22 ar būvindustriju saistītas nevalstiskas profesionālas organizācijas, lai nozari ar vienotu viedokli varētu pārstāvēt valsts institūcijās un citur. Ikdienā BKC darbu vada Prezidijs. BKC biedri pārstāv inženierizpētes, ēku, ceļu, tiltu, hidrobūvju un meliorācijas sistēmu projektēšanas, būvniecības t. sk. energobūvniecības, būvniecības uzraudzības organizācijas un speciālistus, būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības organizācijas.

2011. gada 1.janvārī kopējais strādājošo skaits BKC biedru uzņēmumos bija 48 477. Līdz ar BKC izveidošanu valstī ir radīta iespēja saņemt profesionālu informāciju un korektu eksperta slēdzienu visās ar būvniecību saistītajās jomās.

BKC biedri:

Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvnieku asociācija, Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, Transportbūvju inženieru asociācija, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija, Latvijas Ceļinieku asociācija, biedrība “Latvijas ceļu būvētāji”, Latvijas Elektriķu brālība, Latvijas Inženierkonsultatu asociācija, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācija, Latvijas Ainavu arhitektu biedrība, Latvijas Betona savienība, Latvijas Ģeotehniķu savienība, Tehnisko ekspertu asociācija, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība, Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas Melioratoru biedrība.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

JANVĀRIS / 2012 -  Reitingu dati sniegti pēc tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia informācijas

2011.gada decembrī viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 40 minūtes dienā. Laiks, ko viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna vidēji dienā 2011.gada novembrī bija 5 stundas un 26 minūtes dienā, oktobrī bija 5 stundas un 4 minūtes dienā, septembrī bija 4  stundas un 45 minūtes dienā, augustā – 4 stundas un 37 minūtes, jūlijā - 4 stundas un 34 minūtes dienā, jūnijā – 4 stundas un 32 minūtes, maijā bija 4 stundas un 38 minūtes dienā, aprīlī bija 4 stundas un 48 minūtes, martā – 5 stundas un 18 minūtes, februārī – 5 stundas un 38 minūtes, janvārī – 5 stundas un 49 minūtes.

Reitingi mēnešu griezumā

2011.gads

• Baltija no 11/02/2011 līdz tam  RTR Planeta. No 2011.gada 11. februāra TV pētījumā notikušas izmaiņas kanālu dalījumā. Pētījumā iekļauts kanāls RTR Planeta Baltija , kurā tiek pārraidītas Latvijas reklāmdevēju reklāmas, savukārt kanāls RTR Planeta turpmāk atsevišķi pētījumā izdalīts netiks.
• Sākot ar šī gada 1.oktobri TV auditorijas pētījumā tika iekļauti vēl trīs kanāli: National Geographic Channel , Fox Crime un Fox Life .

Decembrī programmu topa pirmajā vietā ierindojusies Svētku uguņošana kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 17,7 % jeb 362,1 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, otrajā vietā ierindojusies 31.decembra Latvijas valsts prezidenta A. Bērziņa apsveikums Jaunajā gadā kanālā LNT , bet topa trešajā vietā – Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna gadu mijā kanālā LNT.

Novembrī skatītāko programmu tops: pirmajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 6 kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 11 % jeb 224,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Skatītāko programmu topa otrajā vietā – TV3 Laika ziņas, kuras vērojuši vidēji 10,9 % jeb 223,7 tūkstoši skatītāju. Topa trešajā vietā – TV3 ziņas, kuras vērojuši vidēji 10,7 % jeb 220 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Ceturtajā vietā ierindojies raidījums Nekā personīga kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,2 % jeb 208,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Savukārt programmu topa piektajā vietā ierindojies šovs Dziedošās ģimenes 3 kanālā LNT, kuru vērojuši vidēji 9,4 % jeb 192,9 tūkstoši skatītāju.

Oktobrī skatītāko programmu topa pirmajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 6 kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 9,9 % jeb 203,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Skatītāko programmu topa otrajā vietā – TV3 ziņas , kuras vērojuši vidēji 9,7 % jeb 199,4 tūkstoši skatītāju. Topa trešajā vietā vēl viens kanāla TV3 raidījums – Nekā personīga , kuru vērojuši vidēji 9,7 % jeb 198 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Ceturtajā vietā ierindojušās TV3 Laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 9,6 % jeb 196,9 tūkstoši skatītāju. Savukārt programmu topa piektajā vietā ierindojies raidījums LNT ziņu „Top 10” , kuru vērojuši vidēji 8,7 % jeb 179 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Septembrī skatītāko programmu topa pirmajā vietā – Panorāma. Izvēlies nākotni kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 11,1 % jeb 226,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Programmu topa otrajā vietā seriāls UgunsGrēks 6 kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,2 % jeb 208,9 tūkstoši skatītāju. Trešajā vietā – TV3 laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 9,8 % jeb 200,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt topa ceturtajā vietā ierindojušās TV3 ziņas , kuras darba dienu vakaros vērojuši vidēji 9,2 % jeb 188,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

2011. gada augusta un septembra (10/08/2011 – 17/09/2011) priekšvēlēšanu un vēlēšanu raidījumu auditorijas TV kanālos.

Starp TV kanālu piedāvātajiem priekšvēlēšanu raidījumiem skatītākais bijis Līderu debates. Premjeri kanālā LNT. Šīs debates vērojuši vidēji 7,2 % jeb 148,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrs skatītākais priekšvēlēšanu raidījums – Pēdējais vārds kanālā TV3 . Šo raidījumu vērojuši vidēji 6,1 % jeb 125,2 tūkstoši skatītāju. Savukārt trešais skatītākais raidījums Izvēlies nākotni! kanālā LTV1 , kuru vērojuši vidēji 5,4 % jeb 111,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Vēlēšanu dienas – 17.septembra skatītākais vēlēšanām veltītais raidījums bijis Panorāma . Izvēlies nākotni kanālā LTV1 . Šo raidījumu vērojuši vidēji 11,1 % jeb 226,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Otrajā vietā – Izvēlies nākotni! kanālā LTV1 , kuru vērojuši vidēji 6,1 % jeb 124,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Savukārt trešajā vietā starp vēlēšanām veltītajiem raidījumiem – LNT ziņas. Vēlēšanas’11 kanālā LNT , kuras vērojuši vidēji 4,5 % jeb 93,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Skatītākā programma  jūnijā – de facto kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 11 % jeb 228,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Programmu topa otrajā vietā – UgunsGrēks līgo Limbažos kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,7 % jeb 223,6 tūkstoši skatītāju. Savukārt topa trešajā vietā seriāls UgunsGrēks 5 kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 9,9 % jeb 206,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Jūlijā skatītāko programmu topa pirmajā vietā – Dziesmu sirdij rodi Ventspilī! kanālā LTV1. Šo pārraidi vērojuši vidēji 9,8 % jeb 204,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Topa otrajā vietā – Panorāma (Svētdienā) kanālā LTV1, šo raidījumu vērojuši vidēji 9,3 % jeb 194 tūkstoši skatītāju. Programmu topa trešajā vietā – Valsts prezidenta V. Zatlera amata termiņa noslēguma pasākums , kuru kanālā LTV1 vērojuši vidēji 9 % jeb 188,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt topa ceturtajā vietā ierindojies konkurss „Jaunais vilnis 2011” kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 8,9 % jeb 186,2 tūkstoši skatītāju. Bet piektajā vietā – TV3 laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 7,4 % jeb 154,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Skatītākā programma augustā – Dziedošās ģimenes 3 kanālā LNT. Šovu vērojuši vidēji 12,4 % jeb 253,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā seriāla UgunsGrēks sestās sezonas pirmās astoņas sērijas kanālā TV3 . Seriālu vērojuši vidēji 10,7 % jeb 219,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt augusta programmu topa trešajā vietā ierindojušās TV3 laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 9 % jeb 184,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Maija programmu topa pirmajā vietā – Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija – Somija kanālā TV3. Šo hokeja spēli vērojuši vidēji 13.4 % jeb 279,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Programmu topa otrajā vietā ierindojusies Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas tautai kanālā LTV1 , kuru vērojuši vidēji 13 % jeb 270,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt topa trešajā vietā – Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija – Dānija kanālā TV3 , šo spēli vērojuši vidēji 12,4 % jeb 258,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Aprīlī programmu topa pirmajās četrās vietās ierindojušās kanāla TV3 pārraides. Topa pirmajā vietā – Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija-Čehija, šo hokeja spēli 30.aprīļa vakarā vērojuši vidēji 11,3 %, jeb 235,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 5 , kuru darba dienu vakaros vērojuši vidēji 11,2 %, jeb 234,9 tūkstoši skatītāju. Topa trešajā vietā – Katastrofa Japānā. Aculiecinieku stāsti, kuru vērojuši vidēji 9,3 %, jeb 194,7 tūkstoši skatītāju. Savukārt aprīļa programmu topa ceturtajā vietā ierindojušās TV3 laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 9,3 %, jeb 193,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Velsas prinča Viljama un K. Midltones kāzu labākie momenti kanālā LNT – topa piektajā vietā, šo pārraidi vērojuši vidēji 9,2 %, jeb 193 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Filmu Viljams un Keita kanālā LNT vērojuši vidēji 9,2 %, jeb 191,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, ierindojot to programmu topa sestajā vietā.

Skatītākie raidījumi 2011.gada martā bija  Ugunsgrēks 5 (TV3), , KHL Dinamo Rīga – Maskavas Dinamo (LTV7), TV3 ziņas un laika ziņas, Nekā personīga (TV3), Ekstrasensu cīnas 9 (TV3), LNT ziņas svētdienā (LNT) , de Facto (LTV1), Doktors Dūlitls (TV3), Mazo dziesmas Latvijai (LNT), TV3 ziņas un laika ziņas sestdienā, LNT ziņu TOP 10 (LNT), Krēsla (TV3), Panorāma sestdienā un svētdienā (LTV1), LNT ziņas (LNT), Apokalipse 2011 (PBK), Skorpionu karalis (TV3), KHL Dinamo Rīga – Jaroslavas Lokomotiv (LTV7).

Skatītākie raidījumi 2011.gada februārī bija 1) TV3 UgunsGrēks 5, 2) LTV1 Eirovīzijas Nac. atlases fināls, 3) LNT Skaistākie mirkļi, ko Mārtiņš dāvāja mums!, 4) TV3 Laika ziņas, 5) LTV1 de facto, 6) TV3 ziņas, 7) LNT ziņas (Svētdienā), 8) TV3 Nekā personīga, 9) LTV1 Panorāma (Svētdienā), 10) LNT ziņu “Top 10″, 11) LNT ziņas, 12) LTV1 Panorāma (Sestdienā), 13) TV3 Ekstrasensu cīņas 9, 14) LTV1 Eirovīzijas Nac.atlases pusfināls, 15) LNT Raidījuma “Degpunktā” gada varonis 2010, 16) LTV7 KHL Dinamo Riga -  Dinamo Maskava, 17) LTV7 KHL  Dinamo Riga – Traktor Čeļabinska, 18) TV3 Ielu revolūcija Ēģiptē, 19) LTV7 KHL Dinamo Riga – CSKA Maskava, 20) LNT Mazo dziesmas Latvijai.

Janvārī programmu topa pirmajās trijās vietās ierindojušies kanāla LTV1 raidījumi. Pirmajā vietā – Panorāma (Svētdienā) , kuru vērojuši vidēji 13,9 %, jeb 291,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā de facto , kuru vērojuši vidēji 13,7 %, jeb 287,2 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā raidījums Raimonds Pauls. Ilgais ceļš televīzijā , kuru vērojuši vidēji 11,3 %, jeb 237,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Programmu topa ceturtajā vietā raidījums Nekā personīga kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,8 %, jeb 226,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “”Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

DECEMBRIS / 2011 -  Centrālās statistikas pārvalde jau otro gadu veic aptauju, lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību. Aptauja sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedz informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2011.gada 3.ceturksnī CSP informāciju ieguva no 3.5 tūkstošiem mājsaimniecību un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī.

Aptaujā par mājsaimniecību labklājību iegūtie rezultāti liecina par nelielu situācijas stabilizāciju, jo negatīvo novērtējumu skaits sarūk, lai gan šogad tas vairs nenotiek tik strauji.

Mājsaimniecību, kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā, īpatsvars (%)

Kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecībās nosauca: darba samaksas samazināšanos; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos; darba zaudēšanu; darba meklējumu pārtraukšanu, jo zuda cerības to atrast u.c. iemeslus. Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad sākot ar 2010.gada 3.ceturksni – pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.

Darba atrašana joprojām ir sarežģīta. Šā gada 3.ceturksnī tikai 13% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 12% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.

Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.

Mājsaimniecību, kuras veikušas taupības pasākumus, īpatsvars (%)

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi (neatkarīgi no tā, kur tie tiek glabāti – mājās vai bankā), ar kuriem mājsaimniecība varētu iztikt vismaz mēnesi, ja tai nebūtu citu iztikas avotu. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu uzkrājumu vispār nav, pie kam, kopš pētījuma uzsākšanas, šis rādītājs ir nedaudz palielinājies – no 79% 2010.gada 1.ceturksnī uz 81% šī gada 3.ceturksnī..

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) materiālo palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 12% mājsaimniecību (2010.gada 1.ceturksnī – 10%). Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja aptaujas sākumā 2010.gada 1.ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada 2.ceturksnī – 10%, savukārt 4% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

DECEMBRIS / 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 3.ceturksnī kravu pārvadājumi ir pieauguši visos transporta veidos.  Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 14,2% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

Kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu pa pārvadājuma veidiem

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos transportēja 12,9 milj. t kravu – palielinājums par 1,7 milj. t (15%). 82,9% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur Latvijas ostām. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 milj. t. kravu – par 22,2 tūkst. t (5,1%) mazāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

Kravu pārvadājumos ar autotransportu 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 16,7 milj. t kravu, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

Kravu pārvadājumi ar autotransportu pa pārvadājuma veidiem

2011.gada 3.ceturksnī 38,3% (6,4 milj. t) no ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjoma veidoja metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra, 21,6% (3,6 milj. t) – lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, bet 14,5% (2,4 milj. t) – koks, koksnes un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles), celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi.

Ar autotransportu kravas tiek pārvadātas gan pašpārvadājumos, gan komercpārvadājumos. Komercpārvadājumos pārvadāja 11,7 milj. t kravu, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā gada jūlijā–septembrī. Lielo pieaugumu noteica komercpārvadājumu palielināšanās iekšzemes pārvadājumos par 38,7 % un pārvadājumos ārvalstīs par 42,1%. Pašpārvadājumos pārvadāja 5 milj. t kravu – samazinājums par 4,8%.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu 2011.gada 3.ceturksnī transportēja 1,5 milj. t naftas produktu, kas ir par 9% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī. Transportēto naftas produktu apjoms (4,8 milj. t) šī gada janvārī–septembrī pieauga par 10,8%, salīdzinot ar 2010.gada deviņiem mēnešiem.

Pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu kopumā 2011.gada 3.ceturksnī ir nedaudz (par 0,7%) samazinājušies.

Pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu

Pa dzelzceļu 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 5,9 milj. pasažieru, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī. Iekšzemē pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 0,4%, bet starptautiskajos pārvadājumos (galvenokārt starp Latviju un Krieviju) palielinājās par 3,5%.

Ar regulāras satiksmes autobusiem 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 28,1 milj. pasažieru – samazinājums par 5,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju–septembri. Lielākā daļa (99,5%) no ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaita tika pārvadāti iekšzemē. Pārvadāto pasažieru skaits iekšzemē samazinājās par 5,4%, bet starptautiskajos pārvadājumos pieauga par 6,5%.

Ar pilsētu elektrisko transportu 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 20,3 milj. pasažieru, kas ir par 6,4% vairāk nekā iepriekšējā gada jūlijā–septembrī. Ar trolejbusiem pārvadāto pasažieru skaits palielinājās par 7,5%, bet ar tramvajiem – par 5,3%.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

DECEMBRIS / 2011 – TNS Latvia Preses auditorijas pētījuma 2011. gada rezultāti liecina, ka 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu drukātās preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 72% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem mazāk nekā 2010. gadā. 65% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši vai caurskatījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 40% – kādu Latvijā izdotu žurnālu.

2011. gada Nacionālā Mediju pētījuma: Prese pētījuma dati parāda, ka katrā Latvijas reģionā lasītākie drukātie preses izdevumi ir atšķirīgi. Ārpus Rīgas intensīvi tiek lasīti reģionālie preses izdevumi. Katrā Latvijas reģionā vismaz viens reģionālais izdevums ierindojas lasītāko drukāto preses izdevumu sarindojuma pirmajā pieciniekā: Pierīgā – Kaleidoskops un Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Vidzemē – Druva, Kurzemē – Kurzemes Vārds, Zemgalē – Jelgavas Vēstnesis, Zemgales Ziņas un tvDiena, bet Latgalē reģionālie izdevumi ir īpaši populāri, jo tur lasītāko izdevumu sarindojuma pirmajā pieciniekā atrodas četri krievu valodā iznākoši reģionālie laikraksti: Miļļion (rus), Seičas (rus), Panorama Rezekne (rus) un Naša Gazeta (rus).

Datu avots: TNS Latvia

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

NOVEMBRIS / 2011 – Saskaņā ar jaunākajiem TNS Latvia pētījuma rezultātiem 2011. gada rudenī vidēji nedēļā radio klausījās 84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2011. gada vasarā. Savukārt, vismaz reizi dienā 2011. gada rudenī radio ir klausījušies vidēji 65% iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

2011.gada rudens pētījuma periodā salīdzinājumā ar vasaras periodu saglabājies nemainīgs viena radio klausītāja radio klausīšanās laiks vidēji dienā. TNS Latvia regulārā radio auditorijas pētījuma 2011. gada rudens perioda rezultāti liecina, ka viens radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 278 minūtes jeb 4 stundas un 38 minūtes, savukārt, 2011. gada rudens pētījuma periodā tās bija 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes.

2011. gada rudens periodā salīdzinājumā ar 2011. gada vasaras periodu Latvijā kopumā ir notikušas izmaiņas trīs klausītāko radio staciju sarakstā pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija līdzīgi kā iepriekš arī 2011. gada rudens periodā ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 18,5% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Savukārt no ceturtās vietas vasaras periodā uz otro rudens periodā pakāpusies radio stacija Radio Skonto ar 10,2% lielu klausīšanās laika daļu. Trešajā vietā ierindojusies radio stacija Latvijas Radio 1 ar 9,5% lielu klausīšanās laika daļu.

Reach (000) – kopējais radio stacijas klausītāju skaits vidēji nedēļā tūkstošos.
Reach % – kopējais radio stacijas klausītāju skaits vidēji nedēļā procentos.

Klausīšanās laika sadalījums Latvijā 2011.gada pavasarī procentos.

Krievijas hiti – 5%, Latvijas Radio 4 – 5%, Star FM – 5%, European Hit Radio – 4%, TOP Radio -3%, SWH+ – 3%, Rasio 101 – 2%, Latviešu Radio – 2%, Novoe radio Golos Rossii 2%, Radio Mix FM – 1%, Europa Plus FM – 1%, Latvijas Kristīgais radio – 1%, Jumor FM – 1%, Radio PIK FM 100 – 1%, Latvijas Radio 3 – 1%, Radio Baltkom Eho Moskvi – 1%, SWH Rock – 1%, Radio NABA – 0.5%, Radio Merkurs – 0.5%, Capital FM – 0.2%, Radio 88.6 Just FM – 0.2%, BBC World Service – 0.1%, Latvijas Radio 2 – 25%, Latvijas Radio 1 – 10%, Radio SWH – 6%, Radio Skonto – 8%, citas radio stacijas -11%.

Radio staciju kopējās nedēļas auditorijas 2011.gada pavasarī tūkstošos

Latvijas Radio 1 – 254, Latvijas Radio 2 – 471, Latvijas Radio 3 – 60, Latvijas Radio 4 – 137, Krievijas hiti – 219, Latviešu Radio – 112, Radio SWH – 217, Radio Skonto – 272, Star FM – 205, European Hit Radio – 202, SWH+ – 113, TOP Radio – 106, Novoje Radio Golos Rossii – 90, Radio Mix FM – 100, Europa Plus FM – 91, Latvijas Kristīgais radio – 60, Radio 101 – 73, Radio Baltkom Eho Moskvi – 44, Radio 88.6 Jumor FM – 69, SWH Rock – 48, Radio PIK FM 100 – 65, Radio Merkurs – 13, Just FM – 33, Capital FM – 22, BBC World Service – 8, Radio NABA – 20.

NB! Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MOVEMBRIS / 2011 – Saskaņā ar jaunākā TNS Latvia interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 67% jeb 1 187 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2011. gada pavasarī. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – internetu ir izmantojuši 64% jeb 1 121 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 29 gadiem vidū. Internetu pēdējo 7 dienu laikā 2011. gada rudenī ir izmantojuši 94% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Salīdzinoši straujāks interneta lietotāju pieaugums vērojams arī tādās mērķa grupās kā ārpus Rīgas dzīvojošie iedzīvotāji, latvieši, strādājošie iedzīvotāji un skolēni, studenti.

MAIJS / 2011 – TNS Latvia ir apkopojusi jaunākos interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets rezultātus par 2011. gada pavasara periodu.

Saskaņā ar jaunākā interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 66 % jeb 1 158 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada ziemā. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – internetu ir izmantojuši 63 % jeb 1 117 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Saskaņā ar 2011. gada pavasara perioda interneta auditorijas pētījuma rezultātiem interneta izmantošana pēdējo 7 dienu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pavasara periodu, ir pieaugusi visās iedzīvotāju vecuma grupās. TNS Latvia vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams Latvijas iedzīvotāju vidū, kas ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Internetu pēdējo 7 dienu laikā 2011. gada pavasarī ir izmantojuši 24 % iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Salīdzinoši straujāks interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams arī lauku iedzīvotāju vidū. Ja 2010. gada pavasarī pēdējo 7 dienu laikā internetu bija lietojuši 55 % lauku iedzīvotāju, tad 2011. gada pavasarī tie jau ir 60 %.

TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk veiktā aktivitāte regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) vidū ir sociālo tīklu pārlūkošana. To vismaz reizi dienā veic 54 % regulāro interneta lietotāju. Sociālo tīklu pārlūkošana ir arī visbiežāk veiktā aktivitāte, izmantojot internetu caur mobilo telefonu

TNS Latvia Digital pētījuma dati liecina, ka visbiežāk sociālie tīkli tiek lietoti, lai uzturētu kontaktus un sazinātos ar citiem cilvēkiem. 73 % sociālo tīklu lietotāju šo min kā vienu no sociālo tīklu izmantošanas iemesliem. Otrs biežāk nosauktais iemesls sociālo tīklu lietošanai ir veids, kā pavadīt brīvo laiku (43 %) un tikai trešais biežākais iemesls ir mērķis atrast jaunus draugus vai paziņas (37 %).

Pētījumā iekļauta arī informācija par e-komercijas izplatību un attīstību Latvijā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 30 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir veikuši pirkumus internetā. Interesanti, ka gandrīz 2/3 iedzīvotāju, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā nav veikuši pirkumus internetā, kā galveno iemeslu šādai rīcībai min – nav bijusi tāda nepieciešamība. Tajā pat laikā jautāti par tuvākā pusgada plāniem attiecībā uz iepirkšanos internetā, 16 % iepriekš minētās mērķa grupas pārstāvju pieļauj iespēju kaut ko iegādāties internetā.

Savukārt Gemius interneta pārskatā, kurā apkopoti dati par 2010.gada interneta tendencēm, publicēti aizvadītā gada interneta lapu topi: apmeklētāko interneta lapu tops (pēc lietotāju skaita), ziņu portālu tops, sludinājumu serveru tops un sociālo portālu tops.

Pēc Gemius interneta pārskata “Do you CEE” datiem, apmeklētāko interneta lapu top 10 (pēc lietotāju skaita) aizvadītajā 2010.gadā bijis šāds:

1. inbox.lv ,  2. draugiem.lv; 3. delfi.lv; 4. ss.lv; 5. tvnet.lv; 6. apollo.lv; 7. one.lv; 8. 1188.lv; 9. zip.lv; 10. zl.lv.

Nelielas izmaiņas piedzīvojis arī ziņu portālu top 5, kā rezultātā 2010.gada ziņu portālu top 5 ir šāds:

1. delfi.lv; 2. tvnet.lv; 3. apollo.lv; 4. diena.lv, 5. kasjauns.lv.

Populārākie reklāmas serveri 2010.gadā bija:

1. ss.lv; 2. zip.lv, 3. reklama.lv.

Par populārāko finanšu interneta vietni 2010.gadā atzīts portāls financenet.lv, populārākais sociālais tīkls nemainīgi ir draugiem.lv.

Internetā iepērkas 57,13% no visiem Latvijas interneta lietotājiem, liecina starptautiskā pētniecības uzņēmuma “Gemius” dati.

9,11% aptaujāto respondentu elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, 24,16% – dažas reizes gadā, bet 23,86% – reizi gadā vai retāk. 42,87% lietotāju atzina, ka nemēdz iepirkties internetā.

Salīdzinot ar šo pašu periodu pirms četriem gadiem, internetā iepirkties gribētāju skaits ir audzis par 13,14%. 2007.gadā internetā iepirkās 43,99% lietotāju, no tiem tikai 5,6% šo iespēju izmantoja gandrīz katru mēnesi, 19,18% – dažas reizes gadā, 19,21% – reizi gadā vai retāk.

Noteicošais faktors izvēlei iepirkties internetā ir cena, kas bieži vien vienai un tai pašai precei interneta veikalā būs zemāka nekā tradicionālā veikalā. Cilvēkiem ir svarīgi preci saņemt pēc iespējas ātrāk, tādēļ nereti pircēji rezervē vienu un to pašu preci vairākos interneta veikalos un gaida, kurš pirmais atsauksies, norāda interneta veikalu cenu salīdzināšanas portāla “Kurpirkt.lv” vadītājs Artis Upenieks.

“Iepirkšanos internetā veicinājusi arī kolektīvā iepirkšanās. Ja paliels interneta veikals Latvijā var lepoties ar 100 pasūtījumiem dienā, tad kolektīvās iepirkšanās portāli šo pirkumu skaitu krietni vien pārspēj, jo bieži vien šie piedāvājumi tiešām ir izdevīgi un dod pircējiem pamatīgas atlaides,” stāsta Upenieks, kā piemēru nosaucot kolektīvās iepirkšanās portāla “Cherry.lv” neseno piedāvājumu izstādes “Bodies Revealed” biļešu kuponiem – tie astoņu latu vietā tika pārdoti par 3,50 latiem, kā rezultātā divu dienu laikā tika iegādāti 5399 atlaižu kuponi, kas sniedz iespēju apmeklēt izstādi par 56% lētāk nekā parasti.

Salīdzinot ar Latviju, Igaunijas interneta lietotāji ir vēl aktīvāki – tur interneta veikalu piedāvājumus izmanto 62,06% interneta lietotāju, kas ir par 4,93% vairāk nekā Latvijā. 16,95% no aptaujātajiem elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, un tas ir par 7,84% vairāk nekā Latvijā. Dažas reizes gadā iepērkas 24,8% aptaujāto, reizi gadā vai retāk – 20,29%, savukārt internetā neiepērkas 37,94% interneta lietotāju.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

NOVEMBRIS / 2011 – Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā uzņēmumu īpašnieku un vidējā/augstākā līmeņa vadītāju pētījuma Biznesa Omnibuss rezultātus . Šī pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1002 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vidējā/augstākā līmeņa vadītāji par dažādām tēmām, tai skaitā par drukāto izdevumu lasīšanu un interneta resursu lietošanu. Pētījumā tika apkopota informācija par 81 drukāto preses izdevumu un 44 interneta lapu auditoriju.

Kā liecina  pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 93 % Latvijas uzņēmumu īpašnieku un augstākā/ vidējā līmeņa vadītāju ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Internetu pēdējo 7 dienu laikā ir lietojuši 97 % Latvijas uzņēmumu īpašnieku un augstākā/ vidējā līmeņa vadītāju.

2011. gada rudenī lasītākie izdevumi biznesa vidē ir dienas laikraksti Dienas Bizness, Diena, iknedēļas žurnāls Sestdiena, Bilance, Ieva, savukārt apmeklētākās interneta lapas biznesa vidē ir Google, Delfi (latviešu un krievu versija), Inbox, Tvnet (latviešu un krievu), Apollo.

Savukārt , kā liecina 2011. gada rudens pētījuma rezultāti, tad šajā periodā vidēji 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pētījumā tika apkopota informācija par 230 drukāto preses izdevumu auditoriju. Pētījuma rudens periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tieši tik pat daudz kā pētījuma vasaras periodā. 63% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 38% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā kādu Latvijā izdotu žurnālu.

analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visbūtiskākās izmaiņas notikušas dienas laikrakstu lasīšanā. 2011. gada rudens periodā pēdējās nedēļas laikā kādu no dienas laikrakstiem lasījuši vai caurskatījuši 21% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā 2011. gada vasarā. Visvairāk patērētās preses izdevumu grupas nemainīgi ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. Vismaz vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 60% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vismaz vienu mēneša izdevumu mēnesī – vidēji 41% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet vismaz vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 41% šīs vecuma grupas pārstāvju.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu – Cover %)

Dati: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Rudens 2010 – Rudens 2011

Pētījuma rudens periodā mērķa grupā latvieši lasītākie izdevumi ir nedēļas žurnāli Ieva, Privātā Dzīve un Kas Jauns.
TOP 10 lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas mērķa grupā latvieši (Cover%)

Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Vasara 2011, Rudens 2011.

Mērķa grupā cita tautība lasītāko izdevumu TOP 10 pirmā vietā ir atgriezusies televīzijas programmu TV-Programma (rus), otrā vietā ierindojas nedēļas laikraksts MK Latvija (rus), bet trešā vietā ir televīzijas programma Teleprogramma s dadei Mišei (rus).

 TOP 10 lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijasmērķa grupā cita tautība (Cover %)

Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Vasara 2011, Rudens 2011.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Novembris / 2011 -  Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada septembrī bija 1 222.0 milj. latu –par 2.9% jeb 34.6 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 17.0% jeb 177.3 milj. latu vairāk nekā 2010.gada septembrī.

2011.gada janvārī – septembrī ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 9 899.9 milj. latu – par 31.7% jeb 2 385.5 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 4 407.2 milj. latu – par 31.4% jeb 1 052.6 milj. latu vairāk, bet importa apjoms veidoja 5 492.7 milj. latu – par 32.0% jeb 1 332.9 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Lai gan pagaidām eksporta pieaugums ir diezgan noturīgs, sagaidāms, ka tas tuvākajā nākotnē kļūs lēnāks gan ārējā pieprasījuma vājināšanās, gan pasaules cenu spiediena mazināšanās dēļ.

Pirmkārt, lai gan Latvijas eksports uz eiro zonas problēmvalstīm, t.i., Īriju, Itāliju, Grieķiju, Portugāli un Spāniju, ir neliels un Latvijas un šo valstu finanšu sistēmām nav ciešu saistību, tomēr notikumi Eiropā var negatīvi ietekmēt arī mums svarīgu tirdzniecības partnervalstu ekonomisko izaugsmi. Piemēram, Vācijas un Lielbritānijas banku sektors ir finansējis Grieķijas valsts un privātā sektora parādu, un šīm valstīm ir nozīmīga vieta mūsu eksporta struktūrā. Turklāt ekonomikas bremzēšanās minētajās valstīs vājinātu pieprasījumu arī citās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, jo, piemēram, Vācija ir galvenā tirdzniecības partnere daudziem mums svarīgiem tirgiem – Zviedrijai, Polijai, Dānijai, Krievijai.

Otrkārt, preču cenas pasaules tirgū, reaģējot uz pieprasījuma vājināšanās riskiem, jau samazinās. Tādējādi, lai gan dažas Latvijas eksporta preču grupas iepriekš pieauga gan uz apjoma, gan uz cenu pieauguma rēķina, šo preču cenām sākot samazināties pasaules tirgos, eksporta ienākumi var samazināties.

Treškārt, uz to, ka ārējais pieprasījums kļūs vājāks, norāda arī PMI (Purchasing managers Index) apstrādes rūpniecības indekss vairākās Latvijas tirdzniecībai svarīgās partnervalstīs.

Finanšu ministrija – Ieņēmumi no straujās eksporta izaugsmes pēdējo divu gadu laikā veicinājusi arī iekšzemes patēriņa stabilizēšanos un nelielu pieaugumu, kas līdz ar ārējo pieprasījuma mazināšanos var palīdzēt noturēt ekonomikas mērenu izaugsmi arī atkārtotu globālu finanšu satricinājumu laikā.

Šā gada laikā, salīdzinot ar pagājušo gadu, imports audzis straujāk nekā eksports. Tas palielina tirdzniecības deficītu, tomēr nepieciešams vērtēt arī importa struktūru, kur pēdējā gada laikā vērojams investīciju preču pieaugums, kas no vienas puses palielina deficītu, bet no otras puses nākotnē rada iespēju palielināt ražošanas un pakalpojuma sektora konkurētspēju un preču un pakalpojuma eksporta pieaugumu.

Uzņēmēju aptaujas dati liecina par ražošanas jaudu nelielu kritumu šā gada 4. ceturksnī, tomēr atsevišķos sektoros, piemēram metālapstrādē nākušās klāt jaunas ražošanas jaudas, kas nedaudz varētu piebremzēt eksporta pieauguma tempu samazināšanos. Šā gada ceturtajā ceturksnī samazinoties pasaules tirdzniecības aktivitātei pieaugusi arī  konkurence starp ražotājiem, tādēļ nedaudz pasliktinājies arī  uzņēmēju konkurētspējas vērtējums ārējā tirgū, ko gan nedaudz uzlabo vietējo ražotāju elastība cenu noteikšanas ziņā, samazinot cenas eksportētai produkcijai.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Novembris / 2011 -  2012. un 2013.gadā Latvijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākā Eiropas Komisijas prognoze 2011.-2013.gadam. Kamēr visas ES ekonomikas izaugsme nākamgad tiek lēsta uz 0,6% no IKP (1,5% 2013.gadā), Latvijai tiek prognozēta 2,5% izaugsme (4% 2013.gadā).

Līdzās lēnai izaugsmei ES netiek paredzēti jūtami uzlabojumi darbaspēka tirgos, un bezdarbs varētu palikt pašreizējā augstajā līmenī – apmēram 9,5 % (Latvijai tiek prognozēta tā samazināšanās no 16,1% šogad līdz 13,5% 2013.gadā). Inflācija nākamajos ceturkšņos atkal būs mazāka par 2 % (Prognoze Latvijai – 2,4% nākamgad un 2% 2013.gadā). Paredzams, ka pastiprināsies fiskālā konsolidācija un vidējais valsts budžeta deficīts līdz 2013. gadam samazināsies līdz mazliet vairāk par 3 % (Latvijā – 3,2%; konsolidācijas pasākumi 2012.gadam prognozē vēl nav ņemti vērā), pieņemot, ka politika nemainīsies.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un monetārajos jautājumos Olli Rēns saka: “Izaugsme Eiropā ir mitējusies, un ir jaunas recesijas briesmas. Lai gan darbavietu skaits dažās dalībvalstīs palielinās, Eiropas Savienībā kopumā nav paredzams, ka bezdarba situācija pa īstam uzlabosies. Lai atsāktos izaugsme un darbavietu radīšana, ir jāatjauno ticība fiskālajai ilgtspējai un finanšu sistēmai un jāpaātrina reformas, kas vairotu Eiropas izaugsmes potenciālu. Gandrīz visi ir vienisprātis, ka nepieciešama politiska rīcība. Šobrīd mums ir vajadzīga nelokāma rīcības īstenošana. Es pats apņemos no pašas pirmās dienas izmantot jaunos ekonomikas vadības noteikumus.”

Ekonomikas izaugsme Eiropas  Savienībā ir apstājusies

Ekonomikas atlabšana ir apstājusies. Šajā un nākamajos ceturkšņos ir paredzama IKP stagnācija. Kopš vasaras prognozes kļuvušas pesimistiskas. Valsts parāda krīze eirozonas dalībvalstīs vēršas plašumā, ieguldītāju redzeslokā nonāk parāda ilgtspēja attīstītākajās ekonomikas kopienās ārpus ES, un pasaules ekonomika zaudē apgriezienus. Gaidāms, ka uzņēmumi atliks vai atcels ieguldījumus, jo izaugsmes perspektīva uz pieaugušās nenoteiktības fona ir kļuvusi drūmāka. Var prognozēt, ka mājsaimniecību patēriņš kļūs piesardzīgāks un dažās dalībvalstīs arī turpināsies augstā parāda mazināšanas darbs. Turklāt paredzams, ka bankas ierobežos aizdevumus, tādējādi vēl vairāk iegrožojot ieguldījumus un patēriņu. Neatliekamāka ir kļuvusi fiskālā konsolidācija, jo bažas par ilgtspēju ir saasinājušās un pārsviedušās arī valstīm, kuras līdz šim nav skartas. Tautsaimniecības vājināšanās, publisko finanšu trauslums un finanšu nozares ievainojamība savstarpēji ietekmē cits citu kā apburtā lokā. Ticība un izaugsme atgriezīsies tikai tad, kad šī negatīvā mijiedarbība tiks pārtraukta.

Kopumā paredzams, ka pēdējos mēnešos pieņemtie politikas pasākumi 2012. gada vidū efektīvi mazinās nenoteiktību, kas saistās ar valsts parādu un finanšu tirgus krīzi, un rezultātā pakāpeniski atsāksies aizkavētie ieguldījumi un patēriņš. IKP ikgadējais pieaugums 2012. gadā ir paredzams 0,6 % Eiropas Savienībā un 0,5 % eirozonā. 2013. gadā ir paredzams pieticīgs pieaugums: 1,5 % Eiropas Savienībā un 1,3 % eirozonā. No paredzamā palēninājuma neizvairīsies neviena dalībvalstu grupa, taču saglabāsies izaugsmes tempa atšķirības.

Izaugsme nav pietiekama darba tirgus uzlabojumiem

Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme 2012. gadā mitēsies. Ar IKP pieauguma gaidāmo atsākšanos nākamā gada otrajā pusē nebūs gana, lai jūtami uzlabotos darba tirgus rādītāji. Nav paredzams, ka prognozes periodā bezdarbs mazināsies. Stāvoklis dalībvalstu darbaspēka tirgos joprojām būtiski atšķiras.

Publisko finanšu sistēma turpina pakāpeniski uzlaboties

2011.gadā iezīmējas pāreja no publisko finanšu sistēmas stabilizācijas uz konsolidāciju. Budžeta deficīta rezultāti 2011.gadā pašlaik tiek vērtēti kā 4,7 % no IKP Eiropas Savienībā un 4,1 % eirozonā. 2012.gadam tiek prognozēts deficīts 3,9 % Eiropas Savienībā un 3,4 % eirozonā. Prognozē nav ņemti vērā tālākas konsolidācijas pasākumi, kas ir paredzami, bet vēl nav akceptēti. Formālais pieņēmums, ka politika nemainīsies, varētu prognozi ietekmēt vairāk nekā parasti. Saskaņā ar šo pieņēmumu kopējā parāda un IKP attiecība ES 2012.gadā sasniegs maksimumu 85 % un stabilizēsies 2013.gadā. Gaidāms, ka eirozonā prognozes periodā parāda attiecība turpinās mazliet palielināties un 2012.gadā sasniegs 90 %.

Inflācijas noplakums

2011.gadā galvenais inflācijas dzinulis ir bijušas enerģijas cenas. Tā kā paredzams, ka tās pakāpeniski kritīsies, kopējai inflācijai 2012. gadā atkal jābūt zem 2 %. Ekonomikas aktivitātes atslābuma dēļ nebūs jūtama cenu spiediena, bet algas pieaugs tikai mazliet.

Pārsvarā ir negatīvie riska faktori

Ņemot vērā saskaņā ar bāzes scenāriju gaidāmo niecīgo IKP pieaugumu, recesijas briesmas ir ievērojamas. Galvenās bažas rada valsts parāds, finanšu industrija un pasaules tirdzniecība. Ir iespējama mijiedarbība ar negatīvu dinamiku: izaugsmes palēninājums ietekmē publiskā sektora debitorus, bet to vājums iespaido finanšu industrijas stabilitāti.

Prognozes pozitīvajā plāksnē – ticība varētu atgriezties agrāk, nekā patlaban tiek pieņemts, un atraisīt ieguldījumu un privātā patēriņa straujākas atlabšanas potenciālu. Pieaugums pasaulē varētu izrādīties elastīgāks, nekā prognozēts bāzes scenārijā, un tas atbalstītu ES neto eksportu. Visbeidzot, lielāks patēriņa cenu kritums varētu vairot reālos ienākumus un patēriņu.

Inflācijas perspektīvas risks kopumā šķiet līdzsvarots.

Ziņojuma sadaļa par Latviju ir pieejama ŠEIT.

Sīkāks ziņojums ir pieejams ŠEIT.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

NOVEMBRIS /2011 – Ekonomikas ministrija  prognozē, ka 2011.gadā kopumā IKP varētu pārsniegt 2010. gada līmeni vismaz par 4,5 %. Savukārt, 2012. gadā, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību par pasaules ekonomikas attīstību, Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5 – 3 % robežās.

Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu “Par makroekonomisko situāciju valstī” var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā.

Finanšu ministrijas 2011. gada septembrī izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2011. gadam paredz izaugsmi 4,5% apmērā. Savukārt 2012. gada prognoze ir veidota uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību, un IKP izaugsme šim gadam tiek prognozēta 2,5% apmērā.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu par pasaules izaugsmes tempu samazināšanos 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos, kam sekos atgriešanās pie iepriekšējiem izaugsmes tempiem. Tā rezultātā negatīvā ietekme uz Latvijas izaugsmes tempiem būs īslaicīga, un turpmākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi atgriezīsies pie to potenciālā līmeņa 4% apmērā.

Scenārijs paredz, ka eirozonas valstu valdības spēs veiksmīgi atrisināt valstu parādu krīzi, nepieļaujot nekontrolētu valstu bankrotu vai jaunus satricinājumus finanšu sektorā. Makroekonomiskā attīstības scenārijā izmantotie ārējās vides pieņēmumi ir līdzīgi Eiropas Komisijas 2011. gada rudens prognožu pieņēmumiem.

Izvērtējot patēriņa cenu stabilitāti, FM secina, ka iekšējā tirgus mehānisms nerada izteiktu inflācijas spiedienu un, atkāpjoties cenu pieaugumam pasaulē, kā arī uzturot nemainīgu nodokļu politiku, kopējais inflācijas līmenis nākamajā gadā būtiski mazināsies. Taču līdz 2011. gada beigām gada inflāciju ietekmēs noturīgs bāzes efekts, ko radījis pasaules cenu kāpums un nodokļu politikas izmaiņas. FM prognozētā gada vidējā inflācija 2011. gadam ir 4,4 procenti un 2012.gadā 2,4%.

Laikā no 2000. līdz 2008. gadam tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieauga, taču ekonomiskās krīzes laikā tika piedzīvots straujš nodarbinātības kritums un bezdarba līmeņa pieaugums. Darbaspēka apsekojuma rezultāti parāda, ka bezdarba līmeņa samazināšanos nodrošinājusi galvenokārt jaunu darba vietu rašanās un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums, kamēr nelielu ietekmi atstājusi arī iedzīvotāju skaita samazināšanās vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, kā arī šīs vecuma grupas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada otro ceturksni, ir palielinājies par 30,5 tūkstošiem jeb 3,3%, sasniedzot 966,5 tūkstošus. Savukārt darba meklētāju skaits gada laikā ir sarucis par 38,3 tūkstošiem jeb 17,0% un šā gada otrajā ceturksnī veidoja 187,0 tūkstošus.

Nodarbinātības pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās ar nelielu sezonālu pārtraukumu ziemas mēnešos turpināsies arī 2011. gada otrajā pusē un 2012. gadā. Tomēr darba tirgus tālāku atlabšanu var vājināt ekonomiskās attīstības palēnināšanās un iespējamais pieprasījuma kritums Latvijas galvenajos eksporta tirgos, kurus negatīvi skārusi eirozonas parādu krīze.

Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī konkurētspējas pieaugums – produktivitāte arī 2011. gadā turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Novembris / 2011 – Latvijas lielāko internetveikalu apgrozījums 2010.gadā (provizoriski)

Mobilukss 2010. gadā – 2,9 milj. LVL

220.lv (veikals pieder pigu.lt) 2010.gadā – 2,8 milj. LVL

xnet 2010.gadā – ~2milj.LVL

JŪLIJS / 2010 -Latvijas lielāko internetveikalu apgrozījums 2009.gadā provizoriskās aplēses pēc Dienas bizness datiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Tirdzniecība” vai “Internets”.

OKTOBRIS / 2011 – Laulību gadadienas un izlaidumus atzīmē reti, bet dāvanu “antitopā” – mīkstās rotaļlietas. Latvijas iedzīvotāji par saviem mīļākajiem svētkiem uzskata Ziemassvētkus (79% gadījumu), dzimšanas dienas (60%), kā arī Jaunā gada svinības (46%), liecina tirdzniecības parka Alfa veiktā aptauja.

Aptaujas dati parāda, ka iemīļoti ir arī Līgo svētki (44%), bet Lieldienas (20%) un vārda dienas (15%) – ievērojami mazāk. Arī svētki, kas saistīti ar ģimeni un mīlestību, netiek ierindoti mīļāko svētku vidū, proti, laulību gadadienas vien 14% gadījumu, Mātes diena – 11%, bet Valentīna diena – 8%. Respondenti par saviem mīļākajiem svētkiem neuzskata arī valsts svētkus (8%), bet pavisam nelielu popularitāti sasnieguši svētki, kas saistīti ar mācībām – izlaidumi un 1. septembra atzīmēšana (6%).

Par būtiskākajām lietām, kas ir svarīgas, lai svētki izdotos, respondenti atzinuši svētku noskaņu (69% gadījumu), kompāniju (55%) un garastāvokli (40%). Dati akcentē, ka liela nozīme ir nemateriālajām vērtībām – iespējai izjust svētku noskaņu un pavadīt tos labā garastāvoklī kopā ar sev tuviem cilvēkiem. Pat tāda šķietami neatņemama svētku sastāvdaļa kā iespējas izklaidēties un atpūsties ir būtiska vien 27% gadījumu, līdzīgi kā tradīcijas (24%). Tikai vienā piektdaļā gadījumu iedzīvotājiem svarīgi ir svētkos labi paēst jeb svētku mielasts, bet dāvanas (18%) ir ierindojušās pēdējā vietā kā vismazāk būtiskā lieta svētkos.

Lai arī aptaujas rezultāti liecina, ka dāvanas svētkos ir būtiskas vien piektdaļā gadījumu, tomēr ir brīži, kad, saņemot dāvanu, ir grūti atrast tai pielietojumu. Vismazāk tiek novērtētas dāvanas, kas pirktas pēc dāvinātāja, nevis dāvanas saņēmēja gaumes – nepiemērotas rotaslietas, grāmatas, smaržas un drēbes, jo īpaši izmēram neatbilstoši džemperi un apakšveļa. Dāvanu saņēmējiem nepatīk arī dāvanas, ko nav iespējams praktiski pielietot, piemēram, dažādi nieciņi un figūriņas, kā arī mīkstās rotaļlietas. Aptaujas dalībnieki kā nejēdzīgākās dāvanas norādījuši arī sadzīves un higiēnas preces – traukus, galda piederumus, vāzes, krājkases, sveces, ziepes, šampūnus u.c. Tāpat respondenti atzīmējuši, ka tie nevēlas saņemt dāvanā dzīvas būtnes vai biļetes uz ekstrēmiem pasākumiem, piemēram, lēcienu ar gumiju.

Nepiemēroto dāvanu vidū minētas arī jautrās un neordinārās dāvanas, piemēram, bērnu podiņš 17. dzimšanas dienā, kalns ar tualetes papīriem vai pilns zīdaiņu kopšanas komplekts cilvēkam, kuram nav bērnu. Tiek dāvinātas pat visneiedomājamākās lietas, piemēram, kāds aptaujas dalībnieks saņēmis burciņu ar marinētiem ziloņiem, bet cits – alus bundžu turamo jostu. Tomēr kā atzīst liela daļa aptaujas dalībnieku – nav bezjēdzīgu dāvanu, jo galvenais, ka tās pasniegtas no sirds.

Tirdzniecības parka Alfa aptauja tika veikta 2011. gada septembrī un tajā piedalījās 1656 respondenti.

P.S.  Ziņu kategorijas izvēlēties lapas kreisajā pusē zem nosaukuma Tagi. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Oktobris / 2011 -  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti 2011.gada 1.pusgadā liecina, ka ārvalstu ceļotāji 2519 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 9,7% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 27% Latvijā uzturējušies vairāk nekā 24 stundas. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 3,7 diennaktis.

No tiem, kuri Latvijā nakšņojuši, 72% apmetušies viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 28% pie radiem vai draugiem. No visiem vairākdienu ceļotājiem 33% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

2011.gada 1.pusgadā ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 173,9 milj.Ls, kas ir par 14% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši kaimiņvalstu iedzīvotāji – 33% no Lietuvas, 19% no Igaunijas, 7% no Krievijas, 6% no Zviedrijas, 4% no Vācijas un 4% no Polijas.

Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 33% vairākdienu ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 32% darījumu kārtošanu un 22% kā ceļojuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklēšanu.

Salīdzinot ar 2010.gada 1.pusgadu, ir ievērojami (par 49%) pieaudzis vairākdienu ceļotāju skaits no Krievijas.

Informāciju par Latviju 24% vairākdienu ārvalstu ceļotāju galvenokārt ieguvuši internetā, 19% no radiem, draugiem un paziņām, 16% savu iepriekšējo apmeklējumu laikā, 15% no darījuma pieredzes, 6% no masu saziņas līdzekļiem un 6% no tūrisma rokasgrāmatām.

No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kas 2011.gada 1.pusgadā šķērsoja Latvijas valsts robežu, 51% izmantoja gaisa transportu, 34% – autotransportu, 8% – dzelzceļa transportu un 7% – jūras transportu.

Vairākdienu ārvalstu ceļotāju izdevumu struktūra (procentos)
2011.gada 1.pusgadā	2010.gada 1.pusgadā

Ceļojumu raksturojošo rādītāju vērtējums (procentos)

Latvijas ceļotāji ārvalstīs

2011.gada 1.pusgadā Latvijas iedzīvotāji 1482 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, tas ir par 6,3% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 3,9 diennaktis.

Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis – Lietuvu (28%), Krieviju (17%), Igauniju (12%), Vāciju (7%) un 5% ir apmeklējuši Zviedriju.

2011.gada 1.pusgadā 1.5 līdz 2 reizes ir pieaudzis ceļotāju skaits uz Spānija, Grieķiju, Franciju un Itāliju.

Pavisam 2011.gada 1.pusgadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 180,2 milj.Ls, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi).

No visiem vairākdienu Latvijas ceļotājiem, kas 2011.gada 1.pusgadā šķērsoja valsts robežu, 32% bija devušies atpūtas braucienos, 28% apmeklējuši radiniekus un draugus, 22% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus.

Vairākdienu ceļojumos visvairāk devušiesi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25-44 gadiem (49% no ceļotāju kopskaita). Šie ceļotāji uz ārvalstīm devušies galvenokārt atpūsties – 35%, apmeklēt radus un draugus – 25% un kārtot darījumus – 21%. Gados jaunākie ceļotāji (15–24 gadi) priekšroku ir devuši atpūtas braucieniem – 41%, kā arī radu un draugu apmeklējumam – 29%. Ceļotāji vecumā no 45 līdz 64 gadiem visvairāk apciemoja draugus un radiniekus – 30%, devās darījuma braucienos – 28% un atpūtas braucienos – 25%. Vecākā gadagājuma Latvijas iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 65 gadiem, uz ārzemēm devušies galvenokārt, lai apciemotu radus un draugus – 74%.

Atgriežoties mājās, vairākdienu ceļotāji visvairāk izmantoja gaisa transportu (60%), autotransportu (27%), jūras transportu (9%) un dzelzceļa transportu (4%).

Vairākdienu Latvijas ceļotāju izdevumu struktūra (procentos)
2011.gada 1.pusgadā	2010.gada 1.pusgadā

Latvijas ceļotāju ārvalstu ceļojumu vērtējums pa valstīm (vairākdienu ceļotāji) (procentos)

P.S.  Ziņu kategorijas izvēlēties lapas kreisajā pusē zem nosaukuma Tagi. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Oktobris / 2011 – Centrālās statiskas pārvaldes veiktais apsekojums par iedzīvotāju vietējiem ceļojumiem liecina, ka salīdzinot ar 2010. gada 1. pusgadu, atpūtas braucienu skaits 2011. gada 1. pusgadā ir pieaudzis par 9.7%. Atpūtas braucienu skaits bija 6.5 milj., no tiem 1.5 milj. bija atpūtas braucieni ar nakšņošanu, kas ir par 1.7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

No visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu iecienītākais galamērķis bija Rīgas reģions – 39%. Uz Latgali tika veikti –20% braucienu, uzVidzemi 16%, uz Kurzemi – 15%, un uzZemgali – 10% atpūtas braucienu ar nakšņošanu.

Dodotiesatpūtas braucienā ar nakšņošanu, iedzīvotāji biežāk (89%) ir izmantojuši privātās naktsmītnes (pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļi, u.c.). Atpūtas braucienos ar nakšņošanu ceļotāji vidēji pavadīja 2 diennaktis un brauciena laikā vidēji iztērēja 19.6 Ls., kas ir 0.8 Ls mazāk nekā 2010. gada 1. pusgadā. Šādos braucienos nedaudz vairāk devās sievietes (57.2%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem (49.2%).

Savukārt darījumu braucienu skaits ar nakšņošanu bija 126.3 tūkst., kas ir par 37%  vairāk nekā 2010. gada 1. pusgadā. Tā laikā viens ceļotājs vidēji iztērēja 44.7 Ls. Visbiežāk atpūtas un darījuma braucienos ceļotāji izmantoja vieglo automobili.

Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja  finansiālos apstākļus (53%), laika trūkumu (16%), intereses trūkumu (7%). Citus iemeslus minēja 24% respondentu.

P.S.  Ziņu kategorijas izvēlēties lapas kreisajā pusē zem nosaukuma Tagi. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

SEPTEMBRIS – 2011 – Starptautiskais interneta izpētes uzņēmums Gemius  publicējis Latvijas un Lietuvas mobilo lapu apmeklējuma statistiku. Pārskatā publicēti dati par desmit Latvijas un astoņu Lietuvas mobilo lapu interneta versiju apmeklētāju skaitu (cookies), lapu skatījumu skaitu (page views) un apmeklējumu skaitu (visits) šī gada augusta mēnesī.

Pēc interneta lapaspušu skatījumu skaita Latvijā joprojām līderis ir portāls draugiem.lv, kam seko portāls delfi.lv un sportacentrs.com. Savukārt Lietuvā populārākās ir portālu lrytas.lt, 15min.lt un delfi.lt mobilās versijas.

Attiecinot interneta lapu apmeklējumu (visits) skaitu mobilajās versijās pret to, kas tiek izdarīts no tradicionālajām lapām, Lietuvas portāls 15min.lt ir līderis – teju 7 % apmeklējumi (visits) no kopējā izdarītā apmeklējumu skaita portālā tiek izdarīti tieši mobilajā versijā, bet otrajā vietā ierindojas portāls lrytas.lt ar 5 % apmeklējumu, kas veikti portāla mobilajā versijā. Latvijā šajā ziņā līderis ir portāls db.lv, kam mobilo lapu apmeklējuma daļa sastāda 4 % no kopējā apmeklējuma, kam seko diena.lv un sportacentrs.com ar 3 %.

Dati un informācija Gemius.