Laikraksts Patsnieks (26/04.2012)
Šajā pat izdevumā publicētas tatāru ēdienu receptes.
RAMILS KADIROVS: ”ISENMESEZ DUSLAR!” (”Labdien, draugi!” – tatāru val.)

No 27.līdz 29.aprīlim Rīgā norisināsies 1.Eiropas tatāru jauniešu Forums, kura ietvaros noritēs konference un diskusijas par dažādām tēmām, kas saista Eiropā dzīvojošo tatāru kopienas. Paredzēts arī Eiropas valstu jauno tatāru izpildītāju koncerts un daudzi citi pasākumi.
”Pastnieks” aicināja uz sarunu Foruma orgkomitejas pārstāvi Ramilu Kadirovu.

– Kā radās doma 1.Eiropas tatāru jauniešu Forumu organizēt Rīgā?
– Pirms kāda laika Kazaņā norisinājās pasaules tatāru jauniešu Forums, kurā piedalījās arī Latvijas tatāri. Izvēloties par paraugu šo forumu, kā arī vēloties vienam otru tuvāk iepazīt, izveidojās Eiropas tatāru jauniešu apvienība, kurā šobrīd ietilpst pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Čehijas. Līdz ar to radās doma sanākt kopā un runāt par sev aktuālām tēmām, un veicināt tālāko attīstību, kā arī paaudžu pārmantotību. Laikmets mainās, mainās intereses un risināmie jautājumi pašiem, gan arī tas, ko vēlamies viens par otru zināt, kā arī pastāstīt citiem. Līdz ar to radās šī doma. Rīga tika izvēlēta tāpēc, ka ir salīdzinoši viegla nokļūšana dažādu valstu pārstāvjiem, ņemot vērā arī satiksmes, transporta un vīzu jautājumus. Latvijas tatāru kopienai šajā jauniešu apvienībā ir uzticēta vadība. Protams, ar katru gadu rotācija mainīsies. Gribam runāt ne tikai par lietām, kas interesē tatārus, bet arī parādīt vietējai auditorijai, ar ko tatāru kultūra ir bagāta, un arī to, kas viņus saista, to, ka tepat jau vien mēs visi esam. Tā kā tatāri brauc no vairākām valstīm, tas ieinteresē ne tikai pašus tatārus, bet arī mūsu kaimiņus un draugus.

– Ramil, nedaudz iepazīstini ar sevi!
– Mani sauc Ramils Kadirovs. Saknes man ir no vairākām vietām, tostarp Tatarstānas un Baškortostānas, kā arī šeit pat uz vietas – Latvijas. Piederu pie jaunās paaudzes, kas ir dzimuši šeit, bet kas atceras savas saknes.

– Ar ko nodarbojies Latvijā?
– Esmu mārketinga cilvēks. Tas attiecas gan uz sabiedriskajām attiecībām, gan uz biznesa lietām. Domāju, ka savā lietā esmu īsts profesionālis. Manu darbu rezultātus daudzu gadu gaitā būsiet redzējuši un sajutuši, nemaz nezinot, ka tos esmu darījis es. Esmu autors grāmatai ”Growing Green In Latvia” par Latviju un latviešu tradīcijām, kas savulaik ir kalpojusi par diplomātisko dāvanu ārvalstu vēstniekiem šeit. Pasniedzu privātās augstskolās. Pasniegtais attiecas uz uzņēmumu vadību un uzņēmējdarbības riskiem.

– Kādi ir tavi pienākumi Foruma rīkošanā?
– Ir sanācis tā, ka Foruma rīkošana ir mūsu katra privāta iniciatīva, kurā katrs ir uzņēmies savu lauciņu, kuru vislabāk pieprot. Manā gadījumā tās ir mārketinga un sabiedrisko attiecību lietas, kuras pastāstīt plašākai auditorijai, un arī uzrunāt auditoriju Latvijā un ārpus tās. Tā ir uzruna, kas ir sasniegusi daudzus. Kāds cits ir uzņēmies māksliniecisko daļu – sakoordinēt visus, kas mākslinieciskā kārtā uzstāsies, ieskaitot mani. Būs arī viesi no Tatarstānas.
– Kā tas ir – tatāram dzīvot starp latviešiem?
– Viss atkarīgs no cilvēkiem. Kam gadās labi, tam ir viegli. Jācenšas uzklausīt un izprast vienam otru. Vienkārši jāmāk cienīt vienam otru, tad viss ir kārtībā. Katrā ziņā ir jāinteresējas par dažādu tautu kultūru, jo tas paplašina redzesloku.

Laikraksts “Latvijas Avīze” 02.05.2012. saite uz publikācijas oriģinālu.

Būt lepnam, ka esi tatārs

“Būt par tatāru nozīmē zināt manas tautas vēsturi, kultūru un valodu – tas ir liels lepnums,” teic Pasaules tatāru jauniešu foruma vadītājs Tabriss Jaruļins no Krievijas. Lepni par savu kultūru ir arī viņa vienaudži un tatāru organizāciju vadītāji, kas pulcējās uz 1. Eiropas tatāru jauniešu forumu Rīgā.

Par foruma vietu Rīga izvēlēta tāpēc, ka Latvija šogad ir vadošā valsts Eiropas tatāru jauniešu apvienībā un rotācijas kārtībā prezidējošās valstis mainās – nākamgad forums notiks Igaunijā.

“Mūsu vērtības ir kā mozaīka – tās ir arī islāma vērtības, tautas pieredze, cieņa pret vecākiem cilvēkiem, mums vienmēr lielā cieņā bijusi izglītība – līdz 1917. gada revolūcijai tatāru bērni zināja ne tikai dzimto, bet arī krievu, arābu un persiešu valodu,” stāsta Tabriss. Latvijas tatāru jauniešu biedrībā esot ap 15 aktīvu biedru, kuri katru gadu svin nacionālos svētkus Sabantuju. “Mazliet saprotu tatāru valodu, ļoti gribu iemācīties vairāk,” saka Oļegs Šaripovs. Jaunietis uzsver, ka tatāru jaunieši esot lojāli pret Latvijas valsti un daudziem ir Latvijas pilsonība, tiek rīkoti latviešu valodas kursi. “Reizēm latvieši tatārus saista ar islāmu, kas varbūt atbaida, taču islāms nes labsirdību. Ziņas diemžēl veido citas vērtības,” spriež Oļegs. Cits Latvijas tatāru kopienas aktīvists Ramils Kadirovs uzsver, ka Brīvības pieminekļa autora Kārļa Zāles skolotājs Kazaņas mākslas skolā bijis tatārs un palīdzējis tēlniekam izvēlēties savu profesionālo ceļu. Tāpat esot versija, ka Līgo svētku svinēšanu uz Latviju pirms daudziem gadiem atveduši tatāri.

Savukārt Igaunijas tatāru jauniešu vadītāja Kadrija Garajeva teic, ka Igaunijā esot ap 3000 tatāru, no kuriem lielākā daļa dzīvo netālu no Tallinas esošajā Mārdu pilsētā. “Es jūtos labi Igaunijā – tatārus pie mums ciena. Ja pasaki, ka esi tatārs, vari izjust cieņu,” sacīja Kadrija. Kad viņa bijusi mazāka, jaunietei nav bijusi dziļa interese par savas tautas vēsturi, taču, iesaistoties jauniešu organizācijās, viņai iepaticies, kā jaunieši saliedējas ap tatāru kultūru. “Būs aizvien vairāk šādu pasākumu, būs arī vairāk cilvēku, kas meklēs savu valodu, kultūru un reliģiju,” teica Kadrija. Plānots, ka šā gada augustā Tatarstānā Krievijā notiks vispasaules tatāru jauniešu forums.

“Mēs Krievijā jūtamies ērti – mums ir skolas, kurās mācības pilnībā notiek tatāru valodā, ielu uzraksti un arī oficiālie dokumenti ir gan krievu, gan tatāru valodā. Kad tatāri no citurienes atbrauc pie mums, stāstām par vēsturi un rādām mūsu tautas pieminekļus,” saka Tabriss.

Jauniešu forumā par tatāru dzīvi dažādās valstīs uzstājās tatāru kopienu līderi no Somijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Somijas tatāru biedrības imams Ramils Beljajevs visu runu noturēja tatāru valodā. “Tatāru ģimenēs bērni līdz iešanai bērnudārzā vai skolā mācās tikai tatāru valodu. Tā mēs nezaudējam savu dzimto valodu,” teica R. Beljajevs. Būt par tatāru Somijā esot goda lieta, jo tatāriem esot bijusi būtiska loma Somijas valsts veidošanā. 1939. gadā, kad izcēlies karš starp Somiju un Krieviju, 157 tatāri devušies aizstāvēt savu jauno dzimteni Somiju. “Desmit no viņiem karā krita un kļuva par mocekļiem. Somijas armijā tolaik bija arī tatāru virsnieki. Visās atbrīvošanās cīņās Somijā piedalījās tatāri,” uzsvēra R. Beljajevs. Lai arī Somijā esot īpašas pro­grammas, ar kurām tiek atbalstītas mazākumtautības, tatāru kopiena līdzekļus ņem no sava vidus, lai būtu finansiāli neatkarīgi. Viņš teic, ka pašlaik Somijā esot ap 700 tatāru, taču viņu kļūstot mazāk, tādēļ viņš cer, ka dažādos tatāru forumos jaunieši varēs iepazīties un radīsies jaunas ģimenes. Kā galveno tatāru centru pasaulē viņš saskata Kazaņu. “Tā mūs apvieno, un mums jābūt ciešā saiknē ar Kazaņu. Vai jūs spētu iedomāties, ka divi latvieši savā starpā sazinātos citā valodā? Tatāriem jāmācās ar saviem tautiešiem sarunāties tatāru valodā,” sprieda Somijas tatāru pārstāvis. Bet Latvijas tatāru un baškīru biedrības “Čišma” vadītājs Zufars Zainullins uzsver, ka Latvijas tatāri mīl savu valsti, jo tā viņus ir pieņēmusi. “Esmu Latvijas pilsonis, siltumtehnikas speciālists, man ir savs uzņēmums, varu nodarboties arī ar sabiedrisko darbību. Pilnīga brīvība,” teic Z. Zainullins, kurš piebilst, ka vēlētos lielāku finansiālo atbalstu no valsts tatāru aktivitātēm. “Reizi mēnesī Latvijas radio dzirdams raidījums tatāru valodā, pieņemts arī jauns likums, kas ļauj apglabāt mirušos atbilstoši musulmaņu tradīcijām, Latvijā arī atļauta rituālā dzīvnieku kaušana,” prieku pauž Z. Zainullins.

Padomju laikos viņa tēvs esot izslēgts no padomju armijas, jo kādā kongresā paudis atbalstu latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai. Tagad viņš cer, ka uz Latviju vietējos tatārus mācīt dzimto valodu varētu atbraukt skolotāji no Tatarstānas.

“Es labi zinu savas valsts vēsturi un kultūru, un tās cienu. Cienot savu nāciju, es ar cieņu izturos pret citām nācijām. Ja uz sacensībām atbrauc tatāru komanda autokrosā, tad jūtu viņiem līdzi, bet, esot Kazaņā un ieraugot tur latviešu autosportistus, esmu par viņiem,” teica Z. Zainullins.

Vispopulārākie tautas svētki – Sabantujs.

Visnozīmīgākais tatāru dzejnieks – Gabdulla Tukajs.

Mūsdienu tatāru literatūras un dzejas pamatlicējs, teātra atbalstītājs. Gabdulla Tukaja diena pasaulē tiek svinēta 26.aprīlī.Vairāk par Gabdullu Tukaju un daiļradi dažādās valodās var iepazīties šeit: http://gabdullatukay.ru .

.

Slavens folkloras personāžs – Šuralē.

Šuralē – mītisks radījums tatāru pasakās, meža gars. Parasti apraksta kā maza auguma būtni ar gariem pirkstiem, garām kājām, bārdu un nelielu ragu uz pieres. Tas var nokutināt cilvēku līdz nāvei. Nolaupa zirgus no ganāmpulka un rīko izjādes ar tiem. Šuralē ķer noziežot zirga muguru ar piķi.. Šuralē ir bail no ūdens, tāpēc no viņa var izbēgt, lecot pār upi vai avotu. Daži pasaku varoņi ar Šuralē tiek galā saspiežot viņa pirkstus koku plaisās.Vairāk par Šuralē var uzzināt šeit http://www.shurale.ru .

Viens no populārākajiem tatāru ēdieniem ir – tatāru Čak Čak (chәk-chәk / чәк-чәк).

Ko vajag?Augstākā labuma kviešu milti – 1 kg.Olas – 10 gab. Piens – 100 g. Cukurs, sāls – 20/30. Eļļa cepšanai – 500 g. Medus – 1 kg. Cukurs dekorēšanai – 150-200 g.

Kā pagatavot?

asit un samaisa olas, pievieno pienu, sāli, cukuru, visu samaisa, izsijā miltus un samaisa mīklu. Mīklu sadala gabalos pa 100 g. Un izrullē 1 cm biezas „desiņas”.  Pēc tam tās sagriež neliela ciedru riekstiņa lieluma gabaliņos un vāra eļļā, laiku pa laikam samaisot. Gatavās bumbiņas (mazie gabaliņi) iegūst iedzeltenu krāsu.

Medu un cukuru uzvārīt atsevišķā traukā. Pārāk ilgi nevar vārīt, citādi var sabojāt garšu.

Eļļā izvārītos gabaliņus ieliek traukā un aplej ar medu, pēc kā visu samaisa. Tad Čak Čak tiek uzlikts uz paplātes, un ar ūdenī samērcētu roku palīdzību izveido vēlamo formu. Čak Čak var pievienot arī riekstus, žāvētus augļus u.tml. pēc vēlēšanās un gaumes.

Vairāk tatāru virtuves receptes un video pamācības ir šeit:

http://www.emulators.lv/ru/blog/tatar_cuisine/ .

http://tatarlar-europe.eu/tatarskaya-kuchnya .

Daži zināmi un nezināmi fakti par tatāriem un Latviju.

Skulptors Kārlis Zāle (Brīvības piemineklis u.c.) savu ceļu mākslas jomā uzsāk, apmeklējot Kazaņas Mākslas skolu, paralēli piedaloties pie ēku dekorējumu darbiem Kazaņā, kā arī vēlāk, pateicoties kāda tatāra atbalstam, jau tuvāk pievēršas tēlniecības jomai.

.

Latvijā Līgo svētkos tik iecienītās kalmes ieceļojušas no tatāriem daudzus gadsimtus atpakaļ. No augu jomas vēl ar tatāriem saistās tatāru kļava un Tatārijas plaukšķene.

.

Un, protams, tie ir paši tatāri, kuri ir saistīti ar Latviju šodienā, pagātnē un arī nākotnē – sportisti, dziedoņi, uzņēmēji, amata lietpratēji, skolnieki un skolotāji un daudzi citi – lieli un mazi.

Iepazīsimies tatāru valodā

Sveiki!
[ Isәnmesez! ] / Исәнмесез!

Dārgie draugi (-s).
[ Hөrmәtle iptәshlәr (iptәsh). ] / Хөрмәтле иптәшләр (иптәш).

Ļaujiet man iepazīstināt ar sevi _________ .
[ Tәkdir (tanysh) bulyrga rөhsәt itegez min ________ . ] / Тәкъдир (таныш) булырга рөхсәт итегез, мин ________ .

Es esmu ļoti priecīgs iepazīties.
[ Sezneң belәn tanyshuyma bik shat. ] /Сезнең белән танышуыма бик шат.

Paldies.
[ Rәhmәt. ] / Рәхмәт.

Uz redzēšanos!
[ Sau bul! ] / Сау бул!

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un veselībai.

Pārtikas grupā lielākā ietekme uz cenu kāpumu bija sezonālam dārzeņu sadārdzinājumam (+9,7%). Dārgākas kļuva olas (+8,9%), piens un piena produkti (+1,6%). Savukārt akciju iespaidā cenas samazinājās gaļai (-1,1%), labības produktiem (-0,7%), cepumiem un konditorejas izstrādājumiem (-0,8%), kā arī tējai un kafijai (-0,6%). Alkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par 1,2%, ko ietekmēja akciju noslēgums stiprajiem dzērieniem (+3,3%). Cenu kāpumu apģērbu un apavu grupā ietekmēja sezonas izpārdošanas noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 3,7% un apaviem – par 4,6%. Transporta grupā vidēji par 1,9% sadārdzinājās degviela, tai skaitā benzīns – par 2,1% un dīzeļdegviela – par 1,7%. Cenas palielinājās medikamentiem – par 0,8%, personīgās aprūpes precēm – par 2,3% un transportlīdzekļu apdrošināšanai – par 1,4%.Cenu kritumu mājokļa iekārtu grupā galvenokārt ietekmēja akcijas sadzīves tehnikai (-0,3%) un īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm (-1,0%).

Šā gada martā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, bija par 3,3% augstāks. Precēm cenas pieauga par 4,0%, bet pakalpojumiem – par 1,5%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 4,2%. Šā gada pirmajos 3 mēnešos cenas pavisam ir pieaugušas par 1,6%. 2011.gadā cenu pieaugums attiecīgajā laikā posmā bija 2,3%.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ekspertu komentāri (fragmenti) –

Latvijas Banka -  Gada laikā patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 3.3%. Šis skaitlis joprojām ietver 2011. gadā veikto elektroenerģijas tarifu palielinājumu, kā arī 2011. gada vasarā palielinātos netiešos nodokļus, un šī iemesla dēļ tuvākajos mēnešos saglabāsies gada inflācijas samazinājuma tendence. Tomēr gada inflāciju veido arī šā gada pirmajos mēnešos pieaugušās dažādu energoresursu – degvielas, siltumenerģijas, dabasgāzes – cenas patērētājiem, un energoresursu kopējā ietekme uz gada inflāciju nemazinās. Samazinoša ietekme uz gada inflāciju bija vairāku preču cenām – lētāks kļuva sadzīves aprīkojums, mēbeles, transportlīdzekļu iegāde, telefona iekārtas, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtas, kā arī atsevišķi pakalpojumi, piemēram, maksas kursiem, augstskolu maksai. Tā kā šīs patēriņa grupas neveido pirmās nepieciešamības preces, to cenu tendence drīzāk atspoguļo vājo pieprasījuma ietekmi.

Šā brīža politiskās norises Tuvo Austrumu valstīs liecina, ka piedāvājuma puses spiediens uz naftas cenām varētu saglabāties. Lai gan aprīļa pirmajās nedēļās vērojams neliels naftas cenu samazinājums un mazinājušās arī nākotnes darījumu cenas, Irānai ir pietiekamas līdzekļu rezerves, lai varētu neeksportēt naftu pat tuvākos 2-3 gadus, vienlaikus uzverot, ka naftas eksporta apturēšana no Irānas uz Lielbritāniju, Franciju un Grieķiju, kā arī drīzumā citām ES valstīm var tikt aizstāta ar eksportu uz Āzijas reģionu.

Pārtikas pasaules cenu ietekmi uz 2012. gada inflāciju patlaban vēl ir gūti aplēst, jo ir pāragri vērtēt gaidāmo ražu Eiropā un Ziemeļamerikā. Tomēr laika apstākļi reģionos, kur februārī un martā ir aktīvā ražas novākšanas sezona, globālās lauksaimniecības preču cenas nav ietekmējuši graujoši: vietām ievākta mazāka raža nekā gaidīts atbilstoši apsētajām platībām, tomēr kopumā tā netiek vērtēta kā kritiska, un dažviet ir iespēja ievākt sezonas otru ražu.

Pieprasījuma puses spiedienu uz cenām ir mazs, par ko liecina pārdošanas apjomu kritums mazumtirdzniecībā. Marta noskaņojuma rādītāji neliecina, ka tirdzniecības nozare sagaidītu strauju izaugsmi. Inflācijas gaidas turpina atspoguļot reakciju uz cenu pārmaiņām preču un pakalpojumu grupās, ko patērētāji iegādājas visbiežāk (degviela, atsevišķi pārtikas produkti), tomēr, kā jau minēts, gada inflācijas samazinājuma tendenci tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt t.s. bāzes efekti.

SEB -  Ļoti negribīgi, bet cenu pieauguma temps turpina rukt. Tas daļēji notiek pateicoties faktam, ka pērn novērotais cenu lēciena efekts pamazām izzūd no 12 mēnešu statistikas. Šā gada izaugsmes palēnināšanās piebremzēs arī cenu pieauguma gaidas, taču tai pat laikā aktualizējas efektīvas konkurences jautājums. Ir pamats sagaidīt, ka uzņemtā tendence saglabāsies, kas ļaus straujāk uzlaboties iedzīvotāju pirktspējai. Tomēr pēdējā laikā pieaug augstās naftas cenas riski. To turpmākā attīstība uztur pietiekami lielu nenoteiktību, jo neņemot vērā ekonomisko procesu loģiku, lielu lomu spēlē ģeopolitika un tās apsvērumi. Būtisku ietekmi saglabās globālās ekonomikas izaugsme un izrietošā nepieciešamība pēc jauniem stimulēšanas pasākumiem. Tas var radīt papildus spiedienu uz globālo inflāciju, ko izjutīs arī Latvijas patērētāji.

Patlaban lielākā aktualitāte ir jautājums par Latvijas spēju iekļauties Māstrihtas kritērija noteiktajā rāmī. Viss norāda uz to, ka krasi polarizētā ekonomisko procesu attīstība eiro zonā apgrūtinās tā izpildi. Vājā ekonomikas aktivitāte eiro zonā būs cenu pieaugumu bremzējošs apstāklis, kā arī daudzās valstīs īstenojamie pasākumi, lai uzlabotu konkurētspēju, spiedīs cenas uz leju. Tajā pašā laikā inflāciju eiro zonā uzturēs augstās Vācijas darbaspēka izmaksas, kā arī taupības pasākumu diktētā nepieciešamība celt nodokļus. Tādejādi atsevišķu valstu zemais inflācijas rādītājs var būt ļoti zems, bet ārējie faktori, kas ietekmē Latvijas patēriņa cenu indeksu, var radīt apstākļus, kas liedz izpildīt kritēriju. Tomēr kritērijs ir mainīgs un šobrīd tikai prognožu līmenī un, šķiet, ka izšķirošā loma varētu būt tieši ECB un tās, kā tiks noteikts kritērijs. Tas var tikt piekoriģēts atbilstoši eiro zonas kodola valstu uzskatam vai eiro zona šajos apstākļos ir gatava, ieinteresēta paplašināties.

Nordea – [..] inflācijas kritums gada griezumā, visticamāk, tuvāko mēnešu laikā nav gaidāms, lai gan mēneša griezumā cenas augs lēnāk nekā martā. Tas apstiprina jau iepriekš Nordea ekonomikas apskatā pausto, ka Māstrihtas inflācijas kritērija izpilde nākamā gada pavasarī droši vien nebūs iespējama bez netiešo nodokļu, piemēram, PVN samazinājuma jau šī gada rudenī. Tāpat jāņem vērā, ka būtiskais cenu pieaugums martā varētu negatīvi ietekmēt pieprasījumu vietējā tirgū un tādējādi arī ekonomikas izaugsmi šī gada otrajā ceturksnī.

Swedbank -  Sagaidāms, ka līdzšinējais pasaules naftas cenu kāpums atspoguļosies augstākos dabasgāzes tarifos šovasar, tomēr pieaugumam ir jābūt mazākam nekā šī gada janvārī. Arī siltumenerģijas tarifi mazliet palielināsies, tomēr līdz ar apkures sezonas beigām tie pagaidām mājsaimniecību maciņus neietekmēs – to izjutīsim vien rudenī. Tajā pat laikā jāuzsver, ka, naftas cenām stabilizējoties, arī spiediens uz Latvijas degvielas cenām un komunāliem tarifiem mazināsies.

 Turpmākajos mēnešos gada cenu pieaugums turpinās bremzēties, bet gada otrajā pusē tas varētu atkal nedaudz uzkāpt. Līdz ar to, ka pasaules naftas cenu kāpums šī gada sākumā bija straujāks, nekā gaidīts, Swedbank tuvākajā laikā, visticamāk, pārskatīs vidējās inflācijas prognozi šīm gadam, un tā būs nedaudz augstāka par janvārī prognozētajiem 2.4%.

 Māstrihtas inflācijas kritērija izpildīšana 2013.gada sākumā Latvijai ir reāla, tomēr izaicinājumu paliek arvien vairāk. Tie iekļauj gan straujo naftas cenas kāpumu šogad, kas Latviju ietekmē vairāk nekā attīstītās Eiropas valstis, gan arī nenoteiktību ap to, kāds tad īsti būs kritērijs, ar ko Latvijai jāsalīdzinās. Proti, nav skaidrs, kādas valsts tiks izmantotas salīdzināšanai un kā tiks novērtēta cenu stabilitātes ilgtspēja.

 Cenu stabilitāte ir svarīga neatkarīgi no tā, vai Latvija izpilda vai neizpilda Māstrihtas kritērijus. Pārāk strauja inflācija mazina iedzīvotāju pirktspēju un valsts konkurētspēju. Līdz ar to ir nepieciešams pastāvīgi sekot cenu izmaiņām un to veicinošiem faktoriem. Ir nepieciešami tādi pasākumi, kas uzlabo ekonomikas struktūru, veicinot efektivitāti un konkurenci, kā arī mazinot jūtību pret ārējiem cenu satricinājumiem, un tādējādi mazina inflācijas riskus ne tikai šodien un rīt, bet arī pēc vairākiem gadiem.

Patēriņa cenu indekss un cenu pārmaiņas 2011.gadā pa mēnešiem bija šādas

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ekspertu komentāri 2012.gada janvārī (fragmenti)

Latvijas Banka – Inflācijas tālāks samazinājums Latvijā gaidāms arī 2012. gadā – gan patīkamu, gan nepatīkamu ekonomikas notikumu ietekmē.

Parādu krīze Eiro zonas valstīs būtiski ietekmē ne vien Eiropas, bet arī citu valstu un reģionu izaugsmes izredzes un reizē ar to arī pieprasījuma ietekmi uz cenu pārmaiņām. Latvijas inflācijas dinamikā šī ietekme izpaudīsies divējādi. No vienas puses, lēnāka izaugsme Eiropā diemžēl nozīmēs arī gausāku ekonomisko aktivitāti Latvijā, kas savukārt atspoguļosies arī zemākā iekšzemes pieprasījumā – cilvēki mazāk pirks. Tādējādi zemāku inflāciju 2012. gadā noteiks t.s. pamatinflācijas komponente jeb to preču un pakalpojumu cenas, kuras nav tiešā veidā atkarīgas no piedāvājuma faktoriem – ārējām ekonomiskajām norisēm vai laikapstākļiem u.c., bet ir vairāk pakļautas iekšzemes ekonomiskajam ciklam. No otras puses, vājāka Eiropas ekonomika nozīmēs arī zemāku inflāciju šajā reģionā, kas ir Latvijai svarīgs ārējās tirdzniecības partneris, kā arī mazāku pieprasījumu energoresursu un izejvielu tirgos. Tas neļaus arī citviet cenām turpināt pērn piedzīvoto straujo izaugsmi. Tādēļ arī Latvijā cenu pieaugumu daudzām tirgojamajām precēm bremzēs t.s. importētā inflācija.

Nodokļu jomā valdība šogad nav veikusi paaugstinājumus, kas ietekmētu inflāciju. Tuvākajos mēnešos gada inflācijā vēl izpaudīsies iepriekšējā gadā paaugstināto nodokļu ietekme, jo nodokļi tika paaugstināti gada vidū. Taču gada otrajā pusē to ietekme uz inflāciju izzudīs. Jāatzīmē, ka pērn tika veikta vesela virkne izmaiņu nodokļu jomā: gada laikā paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, kā arī degvielai, un dabasgāzei, ko izmanto siltumenerģijas ražošanā; atcelta samazinātā PVN likme dabasgāzes piegādēm (t.i., tā kļuva vienāda ar pamata likmi). Izslēdzot netiešo nodokļu pārmaiņu ietekmi gada vidējā inflācija, mērot ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu būtu aptuveni 2.7 % (nevis 4.4%).

Tātad redzams, ka to faktoru ietekme, kas inflāciju paaugstināja pērn, proti, energoresursu, pārtikas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu paaugstinājums pašmājās, mazināsies, turklāt arī iekšējā pieprasījuma pieaugumu aizkavēs globālās krīzes otrais vilnis. Līdz ar to šogad vērosim inflācijas kritumu, kas uz citu ekonomikas nedienu fona būs laba ziņa.

Runājot par globālo resursu cenu pārmaiņām, pārtikas cenu kritums pasaulē pēc īslaicīgas bremzēšanās decembrī atjaunojās, bet naftas tirgū otrādi – pēc īslaicīga samazinājuma jau decembra otrajā pusē bija vērojams kāpums. Lai arī naftas nākotnes darījumu cenas kopš decembra ir paaugstinājušās, tās iezīmē samazinājuma tendenci. Pasaules ekonomikā kopumā 2012. gadā gaidāma, lai arī būtiski lēnāka, tomēr izaugsme, atsevišķiem reģioniem (galvenokārt Āzijas valstīm, izņemot Japānu, mazākā mērā – arī Latīņamerikai) turpinot attīstīties samērā strauji. Tas neļaus būtiski noslīdēt pieprasījumam pēc izejvielām un energoresursiem un līdz ar to arī nav sagaidāma strauja cenu lejupslīde – tomēr arī straujš cenu pieaugums, kāds bija vērojams iepriekš, nav sagaidāms. Ja nenotiks lieli satricinājumi piedāvājuma pusē – tādi kā zemas pārtikas ražas sliktu laika apstākļu dēļ, par ko pašlaik izskan spekulācijas dienvidu puslodes lielākajos lauksaimniecības reģionos, – pasaules resursu tirgos cenu attīstība varētu norisināties diapazonā no mērena samazinājuma līdz mērenam pieaugumam, atkarībā no konkrētas preču grupas.

Zināmu inerci cenu tendencēs ieviesīs t.s. regulējamo un uzraugāmo cenu grupa, kur no 2012. gada 1. janvāra esošā tarifu plāna ietvaros atbilstoši pasaules cenu pārmaiņām pieauguši dabasgāzes tarifi visiem patērētājiem. Dabasgāzes tarifi Latvijā ir saistīti ar matemātiku jeb iepriekšējo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu. Tas nozīmē, ka laikā, kad energoresursu cenas pasaulē strauji pieauga, gāzes patērētāji Latvijā šo sadārdzinājumu neizjuta tik krasi. Toties arī tagad, kad cenu pieaugums pasaulē pierimis, pozitīvu ietekmi uz inflāciju Latvijā tas radīs tikai pēc zināma laika, jo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu vēl kādu laiku turpinās ietekmēt iepriekšējo periodu straujais cenu kāpums. Minētā pieauguma tiešā ietekme, summējot mājsaimniecību patērētās dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu pieauguma devumu, var sasniegt aptuveni 0.6 procentu punktus no šā gada kopējās inflācijas. Tādējādi gada inflācija 2012. gadā varētu nokristies līdz 2.4% līmenim, bet, nepieaugot gāzes tarifiem, inflācija šogad jau noslīdētu zem 2%.

SEB banka – Izņemot janvāri, visus pārējos 2011.gada mēnešus inflācijas rādītājs konstanti atradās virs 4% līmeņa, augstāko rādītāju – 5% – sasniedzot maijā. Līdz ar to gada vidējā inflācija (12 mēnešu vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu cenu līmeni) 2011.gadā bijusi 4.4%.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāju izdevumi pērn vidēji palielinājušies par 4.4%. Turklāt lielākais cenu kāpums bijis pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Izdevumi par pārtiku vidēji pieauguši par 7.9%, turklāt  atsevišķās preču grupās kāpums pārsniedzis divciparu skaitli (piemēram, piena produkti sadārdzinājušies vidēji par 17%, siers – 19%). Būtisks cenu kāpums bijis arī ar mājokli saistīto izdevumu grupā – vidēji par 7.6%. Tādējādi iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem pērn visvairāk izjutuši cenu kāpumu, jo viņu izdevumu struktūrā pārtikas un mājokļa izdevumiem ir lielāks īpatsvars.

Gada inflācijas rādītājs turpinās pakāpeniski mazināties. Gada sākumā inflāciju pietiekami augstā līmenī noturēs dabasgāzes un siltumenerģijas sadārdzināšanās, un ar katru mēnesi inflācijas temps mazināsies. Gada otrajā pusē patēriņa cenu izmaiņas būs atkarīgas no pārtikas, energoresursu un izejvielu cenu dinamikas pasaules tirgos, un inflācija varētu būt zem 2% atzīmes. Patēriņa cenu kāpums šogad būs mazāks nekā 2011.gadā – gada vidējā inflācija varētu būt ap 2,5%, ja pasaules izejvielu tirgos nebūs būtisku svārstību.

Swedbank – Swedbank prognoze 2012.gadam pagaidām nemainās – sagaidām aptuveni 2.4% vidējo inflāciju.

2012.gada sākumā gaidāms gāzes un siltuma tarifu kāpums, tomēr pēc tam tie varētu saglābāties puslīdz stabili (ja vien nepiedzīvosim strauju pasaules naftas cenas pieaugumu, piem., kārtējā ģeopolitiskā konflikta dēļ). Pašlaik sagaidāms, ka naftas cenas 2012.gadā saglabāsies tuvu līdzšinējam līmenim, tātad arī degvielas cenām Latvijā nevajadzētu strauji kāpt (vienīgi eiro/dolāra kursa iespējamās pavājināšanās dēļ). Prognozējams, ka 2012.gadā cenas, kas saistītas ar mājokļu pakalpojumiem, tomēr pieaugs ievērojami lēnāk nekā 2011.gadā. Ja vien nebūs dabas kataklizmu un/vai sliktas ražas, arī pārtikas cenas kāps daudz gausāk nekā pagājušajā gadā.

Nordea – Visticamāk, 2012. gadā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem Latvijā neuzrādīs ne būtisku pieaugumu, ne kritumu, un tādējādi tā ietekme uz cenu attīstību būs minimāla. Tāpat inflāciju daudz mazāk nekā pagājušajā gadā, kad gada sākumā tika paaugstināti nodokļi, ietekmēs valdības lēmumi. Daudz būtiskākas būs cenu attīstības pasaules tirgos, kuras savukārt var ietekmēt gan ģeopolitiski faktori, gan dabas untumi. Janvāra sākumā jau pieredzējām būtisku naftas un arī degvielas cenu kāpumu saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos, kuru rezultātā acīmredzot mēneša griezumā atkal būs vērojams arī vidējā cenu līmeņa pieaugums. Tas gan nebūs tik straujš kā pagājušā gada janvārī, kad mēneša laikā cenu līmenis pieauga par 1,3%, tāpēc gada griezumā inflācijai jau šomēnes vajadzētu samazināties līdz līmenim, kas tikai nedaudz pārsniedz 3%.

Arī attiecībā uz 2012. gadu kopumā, šobrīd nav iemeslu mainīt mūsu prognozi, ka gada vidējā inflācija šogad varētu būt 2-2,5% robežās un tādējādi pat divreiz zemāka nekā pagājušajā gadā. Taču šī prognoze pamatojas uz pieprasījuma un piedāvājuma attīstības prognozēm un iespējamajiem valdības sektora lēmumiem. Būtiski ģeopolitiski satricinājumi, piemēram, militārs konflikts ar Irānas iesaisti vai dabas katastrofas, kas būtiski ietekmē pārtikas ražu, var nozīmēt daudz straujāku cenu pieaugumu nekā šobrīd prognozēts.

Finanšu ministrija – 2011. gada otrajā pusē inflācija pakāpeniski samazinājās, un šāda tendence ir gaidāma arī turpmākajos 2012. gada mēnešos. Lielāko ietekmi uz patēriņa cenām 2011. gadā radīja pārtikas cenu un degvielas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu likmju izmaiņas.

Pārtikas cenas Latvijā 2011. gada laikā pieauga vidēji par 4,7%. Tā kā pārtikas cenu straujais pieaugums sākās 2010. gada 3. ceturksnī, šīs patēriņa grupas ietekme uz gada inflāciju mazinās. Ņemot vērā šobrīd vērojamās tendences pārtikas cenām pasaulē, līdzīgs pārtikas cenu lēciens ir maz ticams, cenas uz šo brīdi ir stabilizējušās. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija turpinās samazināties.

Naftas produktu cenas 2011. gadā ir bijušas ļoti svārstīgas. Virkne ģeopolitisku notikumu Ziemeļāfrikas reģionā, kur atrodas svarīgas naftas ieguves vietas, ir būtiski ietekmējušas naftas cenas pasaules biržās. Attiecīgi straujš cenu kāpums bija novērojams arī degvielas cenām Latvijā – degvielas cenas 2011. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,5%. Lai arī naftas cenas gada otrajā pusē ir stabilizējušās, pastāv virkne risku, kas jau atkal var ietekmēt naftas cenas pasaulē, kā piemēram, saspringtā politiskā situācija Tuvajos Austrumos. Ja šādi riski neīstenojas, tad zemās izaugsmes prognozes Eiropas Savienībā 2012. gadā, tieši pretēji, radīs samazinošu efektu uz naftas cenām.

Pēc FM aprēķiniem, apmēram 1,8 procentpunkti no patēriņa cenu kāpuma 2011. gadā ir saistīti  ar PVN un akcīzes nodokļu izmaiņām. Tā kā 2012. gadā nav paredzēts ieviest izmaiņas netiešajos nodokļos, sākot jau ar 2012. gada janvāri šis nodokļu izmaiņu radītais pieaugums pakāpeniski samazināsies.

FM prognozē, ka  2012. gada vidējā inflācija būs 2,4 procentu līmenī.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Svarīgākās preces Latvijas ārējā tirdzniecībā 2012.g. februārī, faktiskajās cenās

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Finanšu ministrija – Lai gan februāra ārējās tirdzniecības dati Latvijai joprojām ir visai pozitīvi un arī kaimiņvalstu eksporta apjomos eirozonas krīzes ietekme vēl nav saskatāma, nākamajos mēnešos ir pamats sagaidīt daudz lēnākus eksporta pieauguma tempus. To noteiks gan pagājušā gada augstā bāze, gan ekonomikas stagnācija lielā daļā Eiropas valstu.

Vēl viens apstāklis, kas uz Latvijas eksporta tuvākajām perspektīvām liek skatīties ar zināmu piesardzību, ir Lietuvas statistikas dati, kas gada pirmajos divos mēnešos kopā uzrāda importa samazināšanos no Latvijas par 3,9%.

Tikmēr otrā lielākajā Latvijas eksporta tirgū Igaunijā šādas problēmas nav vērojamas un imports no Latvijas februārī ir pieaudzis par 35%. Šādi kaimiņvalstu importa dati sasaucas ar Eiropas sentimenta indeksu (ESI) rādītājiem, kas Igaunijai pēdējos mēnešos ir uzrādījuši kāpumu, kamēr Lietuvā fiksēta lejupslīde.

SWEDBANK – Kopumā preču tirdzniecības bilance februārī daudz nepasliktinājās salīdzinājumā ar janvāri. Tomēr, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei un investīcijām, var sagaidīt, ka preču negatīvā bilance šogad palielināsies. Tomēr tā vēl arvien ir sagaidāma sapratīgās robežās, neapdraudot tekošā konta finansēšanas ilgtspēju.

 Sagaidāms, ka šogad Latvijas eksportētāju izaugsmes tempi mazināsies, – ne tikai tāpēc, ka vājināsies ārējais pieprasījums, bet arī tāpēc, ka jau šobrīd eksportējošās nozares saskaras ar zināmiem jaudu ierobežojumiem. Arī importa izaugsme turpinās palēnināties, tomēr kā būtisks risks saglabājas naftas cenu kāpums, kas sadārdzinātu Latvijas importu un palielinātu eksportētāju ražošanas izmaksas.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Lielākais samazinājums bija metālu ražošanā – par 37.3% (samazinājums gan vietējā tirgū, gan eksportā), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15.8% (samazinājums eksportā – par 17.3%, bet vietēja tirgū pieaugums par 2.5%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 10.5% (samazinājums vietējā tirgū – par 8.1%, eksportā – par 12.5%). Savukārt, lielākais pieaugums bija citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 36.3% (pieaugums bija eksportā, bet vietējā tirgū bija samazinājums), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 28.6% (vietējā tirgū – pieaugums 2.2 reizes, bet eksportā – samazinājums par 6.8%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 22.7% (vietējā tirgū pieaugums – par 4.9%, eksportā – par 27.7%).
2012.gada februārī, salīdzinot ar 2011.gada februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 8.9%, tai skaitā vietējā tirgū – par 10% un eksportā – par 8%. Apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu galvenokārt ietekmēja kokapstrādes, nemetālisko minerālu izstrādājumu, gatavo metālizstrādājumu un iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozares.
Ievērojams apgrozījuma pieaugums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – 2.1 reizes (vietējā tirgū – par 11.8%, eksportā – 2.5 reizes), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 93.7% (vietējā tirgū – par 93.7%, eksportā – 93.7%).

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB – Pēc pērnā gada panākumiem, situācija rūpniecībā kļūst arvien nevienlīdzīgāka. Pērn labvēlīgie apstākļi ļāva strauji kāpināt apgrozījumu – pateicoties pieaugošajiem apjomiem, gan globālajām cenu tendencēm. Tomēr augstās cenas pamazām ierobežo pieprasījumu, kā arī tuvākā nākotnē produkcijas cenās sāks atspoguļoties izaugsmes palēnināšanās Āzijā, īpaši Ķīnā. Tā kā patlaban neuzrādās tirgi, kas spētu pilnībā kompensēt sarūkošo pieprasījuma augšupeju Ķīnā, cenu kāpums palēnināsies, vai atsevišķās apakšnozarēs pat mazināsies. Vistiešāk tas varētu atspoguļoties ar metālapstrādi saistīto uzņēmumu rādītājos. Tādēļ neskatoties uz prognozējamo aktivitātes pieauguma saglabāšanos apstrādes rūpniecībā, apgrozījuma pieaugums, cenu korekciju ietekmē, pa nozarēm kļūs arvien nevienlīdzīgāks un svārstīgāks. Tas nozīmē, ka, lai audzētu apgrozījumu, produkcijas potenciālās cenu izmaiņas nāksies kompensēt ar tālāku noieta apjomu palielināšanu.

APRĪLIS / 2012 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012.gada februārī rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 419.9 milj. latu.

2012.gada februārī, salīdzinot ar 2012.gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0.1%, tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5.7%, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā par 2.4% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10.5%.

2012.gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 7.3%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7.8%, apstrādes rūpniecībā – par 10.6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2.2%.

Lielākais produkcijas pieaugums starp apstrādes rūpniecības nozarēm bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – 2.3 reizes, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 69.9%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 43.3%. Savukārt, samazinājums bija apģērbu ražošanā – par 10.3%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 6.4%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 4.7%, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 1.5%.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB – Neskatoties uz eiro zonā valdošo tendenču negatīvo ietekmi uz visu Austrumeiropas reģionu, Latvijas apstrādes rūpniecības perspektīvas ir vērtējamas pozitīvi, kaut arī izaugsmes temps gada laikā kļūs mērenāks. Nozares galvenā panākumu atslēga joprojām būs meklējama eksporta tirgos. Jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem paver izmaksu kāpums Rietumos un vēlme tos optimizēt, kas ļaus atsevišķām nozarēm turpināt sparīgi augt. Lai arī iekšējais patēriņš atdzīvojas, tā potenciāls tomēr ir krietni vien ierobežots. Sarežģījumi eiro zonā ir izaugsmi ierobežojošs apstāklis, kas, ņemot vērā problēmu dziļumu, tik drīz neizzudīs. Tādēļ skatoties ilgtermiņā ir vērts piedomāt pie alternatīvām. To ignorance var novest pie izaugsmes iespēju izsmelšanas. Nozares izredzes attiecīgi ļauj novērtēt arī potenciālās izmaiņas darba tirgū, kas saglabās pozitīvu virzību, bet ne tuvu tik strauji kā pērn.

Swedbank – Ražotāju optimisms joprojām turas diezgan stabils, turklāt ražošanas izlaides gaidas pat nedaudz uzlabojās šī gada sākumā. Ņemot vērā akumulētās finanšu rezerves (piem., kredītsaistības ir dzēstas vai samazinātas, uzņēmumu depozīti turpina augt), ražotāji jūtas diezgan droši pat šī brīža svārstīgajā un neskaidrajā ārējā vidē. Viņi turpina investēt ražotņu modernizācijā un produktu attīstīšanā, un optimizēt savas izmaksas, lai varētu palielināt jaudas un atrast jaunus pircējus.

Joprojām sagaidāms, ka Latvijas ražotāji turpinās palielināt savus apjomus, tomēr izaugsme būs lēnāka nekā pērn. Šī gada pirmajos mēnešos optimisms un riska apetīte eiro zonā ir uzlabojusies, lielā mērā pateicoties Eiropas centrālās bankas aktivitātēm. Tomēr “pacients” vēl nav vesels (proti, monetāras savienības uzbūves problēmas paliek), un “recidīvs” vēl ir iespējams. Līdz ar to ārējā pieprasījuma izaugsmes perspektīvas šogad tik un tā ir vājākas nekā pērn.

DNB – Martā apstrādes rūpniecībā visdrīzāk ir bijis neliels pieaugums, galvenokārt tāpēc, ka februāra apjomu korekcija kokapstrādē šķiet drusku pārmērīga, bet pārtikas ražošanā un vieglajā rūpniecībā izlaides jau vairākus mēnešus ir bijis neatbilstoši zemā līmenī. Apstrādes rūpniecības pieaugums 1.ceturksnī kopumā pārsniegs 10% (atcerēsimies, ka janvārī tas bija gandrīz 17%), bet gadā kopumā būs virs 5%, kas jau ir labāk nekā gaidījām gada sākumā. Ja situācijai pasaulē saglabāsies daudzmaz stabila, šī prognoze vēl uzlabosies. Par to liecina joprojām ļoti augstais jauno pasūtījumu indekss, kas janvārī gada griezumā bija kāpis par 11.3%. Par labu apstrādes rūpniecības izaugsmes perspektīvām liecina rekordlielie apjomi iekārtu un ierīču uzstādīšanas un remonta apakšnozarē (gada pieaugums februārī: 132.8%), kā arī Latvijas līderība ES valstu vidū pēc IKP īpatsvara, kas tiek novirzīts investīcijām iekārtās un mašīnās.

 Lietuvā februārī apstrādes rūpniecības izlaide gada griezumā pieauga par 4.1%, bet Igaunijā: par 2%. Ievērojot to, ka Latvijā visstraujāk aug arī tranzīts, šobrīd kopējais mūsu eksporta pieaugums acīmredzot ir straujākais Baltijas valstu starpā. Tā kā arī patēriņa tendence Latvijā ir izteikti augšupejoša, arvien pārliecinošāk izskatās, ka šogad būsim straujāk augošā Baltijas ekonomika, kam pūrā līdzi nāktu arī līdera gods Eiropas mērogā.

Ekonomikas ministrija – Arī šogad lielākais ieguldījums apstrādes rūpniecības nozares izaugsmē ir kokapstrādei un metālapstādei. Kokapstrādes nozarē, kas veido vairāk nekā 1/5 daļu no visas apstrādes rūpniecības, šī gada janvārī – februārī ražošanas apjomi par 14% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Šajā pašā laikā metālapstrādes nozarē ražošanas apjomi pieauga par 30%. Šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem ir optimistiskāks nākotnes redzējums. Par to liecina nozaru konfidences rādītāji un novērtējums par sagaidāmajām eksporta iespējām, kas kokapstrādē un metālapstrādē pārsniedz apstrādes rūpniecības vidējos rādītājus.

Šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada janvāri – februāri, ievērojami ražošanas apjomi ir palielinājušies arī tādās nozarēs kā ķīmiskā rūpniecība un farmācija, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, nemetālisko minerālu ražošana u.c. Tajā pašā laikā vājāks sniegums ir vērojams pārtikas rūpniecībā, tekstilizstrādājumu un apģērba ražošanā, kā arī papīra ražošanas un poligrāfijas nozarēs.

Tā kā eksportam ir liela loma apstrādes rūpniecības nozares izaugsmē, galvenais risks ir attīstības tendences mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, Jāņem vērā, ka Eirozonā joprojām saglabājas spriedze finanšu sektorā, kas savukārt ietekmē reālā sektora attīstību. Tajā pašā laikā pastāv ļoti liela nenoteiktība ar turpmākajām pasaules naftas cenas tendencēm, kas var atstāt būtisku ietekmi arī uz Latvijas ražotājiem.

Latvijas Banka – Eiropas Komisijas novērtētais rūpnieku noskaņojuma rādītājs Latvijā arī martā ir izrādījis apbrīnojamu stabilitāti (uzlabojums par 0.5 punktiem). Nav gan īsti skaidrs, uz kā rēķina tas notiek, jo kopējā noskaņojuma tendence joprojām ir negatīva – arī martā rūpnieku noskaņojums ES pasliktinājās par 1.8 punktiem, tai skaitā Lielbritānijā par 2.5, Vācijā par 2.4, Nīderlandē par 1.3, bet Spānijā par 1.1. Latvijas rūpnieku noskaņojums kopš gada sākuma ir uzlabojies par 3.1 punktiem, sasniedzot to līmeni, kurā tas atradās 2008. gada sākumā. To noteica gan rūpnieku nākotnes pasūtījumu apmēra novērtējuma, gan arī paredzamās izlaides novērtējuma uzlabojums. Tajā pašā laikā bažas raisa pakāpeniski pieaugošais krājumu novērtējums – arvien lielāks rūpnieku īpatsvars atzīst, ka krājumu apjoms ir pārāk liels. Taču, uz šo situāciju ir jāraugās kompleksi – lielākais noskaņojuma kritums Eiropas Savienības rūpnieku vidū tika novērots 2011. gada rudenī. Pat ja pieņem, ka Latviju dažāda veida ekonomiskie efekti sasniedz ar novēlošanos, tad neliels krājumu pieaugums būtu tikai loģisks. Taču, ja tā ir visa rudens un ziemas mēnešu Eiropas ekonomikas lejupslīdes efektu ietekme uz Latvijas apstrādes rūpniecību, tad varam teikt, ka vismaz pagaidām esam izbriduši no upes ar salīdzinoši sausām kājām…

Kopējās norises gan Eiropā, gan tepat Latvijā joprojām neļauj atmest domu par sagaidāmo Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides apjomu samazināšanos. Iepirkuma menedžeru indekss (PMI) lielākajā daļā Eiropas valstu jau atkal ir pasliktinājies, EK noskaņojuma rādītāji arī. Turklāt pēdējā laika reālās ekonomikas dati neliecina par Eiropas ekonomikas atkopšanos. Visticamāk, arī nākamajos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības dinamika būs svārstīga – īpaši to apakšnozaru, kuru darbība orientēta uz eksporta tirgiem. Mazliet mainās arī kopējā rūpniecisko preču tirgus konjunktūra –, stiprinoties privātajam patēriņam un atsākoties būvniecības aktivitātei, sāk atkopties uz iekšējo pieprasījumu vērstas nozares – pārtikas ražošana un nemetālisko minerālu (būvniecības produkcijas) ražošana. Tikmēr vairākās nozarēs (kokapstrāde, metāli un gatavie metālizstrādājumi) ražošanas jaudu noslodze ir tuvu to vēsturiskajiem maksimumiem. Atsevišķas nozares, kurām agrāk ir bijusi mazāka loma Latvijas apstrādes rūpniecībā, turpina izplesties (transportlīdzekļu ražošana, elektroiekārtu ražošana u.c.).

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

MARTS  /2012 - Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012.gada februārī salīdzinājumā ar janvāri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,3%. Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pārmaiņām metālu ražošanā (par 3,5%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,9%), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 2,5%), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanā (par 1,6%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija  koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,2%).

2012.gada februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri  kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 6,7%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 9,7%, bet eksportētajai – par 2,7%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 20,0%), pārtikas produktu ražošanā (par 3,8%) un metālu ražošanā (par 9,0%).

Ražotāju cenu pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi

Ražotāju cenu pārmaiņas 2012.gada februārī

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Ekonomikas ministrija – Būtiskākā ietekme uz apstrādes rūpniecības ražotāju cenu pārmaiņām 2012. gada februārī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, bija ķīmisko produktu ražošanai, metālu ražošanai un pārtikas produktu ražošanai. Vienā no svarīgākajām Latvijas eksporta nozarēm – kokapstrādē – ražotāju cenas 2012.gada februārī bija par 0,1% zemākas nekā iepriekšējā gada februārī, t.sk. eksportētās produkcijas cenas samazinājās par 0,7procentiem.

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas lielā mērā ietekmē procesi ārējā vidē. Kopš 2011.gada vidus ražotāju cenu straujais kāpums ir piebremzējies, ko nosaka kopējā pieprasījuma pavājināšanās Eiropas Savienības valstīs. Spiedienu uz ražotāju cenām rada augošās energoresursu cenas pasaulē. 2012.gada sākumā pasaulē atsāka pieaugt cenas pārtikai un metāliem, kas atspoguļojas arī šo nozaru ražotāju cenu palielinājumā Latvijā.

Latvijas Banka – Gada laikā straujākais ražotāju cenu pieaugums saglabājās enerģijas ražošanā, kas ir vairāk uz iekšzemes tirgu vērsta nozare, tādējādi iekšzemē un ārējā tirgū pārdotās produkcijas ražotāju cenu gada pieaugums joprojām atšķiras (attiecīgi 9.7% un 2.7%).

Lai gan naftas cenas februārī turpināja nelabvēlīgi ietekmēt politiskās nesaskaņas Tuvo austrumu valstīs, pašlaik Saūda Arābija un Lībija ir palielinājušas naftas piegādes, un tas tāpat kā iespējamā pieprasījuma vājināšanās Ķīnā veicina naftas cenu kritumu, kas vērojams jau tagad. Minēto valstu naftas piegādes palielināšanās un jau aprīlī gaidāmā Lībijas naftas eksporta atgriešanās virs pirmskara līmeņa liecina par naftas cenu riska mazināšanos, tomēr nenoteiktība, kas saistās ar naftas cenu dinamiku, ir augsta, jo reģiona politiskajiem konfliktiem pagaidām vēl trūkst ilgtermiņa risinājumu. Tādējādi būtisks ražotāju cenu kritums tuvākajos mēnešos nav gaidāms. Ja tomēr pasaules energoresursu cenu krituma gaidas īstenotos, tam var būt labvēlīga ietekme uz patēriņa cenām. Cenrāžus varētu nemainīt arī tie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuru izmaksu un gala patēriņa cenu samērs gada sākumā ir ļāvis neiekalkulēt janvāra un februāra energoresursu izmaksas.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti 2011.gadā liecina, ka ārvalstu ceļotāji 5538 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 10% vairāk nekā 2010.gadā. Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugumu Latvijā ietekmēja tūrisma jomas pārstāvju veiktās mārketinga aktivitātes.
Pēc Pasaules tūrisma organizācijas datiem līdzīga tendence bija arī Centrālajā un Austrumeiropā, ienākošā tūrisma vidējais pieaugums bija 8%.
Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 4.1 diennaktis.
No vairākdienu ceļotājiem, 72% apmetušies viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 28% pie radiem vai draugiem. No visiem vairākdienu ceļotājiem 35% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Vairākdienu ceļotāju struktūra sadalījumā pa valstīm 2011.gadā

Analizējot vairākdienu ceļotāju skaitu pieaugumu pa valstīm un salīdzinot to ar 2010.gadu, ir palielinājies tūristu skaits no Krievijas par 43%, Lielbritānijas par 27% un Norvēģijas par 19%. Ceļotāji no Krievijas labprāt izvēlējās atpūtu Latvijā ziemas brīvdienu laikā.
Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 36% vairākdienu ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 30% darījumu kārtošanu un 22% kā ceļojuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklējumu.
No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kas 2011.gadā šķērsoja Latvijas valsts robežu, 52% izmantoja gaisa transportu, 30% – autotransportu, 9% – dzelzceļa transportu un 9% – jūras transportu.
2011.gadā ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 379.5 milj. Ls, kas ir par 14% vairāk nekā 2010.gadā.

Vairākdienu ārvalstu ceļotāju izdevumu struktūra 2011.gadā (procentos)

Latvijas ceļotāji ārvalstīs

2011.gadā Latvijas iedzīvotāji 3257 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, tas ir par 5% vairāk nekā 2010.gadā. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 3.8 diennaktis.

Vairākdienu Latvijas ceļotāju struktūra sadalījumā pa valstīm 2011.gadā

Analizējot Latvijas vairākdienu ceļotāju izvēlētos gala mērķus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis to ceļotāju skaits, kuri devās uz Grieķiju par 89%, Spāniju par 73%, Franciju par 27% un Turciju par 18%.
No visiem vairākdienu Latvijas ceļotājiem, kas 2011.gadā šķērsoja valsts robežu, 33% bija devušies atpūtas braucienos, 30% apmeklējuši radiniekus un draugus, 21% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus.
Atgriežoties mājās, vairākdienu ceļotāji visvairāk izmantoja gaisa transportu (58%), autotransportu (29%), jūras transportu (9%) un dzelzceļa transportu (4%).
Pavisam 2011. gadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 402.6 milj. Ls, kas ir par 9% vairāk nekā 2010.gadā.

Vairākdienu Latvijas ceļotāju izdevumu struktūra 2011.gadā (procentos)

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Reitingi mēnešu griezumā (procenti)

2012.gads

2012.gada martā  viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 31 minūtes dienā,  februārī – 5 stundas un 50 minūtes dienā, janvārī  vidēji 5 stundas un 44 minūtes dienā

Skatītākās TV programma 2012. gada martā – Latvijas zelta talanti 2012 kanālā LNT, kuru vērojuši vidēji 14,2 % jeb 287,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā skatītāko TV programmu topā ierindojies seriāls UgunsGrēks 7 kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 11,5 % jeb 233,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt topa trešajā vietā – Zelta ķepa kanālā LNT, kuru vērojuši vidēji 11,1 % jeb 225,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

2012.gada februārī skatītākā programma bija 57. Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālās atlases superfināls kanālā LTV1 , kuru vērojuši vidēji 13,1 % jeb 265,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Programmu topa otrajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 7 kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 12,2 % jeb 247,4 tūkstoši skatītāju. Savukārt trešā skatītākā programma šī gada februārī bijusi Latvijas zelta talanti 2012 kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 12,1 % jeb 246,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

 2012. gada janvārī programmu topa pirmajā vietā ierindojies šovs Latvijas zelta talanti 2012 kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 12,7 % jeb 259,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrs skatītākais raidījums bijis Nekā personīga kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,8 % jeb 221,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt trešajā vietā Latvijas Valsts prezidenta A. Bērziņa uzruna Jaunajā gadā (atkārtojums) – 1.janvāra vakarā šīs uzrunas atkārtojumu vērojuši vidēji 10,3 % jeb 211,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

GOOGLE+ www.gplus.to/superRamil

Facebook  www.facebook.com/ramil.kadyrov

vKontakte www.vk.com/id116313413

Linked-IN www.linkedin.com/in/ramil

Šā gada februārī, salīdzinot ar 2011.gada februāri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 10%. Pārtikas preču grupā pieaugums bijis par 4.6%. Nepārtikas preču tirdzniecībā pārdošanas apjomi palielinājušies par 12.7%, neieskaitot auto degvielas mazumtirdzniecību, apjoma pieaugums šajā preču grupā bijis par 16.6%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi palielinājies par 12.7%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 3.8%.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ekspertu komentāru fragmenti

Latvijas Banka-  Pirms mēneša publicētais mazumtirdzniecības apgrozījuma prāvais kāpums sagādāja patīkamu pārsteigumu – gandrīz 6% pieaugumu. Tomēr izaugsme janvārī galvenokārt balstījās uz īstermiņa faktoriem (piemēram, zemākiem iepriekšējo mēnešu apkures rēķiniem siltāku laika apstākļu dēļ). Tas mudināja domāt, ka februārī sekos pārdošanas apjomu kritums. Tā teikt: “Kas augstu kāpj, tas zemu krīt!” Tieši tā tas arī noticis. Mazumtirdzniecības apgrozījums februārī (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 2.2%. Pozitīvi, ka kritums ir bijis nepārtikas preču segmentā, bet pārtikas preču pārdošana pat par 0.8% palielinājusies. Ir arī otra labā ziņa – kritums februārī nav “apēdis” visu janvāra izaugsmi. Ja salīdzinām pārdošanas apjomu līmeni februārī ar pērnā gada decembri, joprojām varam runāt par vērā ņemamu pieaugumu (+3.3%).

SEB banka – Būtiski pieaugusi tirdzniecība pa pastu un interneta veikalos (gada laikā pieaugums par 56%), kas lielā mērā saistīts ar zemāko cenu un izdevīgāko piedāvājumu meklēšanu. Iedzīvotāji cenšas rast iespējas iegādāties preces lētāk, un to apliecina arī statistika par maksājumu karšu izmantošanu ārvalstu veikalos (tajā skaitā, interneta veikalos) – pērn transakciju apjoms ārvalstīs ar Latvijā izdotajām kartēm pieaudzis par 23%.

Nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā gada pieauguma temps mazināsies, savukārt gada otrajā pusē situācija mazumtirdzniecībā lielā mērā būs atkarīga no ārējiem faktoriem un iespējama arī stagnācija.

Finanšu ministrija – Februārī iedzīvotāji saņēma pirmos lielos ziemas apkures rēķinus, kas mazinājusi citiem tēriņiem atvēlēto algas daļu un neapšaubāmi bija viens no faktoriem mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumā februārī. Ņemot vērā diezgan zemo uzkrājumu līmeni ekonomikā, iedzīvotāju patēriņš ir jūtīgs pret papildu izdevumiem, un turpmākajos mēnešos ir gaidāma arī pieaugošo degvielas cenu ietekme uz mazumtirdzniecību .

———————–

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

—————–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

Avots: Latvijas Reklāmas asociācija

*Iekļauti ārpus Latvijas interneta resursu reklāmas dati

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Baltijas mediju reklāmas tirgus 2011. gadā pieaudzis par 6 %

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia, sadarbībā ar LRA un TNS uzņēmumiem Igaunijā – TNS Emor, un Lietuvā – TNS LT, ir apkopojusi informāciju par reklāmas tirgus izaugsmi Baltijā 2011. gadā. Pētījums liecina, ka Baltijas reklāmas tirgus , salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaudzis par 6 procentiem.

Līdz ar to kopējais Baltijas 2011. gada mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedz 239,8 miljonus eiro . Attiecīgi pa valstīm – Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2011. gadā bija 72,2 miljoni eiro, savukārt Lietuvā – 98,7 miljoni eiro (340,7 milj. LTL). Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 68,9 miljonus eiro (48,4 milj. LVL). Straujākais reklāmas tirgus pieaugums bija novērojams Igaunijā, jo salīdzinot ar 2010. gadu mediju reklāmas tirgus ir pieaudzis par 9 %. Lietuvā un Latvijā pieaugums bijis par 5 %.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu , redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, 2011. gadā bija Igaunija ar 0,45 %. Attiecīgi Latvijā šis rādītājs bija 0,34 %, bet Lietuvā – 0,32 %. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir kritusies, salīdzinot ar 2010. gadu.

Aplūkojot Baltijas reklāmas tirgus izaugsmi pēc reklāmas investīcijām uz vienu iedzīvotāju arī 2011. gadā Latvija ar 33,3 eiro un Lietuva ar 30,4 eiro uz vienu iedzīvotāju ir zem Baltijas vidējā līmeņa. Igaunijā šis rādītājs ir augstākais starp Baltijas valstīm, 2011. gadā sasniedzot 53,9 eiro. Šie rādītāji visās Baltijas valstīs ir augstākie kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoma izmaiņas

Salīdzinot 2011. un 2010. gadu, Baltijā kopumā visos medijos, izņemot kino, ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums. Interneta reklāma piedzīvojusi straujāko kāpumu, sasniedzot 29,1 miljonu eiro, kas ir par 15 % vairāk nekā 2010. gadā. TV reklāmas pieaugums ir 7 %, sasniedzot 100,8 miljonus eiro. Avīžu tirgus, salīdzinot 2011. un 2010. gada datus, pieaudzis par 2 % un ir 44,4 miljoni eiro. Radio reklāmas apjoms 2011. gadā bijis 22,3 miljoni eiro, kas ir par 3 % vairāk nekā 2010. gadā. Žurnālu reklāmas tirgus pieaudzis par 8 % un ir bijis 21,4 miljoni eiro. Vides reklāmas kopējais apjoms Baltijā 2011. gadā bija par 7 % lielāks nekā 2010. gadā, sasniedzot 21,1 miljonu eiro. Par 14 % krities kino reklāmas apjoms, 2011. gadā sasniedzot 0,6 miljonus eiro.

Reklāmas apjomu sadalījums mediju grupās

2011. gadā Baltijā no kopējā mediju reklāmas apjoma vislielāko daļu joprojām sastāda TV reklāma, saglabājot savu tirgus daļu 42 % apjomā. Otrs lielākais reklāmas apjoms ir avīzēs, kuru tirgus daļa gan kritusies par 1 procentpunktu, salīdzinot ar 2010. gadu, un sastāda 19 % no kopējā apjoma. Internets saglabājis savu pozīciju kā 3. lielākais medijs, tuvojoties avīzēm un palielinot reklāmas tirgus daļu uz 12 %. Radio aizņem 9 % mediju reklāmas tirgus Baltijā, tāpat kā pagājušajā gadā. Arī žurnālu reklāmas tirgus daļa palikusi 2010. gada līmenī un bija 9 %. Vides reklāma 2011. gadā arī saglabājusi nemainīgu 9 % mediju reklāmas tirgus daļu Baltijā. Kino reklāma aizņem 0,3 % tirgus daļu.

Lielākie reklāmdevēji un reklamētākās nozares

2011. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, lielākie reklāmdevēji Baltijas valstīs bija mobilie operatori – Tele2 Lietuvā un Latvijā un Elisa Eesti Igaunijā. Baltijā nozīmīgu vietu ieņem arī tādi reklāmdevēji, kas atrodas visu trīs valstu TOP10 – Procter & Gamble, Omnitel/LMT/EMT.

Vērtējot reklamētākās nozares Baltijas reklāmas tirgū, redzams, ka mobilie sakari un mazumtirdzniecība visās valstīs dala 1. un 2. pozīciju. Lietuvā un Latvijā aktīvāk reklamējušies zāļu, saldumu un konditorejas, kā arī mājsaimniecības higiēnas nozaru pārstāvji. Igaunijā, savukārt, TOP augstākās pozīcijās atrodas automašīnu un celtniecības materiālu nozares.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, būvniecības izmaksu kopējais līmenis pieauga par 4,7%. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājās par 16,6%, strādnieku darba samaksa pieauga par 3,2%, būvmateriālu cenas– par 0,2%.

Gada laikā būvniecības izmaksu kopējo līmeni visvairāk ietekmēja izmaksu kāpums pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas resursu pamatgrupās, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, %

Būvniecības izmaksu pārmaiņas objektu grupās, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, %

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

FEBRUĀRIS / 2012 -  Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gadā būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 868.7 milj. latu, tai skaitā 4.ceturksnī – 300.6 miljoni latu.

Būvniecības produkcijas apjoma indekss (2005 = 100)

2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājies par 12.3%,  tai skaitā ēku būvniecības apjoms – par 14.7%, inženierbūvju būvniecības – par 10.6%.

2011.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada 3.ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4.0%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms – par 2.6%, inženierbūvju – par 4.6%.

2011.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 25.9%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms – par 28.0%, inženierbūvju būvniecības- par 24.4%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija ielu un ceļu, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – attiecīgi par 72.7% un 66.2%. Savukārt būvniecības apjomi sarukuši maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā – attiecīgi par 37.3% un 22.2%.

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņas

2011.gadā izsniegtas 1849 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 423.8 tūkst.m² (2010.gadā – attiecīgi 1731 un 379.8 tūkst.m²). Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 439 būvatļaujas par kopējo platību 834.8 tūkst.m² (2010.gadā – attiecīgi 296 un 536.8 tūkst.m²).

2011.gada 4.ceturksnī izsniegtas 396 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecībai par kopējo platību 84.9 tūkst.m² (2010.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 332 un 77.2 tūkst.m²). Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 132 būvatļaujas par kopējo platību 199.5 tūkst.m² (2010.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 106 būvatļaujas un 153.4 tūkst.m²).

Jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai 2011.gadā izsniegtas 1155 būvatļaujas par kopējo platību 258.0 tūkst.m² (2011.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 262 un 58.9 tūkst.m²) un 262 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai par kopējo platību 537.0 tūkst.m² (2011.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 87 un 147.4 tūkst.m²).

Ekspertu komentārs (fragments)

Swedbank – Ražotāji šogad plāno veikt lielas investīcijas-

Siltā ziema veicināja būvniecības nozares izaugsmi pērnā gada 4.ceturksnī. Būvniecības apjomi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (izslēdzot sezonālo ietekmi). Salīdzinot ar pēdējo ceturksni 2010.gadā, būvniecības apjomi bija par 26% lielāki. Būvniecības izaugsmi pamatā veidoja nedzīvojamie objekti kā, piemēram, ražošanas ēkas, autoceļi, kuri lielā mērā tiek finansēti no ES fondiem.

Arī izsniegto būvatļauju pieaugums (18.6% salīdzinājumā ar 4. ceturksni 2010.gadā) liecina, ka uzņēmēji saglabā optimismu un šogad plāno turpināt investēt. Par 24% ir pieaugusi ar eksporta nozarēm saistīto būvatļauju izsniegšana. Tās ir rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas. Tādējādi būvatļauju pieaugums dod cerību, ka arī šogad investīciju pieaugums būs liels, jo īpaši tāpēc, ka tās ir saistītas ar ES fondu apguvi.

Tomēr joprojām ir diezgan liela varbūtība, ka Eiropas ekonomiskas sabremzēšanās varētu būt straujāka, nekā gaidīts. Tādēļ būvatļauju pieaugums var arī nematerializēties būvniecībā, jo švakākas naudas plūsmas dēļ mūsu uzņēmēji varētu nebūt spējīgi pilnībā apgūt iecerēto ES naudu.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Varat zvanīt man 26705808, ja Jums ir nepieciešami kvalitatīvi celtniecības un remontu darbu veicēji, pazīstu daudzus.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Tāpat varat zvanīt man, ja Jums ir nepieciešami kvalitatīvi celtniecības un remontu darbu veicēji, pazīstu daudzus.

Mājsaimniecību ekonomiskās situācijas izmaiņas pēc mājsaimniecību pašvērtējuma (procentos no mājsaimniecību skaita)

Lai gan tikai 5% mājsaimniecību atzina, ka to materiālā situācija ir uzlabojusies, taču būtiski ir samazinājies mājsaimniecību skaits, kas ir veikušas taupības pasākumus. Savukārt 14% mājsaimniecību, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.

Tomēr gandrīz 40% mājsaimniecību ir norādījušas, ka gada laikā to materiālā situācija ir pasliktinājusies. Kā galvenie iemesli tiek minēti: darba samaksas samazināšanās; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos; darba zaudēšana.

Ja 2010.gada 1.ceturksnī galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, ko norāda 73% mājsaimniecību, tad 2011.gada 4.ceturksnī šo iemeslu min vairs tikai 12% respondentu. Sākot ar 2010.gada 3.ceturksni, vairāk nekā 80% mājsaimniecību pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos vērtēja kā galveno labklājības pasliktināšanās iemeslu.

2011.gada 4.ceturksnī 49% mājsaimniecību ekonomisku apsvērumu dēļ ierobežoja vai atlika apģērba iegādi, kas ir par 17% punktiem mazāk nekā 2010.gada 1.ceturksnī, savukārt vizīti pie ārsta atlika 17% mājsaimniecību, kas ir par 15% punktiem mazāk nekā aptaujas sākumā.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Mājsaimniecību, kuras veikušas taupības pasākumus, īpatsvari (%)

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2011.gada 4.ceturksnī tikai 14% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, pēdējo 3 mēnešu laikā kāds no viņiem to bija atradis.

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, ar kuriem mājsaimniecība varētu iztikt vismaz mēnesi, ja tai nebūtu citu iztikas avotu. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu uzkrājumu vispār nav, pie tam, kopš pētījuma uzsākšanas, šis rādītājs ir nedaudz palielinājies – no 79% 2010.gada 1.ceturksnī līdz 81% 2011.gada 4.ceturksnī.

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan valsts un pašvaldību, gan radu un draugu materiālo palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 12% mājsaimniecību (2010.gada 1.ceturksnī – 10%). Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja aptaujas sākumā 2010.gada 1.ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada 4.ceturksnī – 11%, savukārt 4% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.

Lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību, CSP šo aptauju veica divus gadus. Katru ceturksni CSP ieguva informāciju vidēji no 3.5 tūkstošiem mājsaimniecību, un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedza informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā.

Detalizētāka informācija tiks publicēta informatīvajā apskatā „Par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā 2010.-2011.gadā”, kas tiks sagatavots izmantojot divu gadu garumā veiktās aptaujas rezultātus. Aptauja tika sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptauja par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā 2012.gadā vairs netiks veikta.

Mājsaimniecībām trūkst naudas ikdienas izdevumiem

Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pētījums liecina, ka 2011.gadā 87% mājsaimniecību (2010.gadā – 85%) sagādāja grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus: 25% no visām mājsaimniecībām atbildēja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām (2010.gadā – 23%), 33% ar grūtībām (2010.gadā – 32%) un 30% ar nelielām grūtībām (tikpat arī 2010.gadā). 11% mājsaimniecību norādīja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz samērā viegli (2010.gadā – 13%) un tikai 2% mājsaimniecību varēja apgalvot, ka tos var segt viegli vai ļoti viegli (tikpat arī 2010.gadā).

Vissaspringtākā situācijā bija mājsaimniecībās, kurās ir pāris ar trīs un vairāk bērniem, kā arī mājsaimniecībās kurās ir viens pieaugušais ar bērniem¹.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu par grūtībām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus 2011.gadā (procentos)

Apsekojumā mājsaimniecības tika aicinātas nosaukt vismazāko neto ikmēneša ienākumu summu, kas viņuprāt būtu nepieciešama ikdienas izdevumu segšanai. Lai iegūtu salīdzināmus datus par dažāda tipa mājsaimniecībām, ienākumu summas tika pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju², ņemot vērā mājsaimniecības skaitlisko sastāvu un struktūru.

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma attiecība pret zemāko nepieciešamo neto ienākumu summu, lai segtu nepieciešamos ikdienas izdevumus, 2011.gadā (Ls uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī)

Vispieticīgākās summas, kas nepieciešamas, lai savilktu galus kopā, norādīja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā (Ls 282 mēnesī uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī), kā arī pāri ar trim un vairāk bērniem (Ls 360 uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī).

Lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību materiālo stāvokli CSP veica Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC) 2011.gada apsekojumu, aptaujājot 6,6 tūkstošus mājsaimniecību. Šāds apsekojums regulāri tiek veikts visās Eiropas Savienības valstīs.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Publicēju saites uz materiālu (materiāls ir publicēts krievu valodā). Pēc materiāla izlasīšanas atgriezieties www.emulators.lv lapā.

1) Biznesa uzdevuma apraksts http://www.kommersant.ru/doc/1858521

2) Žūrijas vērtējums  http://www.kommersant.ru/pda/sf.html?id=1881784

PRAKTIĶIS – Andrejs Golovins, СНП kompāniju grupas direktors:  “Augstu novērtējumu es sniedzu Marijas Pasinkovas, Ramila Kadirova, Mihaila Ivanova atbildēm, kas saturēja daudzas vērtīgas idejas.”

KONSULTANTS – Boriss Ribaks, konsultāciju uzņēmuma “Инфомост” direktors: ” ..visskurupozākajiem Банк Идей dalībniekiem, kuriem es sniedzu visaugstāko vērtējumu. Nikolajam Tanajevam, Pāvelam Bugajenko un Ramilam Kadirovam – astoņas balles ..”

3) Piedāvātie risinājumi atrodas šeit – http://www.kommersant.ru/doc/1858521

4) Mans piedāvātais risinājums http://www.kommersant.ru/doc/1888302 – Pilns risinājuma teksts 

Ramils Kadirovs

rk@emulators.lv 

Skype: versante

http://www.emulators.lv

+(371) 26705808,

Latvijas, Rīga 

(materiāls krievu valodā)

Конечно, я не знаю подробности уже проделанной работы и цифр (так как все должно быть разумным и финансово обоснованным). Поэтому мои советы, предложения и идеи могут быть не к месту. При прочтении исходной информации, у меня сразу же возникло большое количество вопросов, но думал и писал исходя из того, что было доступно.

—————————————-

P.S Uzlabojiet savu biznesu, sadarbojoties ar mani!  Esat laipni aicināts SAZINĀTIES!

Ramils Kadirovs

Tel.: +(371) 26705808

E-pasts: rk@emulators.lv

Skype: versante

http://www.emulators.lv

Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par vadlīnijām būvniecības izmaksu indeksācijai tika skatīts un atbalstīts Ministru kabineta sēdē.  Materiāls ir pieejams šeit.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.