EMULATORS.LV

JANVĀRIS/ 2012 -  Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gada vidējo līmeni būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 2,1%. Resursu pamatgrupās visvairāk pieauga izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 10,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa kritās par 1,0%, bet būvmateriālu cenas – par 0,3%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās vidēji par 2,3%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,4%, bet būvmateriālu cenas – par 1,2%. Strādnieku darba samaksas kāpums galvenokārt ir izskaidrojams ar prēmiju un piemaksu izmaksāšanu gada nogalē.

Lielākā ietekme uz būvniecības izmaksu kopējo līmeni bija izmaksu pieaugumam transporta objektu būvē.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, būvniecības izmaksu kopējais līmenis pieauga par 4,9%. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājās par 13,2%, strādnieku darba samaksa – par 10,5%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,8%.

Gada laikā būvniecības izmaksu kopējo līmeni visvairāk ietekmēja izmaksu kāpums pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē un transporta objektu būvē.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas resursu pamatgrupās, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi

Būvniecības izmaksu pārmaiņas sadalījumā pa objektu grupām, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, %

2011.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 4,3%. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai pieauga par 13,9%, bet strādnieku darba samaksa – par 5,9%. Būvmateriālu cenas samazinājās par 0,5%.

2011.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedza vairāk nekā 150 būvuzņēmumi un 30 tirdzniecības uzņēmumi. Būvuzņēmumi sniedza informāciju par visu resursu cenām, tai skaitā par būvniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksu, savukārt tirdzniecības uzņēmumi – tikai par būvmateriālu cenām. Izlasē bija iekļauti būvuzņēmumi, kam 2010.gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. Uzņēmumu īpatsvars ar darbu apjomu līdz 1 milj. latu bija 38%, bet 62% uzņēmumu pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. latu gadā.

Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Varat zvanīt man 26705808, ja Jums ir nepieciešami kvalitatīvi celtniecības un remontu darbu veicēji, pazīstu daudzus.

Par būvniecību un izsniegtajām būvatļaujām 2011.gada 3.ceturksnī

Aktīva Eiropas fondu līdzekļu apguve un produkcijas apjoma zemā “bāze” 2010.gadā sekmēja pozitīvus būvniecības rezultātus 2011.gada deviņos mēnešos – būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 568.1 milj. latu, tai skaitā 3.ceturksnī – 301.8 miljoni latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Būvniecības produkcijas apjoma indekss (2005 = 100)

2011.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2010.gada deviņiem mēnešiem, būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājies par 6.1%,  tai skaitā ēku būvniecības apjoms – par 8.9%, inženierbūvju būvniecības – par 4.0%.

2011.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada 2.ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 15.1%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms – par 13.4%, inženierbūvju – par 15.5%.

2011.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 19.6%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms – par 25.3%, inženierbūvju būvniecības- par 16.0%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija vietējo cauruļvadu un kabeļu un rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – attiecīgi par 144.3% un 106.9%. Savukārt būvniecības apjomi sarukuši tiltu un tuneļu būvniecībā – par 39.6%.

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņa

2011.gada 3.ceturksnī būvvaldes izsniegušas 627 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 155.9 tūkst.m² (2010.gada 3.ceturksnī – attiecīgi 548 un 113.4 tūkst.m²). Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 109 būvatļaujas ar kopējo platību 199.7 tūkst.m² (2010.gada 3.ceturksnī – attiecīgi 80 būvatļaujas un 156.3 tūkst.m²).

Jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai izsniegtas 383 būvatļaujas ar kopējo platību 83.1 tūkst.m² un 51 būvatļauja jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 94.7 tūkst.m².

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Tāpat varat zvanīt man, ja Jums ir nepieciešami kvalitatīvi celtniecības un remontu darbu veicēji, pazīstu daudzus.

JANVĀRIS / 2012 -  Uz  pusgadu līdz 2012. gada 1.jūlijam par BKC Prezidija priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valgums.

 Lai arī vēl tiks noteiktas galvenās prioritātes BKC darbam nākamajam pusgadam, jau tagad ir skaidrs, ka patlaban galvenās pūles jāvelta svarīgākajam – Būvniecības likumprojektam. BKC ir ieinteresēts, lai visi izstrādātie priekšlikumi, par kuriem darba grupās vienojās BKC biedri, tiktu iekļauti Būvniecības likumprojektā.

 BKC izveidoja 22 ar būvindustriju saistītas nevalstiskas profesionālas organizācijas, lai nozari ar vienotu viedokli varētu pārstāvēt valsts institūcijās un citur. Ikdienā BKC darbu vada Prezidijs. BKC biedri pārstāv inženierizpētes, ēku, ceļu, tiltu, hidrobūvju un meliorācijas sistēmu projektēšanas, būvniecības t. sk. energobūvniecības, būvniecības uzraudzības organizācijas un speciālistus, būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības organizācijas.

2011. gada 1.janvārī kopējais strādājošo skaits BKC biedru uzņēmumos bija 48 477. Līdz ar BKC izveidošanu valstī ir radīta iespēja saņemt profesionālu informāciju un korektu eksperta slēdzienu visās ar būvniecību saistītajās jomās.

BKC biedri:

Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvnieku asociācija, Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, Transportbūvju inženieru asociācija, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija, Latvijas Ceļinieku asociācija, biedrība “Latvijas ceļu būvētāji”, Latvijas Elektriķu brālība, Latvijas Inženierkonsultatu asociācija, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācija, Latvijas Ainavu arhitektu biedrība, Latvijas Betona savienība, Latvijas Ģeotehniķu savienība, Tehnisko ekspertu asociācija, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība, Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas Melioratoru biedrība.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar partneriem organizēja semināru par būvniecības nozares aktualitātēm un perspektīvēm Vācijā .

Minimālās vienas stundas likmes lielumi būvniecībā Vācijā 2010 – 2013 (papildu informācija: www.soka-bau.de)

• Prezentācija par Latvijas darbinieku priekšrocībām un iespējām būvniecības sektorā Vācijā un kā LIAA pārstāvniecība var palīdzēt uzņēmējiem Vācijā. Prezentācija ietver informāciju par būvniecības apjomiem Vācijā un tirgus raksturojumu, plānotajiem megaprojektiem, saites uz iepirkumu konkursiem, informāciju ar dažādām ļoti noderīgām adresēm, kontaktiem interneta mājas lapām un datu bāzēm -  Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Vācijā vadītāja Sarmīte Ozoliņa.

• Prezentācija par uzņēmējdarbības tiesiskajiem aspektiem Vācijā  – Vācijas juristu biroja (ZIRNGIBL LANGWIESER Rechtsanwälte Partnerschaft) juristi Dr. Hans-Joerg Kraemer un Dr. Richard Lehmann-Braun (abas prezentācija angļu valodā). Prezentācijas ieskicē aspektus par uzņēmējdarbības reģistrēšanas aspektiem Vācijā, galvenos akcentus Vācijas nodokļu likumdošanā, iezīmē strikto  būvniecības jomas tiesisko regulējamu Vācijā.

1. Prezentācija par uzņēmējdarnības un nodokļu regulējumu.
2. Prezentācija par būvniecības līgumu specifiku un tiesisko regulējumu.
3. Saites uz būvniecības līgumus regulējošo likumdošanu

- VOB/B -Vergabe- und Vertragsordnung für Bauleistungen Teil B (vāciski)

- informācija vikipēdijā (vāciski)

- informācija ar likumu tekstiem angliski (German construction contract procedures) .

• Prezentācija par  nodokļu piemērošanu Latvijas komersantiem sadarbībā ar Vācijas partneriem, balstosties uz Vācijas un Latvijas starpvalstu līgumiem un Latvijas nodokļu likumiem (latviski) – sertificēta nodokļu konsultante Jadviga Neilande no uzņēmuma „T&D Advance”.

• Prezentācija par arodu atzīšanu būvniecības nozarē, par ierobežojumiem, kas saglabāsies arī turpmāk ārpus Vācijas iegūtai izglītībai un kvalifikācijai (latviski, vāciski) – Ginta Petra, Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras Latvijā vadītāja

• Prezentācija par par darbinieku nosūtīšanas nosacījumiem un A1 sertifikāta iegūšanu, lai legāli strādātu būvniecības jomā (un ne tikai) Vācijā  (prezentācija latviski)- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Iveta Suraka.

• Prezentācija par praktisko pieredzi būvniecības sektorā (prezentācija angļu valodā) – būvniecības uzņēmuma Derichs u Konertz Gmbh u Co KG vadītājs Boris Kadinski.

—————–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Būvniecība”,  “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 -  Galīgajā lasījumā Saeima ir atbalstījusi grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju izsniegšanai ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus.

Arī turpmāk ārzemnieks Latvijā varēs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījis vismaz 25 tūkstošus latu. Taču no 10 tūkstošiem līdz 20 tūkstošiem latu palielināta summa, kuru saimnieciskā gada laikā šādam uzņēmumam būs jānomaksā nodokļos.

Šīs prasības gan attieksies tikai uz uzņēmumiem ar gada apgrozījumu līdz 7 miljoniem latu, kuros nodarbināti ne vairāk par 50 darbiniekiem. Lielākos uzņēmumos uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekam vajadzēs ieguldīt vismaz 100 tūkstošus latu.

Papildu prasības ieviestas arī attiecībā uz iespēju pieprasīt uzturēšanās atļauju, iegādājoties vienu vai vairākus nekustamos īpašumu Rīgas plānošanas reģionā un republikas pilsētās ar kopējo vērtību vismaz 100 tūkstošu latu, bet citviet Latvijā – 50 tūkstošu vērtībā. Grozījumi paredz, ka šādus īpašumus uz uzturēšanās atļauju pretendējošais ārvalstnieks varēs iegādāties tikai no Latvijā reģistrētas juridiskās personas, Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai ārzemnieka, kurš Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Tāpat noteikta jauna prasība, ka iegādāto nekustamo īpašumu Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkstēs būt mazāka par 30 tūkstošiem latu, bet citur Latvijā – par 10 tūkstošiem. Ja īpašumu kadastrālā vērtība tomēr būs zemāka, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkstēs būt zemāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto tirgus vērtību.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Ministru kabinets ir apstiprinājis Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi”, nosakot būvprojekta ekspertīzes veikšanas kārtību, apjomu un eksperta atbildību, samazinot būvniecības saskaņošanas termiņus būvniecības saskaņošanas laikā, kā arī precizējot vienkāršotās renovācijas un vienkāršotās rekonstrukcijas procedūru.

Līdz ar grozījumiem Vispārīgo būvnoteikumu nodaļa “Būvprojekta ekspertīze” papildināta ar būvprojekta ekspertīzes veikšanas kārtību, apjomu un eksperta atbildību, nosakot, ka atbildīgais eksperts, kurš sniedzis pozitīvu atzinumu par būvprojektu, ir solidāri atbildīgs ar būvprojekta atbildīgo projektētāju par būvprojekta risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.

Tāpat ir pieņemts lēmums samazināt plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas termiņi no 30 dienām uz 10 darbdienām, bet tehnisko noteikumu izsniegšanas un būvprojekta akceptēšanas termiņu – no 30 dienām uz 15 darbdienām. Savukārt būvatļaujas izsniegšanai ir noteiktas piecas darbdienas pēc dokumentu iesniegšanas būvvaldē.

Lai pārliecinātos par patvaļīgas būvniecības neesamību, pirms būvatļaujas izsniegšanas būvinspektors veiks paredzētās būves īstenošanas vietas pārbaudi, par to sastādot atzinumu. Ja tiks saņemts būvinspektora atzinums par patvaļīgas būvniecības esamību, būvvalde izsniegs būvatļauju tikai tad, ja būvniecība atbildīs akceptētajam būvprojektam. Pretējā gadījumā būvatļaujas izsniegšana tiks apturēta uz laiku, kamēr pašvaldība pieņems lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai, vai lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu, ja būvniecība neatbilst akceptētajam būvprojektam.

Vienlaikus līdz ar veiktajiem grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos ir atvieglota iekšējo inženiertīklu tehnisko shēmu saskaņošanas kārtība, nosakot gadījumus, kad iekšējo inženiertīklu tehniskā shēma nav jāsniedz būvvaldē saskaņošanai.

Detalizēti ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi” var iepazīties SPIEŽOT ŠEIT.

—————————

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”, “Tūrisms”, “Būvniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 1.ceturksnībūvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 91.5 milj. latu. Būvniecības rezultātus būtiski ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi ziemā, it sevišķi inženierbūvju (ceļi, tilti. u.c.) būvniecībā.

2011.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15.0%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 13.0%, inženierbūvju būvniecības apjoms – par 19.4%.

2011.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 1.ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15.1%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 15.5%, inženierbūvju – par 14.7%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija administratīvo ēku, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku  būvniecībā – attiecīgi par 73.5% un 57.2%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši dzīvojamo ēku, ārstniecības vai aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – attiecīgi par 82.1% un 35.3%.

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņas

2011.gada 1.ceturksnī  izsniegtas 279 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 64.0 tūkst.m² (2010.gada 1.ceturksnī – attiecīgi 259 un 55.7 tūkst.m²). Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 107 būvatļaujas ar kopējo platību 246.4 tūkst.m² (2010.gada 1.ceturksnī – attiecīgi 40 būvatļaujas un 89.4 tūkst.m²).

Jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai 2011.gada 1.ceturksnī izsniegta 161 būvatļauja ar kopējo platību 39.0 tūkst.m² (2010.gada 1.ceturksnī – attiecīgi 167 un 38.7 tūkst.m²) un 71 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 184.7 tūkst.m² (2010.gada 1.ceturksnī – attiecīgi  23 un 62.3 tūkst.m²).

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB banka – Būvniecība savā ciklā būs pēdējā, kas izies no lejupslīdes. To nosaka apstākļi, ka saglabājoties noturīgai kopējai izaugsmei, pieprasījuma kāpums pēc nozares pakalpojumiem atspoguļosies ar zināmu nobīdi. Kritumu joprojām diktē potenciālo privāto pasūtītāju nedrošība un piesardzība, gan arī publisko sektoru ietekmējošais konsolidācijas process, ko papildus koriģē sparīgi kāpjošā inflācija un nodokļi. Tādēļ ievērojamu kritumu turpina uzrādīt gan tirdzniecības, gan arī administratīvo būvju celtniecība. Datus turpina ietekmēt atsevišķi projekti, kas krietni sašūpo noteikta segmenta statistiku. Te minams Rīgas pašvaldības īstenotie projekti dzīvojamo ēku būvniecībā. Neskatoties uz kritumu, iespēju robežās turpinās dažādu ES projektu īstenošana, kas ir nozīmīgs nozares investīciju avots. Kā bija gaidāms, līdz ar rūpniecības pieaugumu, aktualizēsies nepieciešamība pēc paplašināšanās, kas atsauksies arī būvniecībā. Pagaidām šajā segmentā gan vēl ir neliels kritums, bet būvatļauju izsniegšana liecina par potenciālo aktivitāti jau tuvākā nākotnē. Jūtams pieaugums vērojams gan esošo rūpniecības ēku un noliktavu paplašināšanā, gan renovācijā, gan arī visai sparīgā jaunu būvatļauju izsniegšanas kāpumā. Tomēr, neskatoties uz iespējamu aktivizēšanos noteiktos segmentos, apstākļi tuvāko divu gadu laikā nozarē kopumā saglabāsies nospiesti. Galvenais fokuss būs uz iespējamo ārvalstu investīciju un ES projektu īstenošanu.

———————–

Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.  Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”". Piemēram, “Būvniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt.

+(371) 26705808
Ramils Kadirovs.

Tāpat varat zvanīt man, ja Jums ir nepieciešami kvalitatīvi celtniecības un remontu darbu veicēji, pazīstu daudzus.

————————-

APRĪLIS / 2011 - Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja aizliegtu vienošanos starp Rimi grupas uzņēmumiem SIA „RIMI Latvia”, SIA Supernetto” un SIA „Plesko Real Estate” un tirdzniecības centru telpu iznomātāju SIA „Marno J”. Vienošanās izpaudās, līgumos paredzot liegumu iznomāt telpas citiem uzņēmumiem bez Rimi grupas uzņēmumu atļaujas un ierobežojot konkurējošu specializēto pārtikas veikalu iespējas uzsākt darbību šajos tirdzniecības centros.

Vienošanās par darbībām vai bezdarbību, kuras dēļ tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū, ir aizliegtas ar Konkurences likumu.

Uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 163 130 Ls apmērā, kā arī tiesiskais pienākums pārtraukt konstatēto pārkāpumu, izslēdzot ierobežojošos punktus no līgumiem ar SIA „Marno J”, kā arī ar citiem tirdzniecības centru telpu īpašniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi, kas ietver pēc satura un būtības analoģiskus ierobežojumus.

Lietas ietvaros KP konstatēja, ka Rimi grupas uzņēmumu un SIA „Marno J” noslēgtie līgumi piešķir Rimi grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu konkrētā tirdzniecības centra platību iznomāšanu, tādējādi šie līgumi ir ierobežojoši ne vien attiecībā pret potenciālajiem nomniekiem, bet arī nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību.

Tā, nesaņemot atļauju no Rimi grupas, tirdzniecības centru telpu iznomātājs SIA „Marno J” atteicis iznomāt telpas SIA „Daudznozaru kompānija „Daugava””. Saskaņā KP rīcībā esošo informāciju ar grūtībām iznomāt nomas platības tirdzniecības centros, jo nav saņemts ikdienas patēriņa preču lielveikala saskaņojums, ir saskārušās arī AS „Talsu gaļa” un AS „Putnu fabrika „Ķekava””.

Liedzot specializētajiem pārtikas veikaliem uzsākt darbību tirdzniecības centros, tiek ierobežota to attīstība. Vienlaikus būtiski tiek palielināta ražotāju atkarība no mazumtirdzniecības lielveikaliem, jo tiem tiek liegta iespēja veidot efektīvu – pietiekoši lielu, ātri un ērti sasniedzamu – alternatīvu izplatīšanas kanālu, veidojot savu specializēto veikalu ķēdi.

SIA „RIMI Latvia” piemērots naudas sods Ls 151 650 apmērā, SIA „SUPERNETTO” – Ls 1590 apmērā, bet nekustamo īpašumu pārvaldības starpniekkompānijai SIA „Plesko Real Estate” – Ls 9890 apmērā. Tā kā labuma guvējs no konkurences ierobežošanas ir mazumtirdzniecības lielveikals, savukārt telpu iznomātājs ierobežojošos nosacījumus bija spiests pieņemt, lai noslēgtu līgumu vai nepasliktinātu līguma noteikumus ar Rimi grupas uzņēmumiem, SIA „Marno J” naudas sods netika piemērots.

Lēmuma teksts pieejams šeit SPIEST. Ziņas avots: Konkurences padome.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS/ 2011 – Ministru kabinets ir apstiprinājis izmaiņas ES fondu programmas daudzdzīvokļu māju renovācijai nosacījumos, kas vēl vairāk atvieglo atbalsta saņemšanu un paplašina projektu iesniedzēju loku.

Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, nosakot, ka šis regulējums attiecas uz 1.-8.projektu iesniegumu atlases kārtu. Vienlaikus apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par 3.4.4.1.aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu.

Aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devītā projektu iesniegumu atlases kārta tiks uzsākta šī gada aprīlī. Vienlaikus informējam, ka līdz š.g. 31.maijam projektu iesniegumus varēs iesniegt arī astotajā projektu iesniegumu atlases kārtā (atbilstoši 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”).

Devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā tiks atbalstīti renovācijas darbi dzīvojamajās mājās, kuru būvniecība uzsākta pirms 1993.gada (ieskaitot) un tās ir nodotas ekspluatācijā līdz 2002.gadam (ieskaitot), bet ne ēkās, kuras iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Papildus, Ekonomikas ministrija prognozē, ka tiks būtiski paplašināts iesniedzēju loks, atceļot noteikto minimālo 20 punktu slieksni, ļaujot ēkām ar nelielu dzīvokļu skaitu, kuras atrodas teritorijās ar augstiem teritorijas attīstības indeksiem, saņemt atbalstu mājokļa renovācijai.

Šajā atlases kārtā projektu iesniegumam nebūs jāpievieno tehniskās apsekošanas atzinums, pilnvarojuma līgums un lokālā būvniecības izmaksu tāme. Savukārt tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas būvētas pēc 1957.gada, ir ar vismaz trīs stāviem, kurās ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs apkurei un kuru vidējais apkures siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir no 105 līdz 165 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā, varēs neizstrādāt ēkas energoaudita pārskatu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, lēmumu par mājas renovāciju dzīvokļu īpašnieki turpmāk varēs pieņemt vairākos veidos – kopsapulcē, ar aptaujas palīdzību, vai, ja visi dzīvokļu īpašnieki balsos par mājas renovāciju, savstarpēji vienojoties.

Gan astotajā, gan devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzēji papildus starpposma un noslēguma maksājumam varēs saņemt arī avansa maksājumu, kas nepārsniedz 20% no pieprasītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra. Šo maksājumu varēs saņemt, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai būs pieejami finanšu resursi un projekta iesniedzējs būs atvēris norēķinu kontu Valsts kasē.

Lai uzlabotu gan projektu iesniegumu, gan projektu ietvaros veikto būvdarbu kvalitāti, devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzējiem kā obligāta tiks noteikta prasība par projektētāja profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, būvniecības garantijas laika garantijas apdrošināšanu vai būvniecības garantijas laika bankas garantiju, kā arī būvdarbu būvuzraudzību. Papildus projekta īstenošanas rezultātā siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas nedrīkstēs pārsniegt 120 kWh/m² gadā (1-2 stāvu ēkām) vai 100 kWh/m² gadā (3 un vairāk stāvu ēkām).

——————–

Iepazīties ar citām  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram  “Būvniecība”,  “Tirdzniecība”, “Ražošana”, “Mārketings”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MARTS / 2011 – Pašvaldības ar finanšu ministra akceptu varēs uzņemties ilgtermiņa saistības nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai, otrdien, 15.martā, lēma Ministru kabinetā, apstiprinot Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus par pašvaldību ilgtermiņa saistībām.

Ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju Latvijā, valsts budžeta fiskālo stāvokli un saistības, noteikumi paredz, ka ilgtermiņa saistības pašvaldība varēs uzņemties uzsāktajiem projektiem (kuru ietvaros veikti būvdarbi un rekonstrukcijas darbi), lai tos varētu pabeigt īstenot, tā veicinot tautsaimniecības un ekonomikas attīstību.  Noteikumos ir noteikti konkrēti dokumenti, kādi ir jāiesniedz Finanšu ministrijā finanšu ministra atļaujas saņemšanai, lai varētu uzņemties ilgtermiņa saistības.

Noteikumu projektu skatīt šeit.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2011 – Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aprēķina metodi ēku energoefektivitātes novērtēšanai. Noteikumi attiecas uz sertificētiem energoauditoriem un ēku projektētājiem, kuri veic ēku energoefektivitātes aprēķinus ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta (vai pagaidu sertifikāta) izdošanai. Latvijā ir 70 sertificēti energoauditori, kas tiesīgi izdot ēku energoefektivitātes sertifikātus (esošām ēkām) un nedaudz vairāk kā 400 sertificēti būvju konstrukciju projektētāji, kas tiesīgi izdot ēku energoefektivitātes pagaidu sertifikātus (projektējamām ēkām).

Detalizētāk ar Ministru kabineta noteikumiem Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 39 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”" var iepazīties šeit SPIEST.

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas nosacījumos, ar kuriem tiek noteikts valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā.

Noteikumi paredz valsts nodevas maksājumus par būvkomersanta reģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju gadījumos, kad komersants uz laiku pārtraucis darbību, atkārtotu reģistrāciju, ja komersants laikā nav iesniedzis ziņas vai nenodarbina būvniecības speciālistu, kas atbilst noteikumu prasībām, kā arī par izmaiņu par komersantu un tā nodarbinātajām personām reģistrēšanu būvkomersantu reģistrā.

Noteikumi paredz, ka valsts nodeva ir maksājama pirms attiecīgo darbību veikšanas būvkomersantu reģistrā un valsts nodeva tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

Noteikumos paredzēts šāds valsts nodevas apmērs:

• par komersanta reģistrāciju būvkomersantu reģistrā – 50 latu;
• par komersanta atkārtotu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā:
• ja komersants izslēgts no būvkomersantu reģistra par savlaicīgi nesniegtu informāciju, kas noteikts reģistrācijas apliecībā.- 250 latu;
• ja komersants pārtraucis uz laiku darbību pēc savas iniciatīvas un vēlas atjaunot ierakstu būvkomersantu reģistrā – 50 latu;
• par izmaiņu, kas saistītas ar komersanta nodarbināto speciālistu maiņu, papildināšanu vai izslēgšanu, reģistrēšanu, – 10 latu.

Minētās nodevas ieviešana kompensēs valsts budžeta izdevumus būvkomersantu reģistra uzturēšanai un pilnveidošanai, ierobežos komersantu nepamatotu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā, kā arī motivēs esošos būvkomersantus savlaicīgi atjaunot informāciju reģistrā.

Šādas valsts nodevas ieviešanu paredz LR Saeimas 2010.gada 20.decembrī pieņemtie Būvniecības likuma grozījumi.

Detalizētāka informācija par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā” pieejami ŠEIT – SPIEST.

—-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 – SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra” Standartizācijas birojs informē, ka no 23.februāra mājas lapā elektroniski publicēts Ekonomikas ministrijas sagatavotais jaunais Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” izpildei piemērojamo standartu saraksts.

Publicētajā sarakstā var iepazīties ar Latvijas nacionālajiem un Latvijas standarta statusā adaptētajiem standartiem, kas nosaka konkrētās tehniskās prasības būvizstrādājumiem. Sarakstā ir atrodami standartu iespējamās un obligātās piemērošanas datumi.

Publicēto sarakstu iespējams atrast šeit SPIEST.

—-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS / 2011 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010.gadā būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 757.5 milj. latu, tai skaitā 4.ceturksnī – 228.9 miljoni latu.

2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, būvniecības produkcijas apjomi salīdzināmajās cenās samazinājušies par 23.6%. Tai skaitā ēku būvniecības apjomi kritušies par 24.9%, inženierbūvju būvniecības – par 22.3%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija administratīvo ēku un tiltu būvniecībā – attiecīgi par 63.4% un 47.6%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – attiecīgi par 123.6% un 56.4%.

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņas

2010.gadā izsniegtas 1725 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 378.6 tūkst.m² (2009.gadā – attiecīgi 2110 un 427.7 tūkst.m²). Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 295 būvatļaujas ar kopējo platību 536.5 tūkst.m² (2009.gadā – attiecīgi 198 un 299.0 tūkst.m²).

2010.gada 4.ceturksnī izsniegtas 326 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecībai ar kopējo platību 75.9 tūkst.m² (2009.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 405 un 83.1 tūkst.m²). Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 105 būvatļaujas ar kopējo platību 153.1 tūkst.m²²). (2009.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 56 būvatļaujas un 77.0 tūkst.m

Jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai 2010.gadā izsniegtas 1095 būvatļaujas ar kopējo platību 244.2 tūkst,m² (2010.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 197 un 47.7 tūkst.m²) un 179 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 332.5 tūkst.m² (2010.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 69 un 100.7 tūkst.m²).

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Būvniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

JANVĀRIS / 2011 -  Ekonomikas ministrija ir noslēgusi līgumu ar biedrību “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība” (turpmāk – Biedrība), kas paredz nodot biedrībai sertificēšanas institūcijas funkciju.

Saskaņā ar līgumu, Biedrība piešķirs, pagarinās, apturēs un anulēs šādus sertifikātus:

• būvprakses sertifikāti projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības, būvju nojaukšanas, būvekspertīzes, būvju un to daļu tehniskās apsekošanas, pārbaudes un diagnosticēšanā un novērtēšanā;
• energoauditoru sertifikāti.

Saskaņā ar līgumu, Biedrība piešķirs, pagarinās, apturēs un anulēs būvprakses sertifikātus ēku apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, siltumapgādes sistēmu, aukstumsistēmu, dabasgāzes apgādes sistēmu, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu, biogāzes ieguves un apgādes sistēmu jomā.

Tāpat, Biedrība piešķirs, pagarinās, apturēs un anulēs energoauditoru sertifikātus ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta izsniegšanai, projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēku energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanai, apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes pārbaudei un pārbaudes akta izsniegšanai.

Līgums arī paredz, ka Biedrībai būs pienākums organizēt kvalifikācijas celšanas pasākumus sertificētajām personām.

Biedrība regulāri informēs Ekonomikas ministriju par piešķirtajiem, pagarinātajiem, apturētajiem vai anulētajiem sertifikātiem. kā arī pēc ministrijas pieprasījuma sniegt jebkuru informāciju un dokumentus, kas saistīta ar deleģētā uzdevuma izpildi.

Savukārt, ministrija turpinās uzturēt būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru, iekļaujot tajā informāciju par piešķirtajiem, pagarinātajiem, apturētajiem un anulētajiem sertifikātiem, kā arī izskatīs sūdzības un apstrīdēšanas pieteikumus par Biedrības pieņemtajiem lēmumiem. Biedrības pieņemtos lēmumus varēs apstrīdēt Ekonomikas ministrijā.

Līgums par augstākminēto uzdevumu izpildi noslēgts uz 3 gadiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Būvniecība”, “Mārketings” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

OKTOBRIS / 2010 -  Papildinājums pie ziņas (emulators.lv) – Neskatoties uz stagnāciju būvniecībā, pēdējo mēnešu laikā aizvien biežāk sāk parādīties ziņas pat par lielu būvniecības uzņēmumu atteikšanos no pasūtījumu izpildes. Kā iemesls visbiežāk ir pārāk zemais cenu līmenis, tā kā par šādu līmeni vairs nav iespējams atrast kvalificētus celtniekus (tie atsakās, jo to saņemtais atalgojuma līmenis nenosedz elementārus izdevumus), kvalitatīvus celtniecības materiālus, kvalitatīvu un drošu celtniecības procesu. Tāpēc šobrīd ir pienācis brīdis saprast – vai gribam lētu un zemas kvalitātes celtniecības objektu, tādu, kas pēc dažiem gadiem sapūs un sabruks vai arī tādu, kas stāvēs un kalpos izvirzītajam mērķim ilgāk.

Iepazīties ar būvniecības izmaksu indeksiem visās ES dalībvalstīs var šeit.

Būvniecības nozares potenciāls Latvijas Bankas (LB) speciālistu skatījumā (no augusta publikācijas – LB mājas lapā)
Pašlaik investīcijas būvniecībā lielā mērā nāk no ES fondiem un valsts, tai skaitā apjomos nelielajā, bet nākotnei nozīmīgajā siltināšanas programmā. Lai nozare augtu, nepieciešams vairāk privāto investīciju, kas cieši saistīta ar iedzīvotāju un uzņēmēju nākotnes vērtējumu. Pirmie pozitīvie signāli nozari ietekmējošo faktoru dinamikā: uzlabojas tautsaimniecības attīstības nākotnes vērtējums un būvniecības nozares noskaņojuma rādītājs, ir vērojams neliels nekustamā īpašuma cenu kāpums, kā arī strauji palielinās ražošanas jaudu noslodze rūpniecībā, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem attīstības paplašināšanas nolūkā. Papildu stimulu varētu dot arī jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī un paredz mazāk administratīvo procedūru un īsākus termiņus. Bet kā galvenie šķēršļi jauniem ieguldījumiem pašlaik saglabājas nenoteiktība nodokļu politikā un politiskās nestabilitātes risks.
Būvniecības nozarei joprojām ir liels potenciāls. Pat pēc nekustamā īpašuma tirgus buma, kas provocēja būvniecības izaugsmes eskalāciju, vidējā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām nozīmīgi atpaliek no vidējā rādītāja ES (pašlaik Latvijā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju ir 27m², bet Eiropas valstīs tā vidēji ir ~35m², “vecajās” jeb ES-15 valstīs pat 40-50m²). Grūtības, ar ko jāsaskaras un vismaz daļēji jārisina pašai nozarei, ir visai zemais ražīgums salīdzinājumā ar vidējo algu un kvalificēta darbaspēka trūkums. Un vēl viens secinājums – būvniecība nerada krīzes, tā ir tautsaimniecības spogulis un reaģē uz citu nozaru attīstības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas prasībām.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.  Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”". Piemēram, “Būvniecība”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt.

+(371) 26705808 Ramils Kadirovs.

Tāpat varat zvanīt man, ja Jums ir nepieciešami kvalitatīvi celtniecības un remontu darbu veicēji, pazīstu daudzus.

OKTOBRIS / 2010 – Saeima  pieņēmusi Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kurš nosaka valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, nosacījumus uzņēmēju dalībai atkritumu apsaimniekošanā un atkritumu radītāju pienākumus.

Likums paredz, ka pašvaldība atkritumu apsaimniekotāju izraudzīsies, veicot publisko iepirkumu vai veidojot publiskās un privātās partnerības projektu. Lai uzņēmējs uzsāktu atkritumu apsaimniekošanu, tam būs jāsaņem Valsts vides dienesta atļauja, un tiks novērtētas komersanta tehniskās iespējas veikt atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, šķirošanu un uzglabāšanu. Novērtējumu veiks Ministru kabineta noteikta biedrība, kas apvienos vismaz divas trešdaļas atkritumu apsaimniekošanas komersantu.

Pašvaldībai ar uzņēmēju slēdzot līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, tā termiņš varēs būt no trīs līdz pieciem gadiem. Atkritumu apsaimniekošanu īstenojot publiskās un privātās partnerības ietvaros, maksimālais līguma termiņš būs 20 gadi.

Ja pašvaldība, nepiemērojot publiskā iepirkuma prasības, pēc 2005.gada 26.jūlija ir noslēgusi līgumu ar uzņēmēju par atkritumu apsaimniekošanu, tad līgums tiks izbeigts līdz 2013.gada 1.jūlijam. Arī gadījumā, ja pašvaldība noslēgusi beztermiņa līgumu, tas tiks izbeigts līdz 2013.gada vidum.

Tāpat likums nosaka, ka zemesgabala īpašniekam vai nomniekam būs pienākums nodrošināt atkritumu savākšanu, paredzot vietu konteineram un nodrošinot piekļuvi atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzeklim. Jaunais likums nosaka, ka zemes īpašniekam būs jāmaksā par prettiesiski novietotu atkritumu apsaimniekošanu. Īpašniekam savukārt būs tiesības radušās izmaksas piedzīt no atkritumu radītāja.

Jaunais likums nosaka prasības atkritumu rašanās novēršanai. Turpmāk, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānu, būs jāparedz pasākumi, kas veicina produkta atkārtotu izmantošanu, samazina kaitīgo vielu daudzumu un citādā veidā samazina radīto atkritumu apjomu un to negatīvo ietekmi uz dabu un cilvēkiem.

Jaunais likums aizstās šobrīd spēkā esošo Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kurš tika pieņemts 2000.gadā.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Apsaimniekošana”, “Būvniecība”,  “Tirdzniecība” u.c..

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs