EMULATORS.LV

FEBRUĀRIS / 2012 -  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 4.ceturksnī kravu apgrozība Latvijas ostās bija 17,8 milj. t, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Kopumā 2011.gadā nosūtīto un saņemto kravu apjoms ostās sasniedza 68,8 milj. t, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kravu apgrozība Latvijas ostās, milj. t

2011.gada 4.ceturksnī Latvijas ostās kuģos iekrāva un nosūtīja 15,6 milj. t kravu, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2010.gada oktobrī–decembrī. Vairāk kā trešo daļu (34,5%) no nosūtītajām kravām veidoja ogles un nedaudz mazāk – naftas produkti (31,6%).

Svarīgākās no ostām nosūtītās kravas 2011.gadā

2011.gada oktobrī–decembrī ostās saņemto un no kuģiem izkrauto kravu apjoms veidoja 2,2 milj. t, kas ir par 40,5% vairāk nekā 2010.gada oktobrī–decembrī. 19,8% no saņemtajām kravām veidoja kravas konteineros, 16,3% – mobilās kravas, 14,8% – naftas produkti un ogles – 12,1%.

Svarīgākās ostās saņemtās kravas 2011.gadā

Kravu apgrozība Rīgas ostā 2011.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, pieauga par 9,1% un bija 8,9 milj. t. Kuģos iekrauto kravu apjoms sasniedza 7,7 milj. t, kas ir par 5,2% vairāk, bet izkrauto – 1,2 milj. t jeb par 43,4% vairāk nekā iepriekšējā gada oktobrī–decembrī.

2011.gada 4.ceturksnī Ventspils ostā kravu apgrozība bija 7.2 milj. t, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Nosūtīto kravu apjoms pieauga par 20,9%, veidojot 6,6 milj. t, bet saņemto kravu apjoms palielinājās par 48,5%.

Kravu apgrozība Liepājas ostā 2011.gada 4.ceturksnī bija 1,4 milj. t, kas ir par 12,1% vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Nosūtīto kravu apjoms sasniedza 1 milj. t, kas ir par 8,3 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Saņemto kravu apjoms pieauga par 26,1%.

Kravu apgrozība mazajās ostās 2011.gada 4.ceturksnī samazinājās līdz 0,3 milj. t, kas ir par 17,2% mazāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī.

2011.gada 4.ceturksnī Rīgas pasažieru ostā pasažieru apgrozība bija 151,4 tūkst. pasažieru, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2010.gada oktobrī–decembrī – ziņo Latvijas Centrālā Statistikas pārvalde.

Pasažieru apgrozība Rīgas pasažieru ostā, tūkst. pasažieru

2011.gada 4.ceturksnī pasažieru apgrozība Ventspils ostā bija 14 tūkst. pasažieru, 3,2 reizes vairāk, bet Liepājas ostā – 5,6 tūkst. pasažieru, par 30,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā attiecīgajā periodā.

——————–

Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

JŪLIJS / 2011 – Eiropas Savienības Eurostat dati par iepriekšējo gadu. Divdesmit septiņu Eiropas Savienības valstu vidējais līmenis ir pieņemts par 100.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU.

JŪNIJS / 2011 -  Saeima  galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Komerclikumā, vienkāršojot komercsabiedrību reorganizācijas procesu un nosakot, ka juridisko adresi turpmāk varēs reģistrēt tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu. Komerclikuma teksts ir pieejams šeit.

Lai reģistrētu juridisko adresi, pieteikumam būs jāpievieno ēkas vai dzīvokļa īpašnieka izsniegta piekrišana. Ja pieteikumu par sabiedrības, individuālā komersanta un filiāles reģistrāciju paraksta persona, kurai pieder norādītais nekustamais īpašums, šāda piekrišana nav jāiesniedz. Tieslietu ministrijas pārstāvji iepriekš atbildīgajā komisijā norādīja, ka līdzšinējā kārtība radījusi problēmas, jo bez īpašnieku saskaņojuma adresēs nereti tika reģistrētas juridiskās personas, kas tur nemaz neatradās.

Likumā arī vienkāršota sabiedrību reorganizācijas procedūra, samazinot administratīvo slogu, saīsinot procesa veikšanas termiņus un atsakoties no nepieciešamības gatavot vairākus dokumentus.

Ja tam piekrīt visi dalībnieki, īstenojot reorganizāciju, sabiedrībai vairs nebūs jāgatavo reorganizācijas prospekts un saimnieciskās darbības pārskats. Likuma grozījumi atbrīvo sabiedrību no pienākuma reorganizācijas procesā nepieciešamos dokumentus nodrošināt tās juridiskajā adresē. Turpmāk būs pietiekami, ja dokumenti pieejami mājaslapā internetā. Dokumentiem mājaslapā jābūt publicētām ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce reorganizācijas līguma projekta apstiprināšanai, un ne mazāk kā vienu gadu pēc šīs sapulces. Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams dokumentus ievietot mājaslapā, tiem jābūt pieejamiem sabiedrības juridiskajā adresē.

Komerclikumā mainīti arī nosacījumi dalībnieku un akcionāru sapulces sasaukšanai. Lai novērstu gadījumus, kad valde nepamatoti novilcina dalībnieku sapulces sasaukšanu, noteikts, ka ārkārtas akcionāru sapulce jāsasauc trīs mēnešu laikā kopš pieteikuma saņemšanas. Noteikts arī, ka Uzņēmumu reģistrs kārtējo vai ārkārtas sapulci sasauc, ja tā nav notikusi noteiktajā termiņā.

Tāpat likumā noteikts, ka dalībnieku un akcionāru sapulcei jānotiek administratīvajā teritorijā, kurā reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese. Vienlaikus pieļauts dalībniekiem un akcionāriem vienoties arī par jebkuru citu sapulču norises vietu. Tādā gadījumā vienošanās par vietu jānostiprina sabiedrības statūtos. Ja akcionāru sapulcē piedalās visi akcionāri, tad tā ir lemttiesīga arī gadījumā, ja sapulces norises vieta neatbilst likumā vai statūtos noteiktajai vietai.

Lai stiprinātu uzrādītāja akciju un publiskā apgrozībā esošo akciju turētāju tiesības piedalīties akcionāru sapulcēs, likums paredz, ka ziņas par šiem akcionāriem akcionāru sarakstā iekļaujamas, pamatojoties uz Latvijas Centrālā depozitārija sniegtajām ziņām. Lai mazinātu iespējamos šķēršļus akcionāru sapulces norisei, likumā mainītas prasības arī akcionāru saraksta sastādīšanai un sapulces atklāšanai.

Grozījumi Komerclikumā stājas spēkā šī gada 1.jūlijā.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2011 – Krievijā strādājošiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Krievijas nodokļu politikas grozījumi, savukārt starptautiskās satiksmes nozares uzņēmumu gūtā peļņa Krievijā ar nodokļiem netiks aplikta. To paredz Saeimā ceturtdien, 9.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts, ar kuru tiek ratificēts Latvijas un Krievijas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem.

Līgums paredz, ka dividendes to izcelsmes valstī var aplikt ar nodokli, kas nepārsniedz piecus procentus, bet autoratlīdzības – pēc likmes, kas nepārsniedz piecus procentus no autoratlīdzības kopapjoma. Patlaban uzņēmēji otrā valstī tiek aplikti ar nodokli, pamatojoties uz attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, un otra valsts var mainīt gan nodokļu likmes, gan apliekumā ienākuma aprēķināšanas kārtību.

Šis starpvalstu līgums arī paredz, ka starptautiskajā aviosatiksmē, kuģu, dzelzceļa un auto pārvadājumos gūtā peļņa ar nodokļiem tiek aplikta tikai uzņēmumu mītnes valstī. Tas nozīmē, ka piemēram, Krievijā strādājošas Latvijas aviokompānijas filiāle šajā valstī tiks atbrīvota no nodokļu nomaksas un tos maksās tikai Latvijā. Līdzīgi būs arī ar Latvijā strādājošu Krievijas uzņēmumu filiālēm.

Tāpat līguma mērķis ir novērst abu valstu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līgums radīs tiesisku pamatu Latvijas un Krievijas nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai, tām regulāri apmainoties ar informāciju. Patlaban, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam Latvijā nav likumīga pienākuma atbildēt uz Krievijas nodokļu administrācijas informācijas pieprasījumu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un saņemtajiem ienākumiem.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 – Pēc straujas izaugsmes 2010.gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kāpums strauji sabremzējās, un gada beigās izlaide pat saruka. 2011.g. februārī-martā apstrādes rūpniecības izaugsme atjaunojās, tomēr pārējā Baltijas jūras reģionā tās attīstība bija veiksmīgāka. Latvijas rūpniecībai jāaug straujāk, lai nodrošinātu tādu pašu ekonomikas izaugsmi kā kaimiņiem. Līdz šim tā nav bijis, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atveseļošanās Igaunijā un Lietuvā notikusi straujāk. Tā secināts jaunākajā Swedbank pētijumā.

Apstrādes rūpniecības attīstības tempu palēnināšanās Latvijā daļēji skaidrojama ar izaugsmes bremzēšanos kokrūpniecībā 2010.g. otrajā pusē. Neskatoties uz zināmu atsitienu 2011.g. sākumā, kokrūpniecības izaugsmi tuvākajā laikā kavēs izejvielu un ražošanas jaudu ierobežojumi. Ražošanas jaudu ierobežojumi vērojami arī citās rūpniecības nozarēs, jo līdz šim investīciju aktivitāte apstrādes rūpniecībā bijusi samērā vārga.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pārņem stafeti no kokrūpniekiem. Šo nozaru uzņēmumi kopā veido aptuveni 1/4 daļu kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījuma (tāpat kā kokrūpniecība). Taču jāņem vērā, ka daudzi no metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem ir visai nelieli un daži (piemēram, transporta uzņēmumi) ir atkarīgi no lieliem dažu klientu veiktiem pasūtījumiem. Šo nozaru attīstība ir daudz svārstīgāka nekā kokrūpniecībai, bet, no otras puses, lielāka metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu daudzveidība tos labāk pasargā no ārējiem šokiem (īpaši, ņemot vērā, ka krīzi ir pārdzīvojuši tieši spēcīgākie uzņēmumi).

Līdz šim apstrādes rūpniecības izaugsme galvenokārt balstījās uz ārējā pieprasījuma kāpumu. Šī tendence saglabāsies arī turpmāk, jo iekšzemes pieprasījums atgūsies krietni lēnāk. Paredzams, ka investīciju aktivitāte palielināsies, jo, uzņēmumiem pakāpeniski sakārtojot savas finanses, parādsaistību samazināšana kļūs mazāk aktuāla, savukārt ārējā pieprasījuma attīstība saglabāsies labvēlīga. Līdz ar to turpināsies arī apstrādes rūpniecības un eksporta kāpums, lai gan izaugsmes tempi būs lēnāki nekā 2010.gadā. Latvijas ekonomika pakāpeniski kļūst sabalansētāka – palielinās apstrādes rūpniecības un eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP). Tomēr tas ir tikai pats sākums un ilgtspējīgas struktūras izveidošana vēl prasīs daudzus gadus.

“Apstrādes rūpniecības attīstības tempu palēnināšanās pati par sevi nav iemels satraukumam”, saka Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste. “Tomēr Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas gan eksporta un rūpniecības apjomu ziņā procentos no IKP, gan kvalitātes un augsto tehnoloģiju ziņā. Tāpēc Latvijas rūpniecībai jāaug straujāk, lai nodrošinātu tādu pašu ekonomikas izaugsmi kā kaimiņiem. Līdz šim tā nav bijis, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atveseļošanās kaimiņvalstīs notikusi straujāk. Lai veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, ir nepieciešamas lielākas investīcijas inovācijās un jaunu produktu izpētē un attīstībā”.

Neraugoties uz investīciju un uzņēmējdarbības vidē jau veiktajiem uzlabojumiem, joprojām ir daudz iespēju ekonomikas politikā, kuras iespējams un nepieciešams izmantot, lai veicinātu investīciju pieaugumu un rūpniecības izaugsmi, tādējādi atbalstot arī eksporta virzītu ekonomikas attīstību. Tas iekļauj reformas augstākajā un profesionālajā izglītībā, efektīvāku un mērķtiecīgāku ES fondu apgūvi, finanšu sektora diversificēšanu, darbaspēka nodokļu sloga atvieglošanu.

Ar visu Swedbank pētījumu varat iepazīties šeit.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība” u.c.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

Maijs / 2011 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati liecina, ka kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada martā bija 1128.1 milj. latu –par 21.9% jeb 202.6 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 38.8% jeb 315.3 milj. latu vairāk nekā 2010.gada martā.

2011.gada janvārī – martā ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 2934.3 milj. latu – par 38.3% jeb 812.4 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 1330.1 milj. latu – par 41.4% jeb 389.4 milj. latu vairāk, bet importa apjoms bija 1604.2 milj. latu – par 35.8% jeb 423.0 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš.

2011.gada martā nozīmīgākā daļa (73.4%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 14.3%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17.5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (15.3%), Krievija (10.0%), Vācija (8.4%) un Zviedrija (6.7%).

2011.gada martā nozīmīgākā daļa (74.0%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 16.6%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (17.0% no importa kopapjoma), Vācija (11.6%), Krievija (10.8%), Polija (7.6%) un Igaunija (6.3%).

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Ministru kabinets ir atbalstījis Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinātās izmaiņas atbalsta programmā uzņēmējdarbības uzsācējiem, kas paplašinās potenciālo atbalsta saņēmēju loku, informē EM

Turpmāk valsts atbalstu konsultāciju, apmācību, aizdevumu un grantu veidā varēs saņemt arī personas, kuras jau veic saimniecisko darbību, bet atbalstu vēlas saņemt saimnieciskās darbības uzsākšanai citā darbības jomā (tai skaitā jauna produkta ražošanai vai jauna pakalpojuma sniegšanai). Svarīgi atzīmēt, ka atbalsta saņemšanai minētai personai jāizveido jauns uzņēmums.

Maijs / 2011 - Aizsākas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) uzņēmēju apmācību projekta “Produktivitātes evolūcija” īstenošana. Projekta mērķis ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšana, nodrošinot pašmāju uzņēmējiem pasaules TOP apmācības.

MAIJS / 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada martā rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 401.2 milj. latu.

2011.gada martā:

1. salīdzinot ar 2011. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1.4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.7%;
2. 2011.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 9.8%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 12.5%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8.8%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 23.6%.

2011. gada 1. ceturksnī:

1) salīdzinot ar 2010. gada 4. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 22.4%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5.6%;

2) 2011. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 9%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 12.8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4.2%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18.5%.

Rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņas 2011.gada martā (salīdzināmās cenās)

Apstrādes rūpniecības apgrozījums pieaug

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada martā:

1. salīdzinot ar 2011. gada februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1,2%, tai skaitā vietējā tirgū – par 4.2%, bet eksportā bija samazinājums par 1.7%;
2. salīdzinot ar 2010.gada martu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 20.9%, tai skaitā vietējā tirgū – par 14.5% un eksportā – par 27.4%.

2011.gada 1.ceturksnī:

1. salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 3.3%, tai skaitā eksportā  – par 11.4%, bet vietējā tirgū bija samazinājums par 4.1%.
2. 2011.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 24.7%, tai skaitā vietējā tirgū – par 12.7% un eksportā  – par 37.5%.

Atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru apgrozījuma pārmaiņas 2011.g. 1.ceturksnī % pret 2010.g. 1.ceturksni (kalendāri izlīdzināti dati)

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Apstrādes rūpniecības izaugsmi pašlaik galvenokārt nosaka ārējais pieprasījums, kas kopā ar konkurētspējas uzlabošanos nodrošinājis Latvijas apstrādes rūpniecības atgriešanos pie relatīvi augstas izlaides – apstrādes rūpniecības izlaide pašlaik ir aptuveni 2008. gada rudens līmenī. Taču turpmākai sabalansētai attīstībai nepieciešama arī iekšējā patēriņa atgūšanās. Tā kā Latvijas iekšējais tirgus ir neliels, rūpniecības produkcijas pārdošana ārējos tirgos ekonomikas izaugsmei ir ļoti nepieciešama, bet uzņēmumu darbība ārējos tirgos ir pakļauta daudziem riskiem – politiskajiem notikumiem, klimata kataklizmām, valstu dažādajām biznesa īpatnībām, utt.

Pašlaik vairums tautsaimniecību ir atguvušās no ekonomiskās krīzes, kas tās satricināja 2008. un 2009. gadā, tādējādi globālās tirdzniecības plūsmas ir pakāpeniski atjaunojušās un turpmāk nav sagaidāms tikpat straujš ārējā pieprasījuma pieaugums, kāds bija 2010. gadā. Lai gan prognozes par ārējo pieprasījumu mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ir pozitīvas, tomēr globālajā vidē kopumā saglabājas lieli riski. Nedrošība par ārējā pieprasījuma attīstību, visticamāk, kavē uz eksportu vērstos rūpniekus investēt ražošanas jaudu palielināšanā. Papildu nedrošību apstrādes rūpniecības sektoram Latvijā rada vairāku izejvielu sadārdzināšanās pasaules izejvielu biržās, akūts izejvielu trūkums dažos sektors (ķīmiskajā, pārtikas rūpniecībā) un nedrošība par valsts īstenoto nodokļu politiku, kas pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi īpaši svārstīga.

Eiropas Komisijas publicētie konfidences indikatori iezīmē neskaidrību par apstrādes rūpniecības turpmāko attīstību. Aprīlī kopējais rūpniecības konfidences indikators gan samazinājies tikai par 0.1 punktu, taču daži komponenti rada bažas. Proti, pēdējo divu ceturkšņu apsekojumos rūpnieku redzējums par nākotnes pasūtījumu apjomu ir ievērojami pasliktinājies. Izaugsmi ierobežojošo faktoru vidū rūpnieki aizvien vairāk norāda darbaspēku, kas nozīmē, ka viņi jau tagad saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Lai tuvākajos gados apstrādes rūpniecībā saglabātos izaugsme, uzņēmējiem ir nepieciešami inovatīvi risinājumi produkcijas izstrādei un virzīšanai tirgū, kā arī jaunas investīcijas. Tālredzīgākie rūpnieki pašlaik noteikti raugās ne tikai produkcijas un ražošanas līniju attīstīšanas, bet arī darbaspēka prasmju uzlabošanas virzienā, kas vidējā termiņā var kļūt par apstrādes rūpniecības bīstamāko izaugsmi ierobežojošo faktoru.

Finanšu ministrija – Kopš šā gada sākuma kritusies rūpniecības izlaide vietējam tirgum, ko noteica iekšējā pieprasījuma samazinājums. Līdz ar to kopš pagājušā gada beigām apstrādes rūpniecībā noteicošais virzītājs atkal ir uz eksportu vērstās nozares, un eksportam paredzētais ražošanas apjoms šā gada sākumā jau pārsniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni.

Iespējams, ka tieši vājais iekšējais pieprasījums neļauj pilnībā izmantot uzņēmēju rīcībā esošās ražošanas jaudas, un uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka 2011. gada 2. ceturksnī ražošanas jaudu noslodze palielināsies vien par 0,2 procentpunktiem. Jāņem vērā, ka būtiski atšķiras jaudu noslodzes starp atsevišķiem uzņēmumiem un apakšnozarēm. Uz eksportu orientētām nozarēm jaudu noslodze jau ir samērā augstā līmenī, savukārt uz vietējo tirgu vērstajās nozarēs tā vēl joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Tuvākajos mēnešos ražošanas apjomu straujāks kāpums iespējams vietējā tirgus atkopšanās gadījumā. Piemēram, mēbeļu ražošana joprojām atrodas ļoti zemā līmenī, un straujāka atkopšanās gaidāma vienīgi ar vietējā tirgus pieprasījuma kāpumu. Tomēr gadam kopumā rūpniecības attīstības perspektīvas vērtējamas pozitīvi, jo 2011. gadā Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs sagaidāma būtiska izaugsme, un salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni to IKP pieauguma prognozes ir tikai uzlabojušās. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc Latvijas ražojumiem būs, tādēļ svarīgākais rūpniecības attīstībā būs investīcijas uz eksportu orientētās nozarēs.

SEB banka – Pēdējā gada laikā vērotais cenu pieaugums virknē nozaru ļauj gūt lielāku peļņu bez izlaides apjomu palielināšanas. Tomēr cenu celšanas stratēģija nevar tikt īstenota mūžīgi un jādomā par savas konkurētspējas saglabāšanu, jaudu palielināšanu un produktivitātes celšanu. Apstrādes rūpniecības izaugsme būs atkarīga no uzņēmēju spējām palielināt savas produkcijas noietu esošajos tirgos ārvalstīs, kuros vērojams pieprasījuma kāpums, piemēram, Krievijā, Skandināvijas valstīs, Vācijā. 2011.gadā kopumā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums varētu būt 8-10% salīdzinājumā ar 2010.gadu, tomēr aktuālāki kļūst jautājumi par adekvātām ražošanas jaudām un produktivitātes palielināšanu.

Swedbank - Neskatoties uz joprojām pastāvošiem riskiem, piem., parādu krīze Eiropā, izejvielu cenu dinamika u.c., sagaidāms, ka ārējais pieprasījums augs, turklāt straujāk tieši Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, proti, Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā. Turklāt Latvijas ražotāju konkurētspēja pēdējos divos gados būtiski uzlabojās. Tomēr, lai gūtu labumu no augošā pieprasījuma ir nepieciešamas adekvātas ražošanas jaudas un kvalificēts darbaspēks, kas izstrādātu un ražotu produktus, kā arī atrastu tiem noieta tirgus un spētu tos izdevīgi pārdot. Tas prasa investīcijas – sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad būtiski pieaugs, tomēr ir nepieciešams laiks, lai tas atspoguļotos rūpniecības izlaidē.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS/ 2011 – ANO Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) jaunākajā lauksaimniecības produktu  tirgus cenu indekss aprīlī uzrāda stabilizācijas pazīmes. Pēc cenu maratona, kas aizsākās 2009.gada martā, 2011. gada marts ir iezīmējies ar cenu samazināšanos, aprīlī indekss ir bijis stabils (zem maksimālā līmeņa, kas tik sasniegts 2011.gada februārī).  tomēr ir vērts atcerēties, ka cenu līmenis ir ļoti augsts, un samazinājums pagaidām nav liels, taču tas ir noticis. Par kādas tendences aizsākumu runāt ir pāragri.

Cenu indekss – pa mēnešiem (2002-2004=100)

LAUKSAIMNIECĪBAS CENU INDEKSA MONITORS – DETALIZĒTS APSKATS PAR TENDENCĒM PASAULĒ – iepazīties šeit.

Galveno lauksaimniecības produktu ražotāju cenas (Ls par 1 tonnu) Latvijā

(Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati)

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 - Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka kopš 2011.gada 1.aprīļa vairs nav spēkā antidempinga pasākumi apavu importam, kam ir ādas virsa, un kuru izcelsmes valsts ir Vjetnama, Ķīnas Tautas Republika vai arī tie ir sūtīt no Makao. Tas nozīmē, ka kopš 2011.gada 1.aprīļa nav jāmaksā antidempinga maksājumi 9,7% līdz 16,5% apmērā no preces muitas vērtības par apaviem, kas tiek sūtīti no Makao un kuru izcelsmes valsts ir Vjetnama vai Ķīnas Tautas Republika.

Minētie antidempinga pasākumi saskaņā ar Padomes 2009.gada 22.decembra Īstenošanas Regulu (ES) Nr.1294/2009 bija spēkā 15 mēnešus laikā no 2009.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.martam.

Precīza informācija par konkrētai precei piemērojamiem Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī noteiktajiem ārējās tirdzniecības pasākumiem pieejama VID mājas lapā www.vid.gov.lv Integrētā tarifa vadības sistēmas (ITVS) http://itvs.vid.gov.lv sadaļā TARIC -Pasākumi – Preces kodam.

Lai saņemtu plašāku informāciju par ITVS izmantošanas iespējām, iedzīvotāj ir aicināti sazināties ar VID Muitas pārvaldes speciālistiem pa tālruņiem 67111415, 67111401 vai 67111400.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS/ 2011 – Valsts ieņēmumu dienests aicina uzņēmējus sekot līdzi informācijai par pieejamajām tarifu kvotām un gūt labumu no tarifu kvotu izmantošanas arī turpmāk.

Šogad uzņēmējiem ir pieejamas vairāk nekā 600 tarifa kvotas, ko piešķir Eiropas Komisija uz muitas deklarāciju pamata, ievērojot hronoloģisko secību, kādā iesniegti pamatojoties uz šīm deklarācijām sagatavotie tarifa kvotu pieteikumi. Šo kvotu piešķiršanas princips ir taisnīgums un tiesību vienlīdzība attiecībā pret visiem Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējiem. Vienīgais nosacījums ir pirmajam importēt preci un iesniegt muitā deklarāciju un visus nepieciešamos dokumentus. Turklāt tarifa kvotu piešķiršanas procedūra ir ļoti vienkārša un neprasa no uzņēmējiem nekādu papildu formalitāšu kārtošanu vai papildu izmaksas.

Importētāji var pieteikt pieejamās tarifa kvotas arī pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.876 “Noteikumi par Eiropas Savienības tarifa kvotu pieteikšanu un administrēšanu” noteikto kārtību. Retrospektīvu kvotas pieteikšanas iesniegumu var iesniegt triju gadu laikā no preču importēšanas brīža.

Papildus tam VID informē, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 21.decembra Regulu Nr.1248/2010 no 2011.gada 1.janvāra ir atvērta tarifu kvota ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, importam, kura izcelsme ir Norvēģija. Kvotas spēkā esamības periods ir kalendārais gads; sākotnējais daudzums ir 17,3 miljoni litru, nodokļu likme – 0 %. Pieprasot kvotu, ir nepieciešams iesniegt Norvēģijas izcelsmi apliecinošu sertifikātu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 25.novembra Regulu Nr.1085/2010 no 2011.gada 1.janvāra atvērtas vairākas ikgadējās importa tarifa kvotas batātēm, maniokai, maniokas cietei un citiem produktiem. Pieprasot tarifa kvotas, kas minētas šajā regulā un attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Taizeme, Ķīnas Tautas Republika vai Indonēzija, nepieciešams iesniegt to izcelsmi apliecinošu sertifikātu. Kvotu spēkā esamības periods ir kalendārais gads.

Detalizēta informācija par pieejamajām kvotām un muitas nodokļu atvieglojumiem ir pieejama Integrētā tarifa vadības sistēmas datu bāzē ŠEIT .

2010.gadā komersanti iesniedza 600 tarifa kvotu pieteikumus, tajā skaitā 80 gadījumos – pēc preču izlaišanas brīvā apgrozībā. Pieprasītās tarifa kvotas 100 % apmērā piešķirtas 589 gadījumos, daļēji piešķirtas 3 gadījumos, atteikums sakarā ar pieteikto kvotu izsmelšanu saņemts 8 gadījumos.

Vispieprasītākās Latvijā pagājušā gadā bija pārtikas produktu importam noteiktās tarifa kvotas: 48,4 % no kopējā preču daudzuma, kam tika pieprasītas kvotas, veido zivis un zivju produkti (Norvēģijas izcelsmes varavīksnes foreles, siļķes, zivju fileja un Īslandes izcelsmes siļķes), 32,1 % – augļi un rieksti (galvenokārt Ēģiptes izcelsmes apelsīni un ASV izcelsmes mandeļrieksti), 9,5 % – augļu izstrādājumu produkti (Meksikas izcelsmes apelsīnu sulas koncentrāts un Dienvidāfrikas izcelsmes ananāsu sula) un 10 % – citas preces.

Izmantojot iespēju noteiktā laika posmā importēt Eiropas Savienībā noteiktu preču daudzumu, piemērojot samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, 2010.gadā Latvijā ievestas aptuveni 3 973 tonnas zivju un to produktu, 2 365 tonnas apelsīnu, 544 tonnas apelsīnu sulas, 227 tonnas ananāsu sulas, 190 tonnas sīpolu, 179 tonnas mandeļriekstu, 158 hektolitri (1 hektolitrs=100 litri) vīna, 118 tonnas konditorejas izstrādājumu, 77 tonnas vīnogu, kā arī citas preces.

——————-

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 – Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar zivrūpniekiem pēc ilgstošām un saspringtām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK) panākusi, ka Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi arī turpmāk varēs ražot šprotes, izmantojot tradicionālo kūpināšanu zivju apstrādes nozarei nozīmīgā produkta ražošanā.

Eiropas Komisija kompromisa vārdā ir mainījusi savu viedokli par kūpinātu šprotu policiklisko aromātisko ūdeņražu maksimāli pieļaujamo līmeni (MPL) un akceptējusi šprotes kā īpašu produktu ar tam atsevišķi noteiktu MPL līmeni. Lai to pierādītu, ZM sadarbībā ar nozares uzņēmumiem finansēja analīžu veikšanu speciāli izraudzītiem tradicionāli kūpinātu šprotu konservu paraugiem, kā arī vairākkārt nosūtīja EK informāciju, kas pamatoja nepieciešamību noteikt kūpinātām šprotēm MPL, kas būtu augstāks nekā pārējām kūpinātām zivīm.

Vairāk nekā 90 procentus no Latvijā saražotiem kūpinātu zivju konserviem eļļā veido konservi “Šprotes eļļā” un “Rīgas šprotes eļļā”. Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus latu gadā, kas ir aptuveni 60 procenti no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma. Lielākā daļa šprotu tiek eksportēta ārpus Eiropas Savienības robežām (uz Krieviju – aptuveni 55 procenti, uz Ukrainu – 6procenti, uz ASV – aptuveni 5 procenti, uz Baltkrieviju – 3 procenti, uz Uzbekistānu – 3 procenti). Kūpinātu zivju konservu ražošana nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu, galvenokārt jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, līdz ar to veicinot to sociāli ekonomisko attīstību. Iepriekšminētajos 26 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70 procenti no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo lielākoties no svaigām, un atvēsinātām Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča brētliņām, izmantojot aptuveni 46 tūkstošus tonnu gadā un līdz ar to veicinot zivsaimniecības attīstību kopumā.

——————–

Iepazīties ar citām  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram  “Ekonomika”,  “Tirdzniecība”, “Ražošana”, “Mārketings”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 – Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada februārī bija 925.5 milj. latu –par 5.1% jeb 44.8 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 33.0% jeb 229.6 milj. latu vairāk nekā 2010.gada februārī.

2011.gada februārī nozīmīgākā daļa (72.7%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 15.2%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17.8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (14.0%), Krievija (11.1%), Vācija (9.7%) un Polija (6.3%).

2011.gada februārī nozīmīgākā daļa (73.9%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 18.8%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (16.5% no importa kopapjoma), Krievija (13.2%), Vācija (12.0%), Polija (7.1%) un Igaunija (5.6%).

.Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB banka – Eksporta apjomus turpina uzpūst pieaugošās cenas eksportējamajai produkcijai, kas veido labu ainu ārējās tirdzniecības rādītājos. Taču arī norāda uz iespējamo risku, ka cenām krītot, tikpat strauji var sarukt arī eksporta apjomi. Apstrādes rūpniecības izlaides indeksa pieaugums uzrāda daudz mērenāku pieaugumu. ..

Ja vērtējam iespējamo šā gada attīstību, tad tuvākos mēnešus straujais kāpums eksportā saglabāsies. Taču cerēt uz šāda pieauguma tempu noturību nevar. Sagaidāms, ka uz gada otro pusi tie mazināsies. Neskatoties uz visai atzīstamiem rādītājiem, eksporta apjoms, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, ir neliels un ir jāturpina audzēt. No tā būs atkarīgs, cik labvēlīga vide būs nodarbinātībai, atalgojuma un arī patēriņa kāpumam. Papildus tam, aktīvāk ir jāvērtē importa rēķinu pieauguma nelabvēlīgā ietekme un jāveic pasākumi tā iegrožošanai. Šā gada eksporta apjomu tempi varētu svārstīties ap 15%.

Swedbank - Neskatoties uz pieaugušiem pasaules ekonomiskās attīstības riskiem un zināmu nenoteiktību, ārēja vide saglabājas diezgan labvēlīga Latvijas eksportētājiem. Tomēr sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi noplaks no 4,7% pērn uz aptuveni 4% 2011. un 2012.gadā līdz ar pakāpenisku fiskālo un monetāro stimulu mazināšanu. Izaugsme Baltijas jūras reģiona valstīs (piem., Vācijā un Skandināvijā, arī Krievijā), kas mūsu eksportētājiem ir ļoti svarīgs tirgus, gan saglabāsies straujāka nekā vidēji Eiropā.

Tajā pat laikā pieaugošās izejvielu un energoresursu izmaksas liek kompānijām turpināt darbības optimizāciju. Uzņēmumu vērtējumā mazinās tādu ražošanu ierobežojošo faktoru ietekme kā nepietiekams pieprasījums un finansējums, tomēr pasliktinās novērtējums iekārtu un darbaspēka pieejamībai. Sagaidāms, ka investīcijas jaudu palielināšanā un/vai ražošanas procesa efektivizācijā pieaugs, tomēr tas eksporta apjomu kāpumā varētu atspoguļoties ar zināmu laika nobīdi.

Augstāk minēto apstākļu dēļ eksporta izaugsme 2011.-2012.gadā palēnināsies. Preču un pakalpojumu eksports varētu pieaugt par 16-17% šogad un 12-13% 2012.gadā.

——————–

Iepazīties ar citām  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram  “Ekonomika”,  “Tirdzniecība”, “Ražošana”, “Mārketings”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS/2011 - Šoreiz par vienkāršo, neatkarīgi no biznesa specifikas – ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai iespējams starpnieks. Ir vērts atcerēties – ar vienu reizi nesanāks. Ja plaši atpazīstams atspirdzinošs dzēriens tiktu reklamēts vienu reizi gadā, ja aviokompānija piedāvātu īpašos lidojumus tikai reizi desmit gados, ja jogurta ražotājs piedāvātu degustēt produkciju potenciāliem pircējiem reizi gadā, ja tirdzniecības centrs rīkotu akciju tiklai atklājot to un vēlāk vairs nekad un nepaplašinātu sortimentu, ja žurnāls rīkotu abonēšanas kampaņu reizi divos gados, ja banka iepazīstinātu ar savu jauno pakalpojumu tikai vienu reizi.

VAI BIZNESS AIZIETU?

Un tagad ieliekam šajos piemēros – atspirdzinošais dzēriens – Coca Cola, aviokompānija – airBaltic, jogurtu ražotājs – Danone, tirdzniecības centrs -  veikals Depo utt.

Ko vēlējos teikt ar šiem ļoti vienkāršotiem piemēriem? To, ka ja jums ir prece vai pakalpojums, tad par to virzīšanu (IELIKŠANU CILVĒKU PRĀTOS) ir jādomā patstāvīgi, patstāvīgi jāatvēl resursi – laiks, darbs, nauda, prāts u.c.

Ir pārāk neapzinīgi domāt, ka ja man ir prece vai pakalpojums, tad to man pirks tā vai tā.  Tieši pateicoties dažādiem mārketinga paņēmieniem ilgtermiņā ne vienai vien kompānijai izdodas atņemt konkurentu daļas, pārdot jaunu pakalpojumus, veicināt ieņēmumus.

Ņemam abstraktu piemēru. Ļoti vienkāršotu, bez jebkāda tuvāka detaļu izklāsta:

1.Reklāma tiek atskaņota vai rādīta pirmo reizi – Revolucionārs aparāts, tas jums ir vajadzīgs. Klausītāja reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
2. Tā pati reklāma otro reizi. Reakcija -  viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
3. Tā pati reklāma trešo reizi. Reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
4. Tā pati reklāma ceturto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
5. Tā pati reklāma piekto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
……
32. Tā pati reklāma trīsdesmit otro reizi. Reakcija – cik var to reklāmu atskaņot, apriebies, tracina.
…..
67. Tā pati reklāma sešdesmit septīto reizi. Reakcija – interesanti, jāpaklausās, ko tā sieviete tur stāsta.
80. Astoņdesmito reizi. Reakcija – jāaiziet uz veikalu, pirms tam paskatīšos internetā.
90. Deviņdesmito reizi. Reakcija – jā, vajadzētu nopirkt.

Un tagad revolucionārā aparāta vietā ieliekat citu produktu vai pakalpojumu. Nekad neesat uzķērušies? Vai tiešām esat nopirkuši mobilo telefonu tikai vienu reizi izlasot preses paziņojumu, vai esat paņēmuši hipotekāro kredītu ar pirmo reizi, pēc pirmās reklāmas, vai esat nopirkuši iepriekš nezinātu biokatīvo piena produktu uzreiz tikai no vienas degustācijas utt.

1) Atcerieties – pirms nopirkāt mobilo tālruni, jūs redzējāt pilsētā vides reklāmu, saņēmāt reklāmas sms vai e-pastu, redzējāt to vienai savai draudzenei, izlasījāt atsauksme sinternetā, mobilo tālsarunu operators piedāvāja speciālu akciju utt. UN TIKAI TAD JŪS NOPRIKĀT MOBILO TELEFONU

2) Atcerieties – pirms paņēmāt hipotekāro kredītu, jūs redzējāt 340 televīzijas reklāmas par to ka manam tētim, veiksmīgam kaimiņam ir tāds un viņi tāpēc dzīvo zaļi,bankā jums vismaz 200 reizes tas tika piedāvāts, jūs saņēmāt individuālas un greznas vēstules ar cieņas apliecinājumiem utt. UN TAD JŪS PAŅĒMĀT KREDĪTU.

3) Atcerieties – pirms sākāt pirkt bioaktīvā piena produktu, jūsu bērns redzēja 120 reklāmas multenes, kinoteātrī ēda popkornu ar jaunā produkta reklāmu, jūs to pagaršojāt, jūs dzirdējāt no daktera to radio pārraidē, ka tas ir veselīgi vismaz 46 reizes, un visbeidzot ieejot veikalā jūs sāka raustīt bērns ar vārdiem “NOPĒRC, jo tad pārdevēja iedos smuku magnētiņu”!. UN TAGAD JŪS TO PĒRKAT REGULĀRI.

Jūs esat aktivizējis biznesu, bet esat izlaidis tikai vienu preses relīzi. Vai tiešām domājat, ka ar to pietiks, ka nevajadzēs domāt ne par stratēģiju, ne par metodēm, ne par patērētāju paradumiem, ne par daudzām citām lietām un faktoriem un visu beidzot tā visa pārdomātu īstenošanu dzīvē. Ar to ka Jums ir produkts vai pakalpojums mūsdienās nepietiek – ne Latvijā, ne ārpus Latvijas robežām.

Biznesā un mārketingā ir ļoti daudz iespēju, kā augt, jo bez tām mūsdienās iztikt VAIRS NAV IESPĒJAMS. Nemāniet sevi, mārketings ir ikviena uzņēmuma darbošanās veiksmes pamatā.

Protams, manis minētie piemēri ir ļoti vienkāršoti. Tiem visiem ir jāpievieno pārdomāts biznesa modelis, preču pozicionējums un virzīšana, pārdošanas taktika, cenu veidošanas politika, apkalpošana un citas lietas. Arī tās ir saistītas ar mārketingu. Un tas labam mārketinga speciālistam praksē ir jāprot radīt un pielietot.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MARTS / 2011 – Par biedrības „Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” (LTRK) Padomes locekļi ārkārtas sēdē par LTRK Valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo biedrības Valdes locekli, Juridisko direktoru Jāni Endziņu.

„Pēc tik spilgtas personības un harizmātiskas līderes kā Žaneta Jaunzeme – Grende, vadīt LTRK ikdienas darbu man būs patiess izaicinājums,” norāda J.Endziņš, tomēr atzīmējot, ka pirmos sasniedzamos mērķus jaunajā amatā jau ir izvirzījis.

„Izvērsts veicamo darbu saraksts ir ietverts LTRK Stratēģijā 2011.-2013, LTRK rīcības plānā 2011.gadam, kā arī „Uzņēmēju Plānā 2011,” tomēr kā būtiskākos vēlos atzīmēt divus mērķus. Pirmkārt, mums ir jāpārliecina politiķi, ka Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jākļūst par vienu no būtiskākajiem Latvijas konkurētspējas faktoriem. Kāpēc gan Latvijā nākotnē nevarētu izveidot vismaz noteikumu ziņā vienu no izcilākajām uzņēmējdarbības vidēm? Otrs būtiskākais mērķis būs pilnveidot LTRK pakalpojumu grozu, tā, lai ikvienam Latvijas uzņēmumam – kā mikro un mazajam, tā vidējam un lielajam komersantam, LTRK biedra statuss vienlaikus būtu arī viegli pieņemams, saimnieciski izdevīgs lēmums,” tā Endziņš.

J.Endziņš dzimis 1974.gada 16.augustā, Rīgā. 1999.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs.

Profesionālo darbību J.Endziņš aizsācis LR Tieslietu ministrijā kā Publisko tiesību departamenta speciālists, vēlāk – Valsts sekretāra palīgs. No 1996.-2003.gadam ieņēmis LR Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāra vietnieka juridiskajos jautājumos amatu, no 2003.gada kļuvis par UR Galveno valsts notāru. 2008.gadā LTRK Valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende uzaicināja J.Endziņu kļūt par biedrības Valdes locekli, Juridisko direktoru.

Atzīmējama arīdzan Endziņa akadēmiskā darbība – no 2001.gada līdz pat šim brīdim ar tiešajiem darba pienākumiem apvienots lektora amats Biznesa augstskolā „Turība” un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–