EMULATORS.LV

Novembris / 2010 – Saskaņā ar Konkurences likumu1 par tirgus dalībnieku apvienošanos tiek uzskatīts arī tāds stāvoklis, kad viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus viena vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, un kad šo aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina to ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū. Tā kā mazumtirdzniecībā izmantotās tirdzniecības telpas ir uzskatāmas par uzņēmuma aktīviem (tas atbilst arī Konkurences padomes praksei), tad šo aktīvu izmantošanas tiesību iegūšana – tirdzniecības telpu nomāšana – ir uzskatāma par tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences likuma izpratnē. Tādējādi darījumam, kad viens ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības lielveikals uzsāk nomāt tirdzniecības telpas, kuras līdz šim nomājis cits lielveikals (ja vien izpildās Konkurences likumā noteiktie kritēriji apvienošanās ziņojuma iesniegšanai3), nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

Tuvāks skaidrojums par nosacījumiem  ir pieejams šeit.

Tikko Konkurences padome ir skatījusi konkrētu gadījumu šajā jomā.

2010.gada 10.novembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA „Plesko Real Estate” izmantot SIA „Ilga-Sigulda” aktīvus – īrēt telpas Siguldas tirdzniecības centrā „Šokolāde” SIA „RIMI Latvia” lielveikala izveidei. Lai novērstu šāda darījuma negatīvo ietekmi uz konkurenci, KP noteica saistošos noteikumus, kas liedz jaunajā veikalā īstenot uz konkurentu izspiešanu vērstu cenu politiku.

Atļauja izsniegta uz trim gadiem, tādējādi telpu nomas līguma termiņš var tikt pagarināts tikai pēc uzņēmumu atkārtotas vēršanās KP un tās atļaujas saņemšanas.

Izvērtējot konkrētā darījuma ietekmi gan mazumtirdzniecības, gan preču iepirkuma līmenī, KP secināja, ka tā rezultātā, palielinoties SIA „RIMI Latvia” tirgu varai konkrētajā mazumtirdzniecības tirgū, kā arī ņemot vērā šim uzņēmumam piemītošo nozīmīgo tirgus varu attiecībā pret ražotājiem preču iepirkuma tirgū Latvijā, varētu rasties draudi, ka no konkrētā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus tiek izspiesti esošie tuvākie konkurenti Tādējādi būtiski varētu samazināties konkurence Siguldas pilsētas un novada teritorijā, kā arī daļā Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada teritorijas.

Lai novērstu iespējamo konkurences samazinājumu, kas patērētājiem konkrētajos tirgos ilgtermiņā nozīmētu mazāku izvēli un augstākas cenas, KP savā lēmumā noteica saistošos noteikumus. Ar tiem jaunajā veikalā ļauts rīkot tikai tādas akcijas un mārketinga aktivitātes, kas vienlaicīgi tiek rīkotas arī citos SIA „RIMI Latvia” supermārketos Latvijā, tā liedzot īstenot cenu politiku, kas vērsta uz konkurentu izspiešanu.

100% SIA „Plesko Real Estate” kapitāla daļu pieder Zviedrijas sabiedrībai Rimi Baltic AB. Tādējādi SIA „Plesko Real Estate” ir vienas grupas uzņēmums ar SIA „RIMI Latvia”, kas savukārt ir viens no lielākajiem Latvijas ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājiem, turklāt ir 100% SIA „SUPERNETTO” kapitāla daļu īpašnieks.

SIA „Ilga-Sigulda” nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu, būvniecību un iznomāšanu. Konkrētās telpas tirdzniecības centrā „Šokolāde” līdz šim tika izīrētas SIA „Palink” veikalam IKI.

Jauna RIMI lielveikala atvēršanai Siguldā bija nepieciešama KP atļauja, jo šāds darījums, kad viens uzņēmums iegūst tiesības izmantot cita uzņēmuma aktīvus (šajā gadījumā – tirdzniecības telpas), un kad šo aktīvu izmantošanas tiesību iegūšana palielina tā tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū, ir uzskatāms par apvienošanos Konkurences likuma izpratnē. Apvienošanās atļauja nepieciešama, ja izpildās likumā noteiktie kritēriji – šajā gadījumā iepriekšēja finanšu gadā apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums pārsniedzis 25 miljonus latu un   iepriekšējā nomnieka – SIA „Palink” – apgrozījums konkrētajās telpās pārsniedzis 1,5 miljonus latu.

Pilns Konkurences padomes lēmuma teksts ir pieejams šeit.

Jaunais SIA „RIMI Latvia” lielveikals Siguldā darbību uzsāka 26.08.2010. – uzņēmumam bija tiesības īstenot darījumu pirms KP atļaujas saņemšanas, uzņemoties risku, ka gadījumā, ja darījums tiks aizliegts, jaunā veikala darbība būs jāpārtrauc, kā arī jāmaksā naudas sods, kas šādā gadījumā var tikt noteikts līdz pat 1000 latiem par katru dienu, kopš aizliegtās apvienošanās īstenošanas.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram  “Mārketings”, “Bizness” vai “Tirdzniecība”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2010 – Kā liecina līdzšinējā prakse, tad Latvijā strādājošie uzņēmumi kā svarīgāko akcentu pasūtījumu un savu preču vai pakalpojumu noieta veicināšanai ir izvēlējusies cenu faktoru un pazīšanās principu. Protams, tas ir ļāvis pievērst ārvalstu pircēju uzmanību Latvijas precēm un pakalpojumiem. Taču tas ir tikai pamats, jo, lai audzētu tālāk noietu ārvalstīs, būs vien jāatceras par mārketingu un visiem to ietverošajiem instrumentiem.

Šur tur ir vērojama noliedzoša attieksme pret mārketingu (tā tas ir). Neminēšu uzņēmumu nosaukumus, bet tieši atklātā tekstā skan: “Jā, mēs vēlamies iegūt tirgu preču / pakalpojumu noietam ārzemēs, taču mārketingā naudu mēs netērēsim”. Šeit vietā atgādināt, ka ārvalstu tirgos mārketingā naudu parasti investē un mārketingā naudu vispār investē un nevis tērē.

Mana pieredze liecina ka ārvalstu uzņēmumi mārketingam naudu un citus resursus atvēl krietni vairāk par Latvijas uzņēmumiem. Nācies strādāt gan uzņēmumos ar Latvijas kapitālu, gan ar ārvalstu kapitālu un attieksme šajā ziņā ir atšķirīga. Un runa jau nav par pašmāju uzņēmumu finanšu iespējām. Nebūt ne.  Kvalitatīvs mārketinga speciālists zin neskaitāmas iespējas kā efektīvi īstenot dažādus pasākumus dažādu mērķu sasniegšanai.

Tādu Latvijas uzņēmumu skaits, kas veic aktīvu mārketinga darbību ārvalstīs nav liels. Zinu, ko saku. Kāpēc tā, tāpēc ka krīzes laikā ir pierasts strādāt tikai uz maksimālu izmaksu cirpšanas pamata un brīdī, kad izmaksas vairs nav iespējams samazināt, brīdī, kad izejvielu cenas sāk augt, strādāt tikai ar cenu faktoru ir grūti.

Ja gribat pierādījumus, tad pavērojiet Latvijas patērētāju uzvedību (nevis to ko patēŗētājs saka, bet kā patiesībā uzvedās). Neņemos ar putām uz lūpām pamatot mārketinga nepieciešamību, tā kā tā nozīme jau sen ir zināma, vēlējos tikai atgādināt ka biznesa attīstībā ir vairāki risinājumi  (tostarp arī par sevi).

Tomēr, der atcerēties krīzes laikā ir ne tikai jātaupa, bet arī jāveido pamats nākotnes izaugsmei. Jebkurš uzņēmums taču vēlas attīstīties un augt.

Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā. Ievērojama pieredze dažādās auditorijās ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem – uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

OKTOBRIS / 2010 - Saeima ir pieņēmusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, mainot patēriņa kredītu saņemšanas kārtību un nostiprinot Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvaras.

Vērtējot kredīta atmaksas iespējas, kredīta devējam būs jāanalizē no patērētāja saņemtā informācija un nepieciešamības gadījumā jāizmanto datu bāzes par personas ienākumiem un maksājumu saistību izpildi.  Šāds izvērtējums jāveic arī, lemjot par kredīta summas būtisku palielināšanu. Likumā ietverti arī izņēmuma gadījumi, un izvērtējumu nevajadzēs, piemēram, ja summa nepārsniedz 100 latus un ja patērētājs izmanto tā dēvētā overdrafta līdzekļus.

Likums papildināts ar nosacījumiem, kā patērētājs var atteikties no kreditēšanas līguma. To varēs izdarīt 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas, un par šādu soli nebūs jāsniedz nekāds pamatojums. Par atteikšanos no kredīta būs jāpaziņo rakstveidā, un nekavējoties, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā, jāatmaksā saņemtā kredīta summa. Kredīta devējs no patērētāja nedrīkstēs pieprasīt kompensāciju.

Savukārt patēriņa kredītu dzēšot pirms termiņa, klientam būs tiesības uz kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu.

Tāpat likuma izmaiņas nosaka, ka, lai iedzīvotājiem sniegtu kreditēšanas pakalpojumu, kapitālsabiedrībai būs jāsaņem licence. Par licences saņemšanu būs jāmaksā valsts nodeva, kuras apmēru un maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Šobrīd šajā tirgus segmentā darbojas vairāk nekā divsimt uzņēmumu, kas nav kredītiestādes.

Licence būs jāsaņem lombardiem un citiem īstermiņa aizdevuma devējiem, kuri piedāvā iedzīvotājiem aizņemties naudu pret ķīlu vai arī kredītu bez ķīlas un galvojuma. Licencēšana tiek ieviesta, lai sakārtotu nebanku kreditēšanas tirgu un stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, norāda grozījumu autori.

Tāpat likumā nostiprinātas Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvaras, nosakot, ka centra amatpersonas, veicot tirgus uzraudzību un patērētāju tiesību ievērošanu, pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja ir tiesīgas ierasties jebkurā laikā un arī bez brīdinājuma.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Bankas”  u.c.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

OKTOBRIS / 2010 -  Saeima ir pieņēmusi jauno Dzīvokļa īpašuma likumu. Likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību. Tāpat jaunais likums nosaka dzīvokļa īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

Jaunajā regulējumā definēts dzīvokļa īpašuma jēdziens, atsevišķais īpašums un kopīpašums. Noteikta arī dzīvokļa īpašuma izveidošanas un nodibināšanas kārtība, kā arī dzīvokļa īpašuma izbeigšanās nosacījumi.

Likums nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, nesasaucot kopsapulci – aptaujas veidā, kā arī citādi savstarpēji vienojoties. Dzīvokļu īpašnieku kopība varēs arī noteikt, kuri jautājumi izlemjami tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Tāpat Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, kādos gadījumos dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, rekonstruēt, renovēt vai restaurēt atsevišķo īpašumu, pārbūvēt šo īpašumu norobežojošos logus un durvis. Noteikts arī, kādos gadījumos nepieciešama citu dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišana.

Jaunais Dzīvokļa īpašuma likums stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī - spiest šeit un iepazīties.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “buvniecība”, “Apsaimniekošana”,  “Mārketings” u.c..

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

JŪNIJS / 2010 - Jaunākā laika tendence Latvijā – izmaksu optimizācijas (samazināšanas vārdā) tiek veikti daudzi ietaupīšanas pasākumi, jo kā saka “citas izejas nav”. Taču, manuprāt, ir jāprot saredzēt to robežu, kad kaut kas sāk iet šķērsām un ilgtermiņā var atspēlēties uz pašu uzņēmumu. Jā, kā īstermiņa risinājums pieeja ir devusi rezultātu, taču ir pienācis laiks skatīties uz priekšu, lai nav par vēlu.

Tātad mazāk teorijas, bet uz praktiskiem piemēriem. Šie nav teorētiski piemēri, šie ir piemēri no reālas dzīves, nosaukumus nepieminu, jo ticu, ka secinājumi tiks īstenoti un manāmi uzlabojumi būs.

Pārtikas ražotāji Latvijā sadurās ar asu konkurenci no kaimiņvalstīm un pazemināto iedzīvotāju pirktspēju uz vietas. Taču daudzu pārtikas produktu kvalitātes un cenas attiecība ir manāmi degradējusi. Iztikšu bez konkrētu uzņēmumu un to produktu pieminēšanas, bet skaidrības labad vispārināti piemēri. Ir ražotāji kuru produktu kvalitāte – garša, smarža, saturs neatbilst šī produkta jēdzienam – siers, kuru atverot vaļā ir smaka, kura konsistence ir kā sūklis. Desa, kuras sastāvā ir apšaubāmas kvalitātes izejvielas, makaroni, kuri izvārot salīp viendabībā masā utt.. Vai tiešām uzņēmumi domā, ka tā var darboties? Patērētāji vienkārši pakāpeniski novēršas no šādiem ražotājiem un nepērk to produkciju.  Un pēŗk citu ražotāju un citu VALSTU ražotāju produkciju. Vēl varu piebilst ka ēna tiek mesta pilnībā uz visu preču sortimentu attiecībā uz visiem ražotājiem. Pircējs vairs neies skaidrot, kurš Latvijas ražotājs ražo labi un kurš slikti, viņš domās ka VISI šā produkta ražotāji Latvijā ir slikti un izvēlēsies kādas cita valsts ražotāja produktu, jo tas ir kvalitatīvs, izskatās labai, garšo tā kā tam jāgaršo, notiek dažādas akcijas un cenas ziņā ir līdzvērtīgs vai nedaudz dārgāks par slikto Latvijas produktu. Patriotisms uz nekvalitatīvu un dārgu produktu nestrādā u.c.

Apģērbu un apavu tirgotāji. Aizvadītos gados tirdzniecības uzcenojums un apgrozījums pašlaik liek tirgotājiem justies nekomfortabli. Nav vairs virspeļņas, cilvēki vairs nepērk ļoti dārgas preces, bet gribās. Tirgotāji ir reaģējuši un sākuši piedāvāt preces citās cenu kategorijās (zemākās). Daļa preču ir zaudējusi arī kvalitātē, izejmateriāli no kurām tās ir ražotas, izturība, funkcionalitāte u.c. Protams, iedzīvotāji, kuriem šo preci vajag pērk, taču grupa iedzīvotāju, kura uzskata, ka prece ir nekvalitatīva preci nepērk un izvēlas preces iegādi veikt ar interneta palīdzību ārvalstīs vai arī paši aizbrauc precei pakaļ uz ārvalstīm.u.c.

Pakalpojumu sniedzēji arī ir centušies optimizēt (samazināt) dažādas izmaksas, piemēram darbiniekos u.c. Tagad uzņēmumā var strādāt speciālists, kurš ir mazāk zinošs, taču lētāks. Tomēr pieļauto kļūdu procents darbā pieņemot lēmumus ir lielāks, tagad to nejūt taču ilgtermiņā tas būs jūtams  – mazāk profesionāli juristu pakalpojumi, mazāk profesionāli, celtniecības pakalpojumi, mazāk profesionāli sabiedrisko attiecību pakalpojumi, mazāk profesionāli autoservisa pakalpojumi utt., kā rezultāta būs līgums, kurš nākotnē radīs Jums pašam problēmas, māja, kurā jau pēc pusgada būs plaisas un iebrukuši pamati, slikta slava kā neprofesionālam uzņēmumam, kas ir nekvalitatīvs un visus māna, automašīnu remontētājs ar lētām izmaksām, bet mašīna pēc remonta ātri ir beigta utt. Nedomāju, kas šis ir pareizais ceļš.

Atcerieties – atgūt pircējus ir ļoti ļoti ļoti grūti. Nespēlējaties ar savu biznesu, tas ir nopietni. Atcerieties pircēju principu: pirkuma cenas attiecība pret gūto labumu, gandarījumu, sajūtām.

Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā. Ievērojama pieredze dažādās auditorijās ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem - uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MAIJS / 2010 -  Ja vēl gadu atpakaļ varēja teikt par to, ka cenu samazināšana ir nepieciešama klientu noturēšanai, tad tagad turpmākam cenu pazeminājumam no mārketinga un arī biznesa viedokļa nav pamata.

Kā zināms, biznesa pamats ir peļņa. Ja peļņas nav – nav biznesa, nav darba vietu, nav nākotnes. Izdzīvošanas variants ir kad viss ir pa nullēm, kā radikālākais variants ir dzīvot kādu laiku mīnusos. Taču mūžīgi mīnusos nevar, tā kā tas ir tuvākais ceļš uz maksātnespēju.

Ja aplūkojam iedzīvotāju ienākumus, to jaunākos iepirkšanās paradumus, preču un pakalpojumu cenu līmeni un to elastību pret ārējām izmaiņām, un kā tie sekmē vai nesekmē preču vai pakalpojumu apgrozījuma pieaugumu, tad, šķiet, ir sasniegta tā robeža, ka bizness pazemināt cenas par precēm un pakalpojumiem vairs nevar atļauties (uzņēmumu dīkstāve jeb nekā nedarīšana jau sāk maksāt lētāk), savukārt maksātspējīgo iedzīvotāju skaits (tie kas, var atļauties pirkumu) ja pazeminās cenas vairs nepieaug un ir salīdzinoši nemainīgs.

Uzņēmēji aizvadītā gada laikā ir samazinājuši piecenojuma procentu (protams, kā kurš) – veikuši biznesa optimizēšanu (atteikušies no nevajadzīgā, mainījuši uzņēmumu struktūru, radikāli samazinājuši izmaksas, atteikušies no starpniecības) un centušies pielāgoties iedzīvotāju jaunajai rocībai. Atcerēsimies arī to, ka iepriekš bieži vien cenu līmenis bija pārspīlēts. Taču pašlaik braucam uz otru grāvi. Protams, šur tur nekas nav joprojām izdarīts (taču tas atspēlēsies biznesā vēlāk).

Attiecībā uz precēm un pakalpojumu piedāvājuma spektra un cenām ir notikusi pārslēgšanās uz zemākas kvalitātes (nekā līdz krīzei) preču un pakalpojumu klāstu un līdz ar to zemākām cenām. Bez tam notikusi dārgāku izejvielu aizvietošana ar citām izejvielām vai izejmateriāliem.

Paralēli šim procesam ārpus Latvijas jau ir sākusies ekonomiku atkopšanās (atsevišķās valstīs šī process jau notiek no pagājušā gada jūlija), kas no vienas puses dod cerības Latvijas uzņēmumiem-eksportētājiem, no otras puses rada problēmas Latvijas biznesam kopumā uz vietas, tā kā izejmateriālu un izejvielu cenas reaģē uz atkopšanos ārvalstīs. Nav noslēpums, ka daudz kas Latvijas uzņēmumiem ir jāpērk no ārpuses un  subsidēt tās neviens nevar atļauties.

Tagad atsevišķi piemēri (subjektīvi vērojumi)

Mediju vide – no tā, ka populārs medijs samazinās sava reklāmai raidlaika/laukuma cenu pašlaik labuma vairs nedod – reklamēties gribētāju un varētāju vairāk no tā nekļūs. Šī nozare (līdzīgi kā pārējās) ir nodemonstrējusi milzīgu pretimnākšanu klientiem Detaļās neiedziļināšos.

Kafejnīca vai ēdnīca– no tā, ka kafejnīca vēl vairāk samazinās cenas labuma vairs nav (klientu noturēšana vai pieaugums). Cilvēku skaits, kas pusdieno ēdināšanas iestādē vai iedzer kafiju vairāk nekļūst.

Pārtikas produkti – Lai arī pircēji reaģē uz cenu akcijām, tā kā pārtikas prece cilvēka dzīvē ir pati pirmā nepieciešamība, tomēr arī šeit ir griezti – cik tālu var iet. Dabiskos produktus ir papildinājuši konservanti, zemākas klases aizstājēji un garšas uzlabotāji (“maskētāji”). Pavērojiet un palasiet produktu etiķetes pirms trim gadiem, diviem gadiem un tagad. Vienlaikus atkopjoties tirgiem ārvalstīs – kvalitatīvākie ražotāji met acis uz tiem.

Apģērbs un apavi – tirgotāji ir mainījuši produkcijas klāstu, dabiskos materiālus ir nomainījuši ir sintētiskie, tie ir kļuvuši vienveidīgāki un sortiments nabadzīgāks. Pat izvēloties zemākās cenu kategorijas nišu dažu mēnešu laikā ir aizvēries ne viens vien veikals. Savukārt maksātspējīgie pircēji dodas iepirkties uz ārvalstīm.

Celtniecība – no tā, ka cenas var tikt samazinātas gala rezultātā cietīs pats pasūtītājs, tā kā esošais cenu līmenis neatbilst kvalitatīvu būvdarbu cenu veikšanas līmenim: tehnikas un instrumentu nolietojums naudas izteiksmē ne reti vien ir lielāks par darbu veikšanas ieņēmumiem, tiek grēkots ar darba drošību (zemāku izmaksu vārdā celtniekiem netiek doti darba drošības līdzekļi un drošinājumi pret negadījumiem), kvalitatīvo darbu izpildes samaksas līmenis atpaliek no ārvalstu, līdz ar ko kvalitatīvie speciālisti izvēlas labāk nedarīt neko savā profesijā vai arī doties uz ārvalstīm utt.

Utt. Un citi biznesi (pakalpojumi, preces)…

Protams ir arī prognozes par tālāku cenu pazemināšanos dažās jomās, lai pieskaņotos iedzīvotāju reālajiem ienākumiem, un es to arī nemaz negrasos apstrīdēt, jo ir jomas, kurās izmaiņas cenās ir vajadzīgas un kuras ignorē realitāti. Taču vienlaikus ir arī virkne nozaru, kuras vairs nevar atļauties samazināt cenas. Tādi lūk paradoksi Latvijā pašlaik ir.

Secinājums no šā visa

Neuzskatu sevi par pareģi, tomēr uzskatu, ka lielā cenu pazemināšanas ēra ir beigusies (bezgalīgi tas nevar notikt).

Cenu akcijas strādā, bet tās ir uz biznesa saprātīguma robežas (jāveic kalkulācijas – vai tiešām izdosies gūt lielāku labumu, jo novārdzis organisms galu galā izlaiž garu) vai arī jāmaina uzņēmuma darbības virziens.

Pamazām jāsāk dažādod klientu piesaistes pasākumi.

Preču un pakalpojumu kvalitāte pamazām sāks atkal spēlēt lielāku lomu.

Priekšstats par ekonomisko stāvokli un pircēju ienākumiem kļūst skaidrāks.

Vislielākais pozitīvais efekts jebkura uzņēmuma darbā būs tad, kad Latvijas ekonomikā kopumā notiks pozitīvas pārmaiņas.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

APRĪLIS / 2010 - Kā rāda prakse, tad tas, ka uzņēmuma produktam ir lieli pārdošanas rezultāti nepasargā tos no to produktu „izsviešanas ārā” burtiskā nozīmē no lielu tirdzniecības ķēžu plauktiem. Turklāt tas ir absolūti vienalga vai ražojat pienu, zobpastu, ziepes vai autoriepas. Turklāt absolūti vienalga vai tā ir lielveikalu ķēde Latvijā, Vācijā vai kur citur. Redzot uzņēmuma lieliskos pārdošanas rezultātus, lielveikalam rodas dabiska vēlme nopelnīt pašam vairāk un uzsākt preču pārdošanu ar paša veikala preču zīmi. Pasaulē vienmēr varēs atrast citu uzņēmumu, kas spēs saražot lētāk (zemākas ražošanas izmaksas, aizvietotas izejvielas, izmaiņas produktus raksturojošos parametros utt.) un neatteiksies uz šiem produktiem izvietot lielveikalu ķēžu (pasūtītājs) privātās preču zīmes. Tikpat labi lielveikalu ķēde var mainīt savu preču pārdošanas politiku vai sortimentu.

Viss uzņēmuma iepriekšējo gadu darbs var pazust kā nebijis, jo tik sūri grūti piesaistīto pircēju vieglu roku paņems un noslaucīs lielveikals. Jo arī lielveikalu ķēde ir tikai bizness, kas arī vēlas maksimizēt savu peļņu un būt saistošs saviem pircējiem. Tāpēc mācība ir vienkārša –  uzņēmuma produkcijai būt vienmēr interesantai pircējam un pastāvīgi uzturēt šo interesi, domāt par distribūcijas (pārdošanas) dažādošanu, sekot līdzi pircēju rocībai un gaumei.  Lai arī šeit vairāk uzsvēru tirdzniecības ķēdes, bet analoģiski notikumi var būt arī jebkurā citā biznesā. Uz lauriem gulēt ilgstoši nevar!

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

MARTS / 2010 – Kā zināms, dzīvē mēs ne reti viens otru vērtējam pēc pirmā iespaida. Satiekam cilvēku un izlemjam – vai viņš ir simpātisks vai nē, vai ar viņu var sadarboties vai nē. Lai vai kā negribētos to atzīt, bet tā tas ir. Tikai pēc laika sākam novērtēt saturu. Līdzīgi ir ar uzņēmumiem. Bet par to parasti kaut kā nemaz nerunā.

Tālāk pie lietas, minēšu dažus piemērus no pieredzētā!

Ja es potenciālais klients atnāku uz veikalu un tur mani sagaida nezinoša vai nelaipna pārdevēja, tad pirkums netiks veikts.

Man pašam ir „niķis” dažreiz paprasīt par lietu. Ja veikalā aktīvi tiek reklamēts skūšanās krēms, tad es arī paprasīšu kurš der manam ādas tipam (atbildes, starp citu, nebija, jo pārdevēja-tirdzniecības veicinātāja mācēja tikai smaidīt, bet mani tiešām interesēja šis jautājums, tā kā kurš katrs skūšanās krēms neder) vai arī kurpju veikalā pārdevējai prasīju -„kādas krāsas zeķes der pie brūnām kurpēm, kuras tikko nopirku”  - (pārdevēja deva savus ieteikumus un pat zināja kāda tipa soma un josta piestāv).

Ja mēs ar reklāmas materiālu palīdzību pūlamies ieinteresēt klientus, tad reklāmas materiālos nepieļaujam valodas kļūdas un noalgojam profesionālu tekstu rakstītāju, jo viņš zina uz kādām stīgām ir jāspiež.

Ja gribam piesaistīt klientus Krievijā, Brazīlijā vai Korejā – tad pilnīgi visus mārketinga materiālus gatavojam šo valstu pamatvalodās un nevis angļu valodā. Šo materiālu sagatavošanas darbus uzticam zinošiem lietpratējiem un nevis 11. klases skolniekam, kurš visu sagatavos par piecdesmit santīmiem. Esmu redzējis ne vienu vien Latvijas uzņēmuma reklāmas materiālu, kur jau virsrakstā nav saprotams ko uzņēmums īsti piedāvā. Neviens potenciālais klients neies iedziļināties un burtot kļūdainu materiālu. Turklāt šajā ziņā grēko pat lielie uzņēmumi.

Ja gribat iepazīstināt ar savu uzņēmumu auditoriju Latvijā vai ārpus ar interneta mājas lapas palīdzību, tad regulāri atjaunojam mājas lapu gan dizainiski, gan funkcionāli, gan saturiski. Desmit gadus vecas mājas lapas nespēj piesaistīt potenciālo pircēju, tā kā interneta industrija ir strauji attīstījusies. Ja pēdējās ziņas mājas lapā ir piecus gadus atpakaļ vai ziņas parādās tikai reizi gadā, tad tas liecina tikai to, ka jūsu uzņēmumā nekas nenotiek. Pircēji vēlas zināt kā klājas viņu uzņēmumam no kura tiek pirkta produkcija, savukārt sadarbības partneri vēlas pārliecināties par uzņēmuma dzīvības pazīmēm.

Ja mājas lapā ir lietota nekvalitatīva valoda – latviešu, krievu, angļu vai cita – tad pat vislabākais SEO (meklēšanas rezultātu uzlabošana internetā) nenostrādās, jo uzduroties šādam tekstam interesents ātri vien no mājas lapas dosies prom uz neatgriešanos.

Ja pozicionējat sevi kā ekskluzīvu pakalpojumu vai preču piedāvātāju, tad preces un pakalpojumus piedāvājam atbilstoši šim faktam. Un nevis veikalā ar gadiem nekrāsotām un apdrupušām sienām, mēbelēm, kuras pirktas par pieciem latiem utt. Šādā veidā tiek degradēts ekskluzivitātes jēdziens. Galu galā modes dizainera tērpus, īpašu tehniku vai VIP pakalpojumus arī jāiesaiņo un jāpiedāvā atbilstošā kvalitātē un nevis maisos, kuros parasti izmet atkritumus.

Un, protams, ikvienai profesijai ir sava funkcija un pienesums biznesā, tāpēc nebrīnīsimies, ka lietas iet nepareizi, ja biznesa organizācija dažādu optimizāciju rezultātā ir sākusi klibot, jo bija pamatota nepieciešamība taupīt naudu. Nevar prasīt tehniskajam direktoram saprast loģistiku, grāmatvedei mārketingu vai šoferim IT sistēmu administrēšanu.

Viss augstāk minētais un arī neminētais ir ikdienā sastopama parādība dažādās jomās. Būtu vērts atcerēties, ka arī tas viss atsaucās uz uzņēmuma darba panākumiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

MARTS / 2010 – Pašlaik visa konkurences cīņa ir pārgājusi uz zemo cenu segmentu, kad uzņēmumi cenšas piedāvāt patērētājiem aizvien zemākas cenas par produktiem vai pakalpojumiem un vienlaicīgi ziedo un iemin dubļos visus pagātnes ieguldījumus, kas tika veikti reklāmā, tēla radīšanā, kvalitātē, sabiedriskajās attiecībās utt.

Tagad, kad vakardienas veiksminiekiem uz papēžiem min ienācēji, nākas domāt. Kā saka – dzīve nav tikai rožu dārzs, bet ir arī ērkšķi.

Viens no risinājumiem ir jaunu brendu (zīmolu) ieviešana, kas ir orientēti uz zemākas klases segmentiem vai konkurentu aktivitāšu slāpēšanu. Būtu ne visai apdomīgi spēlēties ar jau esošo brendu parametriem – produkta cenu, kvalitāti, reklāmu, pozicionējumu. Tā vietā tomēr būtu jāievieš jauni brendi (bandinieki, kuri pildīs uzņēmuma aizsardzības vai uzbrukuma funkcijas), un tie tad arī ir jāsūta kaujā. Ja to darīs uzņēmuma galvenais brends, tad, atsākoties labākiem laikiem, patērētājiem nekādi nebūs iespējams izskaidrot un pamatot uzņēmuma produktu politiku un tas atspoguļosies uz rezultātiem. Vienlaikus uzņēmumam ir jāizkalkulē – vai jaunieviestais „lētākas”” klases brends nenodarīs kaitējumu uzņēmuma jau esošajiem brendiem (pakalpojumiem, produktiem), novirzot paša klientus uz lētāko galu.

Neapšaubāmi, uzņēmumam ir jātur roka uz tirgus pulsa – kā jūtās viņu patērētājs, kāds ir viņa maciņa saturs, kas pašlaik ir svarīgs utt. Taču ja uzņēmums darīs sev sliktu un sāks ilgstoši strādāt ar zaudējumiem – tad sagaidāmais rezultāts ir skaidrs, un uzņēmuma dzīvotspējas izredzes samazinās.

Šis paņēmiens vairāk ir vērsts uz pretuzbrukumu veikšanu, ja tirgū darbojās cits agresīvi noskaņots uzņēmums, lai neļautu tam izvērsties. Tā kā ir pat labi, ja uzņēmuma brendu portfelī pastāvīgi ir vairāki brendi, kurus var izmantot dažādiem mērķiem, neaiztiekot pašu galveno brendu. Ar uzņēmumu, kuram ir vairāki bandinieki azotē ir grūtāk cīnīties.

Praksē nav viss tik vienkārši kā šeit augstāk ir minēts, bet aptuvenais princips ir ieskicēts. Ir arī citi risinājumi, bet viss taču nav jāstāsta.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2010  - Pašlaik par Latvijas ekonomikas glābēju ir pasludināts eksports.  Neiedziļinātos vai tas tā ir vai nav, tomēr fakts ir fakts – pasaulē dažādas valstis jau no 2009.gada vidus dažādu iemeslu dēļ (visbiežāk līdzējušas dažādas biznesa atbalsta struktūras un stimulēšanas pasākumi) pamazām sāk atkopties no krīzes. Noteikti  ir daudzi dažādi eksportu bremzējoši faktori, es aplūkošu dažus.

Pirmais. Vienkāršiem Latvijas uzņēmējiem teikšu tā. Ja negribat izgudrot riteni no jauna vai arī tikai sākat šo darbu tikai tagad. Tad pirmkārt runājieties ar uzņēmējiem, kas šo darbu jau veic (lai Jūs nepieļautu kļūdas), sadarbojieties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (prasiet padomus un izmantojiet tās piedāvātas iespējas attiecībā uz izstāžu apmeklēšanu, piedalīšanos un daļēju šo aktivitāšu finansēšanu). Tas ir šo institūciju pienākums, tomēr Jūsu vietā tās Jūsu pašu veicamo darbu neviens neveiks. Katram ir savs lauciņš. Daudzi biznesi cieš zaudējumus tikai nezināšanas pēc. Pašam ir nācies pilnīgi ar “āmuru pa pieri sist” citiem, kas man ir pati par sevi saprotama lieta, bet citiem atklājums.

Otrais. Ja jūsu produkts ir nekvalitatīvs vai cenas ziņā nesaistošs, un neievērojat sadarbības valsts rakstītās un nerakstītās prasības, tad nekas nesanāks. Es mazliet ar smīnu uztveru paziņojumus, ka dažI uzņēmēji atsakās atklāt (vismaz tā tas tiek pasniegts) ārvalstīs, ka viņu uzņēmums ir no Latvijas, jo tiklīdz tur uzzinot to, tā pārtraucot sadarbību. Manā pieredzē ir bijis tā – ja piedāvājums ir interesants (cena, kvalitāte, piegādes noteikumi u.c. – pakalpojumiem vai produktiem) un tiek ievērotas sabiedrības ētikas normas, tad sadarbība notiek.

Trešais. Jo vairāk kontaktu Jums ārvalstīs ir, jo labāk, tā kā nepazīstamiem uznēmumiem un cilvēkiem darbu ārvalstīs sākt ir grūti.  Šo problēmu parasti palīdz risināt profesionāli mārketinga cilvēki.  Lētākais veids kā sākt audzēt savu atpazīstamību ir socializācijas portāli un sabiedriskās attiecības, tikai tad seko reklāma (reklāmas izmaksas ārvalstīs, salīdzinot ar Latviju ir krietni augstākas,  lielākoties). Lai arī skan kā reklāma, tomēr teikšu tā – šim darbam ir domāti mārketinga cilvēki, tā kā kam citam ir vislielākā pieredze atpazīstamības un vēlāk pārdošanas veicināšanā.

Nākamais ko gribu uzsvērt – esat mazs vai vidējs uzņēmējs un vasarā Jums Latvijā noiets ir, bet ziemā nav. Atbilde – meklējiet eksporta tirgu vai arī ziemā nodarbojieties ar citu ziemā ejošu biznesu. Uz šo atbildi nesen saņēmu šādu stāstu – jā gribējām eksportēt, taču pārvadātāju izmaksas padarīja mūsu cenas augstākas nekā tās ir Krievijā (citu uzņēmēju gadījumā tās var būt cita valsts). Es rekomendēju piemērotāku pārvadātāju. Tomēr šajā gadījumā var rekomendēt uzņēmējiem kooperēties, lai samazinātu izmaksas vai arī kādam no pārvadātājiem (varbūt pat individuālam uzņēmējdarbības veicējam) aktīvāk piedāvāt kravu komplektēšanas pakalpojumus. Tātad ceturtais – sadarbojieties un kooperējieties.

Tas ir neliels ieskats tajā ar ko es pats esmu saskāries.
Kāpēc es visu rakstu un darbojos – tāpēc ka darbojos pēc biznesa principa  “Palīdzi risināt savu sadarbības partneru problēmas un tev būs klienti”. Šķiet arī citiem laiks atcerēties šo.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

JANVĀRIS / 2010 – Vislielākais jebkura uzņēmuma aktīvs ir klienti (pircēji, lietotāji) – tas vēlreiz un vēlreiz jāpatur prātā ikvienam uzņēmumam, īpašniekiem, vadībai, darbiniekiem. Jebkura uzņēmuma panākumi balstās uz klientu vajadzību un vēlmju izpildīšanu, atbalstot, sniedzot risinājumus.

Klientu vajadzību izpratne nemaz nav tik grūta. Klienta motivācija, lai iegādātos preci ir pieradums tieši pie konkrētā uzņēmuma produktiem, drošums un uzticība, kas ir iegūta ilgākā laika posmā pērkot vai lietojot uzņēmuma preces vai pakalpojumus, apmierinātība ar kvalitāti, laba reklāma u.c. Uzņēmumā ir jāsaprot (jāatrod) šos faktorus, kas iedrošina iegādāties preci vai pakalpojumus, tad viņi spēs sasniegt vēlamos pārdošanas rezultātus un ieņēmumu pieaugumu.

Jāmēģina saprast, kas klientu motivē īstenot pirkumu. To var paveikt skatoties ar klienta acīm un nevis uzņēmuma acīm, tā pozīcijām. Kas tieši ir vajadzīgs un kāpēc? Tad var sākt pārējos mārketinga pasākumus – informēšanu, prezentēšanu, publicitāti, reklamēšanu utt.

Protams, arī preces vai pakalpojuma kvalitātei ir nozīme. Neviens mārketinga budžets nespēs ilgstoši sekmēt sliktas kvalitātes preces pārdošanu (cenas un kvalitātes attiecība plus apmierinājums par iegādāto).

Uzņēmumam ir jābūt lietas kursā par klienta vēlmēm. Lai cik tas banāli nebūtu, bet vēlējumu un ieteikumu kastītes esamība veikalā, blogu vai speciālas sadaļas esamība interneta mājas lapā, nelielas vai visaptverošas aptaujas (atkarībā no uzņēmuma lieluma un vajadzībām), saziņa ar tirdzniecības personāla palīdzību, kuri tieši komunicē ar klientu, palīdz uzņēmuma darbā un palīdz pieņemt pareizos lēmumus (ja ir pašu vēlēšanās to darīt). Tādējādi klienti sajūt, ka to balss ir sadzirdēta, vēlmes ir uzklausītas  un pat ņemtas ērā. Tas ļauj noturēt esošos klientus, piesaistīt jaunus un sekmēt pārdošanas rezultātu. un uzticība jūsu uzņēmumam augs sasniedzot jaunas virsotnes.

Savukārt ja netiek pievērsta uzmanība klientu vajadzību izpratnei un atbilstošo preču vai pakalpojumu piedāvāšanai, tad uzņēmums riskē veicināt klientu neapmierinātības pieaugumu, kas veicina pirkumu skaita un summas samazināšanās, uzticības kritumu, negatīvo atsauksmju pieaugumu.

Konkurentiem šādi uzņēmumi ir kā dāvana. Jo konkurentiem strauji samazinās jaunu klientu piesaistīšanas izmaksas. Der paturēt prātā –  viena jauna klienta piesaistīšana izmaksā daudz daudz reizes dārgāk par jau esoša klienta noturēšanas.

Turklāt pircēja un pārdevēja attiecības jāskatās plašāk – tās ir tirdzniecības centru saimnieku un to veikalu-nomnieku vajadzības, banku un to apkalpojamo uzņēmumu vajadzības, tā ir tirgū esošās kartupeļu pārdevējas un pircēja attiecības, tā ir interneta pakalpojumu lietotāja un pieslēguma nodrošinājuma uzņēmuma attiecības.

Jau tagad var vērot, ka tie, kas pašlaik neiedziļinās klientu vēlmēs un vajadzībās pamazām zaudē savus klientus. Savukārt, citi iegūst jaunus klientus, un līdz ar krīzes noslēgumu šādi uzņēmumi būs sev sagatavojuši jaunu pamatu izaugsmei. Klientu vajadzību ignorētāji būs milzīgi zaudētāji, jo būs par vēlu. Taču nevajag aizmirst, ka katra klienta vajadzības laikam ritot mainās dažādu apstākļu dēļ, tā kā par klientu būs jārūpējas vienmēr.

Praktiski vajadzību piemēri – uzņēmuma attīstībai nepieciešamas papildu finanses, interneta pakalpojumu lietotājam – kvalitatīva un laikam atbilstoši interneta pakalpojumi ar pieejamība, žurnāla lasītājam – atrast tur nepieciešamus materiālus (kas nav jau iepriekš 100 reizes jau publicēti), pārtikas produkta pircējam – kvalitatīvs pārtikas produkts par pieņemamu cenu, apģērba pircējam – kvalitatīvs un modīgs apģērbs utt.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

DECEMBRIS / 2009 – Šoreiz par izvairīšanos no biežāk pieļautajām kļūdām biznesā, kas varēja arī nebūt, apkopojot citu savulaik aprakstīto un papildinot ar saviem ieteikumiem.

1. Neefektīvs mārketings vai mārketinga trūkums. Neskatoties uz plaši izplatītajiem priekšstatiem – ja ir laba prece vai pakalpojums, tad pircējs atradīsies – ir ļoti maz tādu preču vai pakalpojumu, kas spēj “pārdot paši sevi” (tos pērk, tāpēc ka tie ir labi, kvalitatīvi, nepieciešami). Ja uzņēmējam pašam nav laika nodarboties ar produktu mārketingu, tad tas ir jāuztic profesionālim. Mārketings palīdz pārdot preci un iegūt nepieciešamos līdzekļus, ar kuru palīdzību bizness tiek uzturēts un attīstīts. Mūsdienu biznesā mārketings ir nepieciešamība un ikdienas darbs.

2. Nepārdomāta vietas izvēle uzņēmējdarbībai. Zema nomas maksa vēl visu neizšķir. Pat vislabākā kafejnīca, veikals vai salons nespēs rentabli darboties, ja tas atradīsies klientiem neizdevīgā vietā. Meklējot vietu savam uzņēmumam, ir jāņem vērā gan tas, kāda būs cilvēku un transporta plūsma gar to, gan tas, cik potenciālo pircēju iegriezīsies veikalā un cik paies garām darba dienas laikā, noslēdzoties darba dienai un brīvdienās (kā arī sezonalitātes faktors).

3. Svarīgu lietu un nepatīkamu lietu atlikšana. Uzsākot savu biznesu, uzņēmējs drīz vien izjūt to, kā tiek ierakts dažādu papīru kalnos. Ja šie darbi tiek atlikti uz vēlāku laiku, tad dokumentu kalns tikai augs vēl lielāks, un iznākumā uzņēmējam nāksies darīt visu pēdējā brīdī. Pats esmu pamanījis, kad tieši tad daudzi bijušie uzņēmumu darbinieki (kas ir nolēmuši uzsākt savu biznesu) saprot to darbu, ko ir darījis grāmatvedis, mārketinga cilvēks u.c. Jo paši uz savas ādas sajūt to darba apjomu, kas ir bijis jādara šiem un citiem cilvēkiem liekot lietā savas zināšana un pildot dažādas prasības un uzdevumus.

4. Patērētāju vajadzību ignorēšana. Uzņēmējam izdodas pievērst pircēja uzmanību savai precei vai pakalpojumiem, taču ir ļoti daudz jāstrādā, lai šo uzmanību pastāvīgi noturētu. Patērētāju vajadzību apmierināšana un viņam izdevīga apkalpošana ir svarīgs veiksmīga biznesa priekšnoteikums. Ja uzņēmējs to neievēro, pircēji/lietotāji atrod to/citu, kurš spēj nodrošināt viņiem šo pakalpojumu vai preci.

5. Konkurences ignorēšana. Patērētāju lojalitāte kļūst nenoturīga. Šodien pircējs iet tur, kur tas var atrast labāku vai lētāku preci atkarībā no savām vajadzībām. Tas notiek pat tad, ja ir izveidojušās ilglaicīgas darījumu attiecības. Uzņēmējam ir jāseko saviem konkurentiem un to aktivitātēm. Jāatrod laiks jaunu metožu izstrādei, lai veicinātu preču pārdošanu un uzlabotu, klientu apkalpošanu.

6. Nekompetenti darbinieki. Darbā ir jāpieņem darbinieki, kuri ir nepieciešami uzņēmuma darba procesam. Pieņemot kādu darbā, ir jāpārliecinās par to, ka šis cilvēks spēj pareizi pildīt savus darba uzdevumus. Ir jāatceras, ka apmierināti darbinieki savu darbu veic daudz labāk par neapmierinātiem (motivācija un gandarījums). Pēdējā laika tendence, protams, ir ekonomēt uz zinošiem speciālistiem (tā kā  to samaksa ir augstāka par mazāk kvalificētiem un pieredzējušiem), taču šādā gadījumā uzņēmumi riskē zaudēt konkurences cīņā ar citiem uzņēmumiem (vienalga vai tas būtu uzņēmums no blakus ielas, citas pilsētas vai valsts), tā kā lēts darbinieks bieži vien nozīmē ieguldījums uzņēmuma apgrozījuma palielināšanā būs daudz mazāks par kompetenta darbinieka devumu, mazāk iniciatīvas u.c.

7. Erudīcija vairākās jomās. Iespējams, ka uzņēmējs spēj un prot gatavot garšīgu ēdienu, vislabāk veikt dzīvokļu un māju remontus vai taisīt funkcionālākās un skaistākās mājas lapas internetā. Taču tas nebūs pietiekoši. Lai sava uzņēmuma pakalpojumus pārdotu, vēl ir mazliet jāpārzina grāmatvedība, personāla vadīšana u.c. Ja šādu prasmju trūkst tad tās ir vai nu jāapgūst vai arī jāpiesaista vajadzīgie speciālisti.

8.Naudas plūsmas kontrolēšana. Uzņēmējam noteikti ir jāpārzina naudas plūsmas kustība, lai vismaz aptuveni zinātu to, cik un kurā laikā uzņēmums pelna un tērē. Kā zināms, ja nav naudas, nav arī biznesa. Ja uzņēmumam trūks naudas, to sagaida dažādas problēmas. Uzņēmējam ir skaidri jāzina, kā sekot naudas plūsmai, kas ienāk biznesā un tiek tērēta dažāda veida maksājumiem.

9. Šaurs redzesloks. Visi uzņēmēji sāk biznesu ar vīziju par to, kā viss notiks un attīstīsies. Taču ne visam ir lemts piepildīties. Ir jāmeklē padoms un jācenšas izvērtēt radušos situāciju. To var izdarīt ļoti dažādi – lasīt literatūru par to, kā vadīt mazo biznesu, apmeklēt specializētās mājas lapas internetā, kas ir veltītas šiem jautājumiem, pārrunāt problēmas ar draugiem vai paziņām, kuriem jau ir sava pieredze, tādējādi izvairoties no iespējamām kļūdām un draudiem par kuru esamību ir bijis grūti iedomāties.

10. Neadekvāta plānošana. Kā zināms, bizness ir jāsāk ar reāliem un strikti noteiktiem mērķiem, ieskaitot to izpildes termiņus. Piemēram, ir nepareizi par biznesa mērķi izvirzīt vienkārši pārdošanas apjomu palielināšanu. Tā vietā ir konkrēti jānosaka, cik liels apmērs pārdošanai ir jāsasniedz (piemēram, 19000 latu gadā). Pēc tam ir jāizveido plāns šī mērķa realizēšanai, sadalot to pa posmiem un nosakot katram plāna uzdevumam konkrētu izpildes termiņu. Ir svarīgi pārskatīt sasniegto un padarīto katru dienu un veikt progresa monitoringu. Ja nepieciešams, plānā r jāveic korekcijas. Tas nav akmenī iecirsts. Jo elastības principu biznesā neviens nav atcēlis. Protams, process (plānošana, monitorēšana) nav nevajadzīgi jāsarežģī (arī man ir nācies pavadīt n-tās stundas pie tiešām nevajadzīgu atskaišu rakstīšanas vai nesaprotamās sapulcēs, tā vietā, lai nodarbotos ar reālu ieguldījumu darbā).

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Tel, E-pasts, Ziņojums!

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 – No 2009. gada 1.novembra patērētājiem Eiropas Savienībā būs vieglāk pārvietot norēķinu kontu no vienas bankas uz citu tajā pašā dalībvalstī, informē Eiropas komisija. Uzlabojums panākts, pateicoties Eiropas Banku nozares komitejas (EBIC) pagājušajā gadā pieņemtajiem “Kopējiem bankas konta mainīšanas principiem” (IP/08/1841), kurus nacionālās banku asociācijas patlaban ievieš dalībvalstīs. Turpmāk ikreiz, kad klients vēlēsies norēķinu kontu pārvietot uz citu banku, jaunā banka piedāvās palīdzību bankas maiņas procesā.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi.

NOVEMBRIS / 2009 – Tagad ir kļuvis moderni runāt eksports izglābs Latviju, vajag eksportēt utt. Kā zināms, vieglāk ir eksportēt uz tādām zemēm, kuras iedzīvotāju zina vai pazīst produkta izcelsmes valsti (kultūru, tradīcijas, produktus, kvalitāti, cilvēkus). Tādējādi izdodas ietaupīt naudu mārketinga aktivitātēm (salīdzinot ar to, ja sākam eksportu uz tādām valstīm, kur par Latviju domā, ka tā atrodas kaut kur pie Ziemeļpola). Taču laiks iet, aug  jauna paaudze, kurai ir citas intereses, cita izpratne, citi ieradumi, un viņi Latviju nezin un nepazīst. Un šis stāsts ir par Latvijas tuvākajiem kaimiņiem. Palicis pavisam neliels laika posms, lai Latvijas uzņēmēji varētu izmantot to pagātnes potenciālu, kas vēl ir palicis šo valstu iedzīvotāju sirdīs un sāktu iekarot jaunākās paaudzes sirdis. Ilustrācijai seko “Panorāmas” sižeti.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties!

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 - Pēc šīs metodes šajā laikā šķiet sāk darboties aizvien vairāki uzņēmumi. Zināms, ka veikaliem, interneta „provaideriem”, bankām u.c. uz plašu patērētāju loku (vai arī šauri segmentēti) orientētiem uzņēmumiem pastāv klientu atbalsta dienesti, servisa centri, kuriem ir telefoni, e-pasti un vēl citi saziņas kanāli, kas tiek plaši reklamēti.

Jautājums – Kam tie ir domāti?

Atbilde – Lai klients, kuram ir radusies ķibele varētu sazināties ar pakalpojuma sniedzēju un saņemt operatīvu risinājumu. Šie dienesti ir vieni no pārdošanas sastāvdaļām, tā dēvētais pēcpārdošanas serviss.

Piemēri. Nezinu, kam ir domāti interneta „provaideru” telefoni, ja klausule netiek celta. Ko jūs darīsiet, ja pēkšņi brīvdienā pazūd internets (un jums tas ir ļoti nepieciešams) un balss klausulē ziņo, ka pašlaik visi operatori aizņemti un ir jāuzgaida (šī ziņa skan četrdesmit minūtes), neļaujot saprast, vai tiešām ir vērts gaidīt vai arī servisa centrs šajā dienā nestrādā vispār.  Kam ir vajadzīgs pakalpojuma sniedzēja serviss, ja tas uz e-pastu atbild pēc divām nedēļām? Cits piemērs – ja agrāk bankas centās daudzmaz operatīvi atbildēt uz jautājumiem, tad tagad dažkārt atbildes mēdz atnākt ar divu dienu novēlošanos vai pat vēl vēlāk.

Klients paļaujas uz pakalpojuma sniedzēju, ka viņš tiks uzklausīts un tiks rasts risinājums viņa problēmām. Taču tagad nav nekā. Kāpēc?

Iemesls - tāpēc, ka klientu atbalsta dienestos ir samazināts personāla skaits, kurš netiek galā ar slodzi, līdz ar ko pēdējā gada laikā ir kritusies apkalpošanas pakalpojumu kvalitāte. Bet kā par brīnumu ir pieaudzis klientu zvanu, e-pastu un vizīšu skaits, lai viņus apkalpojošais uzņēmums sniegtu atbalstu. Šī problēma pastāv arī lielajos uzņēmumos.

Augstāk minētais ir subjektīvs vērojums tāpēc ja Jums viss ir kārtībā, tad neņemiet pie sirds.

Risinājums – jaunajiem un mazākiem analoģiskas produkcijas un servisa uzņēmumiem ir iespēja iegūt sev jaunus klientus (ja tie pievērš uzmanību klientu apkalpošanai).

Mēdz būt arī spīdošas apkalpošanas piemēri, kas ir pārsteiguši pat mani, kur risinājums tika sniegts momentāni un piedāvāta papildu palīdzība. Šo kompāniju vārdā nesaukšu (lai neteiktu, ka es te kādu reklamēju). Kā šai kompānijai iet krīzes laikā? Kompānijai iet spīdoši un klientu tai netrūkst – ir gan reklāmas kampaņas, lai piesaistītu jaunus klientus,  gan komunikācija ar presi un sabiedrību, gan lielisks klientu apkalpošanas serviss. Visas šīs minētās darbības ir mārketinga sastāvdaļas, kas dod labumu uzņēmumam klientu piesaistē un noturēšanā. Un, ja jums vajag atbalstu šo lietu sakārtošanā, tad ziniet SAZINIETIES AR MANI.

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS - Man savā darbā ir  nācies sastapties ar dažādām biznesa kultūrām, un katrā no tām ir savi plusi un mīnusi. Tāpēc ir jāmāk veidot biznesa attiecības, veikt pārrunas, ikdienas komunikāciju, slēgt līgumus un uzraudzīt procesu. Tomēr jāsaka, ka tieši pašlaik Latvijā vairāk ir vajadzīgs apķērīgums, ātrāka reakcija un mārketingam ir jābūt daudz agresīvākam (kaut kā tas viss pašlaik izpaliek). Citādi, kamēr “vecie” guļ uz pagātnes lauriem, jaunie ņem un patriec vecos. Esmu savā praksē sastapies ar faktu, ka daudziem ir grūti ar šo faktu samierināties (tas ir tiešām sāpīgi). Šeit nav nekā personīga, tas ir bizness.Tas ir kapitālisms.

Nule kā vēl bija ziņa par to, ka atsevišķi kaimiņvalsts piena pārstrādes uzņēmumi pazaudēja tirgu kādā no eksporta tirgiem (pareizāk sakot lielākajā). Kā domājat uz kuru valsti tiks eksportēta šī produkcija? Dažkārt pārsteidz vietējo ražotāju tūļīgums un neprasme reaģēt (akcijas, cenas, īpašie piedāvājumi, reklāma, “pušings”, “promocija”, “merčendaizings” – kur tas viss ir? Kamēr Latvijas ražotāji līdz tam nobriedīs tikmēr būs jau par vēlu). Vai tiešām ir aizmirsies, ka Eiropas Savienībā ir brīva preču plūsma? Kapitālisms ir šeit un tagad, ikviens ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs katru dienu meklē sev jaunu pircēju un cīnās par to, lai viņa klientus neatņemt kāds cits.

Latvijas radio mājas lapā var noklausīties sižetu (mp3 formāts) par to, kā Latvijas uzņēmēji zaudē tirgu pašu mājās (skumīgi).

Ceru, ka kādam šīs manas domas liks saņemties.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

SEPTEMBRIS / 2009 – Laiku pa laikam arī es piedalos dažādos pasākumos, tostarp izstādēs un nevaru vien nobrīnīties par to kā uzņēmumi piedalās izstādēs tepat uz vietas Latvijā un tālāk ārpus robežām.

Galvenās kļūdas, kuras esmu pamanījis. Stendos ne vienmēr darbojas piemērotākie cilvēki. Nav viegli vairākas dienas no vietas visas dienas garumā proaktīvi komunicēt ar svešiem un nepazīstamiem cilvēkiem (dažādi dzinumi, vecumi, mentalitātes, valodas u.c.) un atbildēt uz profesionālas dabas jautājumiem par vis dažādākām lietām (uzņēmumu pārstāvjiem, potenciāliem sadarbības partneriem). Vieni cilvēki to spēj, citi nespēj. Stendā ir jādarbojas ļoti sagatavotiem un runātīgiem / atvērtiem cilvēkiem (ai kā realitāte atšķiras). Nevar stendā stāvēt kā stabs un nekā nerunāt, nesmaidīt, neiedot vizītkarti, reklāmas materiālu, nepacienāt ar krūzīti kafijas vai tējas. Tāpat stendā ir vēlama, lai laiku pa laikam atrastos arī kāda oficiāla uzņēmuma persona (noteiktos laikos).

Bieži vien nepietiek prezentācijas materiālu vai arī tas ir nepiemērots (novecojis, nav interesentam saprotamā valodā u.c.). Mēdz būt, ka visi stenda darbinieki ir aizgājuši uz kādu citu prezentāciju vai devušies uz ekskursiju citviet (to taču neviens nezin un neuzzinās).

Vēl, tas, ka uzņēmums ir pazīstams Latvijā, neko nenozīmē ārvalstīs. Ir jādomā ar ko izcelties, ko piedāvāt, kā piesaistīt. Vēl vairāk – lielās starptautiskās izstādēs eksponentu skaits var sasniegt arī 20 000 uzņēmumu un vairāk. Ja sagatavošanās darbi notiek savlaicīgi un notiek rūpīga gatavošanās tad sevi var pozitīvi izcelt pat lielās izstādēs, kur konkurence ir ļoti nežēlīga. Ja gatavošanās būs uz ātro, tad rezultāti nebūs nekad.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

JŪLIJS / 2009 – No kurienes man ir šāds apgalvojums? To pierāda prakse un pieredze. Mārketingā tiek izmantots jebkurš konkurenta vājums, apjukums vai nezināšana. Šādā laikā uzņēmuma darbinieka sirdī iezogas bažas, kas ar mani notiks un kā tas attieksies uz mani. Uzņēmuma klienti domā – tā lieta nav tīra, ja jau mainās akcionāri vai vadoši darbinieki vai speciālisti, tas liek apšaubīt esošo sadarbību, līgumus, uzticēšanos (klientiem nepatīk, ja viņus apkalpojošais uzņēmums tiek ievilkts skandālos). Šādā laikā pat visstiprākais uzņēmums kļūst vājš.

Ko vienlaikus dara konkurenti vai arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt konkrēto biznesu. Uzrunā uzņēmuma darbiniekus, klientus, sadarbības partnerus, sabiedrību – izsaka vilinošus piedāvājumus (līgumus, noteikumus, cenas, bonusus), ja vajag pasniedz subjektīvu informāciju, cenšas radīt bažas par turpmāko sadarbību, ja strādāsiet ar uzņēmumu (kurā mainās akcionāri vai vadība).

Kā novērst šādas sekas. Savlaicīgi jādomā par to, kā pasniegt informāciju darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem un sabiedrībai (jāidentificē uzņēmumam svarīgas mērķgrupas). Jāizstrādā pasākumu komplekss kā jaunie akcionāri vai vadība var viest uzticību iepriekšminētās mērķgrupās (uzmanību! Minēto darbību uzskaitījums nav pilns).

Nekādā gadījumā nedrīkst ieņemt sekojošu pozīciju – „darbiniekiem nekas nav jāzina”, „tas uz presi neattiecas”, „nelien savā laukā, tā nav tava daļa”. Ja agrāk šāda attieksme varēja pastāvēt, tad aizvadīto 15 gadu laikā situācija ir mainījusies – ja varat atļauties zaudēt uzticību jūsu biznesam, klientus un vadīties pēc principa suņi rej, bet karavāna iet tālāk, tad varat to darīt.

Tikai neaizmirstiet suņi var nokost karavānu, ja karavānai:

1. nav vadītāja (ej nu sazin, tas jaunais taču neko no biznesa nesaprot un ir ieliktenis),
2. tai ir dezorganizēta struktūra (bažas darbiniekos par savu nākotni),
3. nav ko ēst (klienti uz laiku ir pārtraukuši sadarbību, līdz brīdim, kamēr situācija noskaidrosies) un
4. ir sacēlusies smilšu vētra, traucējot tālāku pārvietošanos (apkārtējo un sabiedrības radīts spiediens).

Var paļauties uz to, ka tuvumā nebūs nikni suņi, taču bizness ir un paliek bizness. Nauda ir jāpelna. Visi grib pelnīt un ēst.

Pienākot šādam brīdim uzņēmumi aizmirst par šeit minētajiem aspektiem, jo galva ir pilna ar citiem jautājumiem. Taču ignorēšana maksāt var dārgi. Nav universālas metodes katram gadījumam, bet par to ir jāatceras un jāpieiet profesionāli un savlaicīgi (vēl ilgi pirms mainās akcionāri vai vadība).

Kā rīkoties konkurentiem? Konkurentiem ir jārīkojas tieši pretēji. Jebkura nezināšana un neizdarība no uzņēmuma puses, kurā mainās akcionāri vai vadība ir to (konkurentu) ieguvums.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

Jūlijs / 2009 - Joprojām fascinē tik elementāras lietu trūkums, kā laipna apmeklētāja sagaidīšana un sarunāšanās veikalos un birojos (pat tajos, kuru saknes meklējamas rietumos). Tas, ka pašlaik ir krīze, un pircējs iespējams neveiks pirkumu, vai arī tiek palūgta uzziņa, nenozīmē, ka jautātājs ir jāignorē, viņam var rādīt skābu seju un nav jāsaka lūdzu un paldies.

Ienākot birojā apmeklētājam, viņam nav jāgaida 10 minūtes, kamēr tiks pievērsta uzmanību (tajā laikā klausoties sīkumus no biroja kolēģu aprunāšanas).

Ienākot veikalā, tiek sagaidīta patīkama atmosfēra tajā ne tikai treknajos gados, bet arī tagad.

Ja ir palikušas 5 minūtes līdz darba laikam, mēs apkalpojam un sniedzam vajadzīgo informāciju klientam. Kaut kā tās labā servisa dienu mācības ir aizgājušas nebūtībā

Jā, un braucot pa ceļu, pat ja iedegās zaļā gaisma, nevajadzētu braukt taurējot virsū pensionāram ar bērnu ratiņiem, bet pagaidīt, lai tiek pabeigta brauktuves šķērsošana.

Latvijas ekonomikai kopumā un daudziem cilvēkiem pašlaik neklājas viegli. Tas nav iemesls pazemināt apkalpošanas kultūru.

Tas taču ir jebkuras pārdošanas un jaunu kontaktu veidošanas pamatu pamats. Tā tas ir bijis un būs.

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs

Jūlijs / 2009 – Ikviens no mums regulāri iegādājas preces, pakalpojumus, pērk un pārdod – pārtiku, grāmatas, zobu pastu, televizoru, interneta pieslēgumu, dārza un atpūtas lietas utt. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas.

Katrs pats esam izveidojuši tos kritērijus kāpēc mēs tos pērkam, domāju, ka droši varam izkristalizēt pašus galvenos:

• cena
• produkta vai pakalpojuma īpašības.
• dizains (iepakojums, reklāma, vizuālais izskats utt).

Jā, jā, jā it kā to visu zinām, tikai… gala rezultāts ir tāds kāds tas ir tagad.

Paņemsim par piemēru, kaut ko tādu, kas nav pilnībā vietējas izcelsmes. Ja Polijā ražota apelsīnu sula Latvijas veikalā maksā 59 santīmus, bet Latvijā 87 santīmus (smuks un kvalitatīvs iepakojums, tāda pati apelsīnu šķirne). Kuru sulas paku izvēlēsies pircējs? Kāpēc Latvijā iepakotā apelsīnu sula maksā tieši tik? Kāpēc

Paņemsim citus produktu – Latvijā savulaik tika ražotas zobu pastas. Kāpēc to nav veikalos tagad?

Tiklīdz beigsim sevi mānīt ar sekām, bet dosimies uz cēloņiem, paliks vieglāk. Tikai tad varēs atdzimt ražošana.

Esmu pārliecināts, ka jāsāk sev (uzņēmējiem un valstij) prasīt jautājums ar to, kāpēc mūsu veikalos nav mūsu zobu pastas, tualetes papīra, cukura, mazgāšanas līdzekļu, dzīvnieku barības, skapīšu utt. Varam taču uztaisīt milzīgu datu krātuvi, piedāvāt hostinga servisu ārvalstīm, varam iekārtot konferenču centrus, varam iekārtot savu „legolandu” (nosauksim to savādāk), varam ražot pārtikas produktus.

Ražošanai būtu jāatdzimst, tā lai šeit varētu tapt lietas, kuras pašlaik tiek ievestas. Tām ir jābūt konkurētspējīgām – cenas, produkta īpašību un dizaina ziņā.Tad kad vietējā tirgū būsim konkurētspējīgi, varēsim sākt konkurēt arī ārvalstu tirgū.

Bez ražošanas ekonomika pastāvēt nevar. Vajag tikai gribēšanu, finansējumu, zināšanas, saprātu un laiku. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas. Ko no visa apkārt esošā būtu iespējams ražot un piedāvāt Latvijā un kāpēc?

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs