EMULATORS.LV

JANVĀRIS/ 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas 2011.gadā palielinājās par 4,0%, tai skaitā precēm cenas pieauga par 4,9%, bet pakalpojumiem – par 1,6%.  2010.gadā patēriņa cenas palielinājās par 2,5%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 2011.gadā bija pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī ar mājokli un transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par 4,7%. Visvairāk cenas pieauga pienam, sieram un olām (+10,8%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+5,4%), tējai un kafijai (+24,2%), augu eļļai un taukiem (+10,5%), cukuram (+32,5%), pārtikas sālim (+18,3%) un gāzētajiem dzērieniem (+12,9%). Nozīmīgākie cenu kritumi gada laikā bija vērojami dārzeņiem (-25,8%), kartupeļiem (-20,6%) un augļiem (-8,1%). Cenas samazinājās arī atsevišķiem maizes veidiem un griķiem. Alkoholiskie dzērieni gada laikā sadārdzinājās vidēji par 3,6%, tai skaitā stiprie alkoholiskie dzērieni – par 3,7%, vīni – par 2,4%, alus – par 4,0%. Cenu kāpumu stiprajiem dzērieniem, kā arī tabakas izstrādājumiem (+11,4%) ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums gada vidū.

Mājokļa grupā cenas gada laikā pieauga vidēji par 7,8%. Lielākā ietekme bija elektroenerģijas sadārdzinājumam par 26,7%. Siltumenerģijai cenas pieauga par 2,7%, gāzei – par 8,3%, cietajam kurināmam – par 9,2%. Dārgāka kļuva arī atkritumu savākšana (+7.3%) un mājokļa īres maksa (6,2%).

Cenu kāpumu transporta grupā par 6,2% visbūtiskāk ietekmēja degvielas sadārdzināšanās vidēji par 12,5%, tai skaitā dīzeļdegvielai cenas pieauga par 15,0%, benzīnam – par 11,7%, bet auto gāzei – par 9,1%. Transportlīdzekļu uzturēšanas, apkopes un remonta pakalpojumi, pieaugot darbaspēka un materiālu izmaksām, sadārdzinājās par 5,4%. Degvielas cenu kāpums ietekmēja arī maksas pieaugumu par autovadītāju kursiem (+12,0%). Pasažieru sauszemes transporta pakalpojumu cenas pieauga par 2,4%, savukārt par 6,0% lētākas kļuva aviobiļetes. Par 1,6% cenas kritās transportlīdzekļu iegādei.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami tūrisma, viesnīcu, ēdināšanas un apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī apaviem un īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm.

Savukārt cenas samazinājās telekomunikāciju un izglītības pakalpojumiem, sadzīves aprīkojumam, mēbelēm un grīdsegumiem, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtām.

Administratīvi uzraugāmo un regulējamo preču un pakalpojumu cenas 2011.gadā pieauga par 6,8%, bet neregulējamo – par 3,5%.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 4,4%. 2010.gadā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 1,1%.

Patēriņa cenu indekss un cenu pārmaiņas 2011.gadā pa mēnešiem bija šādas

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Inflācijas tālāks samazinājums Latvijā gaidāms arī 2012. gadā – gan patīkamu, gan nepatīkamu ekonomikas notikumu ietekmē.

Parādu krīze Eiro zonas valstīs būtiski ietekmē ne vien Eiropas, bet arī citu valstu un reģionu izaugsmes izredzes un reizē ar to arī pieprasījuma ietekmi uz cenu pārmaiņām. Latvijas inflācijas dinamikā šī ietekme izpaudīsies divējādi. No vienas puses, lēnāka izaugsme Eiropā diemžēl nozīmēs arī gausāku ekonomisko aktivitāti Latvijā, kas savukārt atspoguļosies arī zemākā iekšzemes pieprasījumā – cilvēki mazāk pirks. Tādējādi zemāku inflāciju 2012. gadā noteiks t.s. pamatinflācijas komponente jeb to preču un pakalpojumu cenas, kuras nav tiešā veidā atkarīgas no piedāvājuma faktoriem – ārējām ekonomiskajām norisēm vai laikapstākļiem u.c., bet ir vairāk pakļautas iekšzemes ekonomiskajam ciklam. No otras puses, vājāka Eiropas ekonomika nozīmēs arī zemāku inflāciju šajā reģionā, kas ir Latvijai svarīgs ārējās tirdzniecības partneris, kā arī mazāku pieprasījumu energoresursu un izejvielu tirgos. Tas neļaus arī citviet cenām turpināt pērn piedzīvoto straujo izaugsmi. Tādēļ arī Latvijā cenu pieaugumu daudzām tirgojamajām precēm bremzēs t.s. importētā inflācija.

Nodokļu jomā valdība šogad nav veikusi paaugstinājumus, kas ietekmētu inflāciju. Tuvākajos mēnešos gada inflācijā vēl izpaudīsies iepriekšējā gadā paaugstināto nodokļu ietekme, jo nodokļi tika paaugstināti gada vidū. Taču gada otrajā pusē to ietekme uz inflāciju izzudīs. Jāatzīmē, ka pērn tika veikta vesela virkne izmaiņu nodokļu jomā: gada laikā paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, kā arī degvielai, un dabasgāzei, ko izmanto siltumenerģijas ražošanā; atcelta samazinātā PVN likme dabasgāzes piegādēm (t.i., tā kļuva vienāda ar pamata likmi). Izslēdzot netiešo nodokļu pārmaiņu ietekmi gada vidējā inflācija, mērot ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu būtu aptuveni 2.7 % (nevis 4.4%).

Tātad redzams, ka to faktoru ietekme, kas inflāciju paaugstināja pērn, proti, energoresursu, pārtikas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu paaugstinājums pašmājās, mazināsies, turklāt arī iekšējā pieprasījuma pieaugumu aizkavēs globālās krīzes otrais vilnis. Līdz ar to šogad vērosim inflācijas kritumu, kas uz citu ekonomikas nedienu fona būs laba ziņa.

Runājot par globālo resursu cenu pārmaiņām, pārtikas cenu kritums pasaulē pēc īslaicīgas bremzēšanās decembrī atjaunojās, bet naftas tirgū otrādi – pēc īslaicīga samazinājuma jau decembra otrajā pusē bija vērojams kāpums. Lai arī naftas nākotnes darījumu cenas kopš decembra ir paaugstinājušās, tās iezīmē samazinājuma tendenci. Pasaules ekonomikā kopumā 2012. gadā gaidāma, lai arī būtiski lēnāka, tomēr izaugsme, atsevišķiem reģioniem (galvenokārt Āzijas valstīm, izņemot Japānu, mazākā mērā – arī Latīņamerikai) turpinot attīstīties samērā strauji. Tas neļaus būtiski noslīdēt pieprasījumam pēc izejvielām un energoresursiem un līdz ar to arī nav sagaidāma strauja cenu lejupslīde – tomēr arī straujš cenu pieaugums, kāds bija vērojams iepriekš, nav sagaidāms. Ja nenotiks lieli satricinājumi piedāvājuma pusē – tādi kā zemas pārtikas ražas sliktu laika apstākļu dēļ, par ko pašlaik izskan spekulācijas dienvidu puslodes lielākajos lauksaimniecības reģionos, – pasaules resursu tirgos cenu attīstība varētu norisināties diapazonā no mērena samazinājuma līdz mērenam pieaugumam, atkarībā no konkrētas preču grupas.

Zināmu inerci cenu tendencēs ieviesīs t.s. regulējamo un uzraugāmo cenu grupa, kur no 2012. gada 1. janvāra esošā tarifu plāna ietvaros atbilstoši pasaules cenu pārmaiņām pieauguši dabasgāzes tarifi visiem patērētājiem. Dabasgāzes tarifi Latvijā ir saistīti ar matemātiku jeb iepriekšējo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu. Tas nozīmē, ka laikā, kad energoresursu cenas pasaulē strauji pieauga, gāzes patērētāji Latvijā šo sadārdzinājumu neizjuta tik krasi. Toties arī tagad, kad cenu pieaugums pasaulē pierimis, pozitīvu ietekmi uz inflāciju Latvijā tas radīs tikai pēc zināma laika, jo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu vēl kādu laiku turpinās ietekmēt iepriekšējo periodu straujais cenu kāpums. Minētā pieauguma tiešā ietekme, summējot mājsaimniecību patērētās dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu pieauguma devumu, var sasniegt aptuveni 0.6 procentu punktus no šā gada kopējās inflācijas. Tādējādi gada inflācija 2012. gadā varētu nokristies līdz 2.4% līmenim, bet, nepieaugot gāzes tarifiem, inflācija šogad jau noslīdētu zem 2%.

SEB banka – Izņemot janvāri, visus pārējos 2011.gada mēnešus inflācijas rādītājs konstanti atradās virs 4% līmeņa, augstāko rādītāju – 5% – sasniedzot maijā. Līdz ar to gada vidējā inflācija (12 mēnešu vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu cenu līmeni) 2011.gadā bijusi 4.4%.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāju izdevumi pērn vidēji palielinājušies par 4.4%. Turklāt lielākais cenu kāpums bijis pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Izdevumi par pārtiku vidēji pieauguši par 7.9%, turklāt  atsevišķās preču grupās kāpums pārsniedzis divciparu skaitli (piemēram, piena produkti sadārdzinājušies vidēji par 17%, siers – 19%). Būtisks cenu kāpums bijis arī ar mājokli saistīto izdevumu grupā – vidēji par 7.6%. Tādējādi iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem pērn visvairāk izjutuši cenu kāpumu, jo viņu izdevumu struktūrā pārtikas un mājokļa izdevumiem ir lielāks īpatsvars.

Gada inflācijas rādītājs turpinās pakāpeniski mazināties. Gada sākumā inflāciju pietiekami augstā līmenī noturēs dabasgāzes un siltumenerģijas sadārdzināšanās, un ar katru mēnesi inflācijas temps mazināsies. Gada otrajā pusē patēriņa cenu izmaiņas būs atkarīgas no pārtikas, energoresursu un izejvielu cenu dinamikas pasaules tirgos, un inflācija varētu būt zem 2% atzīmes. Patēriņa cenu kāpums šogad būs mazāks nekā 2011.gadā – gada vidējā inflācija varētu būt ap 2,5%, ja pasaules izejvielu tirgos nebūs būtisku svārstību.

Swedbank – Swedbank prognoze 2012.gadam pagaidām nemainās – sagaidām aptuveni 2.4% vidējo inflāciju.

2012.gada sākumā gaidāms gāzes un siltuma tarifu kāpums, tomēr pēc tam tie varētu saglābāties puslīdz stabili (ja vien nepiedzīvosim strauju pasaules naftas cenas pieaugumu, piem., kārtējā ģeopolitiskā konflikta dēļ). Pašlaik sagaidāms, ka naftas cenas 2012.gadā saglabāsies tuvu līdzšinējam līmenim, tātad arī degvielas cenām Latvijā nevajadzētu strauji kāpt (vienīgi eiro/dolāra kursa iespējamās pavājināšanās dēļ). Prognozējams, ka 2012.gadā cenas, kas saistītas ar mājokļu pakalpojumiem, tomēr pieaugs ievērojami lēnāk nekā 2011.gadā. Ja vien nebūs dabas kataklizmu un/vai sliktas ražas, arī pārtikas cenas kāps daudz gausāk nekā pagājušajā gadā.

Nordea – Visticamāk, 2012. gadā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem Latvijā neuzrādīs ne būtisku pieaugumu, ne kritumu, un tādējādi tā ietekme uz cenu attīstību būs minimāla. Tāpat inflāciju daudz mazāk nekā pagājušajā gadā, kad gada sākumā tika paaugstināti nodokļi, ietekmēs valdības lēmumi. Daudz būtiskākas būs cenu attīstības pasaules tirgos, kuras savukārt var ietekmēt gan ģeopolitiski faktori, gan dabas untumi. Janvāra sākumā jau pieredzējām būtisku naftas un arī degvielas cenu kāpumu saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos, kuru rezultātā acīmredzot mēneša griezumā atkal būs vērojams arī vidējā cenu līmeņa pieaugums. Tas gan nebūs tik straujš kā pagājušā gada janvārī, kad mēneša laikā cenu līmenis pieauga par 1,3%, tāpēc gada griezumā inflācijai jau šomēnes vajadzētu samazināties līdz līmenim, kas tikai nedaudz pārsniedz 3%.

Arī attiecībā uz 2012. gadu kopumā, šobrīd nav iemeslu mainīt mūsu prognozi, ka gada vidējā inflācija šogad varētu būt 2-2,5% robežās un tādējādi pat divreiz zemāka nekā pagājušajā gadā. Taču šī prognoze pamatojas uz pieprasījuma un piedāvājuma attīstības prognozēm un iespējamajiem valdības sektora lēmumiem. Būtiski ģeopolitiski satricinājumi, piemēram, militārs konflikts ar Irānas iesaisti vai dabas katastrofas, kas būtiski ietekmē pārtikas ražu, var nozīmēt daudz straujāku cenu pieaugumu nekā šobrīd prognozēts.

Finanšu ministrija – 2011. gada otrajā pusē inflācija pakāpeniski samazinājās, un šāda tendence ir gaidāma arī turpmākajos 2012. gada mēnešos. Lielāko ietekmi uz patēriņa cenām 2011. gadā radīja pārtikas cenu un degvielas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu likmju izmaiņas.

Pārtikas cenas Latvijā 2011. gada laikā pieauga vidēji par 4,7%. Tā kā pārtikas cenu straujais pieaugums sākās 2010. gada 3. ceturksnī, šīs patēriņa grupas ietekme uz gada inflāciju mazinās. Ņemot vērā šobrīd vērojamās tendences pārtikas cenām pasaulē, līdzīgs pārtikas cenu lēciens ir maz ticams, cenas uz šo brīdi ir stabilizējušās. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija turpinās samazināties.

Naftas produktu cenas 2011. gadā ir bijušas ļoti svārstīgas. Virkne ģeopolitisku notikumu Ziemeļāfrikas reģionā, kur atrodas svarīgas naftas ieguves vietas, ir būtiski ietekmējušas naftas cenas pasaules biržās. Attiecīgi straujš cenu kāpums bija novērojams arī degvielas cenām Latvijā – degvielas cenas 2011. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,5%. Lai arī naftas cenas gada otrajā pusē ir stabilizējušās, pastāv virkne risku, kas jau atkal var ietekmēt naftas cenas pasaulē, kā piemēram, saspringtā politiskā situācija Tuvajos Austrumos. Ja šādi riski neīstenojas, tad zemās izaugsmes prognozes Eiropas Savienībā 2012. gadā, tieši pretēji, radīs samazinošu efektu uz naftas cenām.

Pēc FM aprēķiniem, apmēram 1,8 procentpunkti no patēriņa cenu kāpuma 2011. gadā ir saistīti  ar PVN un akcīzes nodokļu izmaiņām. Tā kā 2012. gadā nav paredzēts ieviest izmaiņas netiešajos nodokļos, sākot jau ar 2012. gada janvāri šis nodokļu izmaiņu radītais pieaugums pakāpeniski samazināsies.

FM prognozē, ka  2012. gada vidējā inflācija būs 2,4 procentu līmenī.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

DECEMBRIS / 2011 -  Centrālās statistikas pārvalde jau otro gadu veic aptauju, lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību. Aptauja sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedz informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2011.gada 3.ceturksnī CSP informāciju ieguva no 3.5 tūkstošiem mājsaimniecību un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī.

Aptaujā par mājsaimniecību labklājību iegūtie rezultāti liecina par nelielu situācijas stabilizāciju, jo negatīvo novērtējumu skaits sarūk, lai gan šogad tas vairs nenotiek tik strauji.

Mājsaimniecību, kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā, īpatsvars (%)

Kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecībās nosauca: darba samaksas samazināšanos; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos; darba zaudēšanu; darba meklējumu pārtraukšanu, jo zuda cerības to atrast u.c. iemeslus. Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad sākot ar 2010.gada 3.ceturksni – pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.

Darba atrašana joprojām ir sarežģīta. Šā gada 3.ceturksnī tikai 13% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 12% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.

Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.

Mājsaimniecību, kuras veikušas taupības pasākumus, īpatsvars (%)

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi (neatkarīgi no tā, kur tie tiek glabāti – mājās vai bankā), ar kuriem mājsaimniecība varētu iztikt vismaz mēnesi, ja tai nebūtu citu iztikas avotu. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu uzkrājumu vispār nav, pie kam, kopš pētījuma uzsākšanas, šis rādītājs ir nedaudz palielinājies – no 79% 2010.gada 1.ceturksnī uz 81% šī gada 3.ceturksnī..

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) materiālo palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 12% mājsaimniecību (2010.gada 1.ceturksnī – 10%). Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja aptaujas sākumā 2010.gada 1.ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada 2.ceturksnī – 10%, savukārt 4% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

DECEMBRIS / 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 3.ceturksnī kravu pārvadājumi ir pieauguši visos transporta veidos.  Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 14,2% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

Kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu pa pārvadājuma veidiem

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos transportēja 12,9 milj. t kravu – palielinājums par 1,7 milj. t (15%). 82,9% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur Latvijas ostām. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 milj. t. kravu – par 22,2 tūkst. t (5,1%) mazāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

Kravu pārvadājumos ar autotransportu 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 16,7 milj. t kravu, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

Kravu pārvadājumi ar autotransportu pa pārvadājuma veidiem

2011.gada 3.ceturksnī 38,3% (6,4 milj. t) no ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjoma veidoja metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra, 21,6% (3,6 milj. t) – lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, bet 14,5% (2,4 milj. t) – koks, koksnes un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles), celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi.

Ar autotransportu kravas tiek pārvadātas gan pašpārvadājumos, gan komercpārvadājumos. Komercpārvadājumos pārvadāja 11,7 milj. t kravu, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā gada jūlijā–septembrī. Lielo pieaugumu noteica komercpārvadājumu palielināšanās iekšzemes pārvadājumos par 38,7 % un pārvadājumos ārvalstīs par 42,1%. Pašpārvadājumos pārvadāja 5 milj. t kravu – samazinājums par 4,8%.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu 2011.gada 3.ceturksnī transportēja 1,5 milj. t naftas produktu, kas ir par 9% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī. Transportēto naftas produktu apjoms (4,8 milj. t) šī gada janvārī–septembrī pieauga par 10,8%, salīdzinot ar 2010.gada deviņiem mēnešiem.

Pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu kopumā 2011.gada 3.ceturksnī ir nedaudz (par 0,7%) samazinājušies.

Pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu

Pa dzelzceļu 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 5,9 milj. pasažieru, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī. Iekšzemē pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 0,4%, bet starptautiskajos pārvadājumos (galvenokārt starp Latviju un Krieviju) palielinājās par 3,5%.

Ar regulāras satiksmes autobusiem 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 28,1 milj. pasažieru – samazinājums par 5,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju–septembri. Lielākā daļa (99,5%) no ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaita tika pārvadāti iekšzemē. Pārvadāto pasažieru skaits iekšzemē samazinājās par 5,4%, bet starptautiskajos pārvadājumos pieauga par 6,5%.

Ar pilsētu elektrisko transportu 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 20,3 milj. pasažieru, kas ir par 6,4% vairāk nekā iepriekšējā gada jūlijā–septembrī. Ar trolejbusiem pārvadāto pasažieru skaits palielinājās par 7,5%, bet ar tramvajiem – par 5,3%.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

Novembris / 2011 -  Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada septembrī bija 1 222.0 milj. latu –par 2.9% jeb 34.6 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 17.0% jeb 177.3 milj. latu vairāk nekā 2010.gada septembrī.

2011.gada janvārī – septembrī ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 9 899.9 milj. latu – par 31.7% jeb 2 385.5 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 4 407.2 milj. latu – par 31.4% jeb 1 052.6 milj. latu vairāk, bet importa apjoms veidoja 5 492.7 milj. latu – par 32.0% jeb 1 332.9 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Lai gan pagaidām eksporta pieaugums ir diezgan noturīgs, sagaidāms, ka tas tuvākajā nākotnē kļūs lēnāks gan ārējā pieprasījuma vājināšanās, gan pasaules cenu spiediena mazināšanās dēļ.

Pirmkārt, lai gan Latvijas eksports uz eiro zonas problēmvalstīm, t.i., Īriju, Itāliju, Grieķiju, Portugāli un Spāniju, ir neliels un Latvijas un šo valstu finanšu sistēmām nav ciešu saistību, tomēr notikumi Eiropā var negatīvi ietekmēt arī mums svarīgu tirdzniecības partnervalstu ekonomisko izaugsmi. Piemēram, Vācijas un Lielbritānijas banku sektors ir finansējis Grieķijas valsts un privātā sektora parādu, un šīm valstīm ir nozīmīga vieta mūsu eksporta struktūrā. Turklāt ekonomikas bremzēšanās minētajās valstīs vājinātu pieprasījumu arī citās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, jo, piemēram, Vācija ir galvenā tirdzniecības partnere daudziem mums svarīgiem tirgiem – Zviedrijai, Polijai, Dānijai, Krievijai.

Otrkārt, preču cenas pasaules tirgū, reaģējot uz pieprasījuma vājināšanās riskiem, jau samazinās. Tādējādi, lai gan dažas Latvijas eksporta preču grupas iepriekš pieauga gan uz apjoma, gan uz cenu pieauguma rēķina, šo preču cenām sākot samazināties pasaules tirgos, eksporta ienākumi var samazināties.

Treškārt, uz to, ka ārējais pieprasījums kļūs vājāks, norāda arī PMI (Purchasing managers Index) apstrādes rūpniecības indekss vairākās Latvijas tirdzniecībai svarīgās partnervalstīs.

Finanšu ministrija – Ieņēmumi no straujās eksporta izaugsmes pēdējo divu gadu laikā veicinājusi arī iekšzemes patēriņa stabilizēšanos un nelielu pieaugumu, kas līdz ar ārējo pieprasījuma mazināšanos var palīdzēt noturēt ekonomikas mērenu izaugsmi arī atkārtotu globālu finanšu satricinājumu laikā.

Šā gada laikā, salīdzinot ar pagājušo gadu, imports audzis straujāk nekā eksports. Tas palielina tirdzniecības deficītu, tomēr nepieciešams vērtēt arī importa struktūru, kur pēdējā gada laikā vērojams investīciju preču pieaugums, kas no vienas puses palielina deficītu, bet no otras puses nākotnē rada iespēju palielināt ražošanas un pakalpojuma sektora konkurētspēju un preču un pakalpojuma eksporta pieaugumu.

Uzņēmēju aptaujas dati liecina par ražošanas jaudu nelielu kritumu šā gada 4. ceturksnī, tomēr atsevišķos sektoros, piemēram metālapstrādē nākušās klāt jaunas ražošanas jaudas, kas nedaudz varētu piebremzēt eksporta pieauguma tempu samazināšanos. Šā gada ceturtajā ceturksnī samazinoties pasaules tirdzniecības aktivitātei pieaugusi arī  konkurence starp ražotājiem, tādēļ nedaudz pasliktinājies arī  uzņēmēju konkurētspējas vērtējums ārējā tirgū, ko gan nedaudz uzlabo vietējo ražotāju elastība cenu noteikšanas ziņā, samazinot cenas eksportētai produkcijai.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

NOVEMBRIS / 2011 – Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informācija  – IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās, procentos

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB banka – Lai arī rūpniecība saglabā labu izaugsmes tempu, tas pakāpeniski noplok. Pēc ilgstošas lejupslīdes arī būvniecības nozare ir pārspējusi pērnā gada rādītājus. Lai arī uzrādītais IKP pieaugums neatbilst pozitīvākajām prognozēm, visticamāk, tas jau ir sasniedzis augstāko punktu.

 Jāņem vērā, ka statistikā atspoguļo trešā ceturkšņa datus, bet ekonomikas vērtējums lielākajā daļā ES valstu ir turpinājis pasliktināties. To raksturo valdošā nenoteiktība par, galvenokārt ES, attīstības perspektīvām, kas licis šo ekonomiku patērētājiem kļūt piesardzīgākiem tēriņos, bet uzņēmējiem investīcijās. Savukārt valdības spiestas īstenot taupības pasākumus un celt nodokļus, kas esošās tendences pastiprina. Eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze ir pārskatītas uz leju. SEB prognozē, ka eirozonas izaugsme nākamgad būs uz pusi zemāka, kā tika prognozēts vēl septembra beigās. Respektīvi nākamgad eirozonas izaugsme tiek prognozēta 0.5% apmērā, pretstatā 1.7% šogad. Uzmanības centrā būs Grieķijas un Itālijas spēja tikt galā ar uzdevumiem un paglābtu pārējās zonas valstis no parādu krīzes izplešanās. Tikmēr arī pārējo dalībvalstu uzdevums būs ārkārtīgi grūts, jo veicot taupības pasākumus vienlaicīgi nāksies pievērsties izaugsmes nodrošināšanas pasākumiem.

Tādejādi nākas secināt, ka līdzšinējā, uz eksportu un to saistītām nozarēm balstītā izaugsme, nespēs uzturēt pašreizējo izaugsmes tempu. Balansējošu ietekmi varētu sniegt tirdzniecības partneru aktivitāte Austrumos, tai skaitā Krievijā, kā arī jaunu un augošu tirgu apgūšana. Liela loma būs gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Krievijā un no tā izrietošie politiskie uzstādījumi, kā dēļ tiks gādāts par ekonomikas izaugsmes noturību. Rezultātā Krievijas ekonomikas izaugsme nākamgad ir sagaidāma šā gada līmenī. Neskatoties uz ārējās vides radītajiem izaicinājumiem, konsolidācijas noslēgšanās un reitingu uzlabošana varētu sniegt pozitīvu ietekmi uz noskaņojumu Latvijas ekonomikā. Pie nosacījuma, ka, ja neīstenojas recesijas scenārijs, patēriņš un investīciju pieaugums saglabāsies, kas atspoguļosies arī nodarbinātībā. Patlaban vērojamais mazumtirdzniecības pieauguma bums, pirms tas ieies saprātīgākā gultnē, varētu saglabāt inerci vēl turpmākos mēnešus. Līdz ar to pozitīvā tendence pēc inerces vēl būs vērojama gada pēdējā ceturksnī, bet nākamgad izaugsme saruks izteiktāk un tā kļūs nevienmērīgāka.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Novembris / 2011 -  2012. un 2013.gadā Latvijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākā Eiropas Komisijas prognoze 2011.-2013.gadam. Kamēr visas ES ekonomikas izaugsme nākamgad tiek lēsta uz 0,6% no IKP (1,5% 2013.gadā), Latvijai tiek prognozēta 2,5% izaugsme (4% 2013.gadā).

Līdzās lēnai izaugsmei ES netiek paredzēti jūtami uzlabojumi darbaspēka tirgos, un bezdarbs varētu palikt pašreizējā augstajā līmenī – apmēram 9,5 % (Latvijai tiek prognozēta tā samazināšanās no 16,1% šogad līdz 13,5% 2013.gadā). Inflācija nākamajos ceturkšņos atkal būs mazāka par 2 % (Prognoze Latvijai – 2,4% nākamgad un 2% 2013.gadā). Paredzams, ka pastiprināsies fiskālā konsolidācija un vidējais valsts budžeta deficīts līdz 2013. gadam samazināsies līdz mazliet vairāk par 3 % (Latvijā – 3,2%; konsolidācijas pasākumi 2012.gadam prognozē vēl nav ņemti vērā), pieņemot, ka politika nemainīsies.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un monetārajos jautājumos Olli Rēns saka: “Izaugsme Eiropā ir mitējusies, un ir jaunas recesijas briesmas. Lai gan darbavietu skaits dažās dalībvalstīs palielinās, Eiropas Savienībā kopumā nav paredzams, ka bezdarba situācija pa īstam uzlabosies. Lai atsāktos izaugsme un darbavietu radīšana, ir jāatjauno ticība fiskālajai ilgtspējai un finanšu sistēmai un jāpaātrina reformas, kas vairotu Eiropas izaugsmes potenciālu. Gandrīz visi ir vienisprātis, ka nepieciešama politiska rīcība. Šobrīd mums ir vajadzīga nelokāma rīcības īstenošana. Es pats apņemos no pašas pirmās dienas izmantot jaunos ekonomikas vadības noteikumus.”

Ekonomikas izaugsme Eiropas  Savienībā ir apstājusies

Ekonomikas atlabšana ir apstājusies. Šajā un nākamajos ceturkšņos ir paredzama IKP stagnācija. Kopš vasaras prognozes kļuvušas pesimistiskas. Valsts parāda krīze eirozonas dalībvalstīs vēršas plašumā, ieguldītāju redzeslokā nonāk parāda ilgtspēja attīstītākajās ekonomikas kopienās ārpus ES, un pasaules ekonomika zaudē apgriezienus. Gaidāms, ka uzņēmumi atliks vai atcels ieguldījumus, jo izaugsmes perspektīva uz pieaugušās nenoteiktības fona ir kļuvusi drūmāka. Var prognozēt, ka mājsaimniecību patēriņš kļūs piesardzīgāks un dažās dalībvalstīs arī turpināsies augstā parāda mazināšanas darbs. Turklāt paredzams, ka bankas ierobežos aizdevumus, tādējādi vēl vairāk iegrožojot ieguldījumus un patēriņu. Neatliekamāka ir kļuvusi fiskālā konsolidācija, jo bažas par ilgtspēju ir saasinājušās un pārsviedušās arī valstīm, kuras līdz šim nav skartas. Tautsaimniecības vājināšanās, publisko finanšu trauslums un finanšu nozares ievainojamība savstarpēji ietekmē cits citu kā apburtā lokā. Ticība un izaugsme atgriezīsies tikai tad, kad šī negatīvā mijiedarbība tiks pārtraukta.

Kopumā paredzams, ka pēdējos mēnešos pieņemtie politikas pasākumi 2012. gada vidū efektīvi mazinās nenoteiktību, kas saistās ar valsts parādu un finanšu tirgus krīzi, un rezultātā pakāpeniski atsāksies aizkavētie ieguldījumi un patēriņš. IKP ikgadējais pieaugums 2012. gadā ir paredzams 0,6 % Eiropas Savienībā un 0,5 % eirozonā. 2013. gadā ir paredzams pieticīgs pieaugums: 1,5 % Eiropas Savienībā un 1,3 % eirozonā. No paredzamā palēninājuma neizvairīsies neviena dalībvalstu grupa, taču saglabāsies izaugsmes tempa atšķirības.

Izaugsme nav pietiekama darba tirgus uzlabojumiem

Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme 2012. gadā mitēsies. Ar IKP pieauguma gaidāmo atsākšanos nākamā gada otrajā pusē nebūs gana, lai jūtami uzlabotos darba tirgus rādītāji. Nav paredzams, ka prognozes periodā bezdarbs mazināsies. Stāvoklis dalībvalstu darbaspēka tirgos joprojām būtiski atšķiras.

Publisko finanšu sistēma turpina pakāpeniski uzlaboties

2011.gadā iezīmējas pāreja no publisko finanšu sistēmas stabilizācijas uz konsolidāciju. Budžeta deficīta rezultāti 2011.gadā pašlaik tiek vērtēti kā 4,7 % no IKP Eiropas Savienībā un 4,1 % eirozonā. 2012.gadam tiek prognozēts deficīts 3,9 % Eiropas Savienībā un 3,4 % eirozonā. Prognozē nav ņemti vērā tālākas konsolidācijas pasākumi, kas ir paredzami, bet vēl nav akceptēti. Formālais pieņēmums, ka politika nemainīsies, varētu prognozi ietekmēt vairāk nekā parasti. Saskaņā ar šo pieņēmumu kopējā parāda un IKP attiecība ES 2012.gadā sasniegs maksimumu 85 % un stabilizēsies 2013.gadā. Gaidāms, ka eirozonā prognozes periodā parāda attiecība turpinās mazliet palielināties un 2012.gadā sasniegs 90 %.

Inflācijas noplakums

2011.gadā galvenais inflācijas dzinulis ir bijušas enerģijas cenas. Tā kā paredzams, ka tās pakāpeniski kritīsies, kopējai inflācijai 2012. gadā atkal jābūt zem 2 %. Ekonomikas aktivitātes atslābuma dēļ nebūs jūtama cenu spiediena, bet algas pieaugs tikai mazliet.

Pārsvarā ir negatīvie riska faktori

Ņemot vērā saskaņā ar bāzes scenāriju gaidāmo niecīgo IKP pieaugumu, recesijas briesmas ir ievērojamas. Galvenās bažas rada valsts parāds, finanšu industrija un pasaules tirdzniecība. Ir iespējama mijiedarbība ar negatīvu dinamiku: izaugsmes palēninājums ietekmē publiskā sektora debitorus, bet to vājums iespaido finanšu industrijas stabilitāti.

Prognozes pozitīvajā plāksnē – ticība varētu atgriezties agrāk, nekā patlaban tiek pieņemts, un atraisīt ieguldījumu un privātā patēriņa straujākas atlabšanas potenciālu. Pieaugums pasaulē varētu izrādīties elastīgāks, nekā prognozēts bāzes scenārijā, un tas atbalstītu ES neto eksportu. Visbeidzot, lielāks patēriņa cenu kritums varētu vairot reālos ienākumus un patēriņu.

Inflācijas perspektīvas risks kopumā šķiet līdzsvarots.

Ziņojuma sadaļa par Latviju ir pieejama ŠEIT.

Sīkāks ziņojums ir pieejams ŠEIT.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

NOVEMBRIS /2011 – Ekonomikas ministrija  prognozē, ka 2011.gadā kopumā IKP varētu pārsniegt 2010. gada līmeni vismaz par 4,5 %. Savukārt, 2012. gadā, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību par pasaules ekonomikas attīstību, Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5 – 3 % robežās.

Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu “Par makroekonomisko situāciju valstī” var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā.

Finanšu ministrijas 2011. gada septembrī izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2011. gadam paredz izaugsmi 4,5% apmērā. Savukārt 2012. gada prognoze ir veidota uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību, un IKP izaugsme šim gadam tiek prognozēta 2,5% apmērā.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu par pasaules izaugsmes tempu samazināšanos 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos, kam sekos atgriešanās pie iepriekšējiem izaugsmes tempiem. Tā rezultātā negatīvā ietekme uz Latvijas izaugsmes tempiem būs īslaicīga, un turpmākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi atgriezīsies pie to potenciālā līmeņa 4% apmērā.

Scenārijs paredz, ka eirozonas valstu valdības spēs veiksmīgi atrisināt valstu parādu krīzi, nepieļaujot nekontrolētu valstu bankrotu vai jaunus satricinājumus finanšu sektorā. Makroekonomiskā attīstības scenārijā izmantotie ārējās vides pieņēmumi ir līdzīgi Eiropas Komisijas 2011. gada rudens prognožu pieņēmumiem.

Izvērtējot patēriņa cenu stabilitāti, FM secina, ka iekšējā tirgus mehānisms nerada izteiktu inflācijas spiedienu un, atkāpjoties cenu pieaugumam pasaulē, kā arī uzturot nemainīgu nodokļu politiku, kopējais inflācijas līmenis nākamajā gadā būtiski mazināsies. Taču līdz 2011. gada beigām gada inflāciju ietekmēs noturīgs bāzes efekts, ko radījis pasaules cenu kāpums un nodokļu politikas izmaiņas. FM prognozētā gada vidējā inflācija 2011. gadam ir 4,4 procenti un 2012.gadā 2,4%.

Laikā no 2000. līdz 2008. gadam tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieauga, taču ekonomiskās krīzes laikā tika piedzīvots straujš nodarbinātības kritums un bezdarba līmeņa pieaugums. Darbaspēka apsekojuma rezultāti parāda, ka bezdarba līmeņa samazināšanos nodrošinājusi galvenokārt jaunu darba vietu rašanās un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums, kamēr nelielu ietekmi atstājusi arī iedzīvotāju skaita samazināšanās vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, kā arī šīs vecuma grupas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada otro ceturksni, ir palielinājies par 30,5 tūkstošiem jeb 3,3%, sasniedzot 966,5 tūkstošus. Savukārt darba meklētāju skaits gada laikā ir sarucis par 38,3 tūkstošiem jeb 17,0% un šā gada otrajā ceturksnī veidoja 187,0 tūkstošus.

Nodarbinātības pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās ar nelielu sezonālu pārtraukumu ziemas mēnešos turpināsies arī 2011. gada otrajā pusē un 2012. gadā. Tomēr darba tirgus tālāku atlabšanu var vājināt ekonomiskās attīstības palēnināšanās un iespējamais pieprasījuma kritums Latvijas galvenajos eksporta tirgos, kurus negatīvi skārusi eirozonas parādu krīze.

Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī konkurētspējas pieaugums – produktivitāte arī 2011. gadā turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

JŪLIJS / 2011 – Eiropas Savienības Eurostat dati par iepriekšējo gadu. Divdesmit septiņu Eiropas Savienības valstu vidējais līmenis ir pieņemts par 100.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU.

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2011 -Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2011. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 3.5%.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2011. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada ceturto ceturksni, IKP pieaudzis par 0.3%.

IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 17.2%) – par 6.5%,  apstrādes rūpniecībā (12.6%) – par 14.6% un transporta un sakaru nozarē (12.5%) – par 6.6%. Mežsaimniecības nozare ir strādājusi ar pieaugumu 24.8%. Viesnīcu un restorānu nozarē viesnīcu pakalpojumiem ir pieaugums par 32%, bet ēdināšanas pakalpojumiem – par 25%. Vēl aizvien kritums ir būvniecības nozarē (2.4%) -15.1%.

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas banka – Šī gada 1. ceturksnī sakrita vairāki negatīvi faktori, kas noteica lēnu tautsaimniecības izaugsmi. Otrajā ceturksnī sagaidāms straujāks IKP kāpums, uz ko norāda operatīvā statistika par rūpniecības produkcijas izlaidi un jaunajiem pasūtījumiem nozarē, kravu apgrozījums ostās un dzelzceļā, kā arī konfidences indikatori. Savukārt 2. pusgadā Latvijas tautsaimniecība saskarsies ar vairākiem šķēršļiem. Kā ārējās vides riski minami gan iespējami jauni cenu šoki pasaules izejvielu biržās (piemēram, jau šobrīd lielā sausuma dēļ Ķīnā rodas spekulācijas par graudu cenām rudenī), kas var padarīt lēnāku globālās ekonomikas attīstību, gan tas, ka uz lēnāku globālu izaugsmi norāda vairāki apsteidzošie indikatori. Un, iespējams, ka pat svarīgāki ir iekšējās vides riski – ātru, nodokļu palielināšanu izslēdzošu lēmumu pieņemšana par 2012. gada budžetu un veicamo pēdējo konsolidācijas kārtu ievērojami mazinātu politisko neskaidrību un sekmētu uzņēmējdarbību, ekonomikas attīstību un lielākus budžeta ienākumus. Tieši saprātīga budžeta izdevumu mazināšana var dot gan papildu stimulu tautsaimniecības izaugsmei, gan nodrošināt publisko finanšu kvalitāti. 2012. gads ir arī īpaši svarīgs eiro ieviešanas kontekstā. To, ka Latvijas tautsaimniecība ir uz pareizā ceļa, apliecina starptautisko reitinga aģentūru nākotnes redzējuma uzlabošana, bet paša reitinga saglabāšana visai zemā līmenī vēl norāda uz to, ka darbs nav padarīts līdz galam.

Finanšu ministrija – Kopējais pieaugums gan nesniedz pilnu priekšstatu par ekonomikā notiekošo, un pirmajā ceturksnī pats svarīgākais ir tas, ka gada griezumā par 28,4% pieaugušas investīcijas.

Ekonomikas ministrija – Ekonomiskās situācijas pakāpenisku uzlabošanos joprojām nosaka eksporta apjomu pieaugums. ..

Pakāpeniski sāk stabilizēties situācija iekšējā tirgū. Iekšzemes pieprasījums 2011.gada 1.ceturksnī par vairāk kā 6% pārsniedza 2010.gada 1.ceturkšņa līmeni. To noteica salīdzinoši straujais nefinanšu investīciju pieaugums (par gandrīz 30%, salīdzinot ar 2010.gada 1.ceturksni), savukārt privātais patēriņš bija par 3,6% lielāks nekā gadu iepriekš. Privātā patēriņa pakāpenisko pieaugumu galvenokārt veicina situācijas uzlabošanās darba tirgū.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka arī turpmākajos 2011.gada ceturkšņos galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports un gadā kopumā IKP apjoms par 3,5% pārsniegs 2010.gada līmeni.

SEB banka -  Arī turpmākajos ceturkšņos redzēsim ekonomikas pakāpenisku izaugsmi, ko raksturos nevienlīdzīgā attīstība nozaru vidū. Līdz ar to arī sabiedrībā vērtējums par pozitīvajām tendencēm turpinās stipri atšķirties. Lai arī pozitīvās tendences saglabāsies, jārēķinās, ka tās darba ņēmēju kabatās jūtamu efektu vēl nedos. Daļu noēdīs inflācija un saglabās ekonomiku bremzējošu ietekmi. Lielākas iespējas būs tiem, kas strādā eksportējošajās vai ar tām cieši saistītajās nozarēs (apstrādes rūpniecība, atsevišķas pakalpojuma nozares). Pašreizējās izaugsmes raksturs turpinās nest arī līdzi nevienlīdzības palielināšanos sabiedrībā, kas nozīmē, ka tās izlīdzināšana būs ļoti aktuāla arī ilgtspējīgas izaugsmes kontekstā.

Nordea banka – IKP detalizētais aprēķins šī gada 1. ceturksnī uzrāda niecīgu pieaugumu Latvijas ekonomikā par 0,3% pret pagājušā gada ceturto ceturksni, salīdzinājumā ar 2,4% Igaunijā un 3,5% Lietuvā. Mazumtirdzniecības apjomu kritums par 1,6% šī gada pirmajā ceturksnī pret pagājušā gada pēdējo ceturksni, visticamāk, nozīmē, ka arī mājsaimniecību patēriņš kopumā ir krities. Tas izskaidrojams ar patēriņa nodokļu pieaugumu gada sākumā un cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, kuru rezultātā mājsaimniecību reālā pirktspēja kritās. Šiem faktoriem gan, visticamāk, nebūs paliekoša ietekme uz izaugsmi turpmākajos ceturkšņos, jo, piemēram, naftas tirgū ir notikusi būtiska cenu korekcija, un arī pārtikas cenu kāpums pasaules tirgū ir apstājies.

Turpmākajos ceturkšņos tāpat varētu pieaugt investīcijas, piemēram, ceļu infrastruktūrā, kuras atjaunošanai šogad ir pieejams būtiski lielāks finansējums nekā 2010. gadā. Sagaidāms, ka turpināsies arī mērens eksporta pieaugums, jo Latvijai būtiskākajos eksporta tirgos ekonomika turpina augt.

Atšķirības izaugsmes tempu ziņā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm varētu būt skaidrojamas ar vairāku faktoru kopumu – pievilcīgāku vidi investīcijām un līdzsvarotām valdības finansēm Igaunijā, un zemākām mājsaimniecību kredītsaistībām Lietuvā, kas ļauj lielāku daļu no ienākumiem novirzīt patēriņam.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

Jūnijs / 2011 - Finanšu ministrijas mājas lapā ir publicēta Latvijas valdības nodomu vēstule Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Papildu saprašanās memorands (Saprašanās memoranda ceturtais papildinājums) starp Eiropas Savienību (ES) un Latviju. Dokumenti publicēti latviešu un angļu valodā FM mājas lapā: Nodomu vēstule SVF  un Saprašanās memorands ar EK .

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JŪNIJS / 2011 – Kopējais Latvijas uzņēmumu apgrozījums latos (Lursoft informācija)

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

xzxzxz

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

Maijs / 2011 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati liecina, ka kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada martā bija 1128.1 milj. latu –par 21.9% jeb 202.6 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 38.8% jeb 315.3 milj. latu vairāk nekā 2010.gada martā.

2011.gada janvārī – martā ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 2934.3 milj. latu – par 38.3% jeb 812.4 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 1330.1 milj. latu – par 41.4% jeb 389.4 milj. latu vairāk, bet importa apjoms bija 1604.2 milj. latu – par 35.8% jeb 423.0 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš.

2011.gada martā nozīmīgākā daļa (73.4%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 14.3%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17.5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (15.3%), Krievija (10.0%), Vācija (8.4%) un Zviedrija (6.7%).

2011.gada martā nozīmīgākā daļa (74.0%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 16.6%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (17.0% no importa kopapjoma), Vācija (11.6%), Krievija (10.8%), Polija (7.6%) un Igaunija (6.3%).

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada martā rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 401.2 milj. latu.

2011.gada martā:

1. salīdzinot ar 2011. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1.4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.7%;
2. 2011.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 9.8%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 12.5%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8.8%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 23.6%.

2011. gada 1. ceturksnī:

1) salīdzinot ar 2010. gada 4. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 22.4%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5.6%;

2) 2011. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 9%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 12.8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4.2%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18.5%.

Rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņas 2011.gada martā (salīdzināmās cenās)

Apstrādes rūpniecības apgrozījums pieaug

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada martā:

1. salīdzinot ar 2011. gada februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1,2%, tai skaitā vietējā tirgū – par 4.2%, bet eksportā bija samazinājums par 1.7%;
2. salīdzinot ar 2010.gada martu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 20.9%, tai skaitā vietējā tirgū – par 14.5% un eksportā – par 27.4%.

2011.gada 1.ceturksnī:

1. salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 3.3%, tai skaitā eksportā  – par 11.4%, bet vietējā tirgū bija samazinājums par 4.1%.
2. 2011.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 24.7%, tai skaitā vietējā tirgū – par 12.7% un eksportā  – par 37.5%.

Atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru apgrozījuma pārmaiņas 2011.g. 1.ceturksnī % pret 2010.g. 1.ceturksni (kalendāri izlīdzināti dati)

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Apstrādes rūpniecības izaugsmi pašlaik galvenokārt nosaka ārējais pieprasījums, kas kopā ar konkurētspējas uzlabošanos nodrošinājis Latvijas apstrādes rūpniecības atgriešanos pie relatīvi augstas izlaides – apstrādes rūpniecības izlaide pašlaik ir aptuveni 2008. gada rudens līmenī. Taču turpmākai sabalansētai attīstībai nepieciešama arī iekšējā patēriņa atgūšanās. Tā kā Latvijas iekšējais tirgus ir neliels, rūpniecības produkcijas pārdošana ārējos tirgos ekonomikas izaugsmei ir ļoti nepieciešama, bet uzņēmumu darbība ārējos tirgos ir pakļauta daudziem riskiem – politiskajiem notikumiem, klimata kataklizmām, valstu dažādajām biznesa īpatnībām, utt.

Pašlaik vairums tautsaimniecību ir atguvušās no ekonomiskās krīzes, kas tās satricināja 2008. un 2009. gadā, tādējādi globālās tirdzniecības plūsmas ir pakāpeniski atjaunojušās un turpmāk nav sagaidāms tikpat straujš ārējā pieprasījuma pieaugums, kāds bija 2010. gadā. Lai gan prognozes par ārējo pieprasījumu mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ir pozitīvas, tomēr globālajā vidē kopumā saglabājas lieli riski. Nedrošība par ārējā pieprasījuma attīstību, visticamāk, kavē uz eksportu vērstos rūpniekus investēt ražošanas jaudu palielināšanā. Papildu nedrošību apstrādes rūpniecības sektoram Latvijā rada vairāku izejvielu sadārdzināšanās pasaules izejvielu biržās, akūts izejvielu trūkums dažos sektors (ķīmiskajā, pārtikas rūpniecībā) un nedrošība par valsts īstenoto nodokļu politiku, kas pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi īpaši svārstīga.

Eiropas Komisijas publicētie konfidences indikatori iezīmē neskaidrību par apstrādes rūpniecības turpmāko attīstību. Aprīlī kopējais rūpniecības konfidences indikators gan samazinājies tikai par 0.1 punktu, taču daži komponenti rada bažas. Proti, pēdējo divu ceturkšņu apsekojumos rūpnieku redzējums par nākotnes pasūtījumu apjomu ir ievērojami pasliktinājies. Izaugsmi ierobežojošo faktoru vidū rūpnieki aizvien vairāk norāda darbaspēku, kas nozīmē, ka viņi jau tagad saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Lai tuvākajos gados apstrādes rūpniecībā saglabātos izaugsme, uzņēmējiem ir nepieciešami inovatīvi risinājumi produkcijas izstrādei un virzīšanai tirgū, kā arī jaunas investīcijas. Tālredzīgākie rūpnieki pašlaik noteikti raugās ne tikai produkcijas un ražošanas līniju attīstīšanas, bet arī darbaspēka prasmju uzlabošanas virzienā, kas vidējā termiņā var kļūt par apstrādes rūpniecības bīstamāko izaugsmi ierobežojošo faktoru.

Finanšu ministrija – Kopš šā gada sākuma kritusies rūpniecības izlaide vietējam tirgum, ko noteica iekšējā pieprasījuma samazinājums. Līdz ar to kopš pagājušā gada beigām apstrādes rūpniecībā noteicošais virzītājs atkal ir uz eksportu vērstās nozares, un eksportam paredzētais ražošanas apjoms šā gada sākumā jau pārsniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni.

Iespējams, ka tieši vājais iekšējais pieprasījums neļauj pilnībā izmantot uzņēmēju rīcībā esošās ražošanas jaudas, un uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka 2011. gada 2. ceturksnī ražošanas jaudu noslodze palielināsies vien par 0,2 procentpunktiem. Jāņem vērā, ka būtiski atšķiras jaudu noslodzes starp atsevišķiem uzņēmumiem un apakšnozarēm. Uz eksportu orientētām nozarēm jaudu noslodze jau ir samērā augstā līmenī, savukārt uz vietējo tirgu vērstajās nozarēs tā vēl joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Tuvākajos mēnešos ražošanas apjomu straujāks kāpums iespējams vietējā tirgus atkopšanās gadījumā. Piemēram, mēbeļu ražošana joprojām atrodas ļoti zemā līmenī, un straujāka atkopšanās gaidāma vienīgi ar vietējā tirgus pieprasījuma kāpumu. Tomēr gadam kopumā rūpniecības attīstības perspektīvas vērtējamas pozitīvi, jo 2011. gadā Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs sagaidāma būtiska izaugsme, un salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni to IKP pieauguma prognozes ir tikai uzlabojušās. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc Latvijas ražojumiem būs, tādēļ svarīgākais rūpniecības attīstībā būs investīcijas uz eksportu orientētās nozarēs.

SEB banka – Pēdējā gada laikā vērotais cenu pieaugums virknē nozaru ļauj gūt lielāku peļņu bez izlaides apjomu palielināšanas. Tomēr cenu celšanas stratēģija nevar tikt īstenota mūžīgi un jādomā par savas konkurētspējas saglabāšanu, jaudu palielināšanu un produktivitātes celšanu. Apstrādes rūpniecības izaugsme būs atkarīga no uzņēmēju spējām palielināt savas produkcijas noietu esošajos tirgos ārvalstīs, kuros vērojams pieprasījuma kāpums, piemēram, Krievijā, Skandināvijas valstīs, Vācijā. 2011.gadā kopumā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums varētu būt 8-10% salīdzinājumā ar 2010.gadu, tomēr aktuālāki kļūst jautājumi par adekvātām ražošanas jaudām un produktivitātes palielināšanu.

Swedbank - Neskatoties uz joprojām pastāvošiem riskiem, piem., parādu krīze Eiropā, izejvielu cenu dinamika u.c., sagaidāms, ka ārējais pieprasījums augs, turklāt straujāk tieši Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, proti, Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā. Turklāt Latvijas ražotāju konkurētspēja pēdējos divos gados būtiski uzlabojās. Tomēr, lai gūtu labumu no augošā pieprasījuma ir nepieciešamas adekvātas ražošanas jaudas un kvalificēts darbaspēks, kas izstrādātu un ražotu produktus, kā arī atrastu tiem noieta tirgus un spētu tos izdevīgi pārdot. Tas prasa investīcijas – sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad būtiski pieaugs, tomēr ir nepieciešams laiks, lai tas atspoguļotos rūpniecības izlaidē.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS/ 2011 – ANO Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) jaunākajā lauksaimniecības produktu  tirgus cenu indekss aprīlī uzrāda stabilizācijas pazīmes. Pēc cenu maratona, kas aizsākās 2009.gada martā, 2011. gada marts ir iezīmējies ar cenu samazināšanos, aprīlī indekss ir bijis stabils (zem maksimālā līmeņa, kas tik sasniegts 2011.gada februārī).  tomēr ir vērts atcerēties, ka cenu līmenis ir ļoti augsts, un samazinājums pagaidām nav liels, taču tas ir noticis. Par kādas tendences aizsākumu runāt ir pāragri.

Cenu indekss – pa mēnešiem (2002-2004=100)

LAUKSAIMNIECĪBAS CENU INDEKSA MONITORS – DETALIZĒTS APSKATS PAR TENDENCĒM PASAULĒ – iepazīties šeit.

Galveno lauksaimniecības produktu ražotāju cenas (Ls par 1 tonnu) Latvijā

(Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati)

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 - LatvijasCentrālā statistikas pārvalde, veicot apsekojumu „Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC)”, 2010.gadā aptaujāja 6,3 tūkstošus mājsaimniecību. Viens no apsekojumā iekļautajiem jautājumiem bija par mājsaimniecību spēju segt nepieciešamos ikdienas izdevumus.

Apsekojuma dati liecina, ka 2010.gadā 85% mājsaimniecību (2009.gadā – 82%) sagādāja grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus: 23% no tām atbildēja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām (2009.gadā – 18%), 32% ar grūtībām (2009.gadā – 31%) un 30% ar nelielām grūtībām (2009.gadā – 33%). 13% mājsaimniecību norādīja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz samērā viegli (2009.gadā – 16%) un tikai 1,9% mājsaimniecību varēja apgalvot, ka tos var segt viegli vai ļoti viegli (2009.gadā – 2,9%).

Atbilžu sadalījums uz jautājumu par grūtībām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus 2010.gadā (procentos)

Apsekojumā mājsaimniecības tika aicinātas nosaukt vismazāko neto ikmēneša ienākumu summu, kas, viņuprāt, būtu nepieciešama ikdienas izdevumu segšanai. Lai iegūtu salīdzināmus datus par dažāda tipa mājsaimniecībām, ienākumu summas tika rēķinātas uz ekvivalento patērētāju¹, ņemot vērā mājsaimniecības skaitlisko sastāvu un struktūru. EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka, salīdzinot ar 2009.gadu, ir krasi samazinājušies mājsaimniecību ienākumi un līdz to arvien vairāk trūkst naudas nepieciešamajiem ikdienas izdevumiem. 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošais ikmēneša ienākums² uz vienu ekvivalento patērētāju bija tikai Ls 324 (2009.gadā – Ls 389). Turklāt mājsaimniecības norādīja, ka tām nepieciešamo izdevumu segšanai ik mēnesi uz vienu ekvivalento patērētāju būtu nepieciešami vismaz Ls 387 (2009.gadā – Ls 419). Tātad 2010.gadā ik mēnesi vidēji tām pietrūka Ls 63 (2009.gadā – Ls 30). Sekojošais grafiks uzskatāmi parāda attiecību starp mājsaimniecību ikmēneša rīcībā esošo ienākumu un naudas summu, kas būtu nepieciešama ikdienas izdevu segšanai.

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma attiecība pret zemāko nepieciešamo neto ienākumu summu, lai segtu nepieciešamos ikdienas izdevumus, 2010.gadā (Ls uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī)

Vislielākās nepieciešamo ienākumu summas ikmēneša izdevu segšanai norādīja pāri ar vienu bērnu (Ls 474 uz vienu ekvivalento patērētāju) un mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 16-64 gadu vecumā (Ls 409). Savukārt vispieticīgākās summas norādīja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā (Ls 268 mēnesī), kā arī pāri ar trīs un vairāk bērniem (Ls 316 uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī).

Visvairāk naudas ikdienas vajadzībām trūka mājsaimniecībām, kurās bija viens pieaugušais ar bērniem. Šīm mājsaimniecībām ik mēnesi, rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju, trūka Ls 115. Mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 16-64 gadiem, ik mēnesi ikdienas izdevumiem trūka Ls 111.

Apsekojuma dati liecina, ka Latvijā 71% mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās nepieciešamās ikmēneša ienākumu summas, kas nepieciešama, lai segtu ikdienas izdevumus. Vissliktāk klājās mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā. 88% šo mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās nepieciešamās ikmēneša ienākumu summas, lai segtu nepieciešamos ikdienas izdevumus. Tāpat lielai daļai mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem (81%) kā arī pāriem ar trīs un vairāk bērniem (76%) ienākumi bija mazāki par šo summu. Salīdzinoši labāk klājās pāriem ar diviem bērniem. Šo mājsaimniecību vidū bija vismazākais to mājsaimniecību īpatsvars (61%), kuru ienākumi bija mazāki par minimālo ikmēneša ienākumu summu, kas nepieciešama, lai segtu ikdienas izdevumus.

——————-

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 – Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada februārī bija 925.5 milj. latu –par 5.1% jeb 44.8 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 33.0% jeb 229.6 milj. latu vairāk nekā 2010.gada februārī.

2011.gada februārī nozīmīgākā daļa (72.7%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 15.2%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17.8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (14.0%), Krievija (11.1%), Vācija (9.7%) un Polija (6.3%).

2011.gada februārī nozīmīgākā daļa (73.9%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 18.8%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (16.5% no importa kopapjoma), Krievija (13.2%), Vācija (12.0%), Polija (7.1%) un Igaunija (5.6%).

.Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB banka – Eksporta apjomus turpina uzpūst pieaugošās cenas eksportējamajai produkcijai, kas veido labu ainu ārējās tirdzniecības rādītājos. Taču arī norāda uz iespējamo risku, ka cenām krītot, tikpat strauji var sarukt arī eksporta apjomi. Apstrādes rūpniecības izlaides indeksa pieaugums uzrāda daudz mērenāku pieaugumu. ..

Ja vērtējam iespējamo šā gada attīstību, tad tuvākos mēnešus straujais kāpums eksportā saglabāsies. Taču cerēt uz šāda pieauguma tempu noturību nevar. Sagaidāms, ka uz gada otro pusi tie mazināsies. Neskatoties uz visai atzīstamiem rādītājiem, eksporta apjoms, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, ir neliels un ir jāturpina audzēt. No tā būs atkarīgs, cik labvēlīga vide būs nodarbinātībai, atalgojuma un arī patēriņa kāpumam. Papildus tam, aktīvāk ir jāvērtē importa rēķinu pieauguma nelabvēlīgā ietekme un jāveic pasākumi tā iegrožošanai. Šā gada eksporta apjomu tempi varētu svārstīties ap 15%.

Swedbank - Neskatoties uz pieaugušiem pasaules ekonomiskās attīstības riskiem un zināmu nenoteiktību, ārēja vide saglabājas diezgan labvēlīga Latvijas eksportētājiem. Tomēr sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi noplaks no 4,7% pērn uz aptuveni 4% 2011. un 2012.gadā līdz ar pakāpenisku fiskālo un monetāro stimulu mazināšanu. Izaugsme Baltijas jūras reģiona valstīs (piem., Vācijā un Skandināvijā, arī Krievijā), kas mūsu eksportētājiem ir ļoti svarīgs tirgus, gan saglabāsies straujāka nekā vidēji Eiropā.

Tajā pat laikā pieaugošās izejvielu un energoresursu izmaksas liek kompānijām turpināt darbības optimizāciju. Uzņēmumu vērtējumā mazinās tādu ražošanu ierobežojošo faktoru ietekme kā nepietiekams pieprasījums un finansējums, tomēr pasliktinās novērtējums iekārtu un darbaspēka pieejamībai. Sagaidāms, ka investīcijas jaudu palielināšanā un/vai ražošanas procesa efektivizācijā pieaugs, tomēr tas eksporta apjomu kāpumā varētu atspoguļoties ar zināmu laika nobīdi.

Augstāk minēto apstākļu dēļ eksporta izaugsme 2011.-2012.gadā palēnināsies. Preču un pakalpojumu eksports varētu pieaugt par 16-17% šogad un 12-13% 2012.gadā.

——————–

Iepazīties ar citām  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram  “Ekonomika”,  “Tirdzniecība”, “Ražošana”, “Mārketings”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–