EMULATORS.LV

NOVEMBRIS / 2009 – Tagad ir kļuvis moderni runāt eksports izglābs Latviju, vajag eksportēt utt. Kā zināms, vieglāk ir eksportēt uz tādām zemēm, kuras iedzīvotāju zina vai pazīst produkta izcelsmes valsti (kultūru, tradīcijas, produktus, kvalitāti, cilvēkus). Tādējādi izdodas ietaupīt naudu mārketinga aktivitātēm (salīdzinot ar to, ja sākam eksportu uz tādām valstīm, kur par Latviju domā, ka tā atrodas kaut kur pie Ziemeļpola). Taču laiks iet, aug  jauna paaudze, kurai ir citas intereses, cita izpratne, citi ieradumi, un viņi Latviju nezin un nepazīst. Un šis stāsts ir par Latvijas tuvākajiem kaimiņiem. Palicis pavisam neliels laika posms, lai Latvijas uzņēmēji varētu izmantot to pagātnes potenciālu, kas vēl ir palicis šo valstu iedzīvotāju sirdīs un sāktu iekarot jaunākās paaudzes sirdis. Ilustrācijai seko “Panorāmas” sižeti.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties!

Ramils Kadirovs

JŪLIJS / 2009 – No kurienes man ir šāds apgalvojums? To pierāda prakse un pieredze. Mārketingā tiek izmantots jebkurš konkurenta vājums, apjukums vai nezināšana. Šādā laikā uzņēmuma darbinieka sirdī iezogas bažas, kas ar mani notiks un kā tas attieksies uz mani. Uzņēmuma klienti domā – tā lieta nav tīra, ja jau mainās akcionāri vai vadoši darbinieki vai speciālisti, tas liek apšaubīt esošo sadarbību, līgumus, uzticēšanos (klientiem nepatīk, ja viņus apkalpojošais uzņēmums tiek ievilkts skandālos). Šādā laikā pat visstiprākais uzņēmums kļūst vājš.

Ko vienlaikus dara konkurenti vai arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt konkrēto biznesu. Uzrunā uzņēmuma darbiniekus, klientus, sadarbības partnerus, sabiedrību – izsaka vilinošus piedāvājumus (līgumus, noteikumus, cenas, bonusus), ja vajag pasniedz subjektīvu informāciju, cenšas radīt bažas par turpmāko sadarbību, ja strādāsiet ar uzņēmumu (kurā mainās akcionāri vai vadība).

Kā novērst šādas sekas. Savlaicīgi jādomā par to, kā pasniegt informāciju darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem un sabiedrībai (jāidentificē uzņēmumam svarīgas mērķgrupas). Jāizstrādā pasākumu komplekss kā jaunie akcionāri vai vadība var viest uzticību iepriekšminētās mērķgrupās (uzmanību! Minēto darbību uzskaitījums nav pilns).

Nekādā gadījumā nedrīkst ieņemt sekojošu pozīciju – „darbiniekiem nekas nav jāzina”, „tas uz presi neattiecas”, „nelien savā laukā, tā nav tava daļa”. Ja agrāk šāda attieksme varēja pastāvēt, tad aizvadīto 15 gadu laikā situācija ir mainījusies – ja varat atļauties zaudēt uzticību jūsu biznesam, klientus un vadīties pēc principa suņi rej, bet karavāna iet tālāk, tad varat to darīt.

Tikai neaizmirstiet suņi var nokost karavānu, ja karavānai:

1. nav vadītāja (ej nu sazin, tas jaunais taču neko no biznesa nesaprot un ir ieliktenis),
2. tai ir dezorganizēta struktūra (bažas darbiniekos par savu nākotni),
3. nav ko ēst (klienti uz laiku ir pārtraukuši sadarbību, līdz brīdim, kamēr situācija noskaidrosies) un
4. ir sacēlusies smilšu vētra, traucējot tālāku pārvietošanos (apkārtējo un sabiedrības radīts spiediens).

Var paļauties uz to, ka tuvumā nebūs nikni suņi, taču bizness ir un paliek bizness. Nauda ir jāpelna. Visi grib pelnīt un ēst.

Pienākot šādam brīdim uzņēmumi aizmirst par šeit minētajiem aspektiem, jo galva ir pilna ar citiem jautājumiem. Taču ignorēšana maksāt var dārgi. Nav universālas metodes katram gadījumam, bet par to ir jāatceras un jāpieiet profesionāli un savlaicīgi (vēl ilgi pirms mainās akcionāri vai vadība).

Kā rīkoties konkurentiem? Konkurentiem ir jārīkojas tieši pretēji. Jebkura nezināšana un neizdarība no uzņēmuma puses, kurā mainās akcionāri vai vadība ir to (konkurentu) ieguvums.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

Jūlijs / 2009 – Ikviens no mums regulāri iegādājas preces, pakalpojumus, pērk un pārdod – pārtiku, grāmatas, zobu pastu, televizoru, interneta pieslēgumu, dārza un atpūtas lietas utt. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas.

Katrs pats esam izveidojuši tos kritērijus kāpēc mēs tos pērkam, domāju, ka droši varam izkristalizēt pašus galvenos:

• cena
• produkta vai pakalpojuma īpašības.
• dizains (iepakojums, reklāma, vizuālais izskats utt).

Jā, jā, jā it kā to visu zinām, tikai… gala rezultāts ir tāds kāds tas ir tagad.

Paņemsim par piemēru, kaut ko tādu, kas nav pilnībā vietējas izcelsmes. Ja Polijā ražota apelsīnu sula Latvijas veikalā maksā 59 santīmus, bet Latvijā 87 santīmus (smuks un kvalitatīvs iepakojums, tāda pati apelsīnu šķirne). Kuru sulas paku izvēlēsies pircējs? Kāpēc Latvijā iepakotā apelsīnu sula maksā tieši tik? Kāpēc

Paņemsim citus produktu – Latvijā savulaik tika ražotas zobu pastas. Kāpēc to nav veikalos tagad?

Tiklīdz beigsim sevi mānīt ar sekām, bet dosimies uz cēloņiem, paliks vieglāk. Tikai tad varēs atdzimt ražošana.

Esmu pārliecināts, ka jāsāk sev (uzņēmējiem un valstij) prasīt jautājums ar to, kāpēc mūsu veikalos nav mūsu zobu pastas, tualetes papīra, cukura, mazgāšanas līdzekļu, dzīvnieku barības, skapīšu utt. Varam taču uztaisīt milzīgu datu krātuvi, piedāvāt hostinga servisu ārvalstīm, varam iekārtot konferenču centrus, varam iekārtot savu „legolandu” (nosauksim to savādāk), varam ražot pārtikas produktus.

Ražošanai būtu jāatdzimst, tā lai šeit varētu tapt lietas, kuras pašlaik tiek ievestas. Tām ir jābūt konkurētspējīgām – cenas, produkta īpašību un dizaina ziņā.Tad kad vietējā tirgū būsim konkurētspējīgi, varēsim sākt konkurēt arī ārvalstu tirgū.

Bez ražošanas ekonomika pastāvēt nevar. Vajag tikai gribēšanu, finansējumu, zināšanas, saprātu un laiku. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas. Ko no visa apkārt esošā būtu iespējams ražot un piedāvāt Latvijā un kāpēc?

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2009 - Dažkārt liekas, ka neskatoties uz kritienu ekonomikā, daudzi uzņēmumi nespēj atturēties no vēlmes saglabāt cenu līmeni precēm un pakalpojumiem, kāds tas ir bijis gadu iepriekš vai vismaz tuvu tam lai kaut daļēji kompensētu apgrozījuma samazināšanos ekonomikas lejupslīdes rezultātā. Savukārt ārvalstu ražotāji un pakalpojumu piedāvātāji rīkojas gluži otrādi aizvien biežāk rīko akcijas, cenu atlaides vai arī īsteno cenu pazemināšanas pasākumus (pavērojiet uzmanīgāk, kas tieši samazina cenas un kur).

Šo aktivitāšu rezultātā pastāv risks, ka Latvijas patērētājs dos priekšroka ārvalstu produkcijai, tā kā viņa ienākumu līmenis un dzīves kvalitāte samazinās, kas nebūt nav labi vietējiem uzņēmējiem. Tam var pielikt klāt vidējā atalgojuma samazināšanos, kas liek pircējam palikt racionālākam savos tēriņos.

Latvijā pircēja budžetā veidojas dīvaina kombinācija nosacītas „trekno gadu” vai tuvu tām cenas veikalā (atcerēsimies cik trīs gadus atpakaļ maksāja piens, brauciens Rīgas autobusā, apkure, benzīns utt) un šodienas situācija ģimenes ieņēmumos un ģimenes vajadzības (skola, poliklīnika, apģērbs, dzīvošanas izdevumi, brīvā laika un personības attīstības izdevumi). Ņemot vērā, ka rudens un ziemas tuvošanās pārsvarā ir diezgan ievērojams slogs ģimeņu maciņiem (skola un apkures sezonas iestāšanās), tad ir pienācis laiks ievērojamākām cenu izmaiņām veikalos vietējā ražojuma produkcijai. Ja vietējie to nedarīs, tad to izdarīs kāds cits. Protams, pašlaik var strādāt pie produktu pašizmaksas samazināšanas, uz iepakojuma rēķina, izmantojot lētākus sastāvdaļu aizstājējus, samazinot produkta svaru vai kā citādi. Taču, ar nosacījumu, ka to pašu dara arī ārvalstu ražotājs (tas ir – tiek ievērota kvalitātes un cenas attiecība). Gluži negribētos teikt, ka vietējie nekā nedara. Pašlaik var novērot taustīšanos un izmēģināšanu jaunam cenu līmenim, taču tā vēl nav izteikta.

Šogad cenas faktors mārketingā (lai vai kā negribētos to atzīt) turpina audzēt savu nozīmību un izlikties to nemanām būtu kļūda, kuru noteikti izmantos konkurenti, lai iekarotu jaunas pozīcijas tirgū un stabilizējoties ekonomikai šīs pozīcijas vairs neatdotu.

Nepārprotami, citi faktori mārketingā ar laiku no jauna spēlēs svarīgāku lomu, taču ne tagad. Un iemesls tam – lielākais zaudētājs esošajā situācijā ekonomikā ir vidusslānis. Pircējs ir sācis rēķināt.

Piemēri
Sporta klubs Rīgā skolniekiem piedāvā abonementus atkarībā no gadu skaita. Ja tev ir 15 gadi – mēneša abonements maksā 15 lati, ja 12.gadi – abonements maksā 12 LVL.
Valkas iedzīvotāji iepērkas Valgā.
Interneta mēneša abonements maksā 12 LVL, maksājot uzreiz par gadu četri mēneši tiek piešķirti bonusā (uzņēmums ietaupa uz pasta izdevumiem, maksājumu administrēšanu, klients ir apmierināts un nepievērš uzmanību neskaitāmiem piedāvājumiem pasta kastē izvēlēties citus „provaiderus”).

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs