EMULATORS.LV

MOVEMBRIS / 2011 – Saskaņā ar jaunākā TNS Latvia interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 67% jeb 1 187 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2011. gada pavasarī. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – internetu ir izmantojuši 64% jeb 1 121 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 29 gadiem vidū. Internetu pēdējo 7 dienu laikā 2011. gada rudenī ir izmantojuši 94% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Salīdzinoši straujāks interneta lietotāju pieaugums vērojams arī tādās mērķa grupās kā ārpus Rīgas dzīvojošie iedzīvotāji, latvieši, strādājošie iedzīvotāji un skolēni, studenti.

MAIJS / 2011 – TNS Latvia ir apkopojusi jaunākos interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets rezultātus par 2011. gada pavasara periodu.

Saskaņā ar jaunākā interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 66 % jeb 1 158 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada ziemā. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – internetu ir izmantojuši 63 % jeb 1 117 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Saskaņā ar 2011. gada pavasara perioda interneta auditorijas pētījuma rezultātiem interneta izmantošana pēdējo 7 dienu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pavasara periodu, ir pieaugusi visās iedzīvotāju vecuma grupās. TNS Latvia vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams Latvijas iedzīvotāju vidū, kas ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Internetu pēdējo 7 dienu laikā 2011. gada pavasarī ir izmantojuši 24 % iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Salīdzinoši straujāks interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams arī lauku iedzīvotāju vidū. Ja 2010. gada pavasarī pēdējo 7 dienu laikā internetu bija lietojuši 55 % lauku iedzīvotāju, tad 2011. gada pavasarī tie jau ir 60 %.

TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk veiktā aktivitāte regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) vidū ir sociālo tīklu pārlūkošana. To vismaz reizi dienā veic 54 % regulāro interneta lietotāju. Sociālo tīklu pārlūkošana ir arī visbiežāk veiktā aktivitāte, izmantojot internetu caur mobilo telefonu

TNS Latvia Digital pētījuma dati liecina, ka visbiežāk sociālie tīkli tiek lietoti, lai uzturētu kontaktus un sazinātos ar citiem cilvēkiem. 73 % sociālo tīklu lietotāju šo min kā vienu no sociālo tīklu izmantošanas iemesliem. Otrs biežāk nosauktais iemesls sociālo tīklu lietošanai ir veids, kā pavadīt brīvo laiku (43 %) un tikai trešais biežākais iemesls ir mērķis atrast jaunus draugus vai paziņas (37 %).

Pētījumā iekļauta arī informācija par e-komercijas izplatību un attīstību Latvijā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 30 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir veikuši pirkumus internetā. Interesanti, ka gandrīz 2/3 iedzīvotāju, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā nav veikuši pirkumus internetā, kā galveno iemeslu šādai rīcībai min – nav bijusi tāda nepieciešamība. Tajā pat laikā jautāti par tuvākā pusgada plāniem attiecībā uz iepirkšanos internetā, 16 % iepriekš minētās mērķa grupas pārstāvju pieļauj iespēju kaut ko iegādāties internetā.

Savukārt Gemius interneta pārskatā, kurā apkopoti dati par 2010.gada interneta tendencēm, publicēti aizvadītā gada interneta lapu topi: apmeklētāko interneta lapu tops (pēc lietotāju skaita), ziņu portālu tops, sludinājumu serveru tops un sociālo portālu tops.

Pēc Gemius interneta pārskata “Do you CEE” datiem, apmeklētāko interneta lapu top 10 (pēc lietotāju skaita) aizvadītajā 2010.gadā bijis šāds:

1. inbox.lv ,  2. draugiem.lv; 3. delfi.lv; 4. ss.lv; 5. tvnet.lv; 6. apollo.lv; 7. one.lv; 8. 1188.lv; 9. zip.lv; 10. zl.lv.

Nelielas izmaiņas piedzīvojis arī ziņu portālu top 5, kā rezultātā 2010.gada ziņu portālu top 5 ir šāds:

1. delfi.lv; 2. tvnet.lv; 3. apollo.lv; 4. diena.lv, 5. kasjauns.lv.

Populārākie reklāmas serveri 2010.gadā bija:

1. ss.lv; 2. zip.lv, 3. reklama.lv.

Par populārāko finanšu interneta vietni 2010.gadā atzīts portāls financenet.lv, populārākais sociālais tīkls nemainīgi ir draugiem.lv.

Internetā iepērkas 57,13% no visiem Latvijas interneta lietotājiem, liecina starptautiskā pētniecības uzņēmuma “Gemius” dati.

9,11% aptaujāto respondentu elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, 24,16% – dažas reizes gadā, bet 23,86% – reizi gadā vai retāk. 42,87% lietotāju atzina, ka nemēdz iepirkties internetā.

Salīdzinot ar šo pašu periodu pirms četriem gadiem, internetā iepirkties gribētāju skaits ir audzis par 13,14%. 2007.gadā internetā iepirkās 43,99% lietotāju, no tiem tikai 5,6% šo iespēju izmantoja gandrīz katru mēnesi, 19,18% – dažas reizes gadā, 19,21% – reizi gadā vai retāk.

Noteicošais faktors izvēlei iepirkties internetā ir cena, kas bieži vien vienai un tai pašai precei interneta veikalā būs zemāka nekā tradicionālā veikalā. Cilvēkiem ir svarīgi preci saņemt pēc iespējas ātrāk, tādēļ nereti pircēji rezervē vienu un to pašu preci vairākos interneta veikalos un gaida, kurš pirmais atsauksies, norāda interneta veikalu cenu salīdzināšanas portāla “Kurpirkt.lv” vadītājs Artis Upenieks.

“Iepirkšanos internetā veicinājusi arī kolektīvā iepirkšanās. Ja paliels interneta veikals Latvijā var lepoties ar 100 pasūtījumiem dienā, tad kolektīvās iepirkšanās portāli šo pirkumu skaitu krietni vien pārspēj, jo bieži vien šie piedāvājumi tiešām ir izdevīgi un dod pircējiem pamatīgas atlaides,” stāsta Upenieks, kā piemēru nosaucot kolektīvās iepirkšanās portāla “Cherry.lv” neseno piedāvājumu izstādes “Bodies Revealed” biļešu kuponiem – tie astoņu latu vietā tika pārdoti par 3,50 latiem, kā rezultātā divu dienu laikā tika iegādāti 5399 atlaižu kuponi, kas sniedz iespēju apmeklēt izstādi par 56% lētāk nekā parasti.

Salīdzinot ar Latviju, Igaunijas interneta lietotāji ir vēl aktīvāki – tur interneta veikalu piedāvājumus izmanto 62,06% interneta lietotāju, kas ir par 4,93% vairāk nekā Latvijā. 16,95% no aptaujātajiem elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, un tas ir par 7,84% vairāk nekā Latvijā. Dažas reizes gadā iepērkas 24,8% aptaujāto, reizi gadā vai retāk – 20,29%, savukārt internetā neiepērkas 37,94% interneta lietotāju.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

NOVEMBRIS / 2011 – Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā uzņēmumu īpašnieku un vidējā/augstākā līmeņa vadītāju pētījuma Biznesa Omnibuss rezultātus . Šī pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1002 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vidējā/augstākā līmeņa vadītāji par dažādām tēmām, tai skaitā par drukāto izdevumu lasīšanu un interneta resursu lietošanu. Pētījumā tika apkopota informācija par 81 drukāto preses izdevumu un 44 interneta lapu auditoriju.

Kā liecina  pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 93 % Latvijas uzņēmumu īpašnieku un augstākā/ vidējā līmeņa vadītāju ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Internetu pēdējo 7 dienu laikā ir lietojuši 97 % Latvijas uzņēmumu īpašnieku un augstākā/ vidējā līmeņa vadītāju.

2011. gada rudenī lasītākie izdevumi biznesa vidē ir dienas laikraksti Dienas Bizness, Diena, iknedēļas žurnāls Sestdiena, Bilance, Ieva, savukārt apmeklētākās interneta lapas biznesa vidē ir Google, Delfi (latviešu un krievu versija), Inbox, Tvnet (latviešu un krievu), Apollo.

Savukārt , kā liecina 2011. gada rudens pētījuma rezultāti, tad šajā periodā vidēji 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pētījumā tika apkopota informācija par 230 drukāto preses izdevumu auditoriju. Pētījuma rudens periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tieši tik pat daudz kā pētījuma vasaras periodā. 63% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 38% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā kādu Latvijā izdotu žurnālu.

analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visbūtiskākās izmaiņas notikušas dienas laikrakstu lasīšanā. 2011. gada rudens periodā pēdējās nedēļas laikā kādu no dienas laikrakstiem lasījuši vai caurskatījuši 21% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā 2011. gada vasarā. Visvairāk patērētās preses izdevumu grupas nemainīgi ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. Vismaz vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 60% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vismaz vienu mēneša izdevumu mēnesī – vidēji 41% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet vismaz vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 41% šīs vecuma grupas pārstāvju.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu – Cover %)

Dati: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Rudens 2010 – Rudens 2011

Pētījuma rudens periodā mērķa grupā latvieši lasītākie izdevumi ir nedēļas žurnāli Ieva, Privātā Dzīve un Kas Jauns.
TOP 10 lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas mērķa grupā latvieši (Cover%)

Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Vasara 2011, Rudens 2011.

Mērķa grupā cita tautība lasītāko izdevumu TOP 10 pirmā vietā ir atgriezusies televīzijas programmu TV-Programma (rus), otrā vietā ierindojas nedēļas laikraksts MK Latvija (rus), bet trešā vietā ir televīzijas programma Teleprogramma s dadei Mišei (rus).

 TOP 10 lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijasmērķa grupā cita tautība (Cover %)

Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Vasara 2011, Rudens 2011.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Novembris / 2011 – Latvijas lielāko internetveikalu apgrozījums 2010.gadā (provizoriski)

Mobilukss 2010. gadā – 2,9 milj. LVL

220.lv (veikals pieder pigu.lt) 2010.gadā – 2,8 milj. LVL

xnet 2010.gadā – ~2milj.LVL

JŪLIJS / 2010 -Latvijas lielāko internetveikalu apgrozījums 2009.gadā provizoriskās aplēses pēc Dienas bizness datiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Tirdzniecība” vai “Internets”.

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

SEPTEMBRIS – 2011 – Starptautiskais interneta izpētes uzņēmums Gemius  publicējis Latvijas un Lietuvas mobilo lapu apmeklējuma statistiku. Pārskatā publicēti dati par desmit Latvijas un astoņu Lietuvas mobilo lapu interneta versiju apmeklētāju skaitu (cookies), lapu skatījumu skaitu (page views) un apmeklējumu skaitu (visits) šī gada augusta mēnesī.

Pēc interneta lapaspušu skatījumu skaita Latvijā joprojām līderis ir portāls draugiem.lv, kam seko portāls delfi.lv un sportacentrs.com. Savukārt Lietuvā populārākās ir portālu lrytas.lt, 15min.lt un delfi.lt mobilās versijas.

Attiecinot interneta lapu apmeklējumu (visits) skaitu mobilajās versijās pret to, kas tiek izdarīts no tradicionālajām lapām, Lietuvas portāls 15min.lt ir līderis – teju 7 % apmeklējumi (visits) no kopējā izdarītā apmeklējumu skaita portālā tiek izdarīti tieši mobilajā versijā, bet otrajā vietā ierindojas portāls lrytas.lt ar 5 % apmeklējumu, kas veikti portāla mobilajā versijā. Latvijā šajā ziņā līderis ir portāls db.lv, kam mobilo lapu apmeklējuma daļa sastāda 4 % no kopējā apmeklējuma, kam seko diena.lv un sportacentrs.com ar 3 %.

Dati un informācija Gemius.

Jūnijs / 2011 – TNS Latvia veiktā apjomīgā interneta lietošanas paradumu pētījuma TNS Latvia Digital rezultāti liecina, ka interneta lietotāju kopums Latvijā nav viendabīgs un atšķiras ne tikai pēc sociāli demogrāfiskajiem parametriem, bet arī pēc ieradumiem un vērtībām digitālajā vidē.

TNS Latvia Digital pētījuma ietvaros, izmantojot īpašu TNS metodoloģiju, visi interneta lietotāji tika iedalīti sešos segmentos:

• IETEKMĒTĀJI (INFLUENCERS), kuriem internets ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un kuri izmanto internetu visur un visu laiku – aktīvi lieto sociālos tīklus, blogo , daudz iepērkas internetā utt. – 11%
• KOMUNIKATORI (COMMUNICATORS), kuriem vienkārši patīk runāties un izteikt sevi, un nav svarīgi, vai tā ir tērzēšana vaigu vaigā, vai izmantojot fiksēto vai mobilo telefonu, vai sociālo tīklu lapās, vai arī saziņā caur e-pastu. – 33%
• ZINĀŠANU MEKLĒTĀJI (KNOWLEDGE-SEEKERS), kuri lieto internetu, lai iegūtu zināšanas un informāciju un izglītotu sevi par pasauli un tajā notiekošo. – 31%
• TĪKLOTĀJI (NETWORKERS), kuriem internets ir svarīgs, lai izveidotu un uzturētu attiecības, piemēram, lietojot sociālos tīklus ar mērķi uzturētu kontaktu ar cilvēkiem, kam citādi neatliktu laika. – 9%
• CENSOŅI (ASPIRERS), kuri cenšas izveidot savu personīgo telpu internetā un internetu lieto salīdzinoši nesen. – 8%
• FUNKCIONĀLISTI (FUNCTIONALS), kuriem internets ir rīks, piemēram, lai rakstītu vēstules, lasītu ziņas, sporta jaunumus, laika prognozi, un kuriem neinteresē jaunās lietas, piemēram, sociālie tīkli. – 8%

Interneta lietošanas paradumu pētījuma TNS Latvia Digital 2011. gada pavasara perioda rezultāti atklāj, ka visvairāk Latvijas interneta lietotāju vidū (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kuri jebkad ir lietojuši internetu) ir komunikatori (33 %). Otrs lielākais segments ir zināšanu meklētāji (31 %), savukārt trešajā vietā ierindojas ietekmētāju segments, kas veido 11 % no visiem interneta lietotājiem.

Divi lielākie segmenti – komunikatori un zināšanu meklētāji – pēc sociāli demogrāfiskajiem parametriem būtiski neatšķiras no interneta lietotāja profila, tomēr lielākajā segmentā – komunikatori - biežāk nekā vidēji Latvijas interneta lietotāju vidū kopumā, ir iedzīvotāji ar pamata izglītību, savukārt zināšanu meklētāju segmentā biežāk ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību. Šis vēlreiz apliecina, ka ne vienmēr ir pietiekoši analizēt tikai sociāli-demogrāfiskos parametrus, bet svarīgi pievērst uzmanību arī iedzīvotāju ieradumiem un vērtībām interneta vidē.

Trešajā lielākajā segmentā – ietekmētāji – biežāk sastopami latvieši, iedzīvotāji vecumā no 20 – 29 gadiem, studenti un kurzemnieki. Interesanti, ka tīklotāju segmentu pārstāv latvieši, sievietes, iedzīvotāji, kuru ģimenē ir 3 cilvēki un iedzīvotāji ar bērniem vecumā no 4 līdz 6 gadiem. Arī funkcionālistu segmentu pārstāv sievietes un iedzīvotāji ar augstāko izglītību, tomēr tie salīdzinoši vairāk ir iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem, kā arī Rīgas iedzīvotāji un citas tautības pārstāvji. Savukārt censoņu segmentā biežāk nekā citos ir pārstāvēti bezdarbnieki.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

APRĪLIS /2011 -

.

/dati -  Alexa/

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet SAZINĀTIES!

MARTS / 2011 -  Virtuālās socializācijas tīklus Eiropā aizvadītajā 2010.gadā lietoja 84.4% interneta lietotāju, liecina comScore dati (arī tālākā informācijas tekstā comScore dati) Lai arī daļā pasaules (arī Eiropas) Facebook ir bijis vadošais tīkls no socializācijas tīkliem, tad pagaidām tādās valstīs kā Krievijas Federācija, Nīderlande, un Polija dominē vietējie spēlētāji (detalizēti analizēti 18 lielāki tirgi Eiropā, Latvija tuvāk nav aplūkota). Facebook daļa svārstās no 18.8% Krievijā līdz 90.4% Turcijā.

Socializācijas portālos tiek pavadīts aizvien vairāk eiropiešu laika

Strauji samazinās virtuālo peidžeru lietošana, kas skaidrojams ar šocializācijas portālu nozīmes pieaugumu. Piemēram vecuma grupa 15-34 gadi socializācijas portālos pavadītais laiks gada laikā pieauga par 32%, būtisku pieaugumu par 38% piedzīvoja auditorija no 35 gadiem un uz augšu (šī ir vienīgā auditorija , kura veltījusi lielāku laiku arī e-pastiem – gada laikā plus 6% ).

TOP kategorijas Eiropā, ko lietotāji dara un apmeklē internetā: meklēšana un navigācija – 91%, socializācijas tīkli 84%, direktorijas / resursi – 75%, multimediji – 74%, tirdzniecība – 73%, ziņas / informācija – 67%, fotogrāfijas – 67%, e-pasts – 67%, tehnoloģijas – 65%, domubiedri – 64%, lejupielāde – 62%, blogs – 55%, spēles – 55%, bizness / finanses – 52%, izklaide mūzika – 49%, televīzija -  45%, virtuālie peidžeri -41%, ceļojumi – 40%, izsoles – 37%, izklaide filmas – 36%.

Facebook un Twitter lietotāju lielākā daļa atrodas 15-24 gadu vecumu grupā (dati par socializācijas tīkliem kopumā, un atsevišķi par Facebook, Twitter, Linkedin).

Krievijā Facebook nav populārs, noteicošie socializācijas portāli ir vKontakte, Odnoklassniki, mail.ru moi mir.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Internets”, “Bizness” vai “Mārketings”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2011 – Saskaņā ar jaunākajiem interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 64 % jeb 1 123 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2010. gada ziemā, liecina TNS Latvia sniegtā informācija. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā, internetu ir izmantojuši 61 % jeb 1 068 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Saskaņā ar 2011. gada ziemas perioda interneta auditorijas pētījuma rezultātiem interneta izmantošana pēdējo 7 dienu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada ziemas periodu, ir pieaugusi gandrīz visās iedzīvotāju vecuma grupās.

TNS Latvia vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams Latvijas iedzīvotāju vidū, kas ir vecumā no 20 līdz 29 gadiem. Internetu pēdējo 7 dienu laikā 2011. gada ziemā ir izmantojuši 90 % iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Analizējot pētījuma rezultātus pēc iedzīvotāju tautības, redzams, ka 2011. gada ziemas periodā straujāk interneta izmantošana pieaugusi citas tautības pārstāvju vidū. Ja 2010. gada ziemā internetu pēdējo 7 dienu laikā bija izmantojuši 50 % cittautībnieku, tad 2011. gada ziemā tie jau ir 56 %.

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

JANVĀRIS / 2011 – Saskaņā ar Latvijā populārākā socializācijas portāla draugiem.lv datiem par tā lietošanu  2010.gadā:

• Latvijā reģistrēto lietotāju skaits 1 147 657
• 800 000 jeb katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ienāk reizi mēnesī
• 500 000 ienāk portālā katru dienu
• 555 460 187 nosūtītas vēstules
• 36 876 738 ievietotas bildes
• 1 297 939 ievietoti video
• 53% ir sievietes
• 30% ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem
• 530 000 portāla lietotāju ir lietojuši kādu no aplikācijām (lietojum programmas)
• Top spēle ir Ferma – 400 508 spēlētāju
• 5118 draugiem.lv izveidotas  lapas un 2 994 877 lapu sekotāji
• 21 314 474 noklausītas dziesmas.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Internets”, “Mārketings” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

Novembris -Decembris / 2010 -  Saskaņā ar jaunākajiem interneta auditorijas pētījuma rezultātiem, internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 65 % jeb 1 151 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2009. gada rudenī, liecina TNS Latvia sniegtā informācija un dati. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – internetu ir izmantojuši 61 % jeb 1 089 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Salīdzinot interneta izmantošanu 2010. gadā vidēji četros ceturkšņos pret 2009. gada četriem ceturkšņiem, kopumā regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir pieaudzis par 5 procentpunktiem. Visstraujākais globālā tīmekļa lietotāju pieaugums (+13 procentpunkti) ir bijis vecumā grupā no 40 līdz 49 gadiem. 2010. gadā vidēji 62 % šīs vecuma grupas pārstāvju pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši internetu. Nedaudz mazāks, bet arī straujš interneta lietotāju skaita pieaugums vidēji gada laikā ir bijis Rīgas iedzīvotāju (+9 procentpunkti), strādājošo (+8 procentpunkti) un citas tautības pārstāvju (+7 procentpunkti) vidū. 2010. gadā vidēji četros ceturkšņos internetu pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši 67 % rīdzinieku, 73 % strādājošo iedzīvotāju un 55 % citas tautības pārstāvju.

Saskaņā ar 2009.gada rudens TNS Latvia veiktā interneta auditorijas pētījuma rezultātiem pēdējā gada laikā ir pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kurās ir interneta pieslēgums. 2010. gada rudenī ar interneta pieslēgumu bija aprīkotas vidēji 60 % Latvijas mājsaimniecību, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2009. gada rudenī, kad interneta pieslēgums bija pieejams vidēji 56 % Latvijas mājsaimniecību. TNS Latvia vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka gada laikā pieaudzis tieši to mājsaimniecību skaits, kas internetu abonē kopā ar citiem komunikāciju pakalpojumiem. 2010. gada rudenī vairāk kā puse jeb 53 % mājsaimniecību, kurās ir interneta pieslēgums, internetu abonē komplektā ar televīzijas un/ vai telefonsakaru pakalpojumiem.

Savukārt Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati ir sekojoši:

EUROSTAT ir publicējis datus, kā dažādās valstīs tiek lietoti sociālie mediji, e-pasts un veic interneta zvanus dažādās vecuma grupās - iepazīties šeit.

EUROSTAT informācija par INTERNETA lietošanu Eiropas Savienībā 2010.gadā.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram  “Internets” vai “Bizness”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

DECEMBRIS/ 2010 - Ieskatam sniedzu populārākos pieprasījumus pasaules vadošajās meklētājprogrammās GOOGLE, YAHOO, BING šogad – 2010.gadā. Dati valstu dalījumos, valodās un alfabētos atšķiras. Bez tam ievēršu uzmanību, ka ne visās valstīs un valodās šie ir vadošie meklētāji. Ir vairāki lieli tirgi, kuros šo meklētāju tirgus daļas ir mazākas par šajās valstīs vai reģionos dominējošiem meklētājiem. Tāpēc nebūtu jāpaļaujas 100%  tikai uz šiem datiem.  Tālāk tiek sniegta vispārināta informācija.

Internet – Most popular searches in 2010 / Интернет – Популярнейшие запросы в 2010 / Internets – populārākie pieprasījumi 2010

Tuvāks un detalizētāks ieskats dažādos rezultātos ir pieejams šeit: /  More details click here: / Более подробно:

BING 2010 ///  YAHOO! 2010 ///   YouTube 2010 /// Yandex 2010 ///  Twitter 2010 ///   Facebook 2010 ///   GOOGLE 2010

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram, “Bizness” ,  “Ekonomika”, “Ražošana”, “Mārketings”.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs

Decembris / 2010 - Informācija par interneta pieejamību Latvijas uzņēmumos un savu mējas lapu esamības atkarībā no darbības veida. Dati: Latvijas Centrālās statistikas pārvalde.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram  “Internets”, “Bizness”, “Ražošana”, “Mārketings”

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

Oktobris / 2010 -  Virtuālās socializācijas tīkli One.lv un Odnoklasssniki.ru apvieno operācijas, ņemot vērā, ka akcionāri abiem sociālajie tīkliem ir vieni un tie paši – Digital Sky Technologies / Mail.ru Group  (līdzīpašnieks daudziem pasaulē populāriem socializācijas tīkliem un interneta biznesiem, ieskaitot Facebook, Groupon, Zynga, ICQ u.c.). Pēc publiski cirkulējošas informācijas lietotāju skaits  Latvijā abiem tīkliem aptuveni ir līdzīgs (pēc dažādiem avotiem aptuveni 400-650 tūkst). Līdz šim one.lv ir sevi pozicionējis kā vadošais socializācijas tīkls krievu valodu pārvaldošajā  un runājošajā auditorijā Latvijā un zināmā mērā  draugiem.lv galvenais konkurents Latvijā. Pašlaik ir sākusies lietotāju migrācija no one.lv uz odnoklassniki.ru. Atbilstošu pārejas piedāvājumu ir saņēmuši lietotāji.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

SEPTEMBRIS / 2010 – Pētījumā ir analizēts elektroniskie pakalpojumu darbs piecās kategorijās – internetbanku funkcionalitāte, saprotamība, ērtums, mobilās bankas pakalpojumi un bankas operativitāte, atbildot uz banku klientu (arī potenciālo) elektroniski iesūtītiem jautājumiem. Pētījums Baltic E-Banking Report 2009 šogad veikts jau septīto gadu pēc kārtas. To veic uzņēmums Metasite Business Solution.

Iepazīties ar pētījuma apskatu var šeit  – par 2010.gadu

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt  +(371) 26705808   Ramils Kadirovs

SEPTEMBRIS / 2010 – Saskaņā ar mikroblogu vietnes “Twitter” izpilddirektora Evana Viljamsa  publicētu informāciju, Twitter lietotāju skaits pasaulē sasniedzis 145 miljonus. Dažādu programmu skaits, kas izmanto “Twitter”  ir sasniedzis 300 000.

Savukārt kompānijas  comScore dati par Twitter lietošanu ir sekojoši:

—

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.  Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”.  Piemēram, “Internets”. Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt +(371) 26705808  Ramils Kadirovs

SEPTEMBRIS / 2010 -

Piebilde – uzziņa : Latvijā aktīvo draugiem.lv, lietotāju skaits 750-800 tūkstoši, Facebook virs 130 tūkst.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.  Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”.  Piemēram, “Internets”.