EMULATORS.LV

JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

APRĪLIS/2011 - Šoreiz par vienkāršo, neatkarīgi no biznesa specifikas – ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai iespējams starpnieks. Ir vērts atcerēties – ar vienu reizi nesanāks. Ja plaši atpazīstams atspirdzinošs dzēriens tiktu reklamēts vienu reizi gadā, ja aviokompānija piedāvātu īpašos lidojumus tikai reizi desmit gados, ja jogurta ražotājs piedāvātu degustēt produkciju potenciāliem pircējiem reizi gadā, ja tirdzniecības centrs rīkotu akciju tiklai atklājot to un vēlāk vairs nekad un nepaplašinātu sortimentu, ja žurnāls rīkotu abonēšanas kampaņu reizi divos gados, ja banka iepazīstinātu ar savu jauno pakalpojumu tikai vienu reizi.

VAI BIZNESS AIZIETU?

Un tagad ieliekam šajos piemēros – atspirdzinošais dzēriens – Coca Cola, aviokompānija – airBaltic, jogurtu ražotājs – Danone, tirdzniecības centrs -  veikals Depo utt.

Ko vēlējos teikt ar šiem ļoti vienkāršotiem piemēriem? To, ka ja jums ir prece vai pakalpojums, tad par to virzīšanu (IELIKŠANU CILVĒKU PRĀTOS) ir jādomā patstāvīgi, patstāvīgi jāatvēl resursi – laiks, darbs, nauda, prāts u.c.

Ir pārāk neapzinīgi domāt, ka ja man ir prece vai pakalpojums, tad to man pirks tā vai tā.  Tieši pateicoties dažādiem mārketinga paņēmieniem ilgtermiņā ne vienai vien kompānijai izdodas atņemt konkurentu daļas, pārdot jaunu pakalpojumus, veicināt ieņēmumus.

Ņemam abstraktu piemēru. Ļoti vienkāršotu, bez jebkāda tuvāka detaļu izklāsta:

1.Reklāma tiek atskaņota vai rādīta pirmo reizi – Revolucionārs aparāts, tas jums ir vajadzīgs. Klausītāja reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
2. Tā pati reklāma otro reizi. Reakcija -  viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
3. Tā pati reklāma trešo reizi. Reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
4. Tā pati reklāma ceturto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
5. Tā pati reklāma piekto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
……
32. Tā pati reklāma trīsdesmit otro reizi. Reakcija – cik var to reklāmu atskaņot, apriebies, tracina.
…..
67. Tā pati reklāma sešdesmit septīto reizi. Reakcija – interesanti, jāpaklausās, ko tā sieviete tur stāsta.
80. Astoņdesmito reizi. Reakcija – jāaiziet uz veikalu, pirms tam paskatīšos internetā.
90. Deviņdesmito reizi. Reakcija – jā, vajadzētu nopirkt.

Un tagad revolucionārā aparāta vietā ieliekat citu produktu vai pakalpojumu. Nekad neesat uzķērušies? Vai tiešām esat nopirkuši mobilo telefonu tikai vienu reizi izlasot preses paziņojumu, vai esat paņēmuši hipotekāro kredītu ar pirmo reizi, pēc pirmās reklāmas, vai esat nopirkuši iepriekš nezinātu biokatīvo piena produktu uzreiz tikai no vienas degustācijas utt.

1) Atcerieties – pirms nopirkāt mobilo tālruni, jūs redzējāt pilsētā vides reklāmu, saņēmāt reklāmas sms vai e-pastu, redzējāt to vienai savai draudzenei, izlasījāt atsauksme sinternetā, mobilo tālsarunu operators piedāvāja speciālu akciju utt. UN TIKAI TAD JŪS NOPRIKĀT MOBILO TELEFONU

2) Atcerieties – pirms paņēmāt hipotekāro kredītu, jūs redzējāt 340 televīzijas reklāmas par to ka manam tētim, veiksmīgam kaimiņam ir tāds un viņi tāpēc dzīvo zaļi,bankā jums vismaz 200 reizes tas tika piedāvāts, jūs saņēmāt individuālas un greznas vēstules ar cieņas apliecinājumiem utt. UN TAD JŪS PAŅĒMĀT KREDĪTU.

3) Atcerieties – pirms sākāt pirkt bioaktīvā piena produktu, jūsu bērns redzēja 120 reklāmas multenes, kinoteātrī ēda popkornu ar jaunā produkta reklāmu, jūs to pagaršojāt, jūs dzirdējāt no daktera to radio pārraidē, ka tas ir veselīgi vismaz 46 reizes, un visbeidzot ieejot veikalā jūs sāka raustīt bērns ar vārdiem “NOPĒRC, jo tad pārdevēja iedos smuku magnētiņu”!. UN TAGAD JŪS TO PĒRKAT REGULĀRI.

Jūs esat aktivizējis biznesu, bet esat izlaidis tikai vienu preses relīzi. Vai tiešām domājat, ka ar to pietiks, ka nevajadzēs domāt ne par stratēģiju, ne par metodēm, ne par patērētāju paradumiem, ne par daudzām citām lietām un faktoriem un visu beidzot tā visa pārdomātu īstenošanu dzīvē. Ar to ka Jums ir produkts vai pakalpojums mūsdienās nepietiek – ne Latvijā, ne ārpus Latvijas robežām.

Biznesā un mārketingā ir ļoti daudz iespēju, kā augt, jo bez tām mūsdienās iztikt VAIRS NAV IESPĒJAMS. Nemāniet sevi, mārketings ir ikviena uzņēmuma darbošanās veiksmes pamatā.

Protams, manis minētie piemēri ir ļoti vienkāršoti. Tiem visiem ir jāpievieno pārdomāts biznesa modelis, preču pozicionējums un virzīšana, pārdošanas taktika, cenu veidošanas politika, apkalpošana un citas lietas. Arī tās ir saistītas ar mārketingu. Un tas labam mārketinga speciālistam praksē ir jāprot radīt un pielietot.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MARTS 2010 – Nesen gadījās aktīvi piedalīties viena ļoti atpazīstama pārtikas produkta plusu un mīnusu analīzes grupā (nosauksim to tā). Doma/uzdevums bija saprast, kādā situācijā no mārketinga (patērētāju) viedokļa atrodas brends, tajā esošie produkti, kas noticis ar pārdošanas rezultātiem un patērētāju uztveri attiecībā uz šo produktu/produktiem pēdējā (viena) gada laikā.

Neminot detaļas, teikšu. Produkts ir kvalitatīvs, iemīļots, notiek regulārs darbs pie mārketinga (tiek ņemts vērā arī pircēju maksātspējas rādītāji). Tomēr, neskatoties uz daudzajiem plusiem, atklājās mīnusi, kas saistās faktā, ka “ARĪ PAR LABIEM PRODUKTIEM / PRECĒM/ PAKALPOJUMIEM SAVI KLIENTI/PIRCĒJI  UN POTENCIĀLIE KLIENTI IR JĀIZGLĪTO UN JĀINFORMĒ VIENMĒR”.  Apskatītais produkts patērētāju apziņā bija apaudzis ar mītiem – tas esot neveselīgs, patstāvīgi palielinot cenu, tā kvalitāte neesot ne par mata tiesu sliktāka par lētāku analogu cenu, ražotāji šmaucoties ar gramiem u.t.t. Kā rezultātā tas viss var sākt atspoguļoties uz pārdošanu.

Bet nekas no tā nav taisnība.

Kāpēc tā ir noticis? ATBILDE -  jebkuram ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam regulāri ir jāstāsta par savu produktu, regulāri jāveido tēls, jādomā par jaunām pārdošanas aktivitātēm u.c. Tas, ka ir krīze, nenozīmē, ka mārketings, reklāma un sabiedriskās attiecības ir nevajadzīgas. Taisni otrādi, ārvalstu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji izmanto Latvijas uzņēmumu kļūdaino pieeju šajā jomā un rada labāku tēlu potenciālo pircēju acīs par saviem produktiem vai pakalpojumiem un atņem Latvijas ražotāju tirgus daļu (gan Latvijā, gan ārzemēs). Līdzīga situācija ir ārvalstīs ar eksportu – no tā, ka produkts ir labs, neviens to nepirks, tāpēc ir jāizglīto un jāieinteresē noņēmēji,  jārada pozitīvas sajūtas un jātur roka uz tirgus situācijas pulsa.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2010 - Pats no savas pieredzes teikšu, ka salīdzinošā reklāma ir māka balansēt uz naža asmens, ņemot vērā, kas Reklāmas likumā ir atļauts un nav atļauts. Tā ir liela meistarība. Un tiem, kas ir izvēlējušies šādu veidu ir jābūt gana zinošiem un arī jāparedz naudas līdzekļi, turpmākām darbībām.

Iepriekš daļēja uzraudzība pār Reklāmas likuma bija Konkurences padomes ziņā. Konkurences padome skatīja kā tiek ievēroti un nodrošināti godīgas konkurences principi (salīdzinošās reklāmas, pārākuma demonstrēšanu, atdarināšanu, konkurenta īpašuma izmantošanu, pasniegšanas veidu u.c.)

Savulaik uzņēmumi sūdzējās tieši šajā institūcijā un tas kalpoja par tirgus disciplīnas faktoru, kad uzņēmums, izvēloties salīdzinošo reklāmu, izvērtēja likumisko pusi, ieguvumus un zaudējumus, to apmērus – nauda, klienti, reputācija, laiks. Un daudzos gadījumos bija tīri veiksmīgas salīdzinošās reklāmas (likuma robežās).

Tomēr, kopš Konkurences padome neskata reklāmu lietas, maisam gals ir atnācis vaļā. Jo ieguvumi no salīdzinošām reklāmām (pat ja ir pārkāpumi) ir acīmredzami.  Kamēr iespējamā lietas izskatīšana nonāk tiesā (ņemot vērā to milzīgo noslodzi) vēlamais reklāmas efekts ir panākts

Izlasiet vēlreiz, prasības kādas tiek izvirzītas salīdzinošām reklāmām un padomājiet kā tās tiek ievērotas šodien (pants ir citēts zemāk šeit pat) – it īpaši ja šis tas tiek noklusēts, nekorekti salīdzināts, faktiem neatbilstošs. Zināmā mērā ir zudis pašdisciplīnas faktors.

9.pants

(1) Salīdzinoša reklāma ir jebkura reklāma, kurā izmantots salīdzinājums, kas tieši vai netieši norāda uz konkurentu vai konkurenta piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Salīdzinājums nedrīkst būt maldinošs. Salīdzinājumu veido atbilstoši godīgas konkurences principiem, izmantojot faktus, kurus var pierādīt.

(3) Salīdzinošā reklāma, ciktāl tas attiecas uz salīdzinājumu, ir atļauta, ja ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas paredzēti vienām un tām pašām vajadzībām vai vieniem un tiem pašiem mērķiem;

2) tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas attiecīgo preču vai pakalpojumu materiālās, saistītās, pārbaudāmās un raksturīgās pazīmes, kas var ietvert arī cenu;

3) tā nerada neskaidrību starp reklāmas devēju un konkurentu vai starp reklāmas devēja un konkurenta firmu, preču zīmi, preču nosaukumiem vai citām atšķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem;

4) tā neceļ neslavu konkurentam, konkurenta nosaukumam (firmai), preču zīmēm, preču nosaukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm, pakalpojumiem vai darbībai, konkurenta personiskajām īpašībām un tamlīdzīgi.

5) tā negodīgi neizmanto konkurenta nosaukumu (firmu), preču zīmi, preču nosaukumu vai citu atšķirības zīmju vai konkurējošo preču izcelsmes norādes reputāciju;

6) tā neuzrāda preces vai pakalpojumus kā tādu preču vai pakalpojumu imitāciju vai kopiju, kurām ir aizsargāta preču zīme;

7) reklamējot preces ar izcelsmes norādi, salīdzinošā reklāma attiecas uz precēm ar tādu pašu izcelsmes norādi.

Kā var mazliet disciplinēt nekorektu konkurenta rīcību? To var veikt, izglītojot savus klientus (lietotājus, pircējus) un skaļi sakot, ka tiek melots.  Bieži vien negribas celt brēku par netaisnību, tomēr esmu bijis par liecinieku šādām situācijām un vēlāk šādas situācijas vienkārši vairs neatkārtojās. Savukārt viens izglītots patērētājs nozīmē daudz lojālāku un zinošāku klientu, kurš par savu pozitīvo pieredzi pastāsta arī saviem draugiem un paziņām.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2010  - Pašlaik par Latvijas ekonomikas glābēju ir pasludināts eksports.  Neiedziļinātos vai tas tā ir vai nav, tomēr fakts ir fakts – pasaulē dažādas valstis jau no 2009.gada vidus dažādu iemeslu dēļ (visbiežāk līdzējušas dažādas biznesa atbalsta struktūras un stimulēšanas pasākumi) pamazām sāk atkopties no krīzes. Noteikti  ir daudzi dažādi eksportu bremzējoši faktori, es aplūkošu dažus.

Pirmais. Vienkāršiem Latvijas uzņēmējiem teikšu tā. Ja negribat izgudrot riteni no jauna vai arī tikai sākat šo darbu tikai tagad. Tad pirmkārt runājieties ar uzņēmējiem, kas šo darbu jau veic (lai Jūs nepieļautu kļūdas), sadarbojieties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (prasiet padomus un izmantojiet tās piedāvātas iespējas attiecībā uz izstāžu apmeklēšanu, piedalīšanos un daļēju šo aktivitāšu finansēšanu). Tas ir šo institūciju pienākums, tomēr Jūsu vietā tās Jūsu pašu veicamo darbu neviens neveiks. Katram ir savs lauciņš. Daudzi biznesi cieš zaudējumus tikai nezināšanas pēc. Pašam ir nācies pilnīgi ar “āmuru pa pieri sist” citiem, kas man ir pati par sevi saprotama lieta, bet citiem atklājums.

Otrais. Ja jūsu produkts ir nekvalitatīvs vai cenas ziņā nesaistošs, un neievērojat sadarbības valsts rakstītās un nerakstītās prasības, tad nekas nesanāks. Es mazliet ar smīnu uztveru paziņojumus, ka dažI uzņēmēji atsakās atklāt (vismaz tā tas tiek pasniegts) ārvalstīs, ka viņu uzņēmums ir no Latvijas, jo tiklīdz tur uzzinot to, tā pārtraucot sadarbību. Manā pieredzē ir bijis tā – ja piedāvājums ir interesants (cena, kvalitāte, piegādes noteikumi u.c. – pakalpojumiem vai produktiem) un tiek ievērotas sabiedrības ētikas normas, tad sadarbība notiek.

Trešais. Jo vairāk kontaktu Jums ārvalstīs ir, jo labāk, tā kā nepazīstamiem uznēmumiem un cilvēkiem darbu ārvalstīs sākt ir grūti.  Šo problēmu parasti palīdz risināt profesionāli mārketinga cilvēki.  Lētākais veids kā sākt audzēt savu atpazīstamību ir socializācijas portāli un sabiedriskās attiecības, tikai tad seko reklāma (reklāmas izmaksas ārvalstīs, salīdzinot ar Latviju ir krietni augstākas,  lielākoties). Lai arī skan kā reklāma, tomēr teikšu tā – šim darbam ir domāti mārketinga cilvēki, tā kā kam citam ir vislielākā pieredze atpazīstamības un vēlāk pārdošanas veicināšanā.

Nākamais ko gribu uzsvērt – esat mazs vai vidējs uzņēmējs un vasarā Jums Latvijā noiets ir, bet ziemā nav. Atbilde – meklējiet eksporta tirgu vai arī ziemā nodarbojieties ar citu ziemā ejošu biznesu. Uz šo atbildi nesen saņēmu šādu stāstu – jā gribējām eksportēt, taču pārvadātāju izmaksas padarīja mūsu cenas augstākas nekā tās ir Krievijā (citu uzņēmēju gadījumā tās var būt cita valsts). Es rekomendēju piemērotāku pārvadātāju. Tomēr šajā gadījumā var rekomendēt uzņēmējiem kooperēties, lai samazinātu izmaksas vai arī kādam no pārvadātājiem (varbūt pat individuālam uzņēmējdarbības veicējam) aktīvāk piedāvāt kravu komplektēšanas pakalpojumus. Tātad ceturtais – sadarbojieties un kooperējieties.

Tas ir neliels ieskats tajā ar ko es pats esmu saskāries.
Kāpēc es visu rakstu un darbojos – tāpēc ka darbojos pēc biznesa principa  “Palīdzi risināt savu sadarbības partneru problēmas un tev būs klienti”. Šķiet arī citiem laiks atcerēties šo.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

JANVĀRIS / 2010 – Vislielākais jebkura uzņēmuma aktīvs ir klienti (pircēji, lietotāji) – tas vēlreiz un vēlreiz jāpatur prātā ikvienam uzņēmumam, īpašniekiem, vadībai, darbiniekiem. Jebkura uzņēmuma panākumi balstās uz klientu vajadzību un vēlmju izpildīšanu, atbalstot, sniedzot risinājumus.

Klientu vajadzību izpratne nemaz nav tik grūta. Klienta motivācija, lai iegādātos preci ir pieradums tieši pie konkrētā uzņēmuma produktiem, drošums un uzticība, kas ir iegūta ilgākā laika posmā pērkot vai lietojot uzņēmuma preces vai pakalpojumus, apmierinātība ar kvalitāti, laba reklāma u.c. Uzņēmumā ir jāsaprot (jāatrod) šos faktorus, kas iedrošina iegādāties preci vai pakalpojumus, tad viņi spēs sasniegt vēlamos pārdošanas rezultātus un ieņēmumu pieaugumu.

Jāmēģina saprast, kas klientu motivē īstenot pirkumu. To var paveikt skatoties ar klienta acīm un nevis uzņēmuma acīm, tā pozīcijām. Kas tieši ir vajadzīgs un kāpēc? Tad var sākt pārējos mārketinga pasākumus – informēšanu, prezentēšanu, publicitāti, reklamēšanu utt.

Protams, arī preces vai pakalpojuma kvalitātei ir nozīme. Neviens mārketinga budžets nespēs ilgstoši sekmēt sliktas kvalitātes preces pārdošanu (cenas un kvalitātes attiecība plus apmierinājums par iegādāto).

Uzņēmumam ir jābūt lietas kursā par klienta vēlmēm. Lai cik tas banāli nebūtu, bet vēlējumu un ieteikumu kastītes esamība veikalā, blogu vai speciālas sadaļas esamība interneta mājas lapā, nelielas vai visaptverošas aptaujas (atkarībā no uzņēmuma lieluma un vajadzībām), saziņa ar tirdzniecības personāla palīdzību, kuri tieši komunicē ar klientu, palīdz uzņēmuma darbā un palīdz pieņemt pareizos lēmumus (ja ir pašu vēlēšanās to darīt). Tādējādi klienti sajūt, ka to balss ir sadzirdēta, vēlmes ir uzklausītas  un pat ņemtas ērā. Tas ļauj noturēt esošos klientus, piesaistīt jaunus un sekmēt pārdošanas rezultātu. un uzticība jūsu uzņēmumam augs sasniedzot jaunas virsotnes.

Savukārt ja netiek pievērsta uzmanība klientu vajadzību izpratnei un atbilstošo preču vai pakalpojumu piedāvāšanai, tad uzņēmums riskē veicināt klientu neapmierinātības pieaugumu, kas veicina pirkumu skaita un summas samazināšanās, uzticības kritumu, negatīvo atsauksmju pieaugumu.

Konkurentiem šādi uzņēmumi ir kā dāvana. Jo konkurentiem strauji samazinās jaunu klientu piesaistīšanas izmaksas. Der paturēt prātā –  viena jauna klienta piesaistīšana izmaksā daudz daudz reizes dārgāk par jau esoša klienta noturēšanas.

Turklāt pircēja un pārdevēja attiecības jāskatās plašāk – tās ir tirdzniecības centru saimnieku un to veikalu-nomnieku vajadzības, banku un to apkalpojamo uzņēmumu vajadzības, tā ir tirgū esošās kartupeļu pārdevējas un pircēja attiecības, tā ir interneta pakalpojumu lietotāja un pieslēguma nodrošinājuma uzņēmuma attiecības.

Jau tagad var vērot, ka tie, kas pašlaik neiedziļinās klientu vēlmēs un vajadzībās pamazām zaudē savus klientus. Savukārt, citi iegūst jaunus klientus, un līdz ar krīzes noslēgumu šādi uzņēmumi būs sev sagatavojuši jaunu pamatu izaugsmei. Klientu vajadzību ignorētāji būs milzīgi zaudētāji, jo būs par vēlu. Taču nevajag aizmirst, ka katra klienta vajadzības laikam ritot mainās dažādu apstākļu dēļ, tā kā par klientu būs jārūpējas vienmēr.

Praktiski vajadzību piemēri – uzņēmuma attīstībai nepieciešamas papildu finanses, interneta pakalpojumu lietotājam – kvalitatīva un laikam atbilstoši interneta pakalpojumi ar pieejamība, žurnāla lasītājam – atrast tur nepieciešamus materiālus (kas nav jau iepriekš 100 reizes jau publicēti), pārtikas produkta pircējam – kvalitatīvs pārtikas produkts par pieņemamu cenu, apģērba pircējam – kvalitatīvs un modīgs apģērbs utt.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

Un jo vairāk tiek dots, jo vairāk prasīts.

DECEMBRIS / 2009 – Viss šeit minētais ir subjektīva rakstura, kā to pašlaik redzu es. Es ļoti ilgi negribēju rakstīt par šo ejošo Rīgas tūrisma popularizēšanas kampaņu. Pārrunāju šo savu draugu lokā un viņi mani iedrošināja (neviens no sociālajos portālos esošiem; minu tāpēc, lai nerastos pārpratumi). Jo es nepiekrītu citu vārdiem, ka šī kampaņa ir tikai slavējama.

Vispirms pozitīvais – beidzot tiek sniegts atbalsts tūrisma industrijai, lai tiktu piesaistīta potenciālo iebraucošo tūristu plūsma. Un atbalsts tiek sniegts uzreiz, nevis kaut kad netaustāmā nākotnē. Un tas ir svarīgi. Līdz šim tā nekad nebija bijis, tā kā atbalsts ir bijis tikai vārdos, bet darbi ir izpalikuši. Nu tas ir mainījies. Otrais, ar kampaņu darbojas profesionāļi (tāpēc vēl jo lielāka ir mana neizpratne).

Un tagad pie lietas.

Ir vispārzināms fakts, ka Latvijā ir ekonomiskā depresija. Nevajag sevi mānīt. Latvijas ekonomikas rādītāji apliecina to, ka situāciju Latvijā var raksturot tikai šādi. Ir pasludināts, ka Latvijas brīnumnūjiņa ir eksports. Iekšējais patēriņš ir zems, bezdarbs milzīgs, apsteidzošie ekonomikas indikatori pagaidām snauž (nezinātājiem –  tie ir tādi ekonomikas indikatori, kas uzrāda pieaugumu vidēji divus ceturkšņus pirms uzlabojumiem ekonomikā). Vārdu sakot – sasalums pieņemas spēkā un viss zaļais mirst (pēc ziemas gan nāk pavasaris).

No visiem segmentiem tautsaimniecībā uz doto brīdi tieši tūrisms ir tā nozare – pavasara sniegpulkstenīte -, kas visātrāk var radīt par sevi interesi, visātrāk piesaistīt ārvalstu patērētājus un viņu naudu. Viena gada laikā nevar radīt eksportspējīgu Nokia vai Skype veiksmes stāstu līdziniekus Latvijā (radīt uzreiz daudz jaunas darba vietas, uzlabot infrastruktūru, piesaistīt patērētāju masas, likt labprātīgi tērēt naudu), jo arī šie abi uzņēmumi netapa viena gada laikā.

Tāpēc ir svarīgi maksimāli labi padarīt darbu.

Vai tiešām Vācijā, Krievijā un citviet ne angliski runājošu cilvēkus var piesaistīt ar anglisko saukli LIVE RIGA (un citiem apakš saukļiem)? Vai tiešām uzdrukātajos un izvietotajos materiālos saukļi ir viegli saskatāmi un uztverami? Pat skatoties prezentāciju es nekādi nevarēju izlasīt baltos burtus uz dzeltenā fona (es centos burtot, kas tur rakstīts). Vai tiešām ir aizmirsies, ka makets datorā, izdrukāts makets un gatavs darbs pilsētvidē vai portālos (tur citās zemēs un pilsētās) ir trīs dažādi darbi, kas katrs izskatās savādāk (krāsas, lielums, uztvere, pilsētu izgaismojums, krāsainība, uztvere, konkurējošie reklāmas materiāli pilsētā).  Vērtējiet kā izskatās darbi reālajā vidē 12 fotogrāfijas ir pieejamas šeit.

Man ļoti sāpēja sirds (profesionālā ziņā) par izsmiekliem specializētajos ārvalstu portālos par misēkli pirms kampaņas sākumu kur netīšām kādam LIVE RIGA sauklī bija ieviesusies drukas kļūda „Easy to go. Hard to live/leave!” Pašlaik meklētājs izdot līdz pat 910 000 rezultātiem (atkarībā no meklēšanas kombinācijām). Angļu valodas nepratējiem „Viegli atbraukt grūti dzīvot/aizbraukt”. Godīgi sakot, prasījās pēc kampaņas pārtaisīšanas.

Vai tiešām līdz Rīgai nevar nokļūt ar autobusu, personīgo mašīnu, dzelzceļu utt.? Saturs un vēstījums? Vai tiešām ir grūti būt aktīvākiem sociālajos portālos un kontaktos ar masu informācijas līdzekļiem, lai ģenerētu regulāras ziņas par Rīgu? Turklāt ne tikai latviešu valodā? Pašlaik esošais ir nepietiekoši. Vai tiešām ir grūti piezvanīt airBaltic mārketinga cilvēkiem, kuri jau gadiem veic lieliskas mārketinga aktivitātes ārvalstīs un zina kā kurā tirgū ir jāstrādā (kas vienu auditoriju paņem, bet citu ne)? Uzņēmums tiešām strādā un reklamē Rīgu jau gadiem! Cepuri nost par viņu darbu. Malači!

Paši varat vērtēt kampaņas rezultātus attiecībā uz liveriga mājas lapas apmeklējumu un kampaņas izmaksām (publiski pieejama informācija)

Piebilde šiem skaitļiem:

1) citas zemes un pilsētas sevis reklamēšanai tērē daudz milzīgākas summas (desmitiem reižu);

2) piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katra jauna tūrista piesaistīšana izmaksā septiņas reizes vairāk par jau esoša tūrista noturēšanu;

3) nekļūdās tas, kas nekā nedara, nākamai kampaņai ir jābūt labākai;

4) uzrādītais apmeklējums ir zems, tomēr datus skatīsimies arī laika griezumā, kādi tie būs pēc trim, sešiem, deviņiem mēnešiem utt.;

5) vislabākie dati būs – cik daudz tūristu atbrauks uz Rīgu.

Pagaidām pietiks. 

Protams, var teikt, ka visa kampaņa bija jātaisa tempā un tāpēc var būt vēl nenoslīpētas lietas. Taču mīļie kolēģi saņemieties, jūt to varat! No jūsu darba ir atkarīgs, cik tūristu nākamgad atbrauks uz Rīgu un daļēji uz Latviju, kādi tūristi atbrauks uz Latviju un ko viņi pēc tam savās mītnes zemēs teiks par Latviju. Ir palikuši tikai divi mēneši, kad būs jāsāk atgādināt par Rīgu, lai piesaistītu tūristus, lai būtu to prātos un iekārojams mērķis. Un citiem teikšu, izmantojiet LIVE RIGA piedāvātos mārketinga risinājumus, jo tikai sadarbībā ir spēks. Vieniem nekas nesanāks. Jāstrādā visiem un kopā, lai būtu labāk! JŪS TO VARAT!

1) Sekot līdzi ziņām var labajā pusē nospiežot uz pogu Pierakstīties jaunumiem

2) Man var sekot līdzi arī šeit http://twitter.com/ramkad

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Tel, E-pasts, Ziņojums!

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 – Jebkura jauna veikala atvēršana ir apsveicama no biznesa viedokļa. Uzņēmēji domā, rada darbavietas, sekmē attīstību. Patērētāji savukārt iegūst – ja nebūtu šā veikala, tad blakus esošos veikalos cenu līmenis, preču sortiments, pircēju apkalpošanas kultūra būtu savādāka.

Tikko kā Krasta ielā ir atvērts jauns ekonomiskā segmenta veikals (šī veikala pozicionējums). Kādreiz šajā telpās bija citi centri, tagad te atrodas Kimko. Vienlaikus veikals, šķiet, ir kļuvis par lielāko internetveikalu Latvijā. Šī veikala aptveres areālā (vietas, no kurām varētu veidoties pircēju plūsma) atrodas ļoti daudz konkurentu – Mols, Riga Plaza, Galerija Azur, Depo, Sky, MC2 u.c., kā arī Supernetto un Maxima . Kādam šis manis minētais uzskaitījums šķitīs neloģisks (visi šie veikali / t.c.  ir cits citam nikni konkurenti, kaut  kur preču segmenti pārklājas, kaut kur nē). Tie visi cīnās par pircēju.

Darbojoties tirdzniecības centru / veikalu biznesā ir jāzina daudzas lietas, taču negrasos tās dziļās detaļās apskatīt (zināšanas un pieredze maksā naudu, ja kādam to vajag, tad esmu Jūsu rīcībā – SAZINĀTIES). Pieskaršos tikai virspusēji atsevišķām detaļām (varbūt pēc mēneša tās tiks atrisinātas, tomēr pašlaik tām ir liels svars lai spētu piesaistīt un noturēt pircējus).

Jaunatvērtajā tirdzniecības centrā VISPĀR NAV norāžu sistēmas. Kur kas atrodas. Nav iekšējās komunikācijas (radio, patīkama mūzika, uzmundrinoši un laipni sagaidīšanas teksti). Personāls – trīs pārdevēji pievērš uzmanību vienam pircējam (varbūt stāsta vakardienas filmas sižetu, pirkt nekā pircējs nepirka), kamēr par pārējo tūkstoti pircēju neliekas ne ziņas. Cenu zīmēs izmantotais fontu lielums ir mazs un cilvēkam ar mazāk asu acu skatu, tas ir neizlasāms (neveicina pārdošanu). Pārtikas daļa šim centram ir nepiedodami maza. Strādājošo kasieru skaits mazs. Un vēl un vēl.

Ja šis veikals sevi pozicionē kā ekonomiskais iepirkšanās centrs, tad tur ir jābūt atbilstošam preču klāstam, atbilstošam cenu līmenim, kā arī saprotamai specializācijai. Tas savukārt nozīmē, ka veikalam ir jāspēj piesaistīt plašas un regulāras pircēju plūsmas. Teikšu tā, darāmā ir daudz, it īpaši mārketingā. Pašlaik neredzu, lietas, kas šo veikalu/ tirdzniecības centru pašlaik padara par saistošu pircējam un liek tajā atgriezties un veikt pirkumus. Lai būtu godīgi – arī citi iecienīti tirdzniecības centri Rīgā to atvēršanas brīdī nebija gatavi pilnībā, un nebūšanas tika likvidētas tikai pēc laika.

Novēlu veiksmes un izaugsmes šim tirdzniecības centram. Jo kā sākumā minēju – konkurence nodrošina, plašāku preču klāstu, zemākas cenas, labāku kvalitāti, rada darba vietas.

Speciāla piezīme – savos blogos rakstu par to ko zinu un esmu strādājis. Visa pamatā ir zināšanas un pieredze – gan mārketingā, gan sabiedrisko attiecību lietās, gan reklāmā, gan biznesa organizācijā.

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 – Tagad ir kļuvis moderni runāt eksports izglābs Latviju, vajag eksportēt utt. Kā zināms, vieglāk ir eksportēt uz tādām zemēm, kuras iedzīvotāju zina vai pazīst produkta izcelsmes valsti (kultūru, tradīcijas, produktus, kvalitāti, cilvēkus). Tādējādi izdodas ietaupīt naudu mārketinga aktivitātēm (salīdzinot ar to, ja sākam eksportu uz tādām valstīm, kur par Latviju domā, ka tā atrodas kaut kur pie Ziemeļpola). Taču laiks iet, aug  jauna paaudze, kurai ir citas intereses, cita izpratne, citi ieradumi, un viņi Latviju nezin un nepazīst. Un šis stāsts ir par Latvijas tuvākajiem kaimiņiem. Palicis pavisam neliels laika posms, lai Latvijas uzņēmēji varētu izmantot to pagātnes potenciālu, kas vēl ir palicis šo valstu iedzīvotāju sirdīs un sāktu iekarot jaunākās paaudzes sirdis. Ilustrācijai seko “Panorāmas” sižeti.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties!

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 - Pēc šīs metodes šajā laikā šķiet sāk darboties aizvien vairāki uzņēmumi. Zināms, ka veikaliem, interneta „provaideriem”, bankām u.c. uz plašu patērētāju loku (vai arī šauri segmentēti) orientētiem uzņēmumiem pastāv klientu atbalsta dienesti, servisa centri, kuriem ir telefoni, e-pasti un vēl citi saziņas kanāli, kas tiek plaši reklamēti.

Jautājums – Kam tie ir domāti?

Atbilde – Lai klients, kuram ir radusies ķibele varētu sazināties ar pakalpojuma sniedzēju un saņemt operatīvu risinājumu. Šie dienesti ir vieni no pārdošanas sastāvdaļām, tā dēvētais pēcpārdošanas serviss.

Piemēri. Nezinu, kam ir domāti interneta „provaideru” telefoni, ja klausule netiek celta. Ko jūs darīsiet, ja pēkšņi brīvdienā pazūd internets (un jums tas ir ļoti nepieciešams) un balss klausulē ziņo, ka pašlaik visi operatori aizņemti un ir jāuzgaida (šī ziņa skan četrdesmit minūtes), neļaujot saprast, vai tiešām ir vērts gaidīt vai arī servisa centrs šajā dienā nestrādā vispār.  Kam ir vajadzīgs pakalpojuma sniedzēja serviss, ja tas uz e-pastu atbild pēc divām nedēļām? Cits piemērs – ja agrāk bankas centās daudzmaz operatīvi atbildēt uz jautājumiem, tad tagad dažkārt atbildes mēdz atnākt ar divu dienu novēlošanos vai pat vēl vēlāk.

Klients paļaujas uz pakalpojuma sniedzēju, ka viņš tiks uzklausīts un tiks rasts risinājums viņa problēmām. Taču tagad nav nekā. Kāpēc?

Iemesls - tāpēc, ka klientu atbalsta dienestos ir samazināts personāla skaits, kurš netiek galā ar slodzi, līdz ar ko pēdējā gada laikā ir kritusies apkalpošanas pakalpojumu kvalitāte. Bet kā par brīnumu ir pieaudzis klientu zvanu, e-pastu un vizīšu skaits, lai viņus apkalpojošais uzņēmums sniegtu atbalstu. Šī problēma pastāv arī lielajos uzņēmumos.

Augstāk minētais ir subjektīvs vērojums tāpēc ja Jums viss ir kārtībā, tad neņemiet pie sirds.

Risinājums – jaunajiem un mazākiem analoģiskas produkcijas un servisa uzņēmumiem ir iespēja iegūt sev jaunus klientus (ja tie pievērš uzmanību klientu apkalpošanai).

Mēdz būt arī spīdošas apkalpošanas piemēri, kas ir pārsteiguši pat mani, kur risinājums tika sniegts momentāni un piedāvāta papildu palīdzība. Šo kompāniju vārdā nesaukšu (lai neteiktu, ka es te kādu reklamēju). Kā šai kompānijai iet krīzes laikā? Kompānijai iet spīdoši un klientu tai netrūkst – ir gan reklāmas kampaņas, lai piesaistītu jaunus klientus,  gan komunikācija ar presi un sabiedrību, gan lielisks klientu apkalpošanas serviss. Visas šīs minētās darbības ir mārketinga sastāvdaļas, kas dod labumu uzņēmumam klientu piesaistē un noturēšanā. Un, ja jums vajag atbalstu šo lietu sakārtošanā, tad ziniet SAZINIETIES AR MANI.

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS / 2009 – „Pasauļu kari” (The War of the Worlds) – Herberta Velsa sarakstīts romāns 1897.gadā, kurā aprakstīta nežēlīga un aizraujoša citplanētiešu invāzija uz Zemes.

Sabiedrībā milzīgu rezonansi ieguva šī darba radio iestudējums 1938.gadā. Radio iestudējums tika ieskaņots kā „reportāža tiešajā ēterī” (reportāža tiešraidē no notikumu vietām) par citplanētiešu iebrukumu un radīja paniku ļoti daudzās ASV vietās. Arī radio iestudējums Ekvadorā 1949.gadā tās galvaspilsētā radīja paniku, vēlāk dusmas un radiostacijas grautiņus. Šie tiešām ir vēsturiski fakti!

Pēc šī romāna motīviem ir uzņemta klasiska filma 1953.gadā (izmantoja lidojošos šķīvīšus) un mūsdienās daudz pazīstamāka filma (2005.gads), kurā izmantojot gigantiskus trejkājus (režisors Stīvens Spīlbergs, galvenās lomas atveidotājs Toms Krūzs).

Herberts Velss bez šī fantastikas romāna ir sarakstījis tikpat slavenus darbus „Laika mašīna”, „Neredzamais cilvēks”, „Doktora Moro sala” un daudzus citus.

Pagāja laiks un visi šie darbi kļuva par sava žanra klasiku un šedevriem.   Noteikti esat redzējuši šo un citu filmu ekranizācijas, varbūt pat dzirdējuši radioiestudējumus, varbūt lasījuši. Es jā!

Paraugieties uz datumiem, kad tika sarakstīta šie darbi, kāda rezonanse tiem ir bijusi un ir joprojām mūsdienās. Herberts Velss ir viens no izcilākajiem fantastikas žanra rakstniekiem.

Laipni aicināti iepazīties ar citiem mana BLOGA ierakstiem. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā, tad sazinieties!

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS  / 2009 - Viennozīmīgi lieliska akcija – “Mazsalacā nokritis meteorīts, izveidojot desmit metrus dziļu krāteri “.  Mazsalaca ieguvusi POZITĪVU atpazīstamību. Ja uz vietas būs gudri darboņi, tad papildus Skaņajam kalnam, Salacas upei un makšķernieku priekam, brīnišķīgajai dabai un atpūtas vietai ir parādījies jauns tūrisma objekts (vieta, suvenīri, meteorītu ekspozīcija, kāds UFO muzejs, multiflma par mazo zaļo cilvēciņu ierašanos Mazsalacā u.c.). Tas nekas ka “meteorīts ir viltots”, bet tas ir (vajag mācēt izmanot). Gluži kā Itālijā Džuljetas balkons uz kuru rāpās Romeo, gluži tāpat kā Latvijā Duntes pusē esošais Minhauzena muzejs (tas nekas, ka tāds Minhauzens Latvijā nav) vai Lohnesa ezera briesmonis Skotijā (kuru ar visām pirmklasīgajām tehnoloģijām nevar atrast). Ar to var pelnīt un radīt darba vietas (ja to dara gudri).

Esmu ļoti iepriecināts par to pozitīvo ieinteresētības publicitāti kāda tagad ir Latvijai ārvalstīs. Lasot turienes ziņojumus pat pēc atklājuma ka tas ir neīsti, tas tiek uztverts ar humoru – gan Krievijā, gan Lielbritānijā, gan Amerikas kontinentā.

Šīs ir viens no nedaudzajiem notikumiem pēdējā gada laikā, kas ļauj paskatīties ar humoru (tiesa tiem, kam šis humors ir) vai labvēlīgu attieksmi uz Latviju. Un te būs notikumi pēdējā gada laikā, kas ļāvuši paskatīties pozitīvāk uz Latviju ārvalstīs:
1) blondīņu gājiens
2) neīstais meteorīts
3) Dziesmu un deju svētki
4) Pekinas olimpiādes uzvarētāji, īpaši negaidītie panākumi (sūrā un grūtā darba rezultāts).

Jebšu visiem patīk ka Latvija asociējas kā seksa paradīze, vieta, kuru globālā depresija un ekonomiskā krīze ir skārusi visvairāk, vieta kur piekāš tūristus un var apgānīt tautai svētas lietas, slēdzot derības?

Lai arī pagājis laiks kopš šīs akcijas, tomēr domas par augstāk minēto neesmu mainījis. Ceru, ka ir cilvēki kas māk izmantot meteorīta parādību un komercializēt to un ne tikai nekā nedarīt un rādīt ar pirkstu.

P.S. Papildinājums Meteorīta kampaņa vairākos mārketinga kampaņu konkursos tika atzīta par gada labāko kampaņu, gan ārvalstu, gan pašmāju speciālistu vērtējumā.

Laipni aicināti iepazīties ar citiem mana BLOGA ierakstiem. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā, tad sazinieties!

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS - Man savā darbā ir  nācies sastapties ar dažādām biznesa kultūrām, un katrā no tām ir savi plusi un mīnusi. Tāpēc ir jāmāk veidot biznesa attiecības, veikt pārrunas, ikdienas komunikāciju, slēgt līgumus un uzraudzīt procesu. Tomēr jāsaka, ka tieši pašlaik Latvijā vairāk ir vajadzīgs apķērīgums, ātrāka reakcija un mārketingam ir jābūt daudz agresīvākam (kaut kā tas viss pašlaik izpaliek). Citādi, kamēr “vecie” guļ uz pagātnes lauriem, jaunie ņem un patriec vecos. Esmu savā praksē sastapies ar faktu, ka daudziem ir grūti ar šo faktu samierināties (tas ir tiešām sāpīgi). Šeit nav nekā personīga, tas ir bizness.Tas ir kapitālisms.

Nule kā vēl bija ziņa par to, ka atsevišķi kaimiņvalsts piena pārstrādes uzņēmumi pazaudēja tirgu kādā no eksporta tirgiem (pareizāk sakot lielākajā). Kā domājat uz kuru valsti tiks eksportēta šī produkcija? Dažkārt pārsteidz vietējo ražotāju tūļīgums un neprasme reaģēt (akcijas, cenas, īpašie piedāvājumi, reklāma, “pušings”, “promocija”, “merčendaizings” – kur tas viss ir? Kamēr Latvijas ražotāji līdz tam nobriedīs tikmēr būs jau par vēlu). Vai tiešām ir aizmirsies, ka Eiropas Savienībā ir brīva preču plūsma? Kapitālisms ir šeit un tagad, ikviens ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs katru dienu meklē sev jaunu pircēju un cīnās par to, lai viņa klientus neatņemt kāds cits.

Latvijas radio mājas lapā var noklausīties sižetu (mp3 formāts) par to, kā Latvijas uzņēmēji zaudē tirgu pašu mājās (skumīgi).

Ceru, ka kādam šīs manas domas liks saņemties.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

Oktobris / 2009 – Kāds 15 gadus vecs britu pusaudzis ir apkopojis mūsdienu padsmitnieku mediju izmantošanas paradumus.

Pusaudži patērē milzīgu daudzumu informācijas – skatoties televīziju, spēlējot datorspēles, izmantojot internetu, tomēr viņi nav gatavi par to maksāt. Tāpat viņš atzīmē, ka pusaudži neizmanto pašlaik tik iecienīto mirkoblogu tīklu twitter, tā vietā labprātāk apmainoties ar teksta īsziņām savā starpā.

Saskaņā ar šo apskatu, pusaudži klausās daudz mūzikas, taču nevēlas par to maksāt. Viņi reti klausās radio un  kompaktdiskus, dodot priekšroku klausīties mūziku straumēšanas (streaming) vietnēs vai arī, lejupielādējot to bez maksas. Vairumam pusaudžu  esošā cena ir pārāk augsta, jo pusaudža naudas maks ir ļoti ierobežots. Lai arī jaunieši skatās televīziju, viņiem nav laika skatīties regulārus raidījumus, jo sevišķi, ja tos vēlāk var noskatīties internetā.

Apkopojums ietver informāciju par radio, televīziju, interneta, laikrakstu, spēļu, kino, vīrus mārketingu, katalogu lietošanas ieradumiem. Pilnu ieskatu gūt par apskatu varat šeit.

Savukārt TNS Latvia  veiktā interneta auditorijas pētījuma 2009. gada vasaras perioda dati parāda, ka vidēji 97 % Latvijas pusaudžu (15 līdz 19 gadu vecumā) lieto internetu.

Saskaņā ar TNS Latvia datiem (pavasaris 2009) pēdējo 7 dienu laikā 15 līdz 19 gadus veci iedzīvotāji internetu lietojuši sekojošiem mērķiem:

• izmanto sociāliem tīkliem – 87%
• izmanto meklēšanas lapas – 84%
• izmanto elektronisko pastu – 79%
• izmanto mācībām un izglītībai – 66%
• lejupielādē audio/video failus – 60%
• izmanto interneta portālus – 58%
• runā pat telefonu, izmantojot internetu – 56%
• lejupielādē / ievieto bildes – 47%
• spēlē datorspēles, tai skaitā flash spēles – 43%
• runā (čato) interešu grupās – 43%.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

JŪLIJS / 2009 – No kurienes man ir šāds apgalvojums? To pierāda prakse un pieredze. Mārketingā tiek izmantots jebkurš konkurenta vājums, apjukums vai nezināšana. Šādā laikā uzņēmuma darbinieka sirdī iezogas bažas, kas ar mani notiks un kā tas attieksies uz mani. Uzņēmuma klienti domā – tā lieta nav tīra, ja jau mainās akcionāri vai vadoši darbinieki vai speciālisti, tas liek apšaubīt esošo sadarbību, līgumus, uzticēšanos (klientiem nepatīk, ja viņus apkalpojošais uzņēmums tiek ievilkts skandālos). Šādā laikā pat visstiprākais uzņēmums kļūst vājš.

Ko vienlaikus dara konkurenti vai arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt konkrēto biznesu. Uzrunā uzņēmuma darbiniekus, klientus, sadarbības partnerus, sabiedrību – izsaka vilinošus piedāvājumus (līgumus, noteikumus, cenas, bonusus), ja vajag pasniedz subjektīvu informāciju, cenšas radīt bažas par turpmāko sadarbību, ja strādāsiet ar uzņēmumu (kurā mainās akcionāri vai vadība).

Kā novērst šādas sekas. Savlaicīgi jādomā par to, kā pasniegt informāciju darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem un sabiedrībai (jāidentificē uzņēmumam svarīgas mērķgrupas). Jāizstrādā pasākumu komplekss kā jaunie akcionāri vai vadība var viest uzticību iepriekšminētās mērķgrupās (uzmanību! Minēto darbību uzskaitījums nav pilns).

Nekādā gadījumā nedrīkst ieņemt sekojošu pozīciju – „darbiniekiem nekas nav jāzina”, „tas uz presi neattiecas”, „nelien savā laukā, tā nav tava daļa”. Ja agrāk šāda attieksme varēja pastāvēt, tad aizvadīto 15 gadu laikā situācija ir mainījusies – ja varat atļauties zaudēt uzticību jūsu biznesam, klientus un vadīties pēc principa suņi rej, bet karavāna iet tālāk, tad varat to darīt.

Tikai neaizmirstiet suņi var nokost karavānu, ja karavānai:

1. nav vadītāja (ej nu sazin, tas jaunais taču neko no biznesa nesaprot un ir ieliktenis),
2. tai ir dezorganizēta struktūra (bažas darbiniekos par savu nākotni),
3. nav ko ēst (klienti uz laiku ir pārtraukuši sadarbību, līdz brīdim, kamēr situācija noskaidrosies) un
4. ir sacēlusies smilšu vētra, traucējot tālāku pārvietošanos (apkārtējo un sabiedrības radīts spiediens).

Var paļauties uz to, ka tuvumā nebūs nikni suņi, taču bizness ir un paliek bizness. Nauda ir jāpelna. Visi grib pelnīt un ēst.

Pienākot šādam brīdim uzņēmumi aizmirst par šeit minētajiem aspektiem, jo galva ir pilna ar citiem jautājumiem. Taču ignorēšana maksāt var dārgi. Nav universālas metodes katram gadījumam, bet par to ir jāatceras un jāpieiet profesionāli un savlaicīgi (vēl ilgi pirms mainās akcionāri vai vadība).

Kā rīkoties konkurentiem? Konkurentiem ir jārīkojas tieši pretēji. Jebkura nezināšana un neizdarība no uzņēmuma puses, kurā mainās akcionāri vai vadība ir to (konkurentu) ieguvums.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2009 - Atbilde ir vienkārša. Tie, kas ir tikuši Rīgas domē, tiem arī ir labākās kampaņas. Jo svarīgs ir rezultāts. Partijas, kas neiekļuva acīmredzot nespēja sajust, kas sabiedrības vairākumu šobrīd interesē, un nespēja pastāstīt par sevi vēlētājiem.

Protams, no svara ir līdzšinējie partiju darbi un nedarbi, līderu un programmu esamība. Kā jau mārketingā, ja tevi nepazīst, par tevi nekā nezin un tu neesi simpātisks, tad par tevi nebalso. Šoreiz nepretendēju uz ļoti dziļu analīzi, tā kā kampaņas ir skatāmas ne tikai no „mārketingista” un PR viedokļa, bet arī politologa skatu punkta.

Saskaņas centrs – pats netīšam redzēju kā uz ielas ar potenciāliem vēlētājiem tiekas Nils Ušakovs. Kā paskatījos vēlāk, tad šādas tikšanās bija daudzas. Partija atrodas sava dzīves cikla izaugsmes posmā, ir jaunas asinis, komunicē ar cilvēku uz ielas, tādējādi radot tiešu un konkrētu asociāciju viņš ir kopā ar mani, viņš nav lepns, viņš uzklausa mani. Partijas popularitāte tikai aug – tā kā tajā ir gan pieredze, gan jaunība, gan nosvērtība un dinamisms vienlaikus. Pilnīgs pretstats līdzšinējai situācijai.

LPP/LC – spoža kampaņa, kurā tika izmantota katra iespēja, lai par tās līderi tiktu runāts (internetā, politiskie konkurenti, bija tikšanās ar uzņēmēju organizācijām, vizītes uzņēmumos utt.). Tika piedāvāts skaidrs un sabiedrībai aktuāls vēstījums – jaunu darba vietu radīšana u.c. Zinu vienu anekdotisku gadījumu, ka par Šleseru balsoja jo viņš kādreiz svaru zālē ar stieni ir cēlis 150kg, un par tik spēcīgu mēra kandidātu ir jābalso. Šis piemērs rāda, ka ikviens vēstījums ir atradis dzirdīgas ausis, kam ir sekojusi rīcība.

Pilsoniskā Savienība – kampaņa, kura par salīdzinoši minimāliem līdzekļiem sniedza vēlētāju lokam pamatojumu un motivāciju, kāpēc par partiju ir jābalso. Pastāstīts, kas ir kandidāti, dzīves pieredze, un kur tā viņu turpmākajā darbā var noderēt. Rezultātā ir izdevies iegūt vēlētāju simpātijas.

Jaunais laiks – rezultāts partijai ir labs, bet varēja būt vēl labāks. Kampaņa nebija līdz galam pārdomāta, tā kā lielu daļu sabiedrības interesē ne tikai birokrātiskā aparāta samazināšana, bet arī citi ar ekonomiku un ģimenes budžetu saistīti jautājumi. Ja tiktu padomāts par šādiem vēstījumiem, tad rezultāts būtu labāks.

Secinājums. Nākamgad ir Saeimas vēlēšanas. Komunicēt ar sabiedrību ir jāsāk jau tagad. Jo tuvāks būsi savam vēlētājam, jo labāks būs rezultāts.Un vēl viens sīkums – pēc vēlēšanām daļu no solījumiem atcerēties izpildīt.

Jums ir ko teikt, tad rakstiet.

Ramils Kadirovs