EMULATORS.LV

FEBRUĀRIS/ 2012 -  Reitingu dati sniegti pēc tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia informācijas

Reitingi mēnešu griezumā (procenti)

2012.gads

2012.gada janvārī viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 44 minūtes dienā

 2012. gada janvārī programmu topa pirmajā vietā ierindojies šovs Latvijas zelta talanti 2012 kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 12,7 % jeb 259,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrs skatītākais raidījums bijis Nekā personīga kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,8 % jeb 221,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt trešajā vietā Latvijas Valsts prezidenta A. Bērziņa uzruna Jaunajā gadā (atkārtojums) – 1.janvāra vakarā šīs uzrunas atkārtojumu vērojuši vidēji 10,3 % jeb 211,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

2012.gada janvārī viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 44 minūtes dienā

JANVĀRIS / 2012 -  Reitingu dati sniegti pēc tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia informācijas

2011.gada decembrī viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 40 minūtes dienā. Laiks, ko viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna vidēji dienā 2011.gada novembrī bija 5 stundas un 26 minūtes dienā, oktobrī bija 5 stundas un 4 minūtes dienā, septembrī bija 4  stundas un 45 minūtes dienā, augustā – 4 stundas un 37 minūtes, jūlijā - 4 stundas un 34 minūtes dienā, jūnijā – 4 stundas un 32 minūtes, maijā bija 4 stundas un 38 minūtes dienā, aprīlī bija 4 stundas un 48 minūtes, martā – 5 stundas un 18 minūtes, februārī – 5 stundas un 38 minūtes, janvārī – 5 stundas un 49 minūtes.

Reitingi mēnešu griezumā

2011.gads

• Baltija no 11/02/2011 līdz tam  RTR Planeta. No 2011.gada 11. februāra TV pētījumā notikušas izmaiņas kanālu dalījumā. Pētījumā iekļauts kanāls RTR Planeta Baltija , kurā tiek pārraidītas Latvijas reklāmdevēju reklāmas, savukārt kanāls RTR Planeta turpmāk atsevišķi pētījumā izdalīts netiks.
• Sākot ar šī gada 1.oktobri TV auditorijas pētījumā tika iekļauti vēl trīs kanāli: National Geographic Channel , Fox Crime un Fox Life .

Decembrī programmu topa pirmajā vietā ierindojusies Svētku uguņošana kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 17,7 % jeb 362,1 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, otrajā vietā ierindojusies 31.decembra Latvijas valsts prezidenta A. Bērziņa apsveikums Jaunajā gadā kanālā LNT , bet topa trešajā vietā – Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna gadu mijā kanālā LNT.

Novembrī skatītāko programmu tops: pirmajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 6 kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 11 % jeb 224,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Skatītāko programmu topa otrajā vietā – TV3 Laika ziņas, kuras vērojuši vidēji 10,9 % jeb 223,7 tūkstoši skatītāju. Topa trešajā vietā – TV3 ziņas, kuras vērojuši vidēji 10,7 % jeb 220 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Ceturtajā vietā ierindojies raidījums Nekā personīga kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,2 % jeb 208,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Savukārt programmu topa piektajā vietā ierindojies šovs Dziedošās ģimenes 3 kanālā LNT, kuru vērojuši vidēji 9,4 % jeb 192,9 tūkstoši skatītāju.

Oktobrī skatītāko programmu topa pirmajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 6 kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 9,9 % jeb 203,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Skatītāko programmu topa otrajā vietā – TV3 ziņas , kuras vērojuši vidēji 9,7 % jeb 199,4 tūkstoši skatītāju. Topa trešajā vietā vēl viens kanāla TV3 raidījums – Nekā personīga , kuru vērojuši vidēji 9,7 % jeb 198 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Ceturtajā vietā ierindojušās TV3 Laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 9,6 % jeb 196,9 tūkstoši skatītāju. Savukārt programmu topa piektajā vietā ierindojies raidījums LNT ziņu „Top 10” , kuru vērojuši vidēji 8,7 % jeb 179 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Septembrī skatītāko programmu topa pirmajā vietā – Panorāma. Izvēlies nākotni kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 11,1 % jeb 226,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Programmu topa otrajā vietā seriāls UgunsGrēks 6 kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,2 % jeb 208,9 tūkstoši skatītāju. Trešajā vietā – TV3 laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 9,8 % jeb 200,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt topa ceturtajā vietā ierindojušās TV3 ziņas , kuras darba dienu vakaros vērojuši vidēji 9,2 % jeb 188,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

2011. gada augusta un septembra (10/08/2011 – 17/09/2011) priekšvēlēšanu un vēlēšanu raidījumu auditorijas TV kanālos.

Starp TV kanālu piedāvātajiem priekšvēlēšanu raidījumiem skatītākais bijis Līderu debates. Premjeri kanālā LNT. Šīs debates vērojuši vidēji 7,2 % jeb 148,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrs skatītākais priekšvēlēšanu raidījums – Pēdējais vārds kanālā TV3 . Šo raidījumu vērojuši vidēji 6,1 % jeb 125,2 tūkstoši skatītāju. Savukārt trešais skatītākais raidījums Izvēlies nākotni! kanālā LTV1 , kuru vērojuši vidēji 5,4 % jeb 111,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Vēlēšanu dienas – 17.septembra skatītākais vēlēšanām veltītais raidījums bijis Panorāma . Izvēlies nākotni kanālā LTV1 . Šo raidījumu vērojuši vidēji 11,1 % jeb 226,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Otrajā vietā – Izvēlies nākotni! kanālā LTV1 , kuru vērojuši vidēji 6,1 % jeb 124,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Savukārt trešajā vietā starp vēlēšanām veltītajiem raidījumiem – LNT ziņas. Vēlēšanas’11 kanālā LNT , kuras vērojuši vidēji 4,5 % jeb 93,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Skatītākā programma  jūnijā – de facto kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 11 % jeb 228,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Programmu topa otrajā vietā – UgunsGrēks līgo Limbažos kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,7 % jeb 223,6 tūkstoši skatītāju. Savukārt topa trešajā vietā seriāls UgunsGrēks 5 kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 9,9 % jeb 206,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Jūlijā skatītāko programmu topa pirmajā vietā – Dziesmu sirdij rodi Ventspilī! kanālā LTV1. Šo pārraidi vērojuši vidēji 9,8 % jeb 204,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Topa otrajā vietā – Panorāma (Svētdienā) kanālā LTV1, šo raidījumu vērojuši vidēji 9,3 % jeb 194 tūkstoši skatītāju. Programmu topa trešajā vietā – Valsts prezidenta V. Zatlera amata termiņa noslēguma pasākums , kuru kanālā LTV1 vērojuši vidēji 9 % jeb 188,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt topa ceturtajā vietā ierindojies konkurss „Jaunais vilnis 2011” kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 8,9 % jeb 186,2 tūkstoši skatītāju. Bet piektajā vietā – TV3 laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 7,4 % jeb 154,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Skatītākā programma augustā – Dziedošās ģimenes 3 kanālā LNT. Šovu vērojuši vidēji 12,4 % jeb 253,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā seriāla UgunsGrēks sestās sezonas pirmās astoņas sērijas kanālā TV3 . Seriālu vērojuši vidēji 10,7 % jeb 219,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt augusta programmu topa trešajā vietā ierindojušās TV3 laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 9 % jeb 184,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Maija programmu topa pirmajā vietā – Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija – Somija kanālā TV3. Šo hokeja spēli vērojuši vidēji 13.4 % jeb 279,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Programmu topa otrajā vietā ierindojusies Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas tautai kanālā LTV1 , kuru vērojuši vidēji 13 % jeb 270,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt topa trešajā vietā – Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija – Dānija kanālā TV3 , šo spēli vērojuši vidēji 12,4 % jeb 258,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Aprīlī programmu topa pirmajās četrās vietās ierindojušās kanāla TV3 pārraides. Topa pirmajā vietā – Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija-Čehija, šo hokeja spēli 30.aprīļa vakarā vērojuši vidēji 11,3 %, jeb 235,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 5 , kuru darba dienu vakaros vērojuši vidēji 11,2 %, jeb 234,9 tūkstoši skatītāju. Topa trešajā vietā – Katastrofa Japānā. Aculiecinieku stāsti, kuru vērojuši vidēji 9,3 %, jeb 194,7 tūkstoši skatītāju. Savukārt aprīļa programmu topa ceturtajā vietā ierindojušās TV3 laika ziņas , kuras vērojuši vidēji 9,3 %, jeb 193,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Velsas prinča Viljama un K. Midltones kāzu labākie momenti kanālā LNT – topa piektajā vietā, šo pārraidi vērojuši vidēji 9,2 %, jeb 193 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Filmu Viljams un Keita kanālā LNT vērojuši vidēji 9,2 %, jeb 191,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, ierindojot to programmu topa sestajā vietā.

Skatītākie raidījumi 2011.gada martā bija  Ugunsgrēks 5 (TV3), , KHL Dinamo Rīga – Maskavas Dinamo (LTV7), TV3 ziņas un laika ziņas, Nekā personīga (TV3), Ekstrasensu cīnas 9 (TV3), LNT ziņas svētdienā (LNT) , de Facto (LTV1), Doktors Dūlitls (TV3), Mazo dziesmas Latvijai (LNT), TV3 ziņas un laika ziņas sestdienā, LNT ziņu TOP 10 (LNT), Krēsla (TV3), Panorāma sestdienā un svētdienā (LTV1), LNT ziņas (LNT), Apokalipse 2011 (PBK), Skorpionu karalis (TV3), KHL Dinamo Rīga – Jaroslavas Lokomotiv (LTV7).

Skatītākie raidījumi 2011.gada februārī bija 1) TV3 UgunsGrēks 5, 2) LTV1 Eirovīzijas Nac. atlases fināls, 3) LNT Skaistākie mirkļi, ko Mārtiņš dāvāja mums!, 4) TV3 Laika ziņas, 5) LTV1 de facto, 6) TV3 ziņas, 7) LNT ziņas (Svētdienā), 8) TV3 Nekā personīga, 9) LTV1 Panorāma (Svētdienā), 10) LNT ziņu “Top 10″, 11) LNT ziņas, 12) LTV1 Panorāma (Sestdienā), 13) TV3 Ekstrasensu cīņas 9, 14) LTV1 Eirovīzijas Nac.atlases pusfināls, 15) LNT Raidījuma “Degpunktā” gada varonis 2010, 16) LTV7 KHL Dinamo Riga -  Dinamo Maskava, 17) LTV7 KHL  Dinamo Riga – Traktor Čeļabinska, 18) TV3 Ielu revolūcija Ēģiptē, 19) LTV7 KHL Dinamo Riga – CSKA Maskava, 20) LNT Mazo dziesmas Latvijai.

Janvārī programmu topa pirmajās trijās vietās ierindojušies kanāla LTV1 raidījumi. Pirmajā vietā – Panorāma (Svētdienā) , kuru vērojuši vidēji 13,9 %, jeb 291,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā de facto , kuru vērojuši vidēji 13,7 %, jeb 287,2 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā raidījums Raimonds Pauls. Ilgais ceļš televīzijā , kuru vērojuši vidēji 11,3 %, jeb 237,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Programmu topa ceturtajā vietā raidījums Nekā personīga kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,8 %, jeb 226,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “”Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

DECEMBRIS / 2011 – TNS Latvia Preses auditorijas pētījuma 2011. gada rezultāti liecina, ka 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu drukātās preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 72% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem mazāk nekā 2010. gadā. 65% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši vai caurskatījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 40% – kādu Latvijā izdotu žurnālu.

2011. gada Nacionālā Mediju pētījuma: Prese pētījuma dati parāda, ka katrā Latvijas reģionā lasītākie drukātie preses izdevumi ir atšķirīgi. Ārpus Rīgas intensīvi tiek lasīti reģionālie preses izdevumi. Katrā Latvijas reģionā vismaz viens reģionālais izdevums ierindojas lasītāko drukāto preses izdevumu sarindojuma pirmajā pieciniekā: Pierīgā – Kaleidoskops un Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Vidzemē – Druva, Kurzemē – Kurzemes Vārds, Zemgalē – Jelgavas Vēstnesis, Zemgales Ziņas un tvDiena, bet Latgalē reģionālie izdevumi ir īpaši populāri, jo tur lasītāko izdevumu sarindojuma pirmajā pieciniekā atrodas četri krievu valodā iznākoši reģionālie laikraksti: Miļļion (rus), Seičas (rus), Panorama Rezekne (rus) un Naša Gazeta (rus).

Datu avots: TNS Latvia

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

NOVEMBRIS / 2011 – Saskaņā ar jaunākajiem TNS Latvia pētījuma rezultātiem 2011. gada rudenī vidēji nedēļā radio klausījās 84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2011. gada vasarā. Savukārt, vismaz reizi dienā 2011. gada rudenī radio ir klausījušies vidēji 65% iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

2011.gada rudens pētījuma periodā salīdzinājumā ar vasaras periodu saglabājies nemainīgs viena radio klausītāja radio klausīšanās laiks vidēji dienā. TNS Latvia regulārā radio auditorijas pētījuma 2011. gada rudens perioda rezultāti liecina, ka viens radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 278 minūtes jeb 4 stundas un 38 minūtes, savukārt, 2011. gada rudens pētījuma periodā tās bija 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes.

2011. gada rudens periodā salīdzinājumā ar 2011. gada vasaras periodu Latvijā kopumā ir notikušas izmaiņas trīs klausītāko radio staciju sarakstā pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija līdzīgi kā iepriekš arī 2011. gada rudens periodā ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 18,5% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Savukārt no ceturtās vietas vasaras periodā uz otro rudens periodā pakāpusies radio stacija Radio Skonto ar 10,2% lielu klausīšanās laika daļu. Trešajā vietā ierindojusies radio stacija Latvijas Radio 1 ar 9,5% lielu klausīšanās laika daļu.

Reach (000) – kopējais radio stacijas klausītāju skaits vidēji nedēļā tūkstošos.
Reach % – kopējais radio stacijas klausītāju skaits vidēji nedēļā procentos.

Klausīšanās laika sadalījums Latvijā 2011.gada pavasarī procentos.

Krievijas hiti – 5%, Latvijas Radio 4 – 5%, Star FM – 5%, European Hit Radio – 4%, TOP Radio -3%, SWH+ – 3%, Rasio 101 – 2%, Latviešu Radio – 2%, Novoe radio Golos Rossii 2%, Radio Mix FM – 1%, Europa Plus FM – 1%, Latvijas Kristīgais radio – 1%, Jumor FM – 1%, Radio PIK FM 100 – 1%, Latvijas Radio 3 – 1%, Radio Baltkom Eho Moskvi – 1%, SWH Rock – 1%, Radio NABA – 0.5%, Radio Merkurs – 0.5%, Capital FM – 0.2%, Radio 88.6 Just FM – 0.2%, BBC World Service – 0.1%, Latvijas Radio 2 – 25%, Latvijas Radio 1 – 10%, Radio SWH – 6%, Radio Skonto – 8%, citas radio stacijas -11%.

Radio staciju kopējās nedēļas auditorijas 2011.gada pavasarī tūkstošos

Latvijas Radio 1 – 254, Latvijas Radio 2 – 471, Latvijas Radio 3 – 60, Latvijas Radio 4 – 137, Krievijas hiti – 219, Latviešu Radio – 112, Radio SWH – 217, Radio Skonto – 272, Star FM – 205, European Hit Radio – 202, SWH+ – 113, TOP Radio – 106, Novoje Radio Golos Rossii – 90, Radio Mix FM – 100, Europa Plus FM – 91, Latvijas Kristīgais radio – 60, Radio 101 – 73, Radio Baltkom Eho Moskvi – 44, Radio 88.6 Jumor FM – 69, SWH Rock – 48, Radio PIK FM 100 – 65, Radio Merkurs – 13, Just FM – 33, Capital FM – 22, BBC World Service – 8, Radio NABA – 20.

NB! Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

NOVEMBRIS / 2011 – Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā uzņēmumu īpašnieku un vidējā/augstākā līmeņa vadītāju pētījuma Biznesa Omnibuss rezultātus . Šī pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1002 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vidējā/augstākā līmeņa vadītāji par dažādām tēmām, tai skaitā par drukāto izdevumu lasīšanu un interneta resursu lietošanu. Pētījumā tika apkopota informācija par 81 drukāto preses izdevumu un 44 interneta lapu auditoriju.

Kā liecina  pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 93 % Latvijas uzņēmumu īpašnieku un augstākā/ vidējā līmeņa vadītāju ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Internetu pēdējo 7 dienu laikā ir lietojuši 97 % Latvijas uzņēmumu īpašnieku un augstākā/ vidējā līmeņa vadītāju.

2011. gada rudenī lasītākie izdevumi biznesa vidē ir dienas laikraksti Dienas Bizness, Diena, iknedēļas žurnāls Sestdiena, Bilance, Ieva, savukārt apmeklētākās interneta lapas biznesa vidē ir Google, Delfi (latviešu un krievu versija), Inbox, Tvnet (latviešu un krievu), Apollo.

Savukārt , kā liecina 2011. gada rudens pētījuma rezultāti, tad šajā periodā vidēji 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pētījumā tika apkopota informācija par 230 drukāto preses izdevumu auditoriju. Pētījuma rudens periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tieši tik pat daudz kā pētījuma vasaras periodā. 63% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 38% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā kādu Latvijā izdotu žurnālu.

analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visbūtiskākās izmaiņas notikušas dienas laikrakstu lasīšanā. 2011. gada rudens periodā pēdējās nedēļas laikā kādu no dienas laikrakstiem lasījuši vai caurskatījuši 21% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā 2011. gada vasarā. Visvairāk patērētās preses izdevumu grupas nemainīgi ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. Vismaz vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 60% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vismaz vienu mēneša izdevumu mēnesī – vidēji 41% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet vismaz vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 41% šīs vecuma grupas pārstāvju.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu – Cover %)

Dati: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Rudens 2010 – Rudens 2011

Pētījuma rudens periodā mērķa grupā latvieši lasītākie izdevumi ir nedēļas žurnāli Ieva, Privātā Dzīve un Kas Jauns.
TOP 10 lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas mērķa grupā latvieši (Cover%)

Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Vasara 2011, Rudens 2011.

Mērķa grupā cita tautība lasītāko izdevumu TOP 10 pirmā vietā ir atgriezusies televīzijas programmu TV-Programma (rus), otrā vietā ierindojas nedēļas laikraksts MK Latvija (rus), bet trešā vietā ir televīzijas programma Teleprogramma s dadei Mišei (rus).

 TOP 10 lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijasmērķa grupā cita tautība (Cover %)

Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Vasara 2011, Rudens 2011.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - TNS Latvia ir apkopojusi jaunākos preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese rezultātus par 2011. gada pavasara periodu.

Kā liecina 2011. gada pavasara pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 93 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pētījumā tika apkopota informācija par 241 drukātā preses izdevuma auditoriju. Pētījuma pavasara periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši 72 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā pētījuma ziemas periodā. Pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu drukāto preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 77 % latviešu tautības pārstāvju un 65 % cittautiešu. 65 % Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 41 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā kādu Latvijā izdotu žurnālu.

TNS Latvia klientu vadītāja Kristīne Daugule norāda, ka, analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visvairāk patērētās preses izdevumu grupas joprojām ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. Vismaz vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 64 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vismaz vienu mēneša izdevumu mēnesī – vidēji 43 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet vismaz vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 40 % šīs vecuma grupas pārstāvju, kas gan ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā pētījuma ziemas periodā.

Preses auditorijas pētījuma pavasara periodā mērķa grupā latvieši lasītāko preses izdevumu TOP 10 būtiskas izmaiņas nav notikušas. 2011. gada pavasarī lasītākie izdevumi latviešu valodā bija – Ieva, Privātā Dzīve, Kas Jauns, Ievas Stāsti, Ilustrētā Zinātne, Ievas Virtuve, Latvijas Avīze, Ievas Veselība, Ievas Māja, Diena.

Mērķa grupā cita tautība lasītāko preses izdevumu TOP 10 pirmo reizi pirmajā vietā ierindojies nedēļas laikraksts MK Latvija (rus) , otrā vietā atstājot līdzšinējo līderi cittautiešu vidū – televīzijas programmu TV-Programma (rus) . Savukārt , topa trešajā vietā ierindojas krievu valodā izdotā televīzijas programma Teleprogramma s dadei Mišei (rus).

2011. gada pavasarī lasītākie izdevumi krievu valodā bija – МК Латвия, ТВ Программа, Телепрограмма с дядей Мишей, Суббота, Вести Сегодня, Rīgas Santīms, Вести, 7 секретов, Час, Лилит.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 – Patlaban, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, Latvijas iedzīvotāji vairākumā gadījumu izvēlas noformēt preses izdevumu abonēšanu no viena līdz trim mēnešiem, liecina Latvijas Pasta dati par abonēšanas rezultātiem 2011.gada pirmajos piecos mēnešos. Latvijas Pastā šobrīd iespējams abonēt 711 dažādus preses izdevumus.

2011.gada janvārī-maijā Latvijas Pastā visvairāk noformēti preses izdevumu abonementi viena mēneša periodam – tie bijuši vidēji 34% no kopējā šajā laika posmā noformēto abonementu skaita. Nepilnus 26% no kopējā gada pirmajos piecos mēnešos noformēto abonementu skaita veido abonementi trim mēnešiem. Savukārt 28,6% ir abonementi, ar kuriem preses izdevumi pasūtīti sešiem mēnešiem.

Iedzīvotāju paradumi liecina, ka joprojām populārāki ir žurnāli – no visiem šogad noformētajiem izdevumiem 56% ir žurnālu abonementi. Abonētāko žurnālu topā nemainīgi ierindojas izdevniecības Santa žurnāli – Ieva,Ievas Stāsti,Ievas Māja, Ievas Veselība, Privātā Dzīve, kā arī žurnāli, Praktiskais Latvietis un Dārza Pasaule. Savukārt laikrakstu kategorijā iecienītākie ir Latvijas Avīze + Mājas Viesis, Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze ar pielikumiem un MK-Latvija.

Kopš 2011.gada sākuma Latvijas Pastā abonēto preses izdevumu plašo klāstu papildinājuši tādi izdevumi kā Ievas Dārzs,Семейный Сад, 100 labi padomi, Vides Vēstis, Mūzikas Saule, Biznesa žurnāls LD, Mājas Virtuve un Семеро с ложкой. Kopskaitā Latvijas Pastā iespējams abonēt 711 dažādus preses izdevumus ikviena klienta gaumei.

Tuvojoties otrajam pusgadam, Latvijas Pasts aicina iedzīvotājus neaizmirst arī nākamajam termiņam abonēt iecienītos laikrakstus un žurnālus.Līdz 26.jūnijam preses izdevumu abonementus iespējams noformēt pasta nodaļās ar interneta pieslēgumu un Latvijas Pasta mājas lapā www.abone.pasts.lv. Savukārt pasta nodaļās bez interneta pieslēguma, pie pastnieka un zvanot pa informatīvo tālruni 67008001 preses izdevumus nākamajam pusgadam iespējams abonēt līdz 17.jūnijam.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

APRĪLIS / 2011 – Vairākums jeb 87% pieaugušo atzīst, ka labprāt mēdz skatīties arī bērniem domātās filmas, kā vienu no galvenajiem iemesliem minot, ka tā ir iespēja nedomāt par ikdienas problēmām, secināts satelīttelevīzijas uzņēmuma Viasat un filmu kanāla TV1000 veiktajā pētījumā.

Papildus minētajam iemeslam, ka skatoties filmas, ir iespējams aizmirst ikdienas problēmas (40%), katrs trešais (30%) atzina, ka šī ir izdevība būt kopā ar savām atvasēm. Turklāt gandrīz katrs piektais (17%) pētījuma dalībnieks atzina, ka bērnu filmas skatās, jo tajās ir mazāk vardarbības. Tikai katrs desmitais bērniem domātās filmas neskatās, savukārt 4% norādīja citus iemeslus, kāpēc šādas filmas skatās.

No šī žanra latviešu darbiem par iecienītāko starp pētījuma dalībniekiem (70%) tika atzīta V.Braslas spēlfilma “Emīla nedarbi”, ar krietni zemāku skatītāju atbalstu tai seko “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Ūdensbumba resnajam runcim”, “Vārnu ielas republika”, “Ziemassvētku jampadracis”, “Mazie laupītāji”. Gandrīz 17% respondentu norādīja, ka tiem patīk Latvijā veidotās filmas bērniem, tomēr nav viena mīļākā darba.

Pētījums veikts, aptaujājot 546 respondentus vecumā no 20 līdz 74 gadiem.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu. Ja pamanāt neprecizitātes, nekavējoties ziņojiet, lai varu izlabot.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram, “Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

SEPTEMBRIS / 2010 – Preses servisa dati/ tops par pārdodamajiem preses izdevumiem periodā 01.01.2010 – 30.06.2010 par pamatu ņemot pārdoto eksemplāru skaitu – 1) dienas izdevumi, 2) nedēļas izdevumi, 3) divu nedēļu izdevumi, 4) mēneša izdevumi, 5) retāk kā reizi mēnesī izdevumi. Tālāk seko dati vairāk…

APRĪLIS / 2011 -Latvijas Radio kļuvis par pirmo raidorganizāciju Baltijas valstīs, kas iesaistījusies Eiropas Savienības aktualitāšu radio tīklā EURANET.

Kopš aprīļa sākuma Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2 dzirdami īpaši EURANET tīklam veidoti materiāli, kuros aplūkota Eiropas Savienības tematika. Turklāt visus sižetus, kas izskanējuši radio ēterā, pēc tam var aplūkot un noklausīties EURANET mājas lapā http://www.euranet.eu/lav . Tajā klausītājiem pieejami arī visi pārējie projekta dalībnieku veidotie materiāli 16 dažādās valodās.

Radio tīkls EURANET tika izveidots 2008.gadā un šobrīd tajā atrodami 13 Eiropas valstu radio raidorganizāciju veidoti materiāli par ES aktualitātēm. Tīkla mērķis ir sniegt iespēju jebkuram interesentam atrast sev saistošu informāciju par visdažādākajām tēmām starptautiskā, nacionālā, reģionālā vai vietējā perspektīvā.

Katru nedēļu visām projekta dalībvalstīm ir viens kopīgs temats, par kuru katra dalībvalsts sagatavo savu materiālu, bet paralēli tam, portāls katru dienu tiek papildināts arī Eiropas ziņām.

Latvijas Radio veidotos materiālus ēterā var dzirdēt LR1 plkst. 6:41, 7:41 un 8:41, bet LR2 plkst. 6:30 vai arī skatīt internetā http://www.euranet.eu/lav .

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2011 – Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi jaunākos preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese rezultātus par 2011. gada ziemas periodu.

Kā liecina 2011. gada ziemas pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 93 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pētījumā tika apkopota informācija par 238 drukāto preses izdevumu auditoriju. Pētījuma ziemas periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši 76 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 69 % Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 44 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā kādu Latvijā izdotu žurnālu.

Darba dienās laikrakstu un žurnālu lasīšanai Latvijas iedzīvotāji velta vairāk laika nekā brīvdienās. Vidēji darba dienā laikrakstu lasīšanai vairāk nekā 15 minūtes dienā velta 55 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu laikrakstu, bet brīvdienās vairāk nekā 15 minūtes laikrakstu lasīšanai atvēl 44 % šīs mērķa grupas pārstāvju. Žurnālu lasīšanai vidēji vairāk nekā 15 minūtes dienā velta 64 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu žurnālu, bet brīvdienās vairāk nekā 15 minūtes žurnālu lasīšanai atvēl 55 % žurnālu lasītāju.

TNS Latvia klientu vadītāja Kristīne Daugule komentē: analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visvairāk patērētās preses izdevumu grupas joprojām ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. Vismaz vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 64 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vismaz vienu mēneša izdevumu mēnesī – vidēji 44 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā, vismaz vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 42 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā. Salīdzinot preses auditorijas pētījuma 2011. gada ziemas un 2010. gada rudens perioda datus, būtiskas izmaiņas preses izdevumu grupu patēriņā nav notikušas.

Latvijas iedzīvotāji, kas caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu %:

Lasītāko preses izdevumu tops rudenī (latvieši) pēc viena numura vidējās auditorijas:1) Ieva, 2) Privātā Dzīve, 3) Kas Jauns, 4) Ievas Stāsti, 5)Ilustrētā Zinātne, 6) Ievas Virtuve, 7) Latvijas Avīze, 8) Ilustrētā Pasaules Vēsture, 9) Diena, 10) Ievas Māja.

Lasītāko preses izdevumu tops rudenī (cita tautība) pēc viena numura vidējās auditorijas: 1) ТВ Программа, 2) MK Латвия, 3) Телепрограмма с Дядей Мишей, 4) Вести Сегодня, 5 )Rīgas Santīms, 6) Вести, 7) Суббота, 8) 7 секретов, 9) Час, 10) Лилит.

Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

—–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

JANVĀRIS / 2011 -  Reitingu dati sniegti pēc Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia informācijas

Reitingi gada griezumā

TV skatīšanās 2010.gadā (iekavās 2009.gadā) – kanāls LTV1 8.8% (10.1%), LTV7 4.8% (4.5%), LNT 14.0% (16.8%), TV3 13.5% (15.4%), PBK 10.1% (11.2%), 3+ 3.6% (3.4%), OE 0.1% (no 01.06.2010), PBMK 0.5% (0.5%), REN Baltija 2.4% (2.5%), RTR Planeta Baltija 4.7% (3.3%), TV5 Rīga 4.4% (3.9%), TV6 2.0% (0.9%), Video/DVD 2.6% (2.1%), Citi kanāli 28.3% (25.3%).

Reitingi mēnešu griezumā

2010.gads

*Papildu NOVEMBRĪ 2010 (iiepriekš atsevišķi nav izdalīti) – NTV Mir 4.9%, LZK (+reģionālās) 0.4%,  OE 0.2%. LZK (+regional) ietver   Latvijas Ziņu kanālu kopā ar 5 reģionālajām televīzijām: Vidzemes TV , Vidusdaugavas TV , Rīgas Apriņķa ziņas , Ventspils TV un LRT (Latgales reģionālā TV).

*Papildu DECEMBRĪ 2010 (iiepriekš atsevišķi nav izdalīti) – NTV Mir 4.7%, LZK 0.5%, OE 0.3%,

**No 2010.gada 30.decembra tika pārtraukta kanāla RTR Planeta Baltijas versijas pārraidīšana Latvijā, kurā tika ievietotas Latvijas reklāmdevēju reklāmas. Tomēr arī turpmāk iespējams vērot kanālu RTR Planeta , bet tam ir cits signāla avots un tajā netiek ievietotas Latvijas reklāmas. T NS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs komentē, ka šīs izmaiņas atspoguļojas arī TV pētījumā, kanālu dalījumā, – līdz 29.decembrim tika izdalīts kanāls RTR Planeta Baltija , savukārt no 30.decembra – RTR Planeta.

Reitinga dati par 2010.gada Ziemassvētkiem (24.-26.decembris) – “TV3″ vērojuši 16,4% iedzīvotāju, “LNT” – 10,2%, “Pirmais Baltijas kanāls” (PBK) – 9,4%,  LTV 1  –  8,6% , “3+”  -  7%, LTV 7 – 6,1%,  ”RTR Planēta Baltija” – 5,5%., “NTV Mir” –  4,7%, “TV5″ – 2.4%,  REN Baltija” 2,4%, “TV6″ – 2.1%, “PBMK” – 0.6%, „LZK” – 0.4%, “OE” – 0.3%.

2009.gads

Laiks, ko viens TV skatītājs 2010.gada decembrī TV skatīšanai vidēji dienā veltīja bija 5 stundas un 39 minūtes, novembrī – 5 stundas un 39 minūte, oktobrī – 5 stundas 8 minūtes, septembrī – 4 stundas un 47 minūtes, augustā – 4 stundas un 36 minūtes, jūlijā – 4 stundas un 42 minūtes, jūnijā – 4 stundas un 44 minūtes, maijā – 4 stundas 41 minūti vidēji dienā,  aprīlī -  4 stundas un 56 minūtes vidēji dienā. Martā viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 23 minūtes dienā, tas ir par 20 minūtēm mazāk nekā šī gada februārī.

Kā norāda TV speciālisti, tad pirmajos mēnešos pēc pārejas uz digitālo apraidi reitingu samazinās objektīvu apsvērumu dēļ, tā kā ne visi skatītāji ir izvēlējušies tiem ērtāko skatīšanās laiku – dekoderu, kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju. Pēc izvēles veikšanas, skatītāji no jauna atgriežas. Digitālajā apraidē pašlaik ir visi nacionālie kanāli (LTV1, LTV7, LNT, TV3). Provizoriski pirmajās nedēļās pēc pilnīgas analogās apraides atslēgšanas 1.jūnijā bez iespējas skatīties nacionālos  kanālus bija palikuši 50 000 (galvenokārt mājsaimniecības, kuras nav varējušas atļauties iegādāties dekoderus vai pieslēgties kabeļ vai satelīttīkliem). Šis ir pietiekošs skaitlis, lai ietekmētu televīziju reitingus. Bez tam reitingu veļ var ietekmēt TV5 pāreja uz maksas ēteri (tostarp pārraide caur satelītu), arī VIASAT un Krievijas kanālu nenoregulētās attiecības attiecībā uz pārraidīšanu (līdz 2010.gada beigām), kā arī Lattelecom 30 dienu bezmaksas kartes beigšanās, lai skatītos maksas televīzijas, nu un protams vasaras laik-apstākļi. Bez tam ir jāvērtē arī TV skatīšanās paradumi dažādās vecuma grupās utt.

Skatītākais raidījums novembrī – Programmu topa pirmajā vietā novembrī ierindojusies filma Rūdolfa mantojums kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 18 % jeb 377,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Otrajā vietā – J.Streiča uzruna pirms filmas , kuru vērojuši vidēji 14,3 % jeb 299,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Savukārt programmu topa trešajā vietā šovs Latvijas zelta talanti 2010 kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 11.6 % jeb 244,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Citi raidījumi – LNT un TV3 ziņas, seriāls Ugunsgrēks (TV3), 18.novembra svētku raidījumi (LTV 1 un LNT) u.c.

Skatītākais raidījums oktobrī – Dziedošās ģimenes 2 kanālā LNT , kuru vērojuši vidēji 10,3 %, jeb 224,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā – LNT ziņas (Svētdienā) , kuras vērojuši vidēji 10.1 %, jeb 219,2 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā ierindojies raidījums Nekā personīga kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,1 %, jeb 218,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Seriāls UgunsGrēks 4 kanālā TV3 ierindojies programmu topa ceturtajā vietā. Šo seriālu vērojuši vidēji 10 %, jeb 218,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, atzīmē TNS Latvia

Septembra programmu topa pirmajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 4 kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 10,4 %, jeb 226,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Topa otrajā vietā – Latvijas zelta talanti 2010 kanālā LNT . Šo šovu vērojuši vidēji 10 %, jeb 217,7 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā – Līderu debates. Premjeri kanālā LNT , šo raidījumu vērojuši vidēji 10 %, jeb 216,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Programmu top 20 iekļuvuši arī raidījumi: Ekstrasensu cīņas 8 , TV3 ziņas , LNT ziņas un Degpunktā.

Skatītāko pārraižu vidū arī šovi: Dziedošās ģimenes kanālā LNT un Dziedi ar zvaigzni 2. Milžu cīņas kanālā TV3 . Šovu tiešraides tiek pārraidītas vienlaicīgi, bet daļa skatītāju labprāt skatītos abus šovus, par ko liecina pārslēgšanās no viena šova uz otru. Kā rāda septembra apkopotie dati, Dziedošās ģimenes kopā redzējuši 938,8 tūkstoši, bet šī šova unikālā auditorija bijusi 226,2 tūkstoši. Savukārt šovu Dziedi ar zvaigzni 2. Milžu cīņas kopā redzējuši 907,6 tūkstoši, bet tā unikālā auditorija – 195 tūkstoši. Kādu no šiem abiem raidījumiem kopā redzējuši 1 miljons 133, 8 tūkstoši, bet abu šovu kopējā auditorija ir 712,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Populārākie raidījumi augustā bija (jauktā kārtībā) – Laimes recepte (LNT), Ugunsgrēks 4 (TV3), Dziedošās ģimenes (LNT), Jaunais vilnis (LNT), Dziedi ar zvaigzni 2 Milžu cīņas (TV3), Ekstrasensu cīņas 8 (TV3), Degpunktā (LNT), Ilgu ziedi (LNT), Nekā personīga (TV3), de Facto (LTV1), LNT ziņu top10 (LNT),  TV3 ziņas un Laika ziņas (TV3), LNT ziņas, sporta un laika ziņas  (LNT), LNT ziņas svētdienā (LNT), Panorāma. Sports (LTV1), Panorāma sestdienā un svētdienā (LTV1), Panorāma. Laika ziņas (LTV1) .

Populārākie raidījumi jūlijā bija (jauktā kārtībā) – Konkurss Jaunais vilnis 2010 un Jaunā viļņa dienasgrāmata (LNT), Pasaules meistarsacīkstes futbolā (LTV7), LNT ziņas (LNT), Degpunktā (LNT), Kad vēji dzied burās (LTV1), TV3 ziņas un laika ziņas (TV3), Panorāma. Laika ziņas (LTV1), Sporta un laika ziņas (LNT), Panorāma sestdienā (LTV1), Panorāma. Sports (LTV1), Dziesmu sirdij rodi Ventspilī (LTV1), Skolu jaunatnes 10.Dziesmu un deju svētki (LTV1).

Populārākie raidījumi jūnijā bija (jauktā kārtībā) – Degpunktā (LNT), Latvijas sievu nešanas čempionāts „Uznes mani kalnā” (LNT), LNT ziņas (LNT), Ugunsgrēks (TV3), Piemini Sibīriju (LTV1), Garfilds 2 (TV3), Eiropas ceļojums (TV3), Nekā personīga (TV3), R.Blaumanis „Skroderdienas Silmačos” (LTV1), Jāņu nakts (LTV1), Panorāma. Sports (LTV1),  Mājokļa jautājums (LNT), Panorāma. Laika ziņas (LTV1), Panorāma. Sesrdienā (LTV1), Limuzīns Jāņu nakts krāsā (LTV1), TV3 ziņas (TV3), TV3 Laika ziņas (TV3), LNT ziņas svētdienā (LNT), Panorāma Svētdienā (LTV1), Ekstrasensu cīņas 7 (TV3).

Populārākie raidījumi maijā bija (jauktā kārtībā) – Eirovīzijas dziesmu konkurss (LTV1), Pasaules meistarsacīkstes hokejā (TV3),  OKartes akadēmijas koncerts (LNT),  Ugunsgrēks (LTV3), Ekstrasensu cīņas 7 (LTV3), Dāvana vientuļai sievietei (TV3), LNT ziņas svētdienā (LNT), TV3 ziņas un laika ziņas darba dienās (TV3), Svētku koncerts Lielā tēvijas kara uzvara (PBK), Nekā personīga (TV3), Mūsu tautasdziesma (LTV1), Ziņas sestdien (PBK)

Populārākie raidījumi aprīlī bija (jauktā kārtībā)- Panorāma sestdienā (LTV1), Degpunktā (LNT), Biznesa ziņas (PBK), Dejo ar zvaigzni 3 (TV3), Ugunsgrēks (TV3), Ekstrasensu cīņas 7 (TV3), TV3 ziņas un Laika ziņas, ziņas un laika ziņas sestdienā (TV3), LNT ziņas, (LNT) LNT ziņas svētdienā (LNT), Dullais desmitnieks (TV3), Mantojuma laulības (PBK), Nekā personīga (TV3), Ir viedoklis (PBK), Zirnekļcilvēks, Okartes akadēmija lielais koncerts (LNT), Doktors Dūlitls 3 (TV3).

Ziņas avots – TNS Latvia

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu. Ja pamanāt neprecizitātes, nekavējoties ziņojiet, lai varu izlabot.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram, “Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS / 2011 - Kopskaitā visā Latvijā 2011.gadam noformēti vairāk kā 443 400 preses izdevumu abonementi, informē Latvijas Pasts.  Salīdzinājumā ar 2010.gada rezultātiem noformēto pieteikumu skaits ir nedaudz krities, tomēr rādītāji ir stabili un liecina, ka abonentu paradumi ir nemainīgi – iedzīvotāji, kuri pieraduši preses izdevumus saņemt savās pastkastītēs, arī nākamajam gadam ir izvēlējušies abonēt laikrakstus un žurnālus un saņems tos tieši savā dzīves vietā.

2011.gadam visvairāk abonētais laikraksts ir Latvijas Avīze + Mājas Viesis, bet žurnāls – Ieva. Laikrakstu TOP5 vēl ierindojas Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze (ar pielikumiem), Diena (Mājas komplekts) un Rēzeknes Vēstis. Žurnālu TOP piecinieku veido ierastie izdevniecības Santa izdevumi – Ievas Stāsti, Ievas Virtuve, Ievas Māja un Ievas Veselība. Vienlīdz aktīvi tiek abonēti laikraksti un žurnāli – laikrakstiem noformēti 47%, bet žurnāliem 53% abonementu. Arī pērn sadalījums bija identisks.

Izvēloties abonēšanas periodu, iedzīvotāju paradumi bijuši tādi paši kā pagājušajā gadā, tomēr par 5% pieaudzis abonementu skaits, kas noformēts 10-12 mēnešiem. Abonējot ilgākam periodam, iespējams ietaupīt gan abonēšanas maksu, gan abonēšanai patērēto laiku. Otrs populārākais abonēšanas periods ir 1-3 mēneši (šogad noformēti 32%, 2010.gadam – 37% abonementu). Īstermiņa abonēšanu iedzīvotāji izvēlas galvenokārt sociālekonomiskās situācijas dēļ, jo finanšu līdzekļi ir ierobežoti. 12% abonementu šogad un arī 2009.gadā noformēti 6-9 mēnešiem, bet 4-5 mēnešiem abus gadus abonējuši vien 2% abonentu.

Jau ierasti populārākais abonēšanas veids ir preses izdevumu noformēšana pasta nodaļās un pie pastnieka – izmantojot šos abonēšanas kanālus, noformēti 57% abonementu (2010.gadam – 50%). Izmantojot e-abonēšanas un informatīvā tālruņa iespējas, noformēti 19% (pērn – 23%). Redakciju iesūtītie dati liecina, ka tajās noformēti 24% (pērn – 27%) abonementu. Lielāks abonentu skaits vērojams pasta nodaļās un pie pastniekiem, jo šie abonēšanas kanāli ir pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

No visiem 2011.gada abonentiem 89% (2010.gadam – 89%) ir fiziskas personas, juridiskas tikai 11%. Lielākā abonēšanas aktivitāte vērojama lauku reģionos, kur noformēti 68% (2010.gadam – 65%) no visiem abonementiem.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram, “Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs

DECEMBRIS / 2010 -  Pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju pētījums: Prese 2010. gada rezultātus. Laikā no 2009. gada 26. oktobra līdz 2010. gada 31. oktobrim preses auditorijas pētījumā ir piedalījušies 12 625 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kopumā gada datos tika apkopota informācija par 225 drukātajiem preses izdevumiem.

Kā liecina 2010. gada rezultāti vismaz vienu no pētījumā iekļautajiem izdevumiem 2010. gadā lasījuši 94 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu drukātās preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 79 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Latvijā izdotus laikrakstus pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši vai caurskatījuši 74 % šīs vecuma grupas Latvijas iedzīvotāju, bet žurnālus – 47 %.

.

PIEBILDE - Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram, “Prese”, “Internets”, “Radio” vai “Televīzija”.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2010 – Rīgā, Pierīgā un Zemgalē frekvencē 94,9 Mhz augusta beigās ētera skanējumu atsākusī radio programma Capital FM, Capital FM 94,9 atjaunotā rīta šova komandu veido trīs jauni, humora un azarta pilni personāži-viena no labākajām Latvija radiobalsīm, dziesmu autors, grupas Logo līderis Ansis Klintsons, Iveta Šnepa, kura līdz šim labi pazīstama Latvijas TV skatītājiem no programmām “Labrīt Latvija!”(LTV1) un “Lielais jautājums” (LNT), bet trešajam rīta programmas vadītājam Kristapam Rūķītim šī ir debija radio žanrā. Kristaps, kura aizraušanās ir arī mūzika, daiļamatniecība, grāmatas un kino, jau sen lolojis sapni pamēģināt sevi radio “prezentera” lomā.

Pusdienlaika “dzīvā ētera” laiku Capital FM vada jaunais ētera talants Liene Brikouska laikā no 11.00 līdz 14.00. Savukārt no 16.00-19.00 darbu ēterā darbojas “Saulainais brauciens”, atzīmējot šīs programmas “pirmizrādes” sesto gadadienu, pie Capital FM pults RISE (īstajā vārdā Raitis Menkins), kurš ir, nenoliedzami, viens no atpazīstamākajiem Latvijas klubu dīdžejiem un reizē ar labsirdīgu humora izjūtu apveltīts mūzikas “gardēdis”.

Darba dienu vakaru programma papildināta ar “SoloSofi” pirmdienās no 22.00-24.00 sadarbībā ar producentu apvienību Flyingmice. Tā veidota no “downtempo” un “klasisko” popmelodiju “lo-fi” versijām. Trešdienās no 22.00-24.00 karstasinīgu latino tradicionālo un deju mūzikas hitu mikss programmā “Ritmo De latino” ar Dj Cimo (īstajā vārdā Ilze Cimoška) pie pults.

Bogdana Tarana veidotā Baltijā pirmā klubu deju mūzikas programma DanceBox ar novembri atkal skanēs piektdienās no plkst. 19.00-21.00, kurai seko Live from Dtyle – Rīgas stilīgākā un jaunākā Lounge bāra – restorāna, ar pazīstamo dziedātāju Ellu (Elīnu Fūrmani) Dj lomā.

Ceturtdienās no plkst. 20.00-22.00 turpmāk jaunums- sadarbībā ar bāru PussyLounge, Capital FM tiešraidē iedvesmojoša un pozitīva ballīšu mūzika DJ/MC Kress A.K.A. Vecrīgas ballīšu GURU (Eduards Kress) virknējumā. Viņš ir Latvijas DJ TOP 2009 “Breaktrough DJ” nominācijas ieguvējs, patlaban aizvien veiksmīgāk nostiprina savas pozīcijas Latvijas deju mūzikas industrijā.

Arī nedēļas nogales ēterā ir gaidāma jaunu personību parādīšanās vēl šogad.

Kā zināms, radio Capital FM 2010.g. 5.jūnijā beidza raidīt savu programmu vilnī 101,0 Mhz, bet ieguva tiesības turpināt raidīt jaunā frekvencē 94,9 Mhz. Šo frekvenci operē SIA “Solergo”. Tās valdes loceklis un arī Capital FM programmas direktors ir ilggadīgais radio uzņēmējs, Latvijas komerciālā radio pionieris Jānis Mellēns.

Informācija par radio Capital FM ir pieejama šeit

NB! Lūdzu sūtīt televīzijas / radio / presi / interneta projektus savus jaunumus  man uz e-pastu.

Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Radio”, “Televīzija” u.c.

Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet +(371) 26705808  !
Ramils Kadirovs