APRĪLIS / 2012 – Kā liecina  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2012.gada februārī bija 1 132.7 milj. latu – par 5.1% jeb 54.5 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 19.8% jeb 187.3 milj. latu vairāk nekā 2011.gada februārī.

Svarīgākās preces Latvijas ārējā tirdzniecībā 2012.g. februārī, faktiskajās cenās

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Finanšu ministrija – Lai gan februāra ārējās tirdzniecības dati Latvijai joprojām ir visai pozitīvi un arī kaimiņvalstu eksporta apjomos eirozonas krīzes ietekme vēl nav saskatāma, nākamajos mēnešos ir pamats sagaidīt daudz lēnākus eksporta pieauguma tempus. To noteiks gan pagājušā gada augstā bāze, gan ekonomikas stagnācija lielā daļā Eiropas valstu.

Vēl viens apstāklis, kas uz Latvijas eksporta tuvākajām perspektīvām liek skatīties ar zināmu piesardzību, ir Lietuvas statistikas dati, kas gada pirmajos divos mēnešos kopā uzrāda importa samazināšanos no Latvijas par 3,9%.

Tikmēr otrā lielākajā Latvijas eksporta tirgū Igaunijā šādas problēmas nav vērojamas un imports no Latvijas februārī ir pieaudzis par 35%. Šādi kaimiņvalstu importa dati sasaucas ar Eiropas sentimenta indeksu (ESI) rādītājiem, kas Igaunijai pēdējos mēnešos ir uzrādījuši kāpumu, kamēr Lietuvā fiksēta lejupslīde.

SWEDBANK – Kopumā preču tirdzniecības bilance februārī daudz nepasliktinājās salīdzinājumā ar janvāri. Tomēr, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei un investīcijām, var sagaidīt, ka preču negatīvā bilance šogad palielināsies. Tomēr tā vēl arvien ir sagaidāma sapratīgās robežās, neapdraudot tekošā konta finansēšanas ilgtspēju.

 Sagaidāms, ka šogad Latvijas eksportētāju izaugsmes tempi mazināsies, – ne tikai tāpēc, ka vājināsies ārējais pieprasījums, bet arī tāpēc, ka jau šobrīd eksportējošās nozares saskaras ar zināmiem jaudu ierobežojumiem. Arī importa izaugsme turpinās palēnināties, tomēr kā būtisks risks saglabājas naftas cenu kāpums, kas sadārdzinātu Latvijas importu un palielinātu eksportētāju ražošanas izmaksas.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

APRĪLIS / 2012 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012.gada februārī, salīdzinot ar 2012. gada janvāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 5.7%, tai skaitā vietējā tirgū – par 2.8% un eksportā – par 8.4%.

Lielākais samazinājums bija metālu ražošanā – par 37.3% (samazinājums gan vietējā tirgū, gan eksportā), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15.8% (samazinājums eksportā – par 17.3%, bet vietēja tirgū pieaugums par 2.5%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 10.5% (samazinājums vietējā tirgū – par 8.1%, eksportā – par 12.5%). Savukārt, lielākais pieaugums bija citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 36.3% (pieaugums bija eksportā, bet vietējā tirgū bija samazinājums), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 28.6% (vietējā tirgū – pieaugums 2.2 reizes, bet eksportā – samazinājums par 6.8%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 22.7% (vietējā tirgū pieaugums – par 4.9%, eksportā – par 27.7%).
2012.gada februārī, salīdzinot ar 2011.gada februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 8.9%, tai skaitā vietējā tirgū – par 10% un eksportā – par 8%. Apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu galvenokārt ietekmēja kokapstrādes, nemetālisko minerālu izstrādājumu, gatavo metālizstrādājumu un iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozares.
Ievērojams apgrozījuma pieaugums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – 2.1 reizes (vietējā tirgū – par 11.8%, eksportā – 2.5 reizes), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 93.7% (vietējā tirgū – par 93.7%, eksportā – 93.7%).

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB – Pēc pērnā gada panākumiem, situācija rūpniecībā kļūst arvien nevienlīdzīgāka. Pērn labvēlīgie apstākļi ļāva strauji kāpināt apgrozījumu – pateicoties pieaugošajiem apjomiem, gan globālajām cenu tendencēm. Tomēr augstās cenas pamazām ierobežo pieprasījumu, kā arī tuvākā nākotnē produkcijas cenās sāks atspoguļoties izaugsmes palēnināšanās Āzijā, īpaši Ķīnā. Tā kā patlaban neuzrādās tirgi, kas spētu pilnībā kompensēt sarūkošo pieprasījuma augšupeju Ķīnā, cenu kāpums palēnināsies, vai atsevišķās apakšnozarēs pat mazināsies. Vistiešāk tas varētu atspoguļoties ar metālapstrādi saistīto uzņēmumu rādītājos. Tādēļ neskatoties uz prognozējamo aktivitātes pieauguma saglabāšanos apstrādes rūpniecībā, apgrozījuma pieaugums, cenu korekciju ietekmē, pa nozarēm kļūs arvien nevienlīdzīgāks un svārstīgāks. Tas nozīmē, ka, lai audzētu apgrozījumu, produkcijas potenciālās cenu izmaiņas nāksies kompensēt ar tālāku noieta apjomu palielināšanu.

APRĪLIS / 2012 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012.gada februārī rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 419.9 milj. latu.

2012.gada februārī, salīdzinot ar 2012.gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0.1%, tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5.7%, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā par 2.4% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10.5%.

2012.gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 7.3%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7.8%, apstrādes rūpniecībā – par 10.6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2.2%.

Lielākais produkcijas pieaugums starp apstrādes rūpniecības nozarēm bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – 2.3 reizes, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 69.9%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 43.3%. Savukārt, samazinājums bija apģērbu ražošanā – par 10.3%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 6.4%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 4.7%, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 1.5%.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB – Neskatoties uz eiro zonā valdošo tendenču negatīvo ietekmi uz visu Austrumeiropas reģionu, Latvijas apstrādes rūpniecības perspektīvas ir vērtējamas pozitīvi, kaut arī izaugsmes temps gada laikā kļūs mērenāks. Nozares galvenā panākumu atslēga joprojām būs meklējama eksporta tirgos. Jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem paver izmaksu kāpums Rietumos un vēlme tos optimizēt, kas ļaus atsevišķām nozarēm turpināt sparīgi augt. Lai arī iekšējais patēriņš atdzīvojas, tā potenciāls tomēr ir krietni vien ierobežots. Sarežģījumi eiro zonā ir izaugsmi ierobežojošs apstāklis, kas, ņemot vērā problēmu dziļumu, tik drīz neizzudīs. Tādēļ skatoties ilgtermiņā ir vērts piedomāt pie alternatīvām. To ignorance var novest pie izaugsmes iespēju izsmelšanas. Nozares izredzes attiecīgi ļauj novērtēt arī potenciālās izmaiņas darba tirgū, kas saglabās pozitīvu virzību, bet ne tuvu tik strauji kā pērn.

Swedbank – Ražotāju optimisms joprojām turas diezgan stabils, turklāt ražošanas izlaides gaidas pat nedaudz uzlabojās šī gada sākumā. Ņemot vērā akumulētās finanšu rezerves (piem., kredītsaistības ir dzēstas vai samazinātas, uzņēmumu depozīti turpina augt), ražotāji jūtas diezgan droši pat šī brīža svārstīgajā un neskaidrajā ārējā vidē. Viņi turpina investēt ražotņu modernizācijā un produktu attīstīšanā, un optimizēt savas izmaksas, lai varētu palielināt jaudas un atrast jaunus pircējus.

Joprojām sagaidāms, ka Latvijas ražotāji turpinās palielināt savus apjomus, tomēr izaugsme būs lēnāka nekā pērn. Šī gada pirmajos mēnešos optimisms un riska apetīte eiro zonā ir uzlabojusies, lielā mērā pateicoties Eiropas centrālās bankas aktivitātēm. Tomēr “pacients” vēl nav vesels (proti, monetāras savienības uzbūves problēmas paliek), un “recidīvs” vēl ir iespējams. Līdz ar to ārējā pieprasījuma izaugsmes perspektīvas šogad tik un tā ir vājākas nekā pērn.

DNB – Martā apstrādes rūpniecībā visdrīzāk ir bijis neliels pieaugums, galvenokārt tāpēc, ka februāra apjomu korekcija kokapstrādē šķiet drusku pārmērīga, bet pārtikas ražošanā un vieglajā rūpniecībā izlaides jau vairākus mēnešus ir bijis neatbilstoši zemā līmenī. Apstrādes rūpniecības pieaugums 1.ceturksnī kopumā pārsniegs 10% (atcerēsimies, ka janvārī tas bija gandrīz 17%), bet gadā kopumā būs virs 5%, kas jau ir labāk nekā gaidījām gada sākumā. Ja situācijai pasaulē saglabāsies daudzmaz stabila, šī prognoze vēl uzlabosies. Par to liecina joprojām ļoti augstais jauno pasūtījumu indekss, kas janvārī gada griezumā bija kāpis par 11.3%. Par labu apstrādes rūpniecības izaugsmes perspektīvām liecina rekordlielie apjomi iekārtu un ierīču uzstādīšanas un remonta apakšnozarē (gada pieaugums februārī: 132.8%), kā arī Latvijas līderība ES valstu vidū pēc IKP īpatsvara, kas tiek novirzīts investīcijām iekārtās un mašīnās.

 Lietuvā februārī apstrādes rūpniecības izlaide gada griezumā pieauga par 4.1%, bet Igaunijā: par 2%. Ievērojot to, ka Latvijā visstraujāk aug arī tranzīts, šobrīd kopējais mūsu eksporta pieaugums acīmredzot ir straujākais Baltijas valstu starpā. Tā kā arī patēriņa tendence Latvijā ir izteikti augšupejoša, arvien pārliecinošāk izskatās, ka šogad būsim straujāk augošā Baltijas ekonomika, kam pūrā līdzi nāktu arī līdera gods Eiropas mērogā.

Ekonomikas ministrija – Arī šogad lielākais ieguldījums apstrādes rūpniecības nozares izaugsmē ir kokapstrādei un metālapstādei. Kokapstrādes nozarē, kas veido vairāk nekā 1/5 daļu no visas apstrādes rūpniecības, šī gada janvārī – februārī ražošanas apjomi par 14% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Šajā pašā laikā metālapstrādes nozarē ražošanas apjomi pieauga par 30%. Šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem ir optimistiskāks nākotnes redzējums. Par to liecina nozaru konfidences rādītāji un novērtējums par sagaidāmajām eksporta iespējām, kas kokapstrādē un metālapstrādē pārsniedz apstrādes rūpniecības vidējos rādītājus.

Šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada janvāri – februāri, ievērojami ražošanas apjomi ir palielinājušies arī tādās nozarēs kā ķīmiskā rūpniecība un farmācija, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, nemetālisko minerālu ražošana u.c. Tajā pašā laikā vājāks sniegums ir vērojams pārtikas rūpniecībā, tekstilizstrādājumu un apģērba ražošanā, kā arī papīra ražošanas un poligrāfijas nozarēs.

Tā kā eksportam ir liela loma apstrādes rūpniecības nozares izaugsmē, galvenais risks ir attīstības tendences mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, Jāņem vērā, ka Eirozonā joprojām saglabājas spriedze finanšu sektorā, kas savukārt ietekmē reālā sektora attīstību. Tajā pašā laikā pastāv ļoti liela nenoteiktība ar turpmākajām pasaules naftas cenas tendencēm, kas var atstāt būtisku ietekmi arī uz Latvijas ražotājiem.

Latvijas Banka – Eiropas Komisijas novērtētais rūpnieku noskaņojuma rādītājs Latvijā arī martā ir izrādījis apbrīnojamu stabilitāti (uzlabojums par 0.5 punktiem). Nav gan īsti skaidrs, uz kā rēķina tas notiek, jo kopējā noskaņojuma tendence joprojām ir negatīva – arī martā rūpnieku noskaņojums ES pasliktinājās par 1.8 punktiem, tai skaitā Lielbritānijā par 2.5, Vācijā par 2.4, Nīderlandē par 1.3, bet Spānijā par 1.1. Latvijas rūpnieku noskaņojums kopš gada sākuma ir uzlabojies par 3.1 punktiem, sasniedzot to līmeni, kurā tas atradās 2008. gada sākumā. To noteica gan rūpnieku nākotnes pasūtījumu apmēra novērtējuma, gan arī paredzamās izlaides novērtējuma uzlabojums. Tajā pašā laikā bažas raisa pakāpeniski pieaugošais krājumu novērtējums – arvien lielāks rūpnieku īpatsvars atzīst, ka krājumu apjoms ir pārāk liels. Taču, uz šo situāciju ir jāraugās kompleksi – lielākais noskaņojuma kritums Eiropas Savienības rūpnieku vidū tika novērots 2011. gada rudenī. Pat ja pieņem, ka Latviju dažāda veida ekonomiskie efekti sasniedz ar novēlošanos, tad neliels krājumu pieaugums būtu tikai loģisks. Taču, ja tā ir visa rudens un ziemas mēnešu Eiropas ekonomikas lejupslīdes efektu ietekme uz Latvijas apstrādes rūpniecību, tad varam teikt, ka vismaz pagaidām esam izbriduši no upes ar salīdzinoši sausām kājām…

Kopējās norises gan Eiropā, gan tepat Latvijā joprojām neļauj atmest domu par sagaidāmo Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides apjomu samazināšanos. Iepirkuma menedžeru indekss (PMI) lielākajā daļā Eiropas valstu jau atkal ir pasliktinājies, EK noskaņojuma rādītāji arī. Turklāt pēdējā laika reālās ekonomikas dati neliecina par Eiropas ekonomikas atkopšanos. Visticamāk, arī nākamajos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības dinamika būs svārstīga – īpaši to apakšnozaru, kuru darbība orientēta uz eksporta tirgiem. Mazliet mainās arī kopējā rūpniecisko preču tirgus konjunktūra –, stiprinoties privātajam patēriņam un atsākoties būvniecības aktivitātei, sāk atkopties uz iekšējo pieprasījumu vērstas nozares – pārtikas ražošana un nemetālisko minerālu (būvniecības produkcijas) ražošana. Tikmēr vairākās nozarēs (kokapstrāde, metāli un gatavie metālizstrādājumi) ražošanas jaudu noslodze ir tuvu to vēsturiskajiem maksimumiem. Atsevišķas nozares, kurām agrāk ir bijusi mazāka loma Latvijas apstrādes rūpniecībā, turpina izplesties (transportlīdzekļu ražošana, elektroiekārtu ražošana u.c.).

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

MARTS  /2012 - Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012.gada februārī salīdzinājumā ar janvāri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,3%. Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pārmaiņām metālu ražošanā (par 3,5%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,9%), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 2,5%), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanā (par 1,6%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija  koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,2%).

2012.gada februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri  kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 6,7%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 9,7%, bet eksportētajai – par 2,7%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 20,0%), pārtikas produktu ražošanā (par 3,8%) un metālu ražošanā (par 9,0%).

Ražotāju cenu pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi

Ražotāju cenu pārmaiņas 2012.gada februārī

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Ekonomikas ministrija – Būtiskākā ietekme uz apstrādes rūpniecības ražotāju cenu pārmaiņām 2012. gada februārī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, bija ķīmisko produktu ražošanai, metālu ražošanai un pārtikas produktu ražošanai. Vienā no svarīgākajām Latvijas eksporta nozarēm – kokapstrādē – ražotāju cenas 2012.gada februārī bija par 0,1% zemākas nekā iepriekšējā gada februārī, t.sk. eksportētās produkcijas cenas samazinājās par 0,7procentiem.

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas lielā mērā ietekmē procesi ārējā vidē. Kopš 2011.gada vidus ražotāju cenu straujais kāpums ir piebremzējies, ko nosaka kopējā pieprasījuma pavājināšanās Eiropas Savienības valstīs. Spiedienu uz ražotāju cenām rada augošās energoresursu cenas pasaulē. 2012.gada sākumā pasaulē atsāka pieaugt cenas pārtikai un metāliem, kas atspoguļojas arī šo nozaru ražotāju cenu palielinājumā Latvijā.

Latvijas Banka – Gada laikā straujākais ražotāju cenu pieaugums saglabājās enerģijas ražošanā, kas ir vairāk uz iekšzemes tirgu vērsta nozare, tādējādi iekšzemē un ārējā tirgū pārdotās produkcijas ražotāju cenu gada pieaugums joprojām atšķiras (attiecīgi 9.7% un 2.7%).

Lai gan naftas cenas februārī turpināja nelabvēlīgi ietekmēt politiskās nesaskaņas Tuvo austrumu valstīs, pašlaik Saūda Arābija un Lībija ir palielinājušas naftas piegādes, un tas tāpat kā iespējamā pieprasījuma vājināšanās Ķīnā veicina naftas cenu kritumu, kas vērojams jau tagad. Minēto valstu naftas piegādes palielināšanās un jau aprīlī gaidāmā Lībijas naftas eksporta atgriešanās virs pirmskara līmeņa liecina par naftas cenu riska mazināšanos, tomēr nenoteiktība, kas saistās ar naftas cenu dinamiku, ir augsta, jo reģiona politiskajiem konfliktiem pagaidām vēl trūkst ilgtermiņa risinājumu. Tādējādi būtisks ražotāju cenu kritums tuvākajos mēnešos nav gaidāms. Ja tomēr pasaules energoresursu cenu krituma gaidas īstenotos, tam var būt labvēlīga ietekme uz patēriņa cenām. Cenrāžus varētu nemainīt arī tie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuru izmaksu un gala patēriņa cenu samērs gada sākumā ir ļāvis neiekalkulēt janvāra un februāra energoresursu izmaksas.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Pievienojieties

GOOGLE+ www.gplus.to/superRamil

Facebook  www.facebook.com/ramil.kadyrov

vKontakte www.vk.com/id116313413

Linked-IN www.linkedin.com/in/ramil

MARTS / 2012 – Piedalījos lielas Krievijas biznesa izdevniecības Коммерсант  organizētā konkursā. Lielajā profesionālā žūrijas vērtējumā ieguvu otro vietu un vairākas uzslavas un atzinības

Publicēju saites uz materiālu (materiāls ir publicēts krievu valodā). Pēc materiāla izlasīšanas atgriezieties www.emulators.lv lapā.

1) Biznesa uzdevuma apraksts http://www.kommersant.ru/doc/1858521

2) Žūrijas vērtējums  http://www.kommersant.ru/pda/sf.html?id=1881784

PRAKTIĶIS – Andrejs Golovins, СНП kompāniju grupas direktors:  “Augstu novērtējumu es sniedzu Marijas Pasinkovas, Ramila Kadirova, Mihaila Ivanova atbildēm, kas saturēja daudzas vērtīgas idejas.”

KONSULTANTS – Boriss Ribaks, konsultāciju uzņēmuma “Инфомост” direktors: ” ..visskurupozākajiem Банк Идей dalībniekiem, kuriem es sniedzu visaugstāko vērtējumu. Nikolajam Tanajevam, Pāvelam Bugajenko un Ramilam Kadirovam – astoņas balles ..”

3) Piedāvātie risinājumi atrodas šeit – http://www.kommersant.ru/doc/1858521

4) Mans piedāvātais risinājums http://www.kommersant.ru/doc/1888302 – Pilns risinājuma teksts 

Ramils Kadirovs

rk@emulators.lv 

Skype: versante

http://www.emulators.lv

+(371) 26705808,

Latvijas, Rīga 

(materiāls krievu valodā)

Конечно, я не знаю подробности уже проделанной работы и цифр (так как все должно быть разумным и финансово обоснованным). Поэтому мои советы, предложения и идеи могут быть не к месту. При прочтении исходной информации, у меня сразу же возникло большое количество вопросов, но думал и писал исходя из того, что было доступно.

—————————————-

P.S Uzlabojiet savu biznesu, sadarbojoties ar mani!  Esat laipni aicināts SAZINĀTIES!

Ramils Kadirovs

Tel.: +(371) 26705808

E-pasts: rk@emulators.lv

Skype: versante

http://www.emulators.lv

FEBR. / 2012 -   GDP forecasts for 2012 according to 1) World Bank, 2) European Bank for Reconstruction and Development, 3) European Commission.

Valstu IKP prognozes 2012 gadam pēc 1) Pasaules Bankas, 2) Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas, 3) Eiropas Komisijas datiem.

Прогнозы ВВП разных стран на 2012 год по данным 1) Мирового Банка, 2) Европейского Банка Реконструкции и Развития, 3) Европейской Комиссии

1.

Gross Domestic Product forecast (%) according to World Bank (January 2012)

Mārketings – Dinamisks. Mērķtiecīgs. Iedarbīgs. 

Marketing – Dynamic. Targeted. Effective.

Маркетинг – Динамичный. Целенаправленный. Эффективный.

Marketing – Dynamic. Targeted. Effective.

Mārketings – Dinamisks. Mērķtiecīgs. Iedarbīgs.

Маркетинг – Динамичный. Целенаправленный. Эффективный.

2.

Real GDP Growth, % ; EBRD forecasts, January 2012)

3.

Gross Domestic Product  %  forecast according to European Commission (February 23, 2012)

JANVĀRIS / 2012 - Par apstrādes rūpniecības apgrozījumu 2011.gada novembrī - 

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada novembrī, salīdzinot ar 2011.gada oktobri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga  par 1.9%, tai skaitā vietējā tirgū –  par 3% un eksportā – par 0.9%.

Lielākais pieaugums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 53.4% (vietējā tirgū – par 11.6%, bet eksportā – par 75.3%), apģērbu ražošanā – par 11.2% (vietējā tirgū – par 23.3%, eksportā – par 7.3%), farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē – par 12% (pieaugums gan vietējā tirgū, gan eksportā). Savukārt lielākais samazinājums bija citu transportlīdzekļu ražošanā – par 43.4% (samazinājums gan vietējā tirgū, gan eksportā), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 6% (vietējā tirgū pieaugums par 0.5%, bet eksportā samazinājums par 10.1%), papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 5.9% (vietējā tirgū samazinājums par 10.1%, bet eksportā – par 0.9%).

2011.gada novembrī, salīdzinot ar 2010.gada novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 17.5%, tai skaitā vietējā tirgū – par 11.3% un eksportā – par 24.5%. Apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu galvenokārt ietekmēja gatavo metālizstrādājumu un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apakšnozares.

Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā pieaugums bija par 69.2% (vietējā tirgū pieaugums par 58.5%, bet eksportā – par 74%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 68.5% (vietējā tirgū pieaugums 3.3 reizes, eksportā – par 58.8%), elektrisko iekārtu ražošanā – par 50.5% (vietējā tirgū –  par 57%, bet eksportā – par 47.6%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 35.7% (vietējā tirgū –  par 15.3%, bet eksportā – par 61.9%).

Ievērojams apgrozījuma pieaugums kopš šī gada sākuma turpinājās arī abās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – pārtikas produktu ražošanā un kokapstrādē.

Atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru apgrozījuma pārmaiņas 2011.g. novembrī % pret 2010.g. novembri (kalendāri izlīdzināti dati)

JANVĀRIS / 2012 – 2011.gada novembrī, salīdzinot ar 2011. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0.9%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0.8%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 1.6%.

2011.gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.5%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18.2%, apstrādes rūpniecībā – par 12.1%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3%. Apstrādes rūpniecības pieaugumu galvenokārt ietekmēja divas no lielākajām apakšnozarēm: kokapstrāde un metālapstrāde.

Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā– par 78.9%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 51.1% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 36.5%. Savukārt, lielākais samazinājums bija metālu ražošanā – par 20.1%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 9.4%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 8.6%.

JANVĀRIS / 2012 – Par ražotāju cenu pārmaiņām rūpniecībā 2011.gadā -

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gada vidējo līmeni ražotāju cenas palielinājās par 7,7% (vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas pieauga par 8,7%, bet eksportētajai produkcijai – par 6,2%). Vislielākie cenu pieaugumi bija vērojami ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 25,7%), metālu ražošanā (par 20,0%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 15,6%), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 12,7%).

Ražotāju cenas rūpniecībā 2011.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, palielinājās par 6,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 8,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 3,8%. Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 12,1%), pārtikas produktu ražošanā (par 6,7%), metālu ražošanā (par 8,4%) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 16,7%).

2011.gada decembrī salīdzinājumā ar novembri  kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palika nemainīgas, bet eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,3%. Ietekmīgākie cenu samazinājumi bija vērojami koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,2%) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,5%).

Ražotāju cenu pārmaiņas, salīdzinot ar 2010. gada atbilstošo mēnesi

Ekspertu komentāri (fragmenti)

SEB banka – Ražotāju cenu pieaugums, kas ir indikators patēriņa cenu izmaiņu tendencei, ļoti mēreni, bet turpina mazināties. Šogad turpināsies pērnā gada tendence, kad eksporta produkcijas cenu pieaugums samazināsies straujāk par vietējās produkcijas cenu kāpumu. Latvijas eksporta tirgu izaugsme pamazām atdziest, kas mazina pieprasījumu un attiecīgi ietekmē arī cenas.

Šogad pārtikas izejvielu cenās straujas izmaiņas nav gaidāmas. Taču galveno tendenci turpmāk diktēs energoresursu cenas. Lielās nenoteiktības un iespējamās svārstības dēļ, naftas cenu dinamiku ir prognozēt ir grūti, tomēr viss norāda, ka tās varētu turpināt uzturēt augstas ražotāju izmaksas. Grūti ir prognozējama turpmākā gāzes cenas attīstība. Pasaulē pieaug spiediens šī resursa cenu atsaistīt no naftas cenas, kas varētu veicināt šī resursa palētināšanos. Kopumā šogad ražotāju cenu kāpums būs mazāks par pērn piedzīvoto un varētu sasniegt 4%.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība” u.c.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

APRĪLIS / 2011 – Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar zivrūpniekiem pēc ilgstošām un saspringtām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK) panākusi, ka Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi arī turpmāk varēs ražot šprotes, izmantojot tradicionālo kūpināšanu zivju apstrādes nozarei nozīmīgā produkta ražošanā.

Eiropas Komisija kompromisa vārdā ir mainījusi savu viedokli par kūpinātu šprotu policiklisko aromātisko ūdeņražu maksimāli pieļaujamo līmeni (MPL) un akceptējusi šprotes kā īpašu produktu ar tam atsevišķi noteiktu MPL līmeni. Lai to pierādītu, ZM sadarbībā ar nozares uzņēmumiem finansēja analīžu veikšanu speciāli izraudzītiem tradicionāli kūpinātu šprotu konservu paraugiem, kā arī vairākkārt nosūtīja EK informāciju, kas pamatoja nepieciešamību noteikt kūpinātām šprotēm MPL, kas būtu augstāks nekā pārējām kūpinātām zivīm.

Vairāk nekā 90 procentus no Latvijā saražotiem kūpinātu zivju konserviem eļļā veido konservi “Šprotes eļļā” un “Rīgas šprotes eļļā”. Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus latu gadā, kas ir aptuveni 60 procenti no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma. Lielākā daļa šprotu tiek eksportēta ārpus Eiropas Savienības robežām (uz Krieviju – aptuveni 55 procenti, uz Ukrainu – 6procenti, uz ASV – aptuveni 5 procenti, uz Baltkrieviju – 3 procenti, uz Uzbekistānu – 3 procenti). Kūpinātu zivju konservu ražošana nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu, galvenokārt jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, līdz ar to veicinot to sociāli ekonomisko attīstību. Iepriekšminētajos 26 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70 procenti no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo lielākoties no svaigām, un atvēsinātām Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča brētliņām, izmantojot aptuveni 46 tūkstošus tonnu gadā un līdz ar to veicinot zivsaimniecības attīstību kopumā.

——————–

Iepazīties ar citām  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma: Tagi. Piemēram  “Ekonomika”,  “Tirdzniecība”, “Ražošana”, “Mārketings”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS/2011 - Šoreiz par vienkāršo, neatkarīgi no biznesa specifikas – ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai iespējams starpnieks. Ir vērts atcerēties – ar vienu reizi nesanāks. Ja plaši atpazīstams atspirdzinošs dzēriens tiktu reklamēts vienu reizi gadā, ja aviokompānija piedāvātu īpašos lidojumus tikai reizi desmit gados, ja jogurta ražotājs piedāvātu degustēt produkciju potenciāliem pircējiem reizi gadā, ja tirdzniecības centrs rīkotu akciju tiklai atklājot to un vēlāk vairs nekad un nepaplašinātu sortimentu, ja žurnāls rīkotu abonēšanas kampaņu reizi divos gados, ja banka iepazīstinātu ar savu jauno pakalpojumu tikai vienu reizi.

VAI BIZNESS AIZIETU?

Un tagad ieliekam šajos piemēros – atspirdzinošais dzēriens – Coca Cola, aviokompānija – airBaltic, jogurtu ražotājs – Danone, tirdzniecības centrs -  veikals Depo utt.

Ko vēlējos teikt ar šiem ļoti vienkāršotiem piemēriem? To, ka ja jums ir prece vai pakalpojums, tad par to virzīšanu (IELIKŠANU CILVĒKU PRĀTOS) ir jādomā patstāvīgi, patstāvīgi jāatvēl resursi – laiks, darbs, nauda, prāts u.c.

Ir pārāk neapzinīgi domāt, ka ja man ir prece vai pakalpojums, tad to man pirks tā vai tā.  Tieši pateicoties dažādiem mārketinga paņēmieniem ilgtermiņā ne vienai vien kompānijai izdodas atņemt konkurentu daļas, pārdot jaunu pakalpojumus, veicināt ieņēmumus.

Ņemam abstraktu piemēru. Ļoti vienkāršotu, bez jebkāda tuvāka detaļu izklāsta:

1.Reklāma tiek atskaņota vai rādīta pirmo reizi – Revolucionārs aparāts, tas jums ir vajadzīgs. Klausītāja reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
2. Tā pati reklāma otro reizi. Reakcija -  viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
3. Tā pati reklāma trešo reizi. Reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
4. Tā pati reklāma ceturto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
5. Tā pati reklāma piekto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
……
32. Tā pati reklāma trīsdesmit otro reizi. Reakcija – cik var to reklāmu atskaņot, apriebies, tracina.
…..
67. Tā pati reklāma sešdesmit septīto reizi. Reakcija – interesanti, jāpaklausās, ko tā sieviete tur stāsta.
80. Astoņdesmito reizi. Reakcija – jāaiziet uz veikalu, pirms tam paskatīšos internetā.
90. Deviņdesmito reizi. Reakcija – jā, vajadzētu nopirkt.

Un tagad revolucionārā aparāta vietā ieliekat citu produktu vai pakalpojumu. Nekad neesat uzķērušies? Vai tiešām esat nopirkuši mobilo telefonu tikai vienu reizi izlasot preses paziņojumu, vai esat paņēmuši hipotekāro kredītu ar pirmo reizi, pēc pirmās reklāmas, vai esat nopirkuši iepriekš nezinātu biokatīvo piena produktu uzreiz tikai no vienas degustācijas utt.

1) Atcerieties – pirms nopirkāt mobilo tālruni, jūs redzējāt pilsētā vides reklāmu, saņēmāt reklāmas sms vai e-pastu, redzējāt to vienai savai draudzenei, izlasījāt atsauksme sinternetā, mobilo tālsarunu operators piedāvāja speciālu akciju utt. UN TIKAI TAD JŪS NOPRIKĀT MOBILO TELEFONU

2) Atcerieties – pirms paņēmāt hipotekāro kredītu, jūs redzējāt 340 televīzijas reklāmas par to ka manam tētim, veiksmīgam kaimiņam ir tāds un viņi tāpēc dzīvo zaļi,bankā jums vismaz 200 reizes tas tika piedāvāts, jūs saņēmāt individuālas un greznas vēstules ar cieņas apliecinājumiem utt. UN TAD JŪS PAŅĒMĀT KREDĪTU.

3) Atcerieties – pirms sākāt pirkt bioaktīvā piena produktu, jūsu bērns redzēja 120 reklāmas multenes, kinoteātrī ēda popkornu ar jaunā produkta reklāmu, jūs to pagaršojāt, jūs dzirdējāt no daktera to radio pārraidē, ka tas ir veselīgi vismaz 46 reizes, un visbeidzot ieejot veikalā jūs sāka raustīt bērns ar vārdiem “NOPĒRC, jo tad pārdevēja iedos smuku magnētiņu”!. UN TAGAD JŪS TO PĒRKAT REGULĀRI.

Jūs esat aktivizējis biznesu, bet esat izlaidis tikai vienu preses relīzi. Vai tiešām domājat, ka ar to pietiks, ka nevajadzēs domāt ne par stratēģiju, ne par metodēm, ne par patērētāju paradumiem, ne par daudzām citām lietām un faktoriem un visu beidzot tā visa pārdomātu īstenošanu dzīvē. Ar to ka Jums ir produkts vai pakalpojums mūsdienās nepietiek – ne Latvijā, ne ārpus Latvijas robežām.

Biznesā un mārketingā ir ļoti daudz iespēju, kā augt, jo bez tām mūsdienās iztikt VAIRS NAV IESPĒJAMS. Nemāniet sevi, mārketings ir ikviena uzņēmuma darbošanās veiksmes pamatā.

Protams, manis minētie piemēri ir ļoti vienkāršoti. Tiem visiem ir jāpievieno pārdomāts biznesa modelis, preču pozicionējums un virzīšana, pārdošanas taktika, cenu veidošanas politika, apkalpošana un citas lietas. Arī tās ir saistītas ar mārketingu. Un tas labam mārketinga speciālistam praksē ir jāprot radīt un pielietot.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

APRĪLIS / 2011 – 2011.gada februārī, salīdzinot ar 2011. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0.5%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 1.5%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6.6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 4.3%.

2011.gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā (2010) gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 9.6%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 13.3%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 20.3%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21.7%. Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – 2.2 reizes, apģērbu ražošanā – par 66.1%,iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 46.9%. Savukārt, lielākie samazinājumi bija citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošanā) – par 40.5%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 30.1%.

Tālāk jūsu uzmanībai esmu apkopojis ekspertu komentārus un vērtējumus par rūpniecības tendencēm, izvēloties, manuprāt,  interesantākās vietas un fragmentus.

Latvijas Banka -  Zemais investīciju līmenis ierobežo turpmāku ražošanas apjomu kāpināšanu un daudzviet uzņēmumos vērojama maksimālā jaudu noslodze. Tomēr cenu kāpums eksporta tirgos daudziem uzņēmumiem sniedz iespēju pelnīt vairāk ar to pašu vai pat mazāku ražošanas apjomu.

Šāds ienākumu kāpums gan var būt nenoturīgs, turklāt cenas palielinās arī importa izejvielām, un kādā brīdī tirdzniecības nosacījumi, kas ir uzrādījuši uzlabošanos, var pasliktināties. Situācija pasaules izejvielu biržās ir svārstīga, bet kopējā tendence saglabājas augšupejoša. Papildu ietekme uz izmaksām ir arī valsts nodokļu politikai un uzņēmumu noteiktajiem tarifiem. Tāpat saglabājas bažas par tautsaimniecību attīstību un veiksmīgiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem vairākās ES valstīs. Ar tik daudz “nezināmajiem” fonā saimnieciskās darbības plānošana, izmaksu aprēķini un līgumu slēgšana ir sarežģīta. Protams, ir uzņēmēji, kas ar radošu un grūtībās pārbaudītu cīņassparu spēj šādā fonā panākt pat lielākas tirgus daļas, bet galvenais jautājums paliek – cik ilgi ar esošajām jaudām spēsim kāpināt ienākumus?

EK ir publicējusi marta rūpniecības konfidences rādītāju, kas liecina, ka pēc straujā uzlabojuma februārī martā rūpnieku noskaņojums saglabājies praktiski iepriekšējā mēneša līmenī (fiksēts neliels kāpums 0.2 punktu apmērā). Martā ir krietni uzlabojušās izlaides pieauguma gaidas tuvākajos trīs mēnešos. Kā pozitīva ziņa noteikti minama arī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējuma uzlabošanās jau vairākus mēnešus pēc kārtas, dodot cerību, ka arī martā apstrādes rūpniecības sniegums būs iepriecinošs.

SEB banka – Kopējā aktivitāte februārī ir palielinājusies, tomēr vairākās nozarēs vērojams arī kritums. Šīs izmaiņas galvenokārt notikušas klimatisko, izejvielu sadārdzināšanās un pieprasījuma izmaiņu rezultātā. Tā lielākais pieaugums vērojams automobiļu detaļu ražošanā, kas skaidrojams ar automobiļu pieprasījuma kāpumu pasaulē. Latvijas uzņēmēji ir ieņēmuši noteiktas nišas dažādu detaļu izgatavošanā, kas turpmāk varētu būt viena no perspektīvām Latvijas rūpniecības attīstībā. Loģistikas sadārdzināšanās spiež daudzus uzņēmumus izvērtēt piedāvājumus no potenciālajiem piegādātājiem, kas atrodas tuvāk ražošanas centriem. Arī apģērbu ražošanas pieaugums norāda uz patēriņa un pieprasījuma, galvenokārt ārējos tirgos, kāpumu. Ilgākā termiņā, to pašu iemeslu dēļ, apstākļi Latvijas tekstila industrijai varētu vēl uzlaboties. To gan noteiks plašu procesu kopums pasaulē, ko viennozīmīgi prognozēt nav iespējams. Iespaidīgu kāpumu uzrāda būvmateriālu ražošana. Neskatoties uz kopējo kāpumu, vairākas nozares uzrāda kritumu. Tā, piemēram, dzērienu ražošana, ko, visticamāk, ietekmē sezonālo faktoru diktētās izmaiņas pieprasījumā. Ķīmisko vielu ražošanu ir spiedis sašaurināt dabisko izejvielu cenu kāpums. Piemēram graudu sadārdināšanās mazina izejvielu pieejamību biodegvielas ražotājiem. Savukārt citu transportlīdzekļu sadaļā mīnusi atspoguļo sala un ledus radītos sarežģījumus ražotājiem, kā rezultātā kritās kuģu būves apjomi.

Februārī apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi saglabā veselīgu tempu, kāds tas varētu saglabāties arī par gadu kopumā (8-10%). Situācija nozarēs saglabāsies atšķirīga. To turpinās noteikt Latvijas uzņēmēju spēja sabalansēt kāpjošās izmaksas ar kvalitāti un cenu, un turpināt darbu pie produktivitātes. Pieaugošās izejvielu cenas un attiecīgi loģistikas izmaksas uzrāda tendences, kas varētu pavērt jaunas iespējas Latvijas rūpniekiem, jo mazina attālāko un lētāko valstu priekšrocības. Nozīmīgs loma būs valsts tēlam, investīciju un nodokļu politikai, lai iezīmējušās priekšrocības pārvērstos darba vietu pieaugumā.

Swedbank - Ražotāju noskaņojuma dati (konfidences aptaujas) rāda, ka pēdējos divos mēnešos pieauga uzņēmumu optimisms, t.sk. pieaugušo rūpniecības izlaides gaidu dēļ. Tas ļauj cerēt, ka rūpniecības izaugsme turpināsies. Tomēr tajā pat laikā daudzas nozares jau ir sasniegušas vai pat pārsniegušas jaudu noslodzes līmeni, kāds tas bija pirmskrīzes gados. Tādējādi, tām ir nepieciešamas investīcijas, lai varētu palielināt ražošanas apjomus vēl vairāk. Sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad kāps, tomēr paies laiks kamēr tas atspoguļosies rūpniecības izlaidē. Tādēļ, prognozējams, ka apstrādes rūpniecības izlaides izaugsme no 14% 2010.gadā varētu samazināties vairāk kā uz pusi 2011.gadā.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2011 – Daudzu Latvijas uzņēmumu (un ne tikai) šodienas panākumi balstās pagātnē, kas ir pluss. Bet iemesli šiem panākumiem ir tas, ka agrāk nepastāvēja konkurences, nebija plašākas izvēles iespējas, patērētāji bija mazāk prasīgi un izglītoti, bija garantēts noiets, problēmu gadījumos varēja garantēti saņemt naudu utt.

Šodien vakardienas veiksminieki ne būt tādi vairs nav. Viņi ir aizmirsuši, ka notiek paaudžu maiņas, ka notiek izmaiņas patērētāju uzvedībā, ka katru dienu dzimst jauni uzņēmumi, jaunas zināšanas, ka IKVIENS uzņēmums pasaulē grib augt. Pat tie, kuriem it kā viss ir kārtībā simtprocentīgi neattīstās (nav noslogotas visas ražošanas jaudas, nauda atrodas bez kustības u.c.). Jā , zināmā mērā Latvijas uzņēmumiem 2010.gadā un 2011.gadā ir paveicies – pasaulē bija nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, bet Latvijā tādu nebija. Bez tam dažādu pasaules valstu ekonomiku glābšanā iemestā nauda ir devusies milzīgos apjomos uz izejvielu un pārtikas tirgu (jo trūka drošu investīcijas sektoru un objektu), tādējādi uzdzenot daudzu šo aktīvu cenas milzīgos augstumos. Tāpēc pasaulē tiek cerēts un strādāts, lai 2011.gada ražošanas sezona būs labāka par pagājušo gadu -  labvēlīgi laika apstākļi, ekonomikas atkopšanās, investīciju iespēju dažādošanās. Noteikti būsiet pamanījuši kaimiņvalstu LIELOS saukļus – ekonomikas modernizācija, jaunu darba vietu radīšana, ekonomiskā ekspansija un citus.

Uzņēmumi, kuri patiešām (Latvijā) pašlaik ir ienesīgi (pelna naudu) nekā nedara savu biznesa modeļu uzlabošanā, ne paši izglītojas jaunajās zināšanās, ne arī piesaista tādas, cerot ka mūžīgi varēs baudīt dzīvi. Iemesli ir tieši konkurences trūkumā un apstāklī, ka vietējā tirgū visi viens otru pazīst un var šo to sarunāt (kam ar profesionālismu ir maz sakara). Parasti plašākos ūdeņos šādi uzņēmumi māk dzīvot tikai ar zemākām cenām, citi biznesa attīstības modeļi tiem ir sveši vai arī dzīvē neprot tos īstenot (tā kā tie ir visai virspusēji un sagrābstīti bez jelkādas izpratnes).

Šādi uzņēmumi nespēj radīt preces ar pievienoto vērtību. Šodien ir daudz metožu, kā apsteigt un pārtrumpot šādus uzņēmumus  gan uz vietas, gan ārpus tradicionāliem tirgiem – mārketingā, pārdošanas metodēs, biznesa modeļos, attīstībā utt.

Ar pilnīgu neizpratni uztveru racionālas plānošanas, prognozēšanas un risku pārvaldīšanas trūkumu uzņēmumos. Tieši ar to lielā mērā skaidrojams, kāpēc krīze Latvijas uzņēmumus skāra tik dziļi.

(Lai kādam nešķistu, ka runāju par to , kas man ir svešs, tad atklāšu – risku pārvaldīšanā esmu darbojies un darbojos krietni pamatīgi)

Ko dara ārvalstu konkurenti – priecājas par šādu nekritisku attieksmi. Atrodas pat ļoti atjautīgi (pēdiņās) ārvalstu uzņēmumi (ne visi) un iesaka no pirmā skata noderīgus biznesa soļus (bet ilgtermiņā tie nodara milzu kaitējumu)

Vajag pierādījumus?

• Paskatīsimies mazliet pagātnē (četri gadi atpakaļ). Laikā kad visi ekonomikas rādītāji uzrādīja ka Latvijas ekonomikā briest nepatikšanas lielākā daļa rīkojās pēc principu neko neredzu ( šeit es domāju gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus), neko nedzirdu UN IEGRĀBĀS. Vēlreiz atkārtošu to, ka ekonomiskā krīze Latviju skars, varēja redzēt jau pusgadu pirms tās sākšanās (reti kurš uzņēmums gatavojās tuvojošajai krīzei)
• Laikā, kad ekonomikā plosījās orkāns (divi gadi atpakaļ), uzņēmumi sāka jaunus biznesa novirzienus UN NOGRIMA  Parādiet man kaut vienu kuģīti, kas vētras laikā iziet no piestātnes un dodas jūrā zvejot.

Vai uzņēmumi ir mācījušies no savām (tieši SAVĀM) kļūdām. Mans subjektīvais viedoklis saka KA NAV. Ar vārdu uzņēmums es nedomāju ko abstraktu, es domāju konkrēti – zemnieku saimniecību, tirdzniecības veikalu, ražotni, medicīnas iestādi un citus.

Pūlējos šajā savā bloga ierakstā aiziet ārpus manām tradicionālajām tēmām, un īsumā pieskarties daudziem ļoti nozīmīgiem faktoriem. Ja kāds grib vairāk, tad lūdzu varat droši sazināties ar mani.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2011 -2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem pieauga par 13.9%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 14%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 13.7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9.7%, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņas
(salīdzināmās cenās)

Tālāk jūsu uzmanībai esmu apkopojis ekspertu komentārus un vērtējumus par rūpniecības tendencēm, izvēloties, manuprāt,  interesantākās vietas un fragmentus.

Latvijas Banka – Vērtējot izredzes, jāsecina, ka bez papildus investīcijām izlaides apjomus kāpināt ir gandrīz neiespējami un pagaidām investīciju statistika neliecina par rūpnieku gatavību palielināt ražošanas jaudas un izlaidi. Ticamākais iemesls – nedrošība par vietējo un starptautisko ekonomisko situāciju nākotnē, taču rūpnieki kā attīstību ierobežojošu faktoru blakus iekārtu trūkumam arvien biežāk min arī darbaspēka trūkumu (Eiropas Komisijas aptaujas rezultāti par 2011. gada 1.ceturksni).

Darba tirgū arī 2011.gadā saglabāsies mazkvalificētā darbaspēka pārpalikums, kamēr augsti kvalificētie un specializētie darbinieki būs deficīts (pēc  nozaru asociāciju un uzņēmumu informācijas -  īpaši tas var izpausties metālapstrādē un elektronisko iekārtu ražošanā). Papildus tam bankas kreditēšanas tirgū joprojām ir salīdzinoši  konservatīvas, kas vairumam uzņēmumu, kuriem būtu potenciāls paplašināties, liedz to darīt.

Sagaidāms, ka arī 2011. gadā apstrādes rūpniecība turpinās kāpināt savus izlaides apjomus, taču pieauguma tempi būs zemāki augstākas salīdzinājuma bāzes dēļ. Apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu var veicināt iekšzemes pieprasījuma pakāpeniska stiprināšanās, kā arī cenu līmenis pasaules izejvielu tirgos un Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme (vairums ES dalībvalstu šogad  konsolidē budžetus, kas var samazināt to  pieprasījumu).

Latvijas apstrādes rūpniecības atkopšanās pērn balstījās galvenokārt uz ārējiem tirgiem un cenu konkurētspējas pieaugumu. Lai arī turpmāk spētu palielināt izlaides apjomus, apstrādes rūpniecībā ir nepieciešamas investīcijas ne tikai jaunu ražošanas līniju un produktu izstrādē, bet tikpat svarīgi – arī izglītībā, darbinieku un bezdarbnieku apmācībā un pārkvalifikācijā. Izmantojot ekonomiskās politikas veidotāju pievēršanos nepieciešamajām reformām izglītības jomā, ir piemērots brīdis, lai sakārtotu ne tikai darbinieku pieprasījuma/piedāvājumu kvantitatīvo nesabalansētību, bet arī kvalitātes jautājumus.

Swedbank -  2011.gada sākumā noskaņojums rūpniecībā nedaudz saruka sliktāka pasūtījumu līmeņa novērtējuma dēļ. Tomēr ražošanas izlaides gaidas turpmākiem mēnešiem turpina pieaugt, palielinās arī ražošanas uzņēmumu nodarbinātības gaidas. Tajā pat laikā jaudu noslodzes līmenis turpina pieaugt – 2011.gada sākumā tas jau sasniedza 67%, proti, 2008.g. līmeni. Kā galveno ražošanas ierobežojošo faktoru uzņēmumi joprojām min pieprasījumu (38% no visiem), kļūst aktuālāks arī esošo iekārtu ierobežojošais faktors (no 8% iepriekšējā ceturksnī līdz 10%). Savukārt darbaspēku kā attīstību bremzējošo faktoru nosauc 5% (iepriekšējā ceturksnī 2%).

Ārējā vide būs labvēlīga arī šogad – eksports turpinās būt galvenais dzinējspēks rūpniecības izaugsmei. Tomēr, lai mazinātu ierobežojošo iekšējo faktoru ietekmi, ir nepieciešamas investīcijas gan jaudu palielināšanā, gan produktu klāsta dažādošanā. Sagaidāms, ka apstrādes rūpniecības izlaides izaugsme no 14% 2010.gadā varētu samazināties aptuveni uz pusi 2011.gadā. Rūpniecības izaugsmes centrs novirzīsies no kokrūpniecības uz metālapstrādi un mašīnbūvi.

Dnb Nord – 2011.gadā kopumā rūpniecības pieaugums būs mazāks, apmēram 10% līmenī. Eurostat dati rāda, ka arī šī gada sākumā jaudu noslodzes līmenis vēl ievērojami atpaliek no vēsturiskā maksimuma, šī gada pirmie dati liecina ļoti spraigu aktivitāti gan ražošanā, gan patēriņā citās valstīs, kas savukārt palielina pieprasījumu pēc mūsu rūpnieku ražotajiem produktiem. Tāpat šogad strauji kāps investīcijas Latvijas rūpniecībā, kam jau būs ietekme arī jau uz šī gada izlaides apjomiem. No apakšnozarēm visizteiktākā izaugsmes piebremzēšanās būs kokrūpniecībā, kas 2010.gadā auga par 27%, šādam tempam šogad kocinieki nevarēs pa tuvoties, izaugsme varētu būt pat tikai ar viencipara skaitli rakstāma un arī tā lielā mērā — pateicoties bāzes efektam. 2010.gadā strauji auga arī metālapstrādes un mašīnbūves grupas nozares, piekabju ražošana pat par 70.1%, taču tām ir labas izredzes saglabāt strauju pieauguma tempu, turklāt nu jau sasniegtā ievērojamā apjoma dēļ „dzelžu” nozarēm būs liela pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopumā. Pieaugošā ārējā konkurētspēja, kā arī patēriņa kāpums pašu tirgū noteikti atnesīs gada pieaugumu arī pārtikas rūpniecībai. Šajā apakšnozarē kā kopumā izmaiņas nekad nenotiek strauji, taču tās lieluma dēļ jebkādas pārmaiņas ir nozīmīgas. Rūpniecības loma tautsaimniecībā turpinās pieaugt un tam līdzi jāmainās ekonomiskajai folklorai, pirmkārt jau galīgi atvadoties no priekšstata, ka “pie mums neko neražo”.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība”.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS / 2011 – Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2010.gada novembrī bija 992.6 milj. latu – par 0.6% jeb 5.8 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 34.2% jeb 253.1 milj. latu vairāk nekā 2009.gada novembrī.

2010.gada janvārī – novembrī ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 9437.8 milj. latu – par 24.3% jeb 1846.9 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms sasniedza 4230.2 milj. latu, veidojot pieaugumu par 28.8% jeb 944.7 milj. latu, bet importa apjoms bija 5207.6 milj. latu – par 21.0% jeb 902.2 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš.

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Lielākais preču eksporta gada pieaugums bija parastajiem metāliem, plastmasai, mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm un koksnei. Visu šo nozaru eksporta kāpumu bez joprojām noturīgā ārējā pieprasījuma ietekmēja arī Latvijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanās, kas balstīta ne tikai uz cenu konkurētspējas, bet arī produktivitātes palielināšanos. Novembrī galvenās eksporta partnervalstis bija Lietuva, Igaunija un Krievija.

Lai gan gada nogalē svarīgāko preču eksporta nozaru apjoms ir samazinājies, ražotāji ilgstošu apjoma kritumu neprognozē. Globālajā pieprasījumā arī nākamā gada laikā paredz kāpumu, kaut nedaudz lēnāku, saglabājot labvēlīgus nosacījumus Latvijas ārējās tirdzniecības attīstībai. Attiecīgi arī eksporta nozaru aktivitāte 2011. gadā turpinās pieaugt, bet lēnāk nekā 2010. gadā. Piemēram, koksnes izstrādājumu eksporta apjoms 2011. gadā vairs nepieaugs tik strauji kā līdz šim, jo zāģmateriālu eksports, kas pašlaik veido apmēram 30% no koksnes izstrādājumu eksporta, 2011. gadā varētu saglabāties 2010. gada līmenī vai pat kristies. To noteiks jau zāģmateriālu cenu kritums globālajos tirgos un zāģbaļķu pieejamības mazināšanās, jo 2011. gadā Latvijā vairs nebūs spēkā 2008. gadā pieņemtā papildu ciršanas norma, kas attiecās uz 2009. un 2010. gadu. Mēbeļu rūpniecības nozares eksporta uzņēmumi nākamgad prognozē pilnībā nomainīt eksporta noieta līderi Dāniju uz arvien nozīmīgāko Vāciju, bet, ņemot vērā lēnāku pieprasījuma kāpumu pēc ilglietošanas patēriņa precēm, mēbeļu eksporta apjomi varētu saglabāties apmēram 2010.gada līmenī. Koksnes eksportā varētu pieaugt enerģētikas un celulozes izejvielu pārdošanas apjoms, kam pamatā būtu produkcijas ar pievienoto vērtību, piemēram, granulu īpatsvara palielināšana eksporta struktūrā.

Latvijas importā novembrī visstraujāk pieauga starppatēriņa un kapitālpreces, t.sk., minerālie kurināmie produkti (gada pieaugums 45.2%), plastmasas izstrādājumi (45.9%), parastie metāli (2 reizes) un mehānismi (60.5%). Svarīgākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Krievija, Polija un Igaunija.

Preču importa kāpums līdz šim bija cieši saistīts ar eksporta attīstību, t.i., ar izejvielu nepieciešamību eksporta nozaru ražotājiem. Līdz ar pakāpenisku patēriņa atjaunošanos, 2011. gadā preču importā lēnām varētu pieaugt arī patēriņa preces.

Ņemot vērā, ka eiro zonā joprojām pastāv ar parādu krīzi saistītie riski un ES valstīs plānoti stingrāki fiskālie pasākumi, nākamajā gadā tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme turpināsies mērenāk nekā 2010. gadā. Tā kā tirgus kapacitāte neaugs strauji, toties konkurences pieaugums ārējos tirgos būs ievērojams, Latvijas eksporta nozaru ražotājiem arvien vairāk nāksies meklēt jaunus nišas produktus un radīt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. To – un tādējādi Latvijas tautsaimniecības izaugsmi – atbalstītu Latvijas valdības īstenotas strukturālas reformas izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē, nozaru politiku efektivitātes uzlabošanā, mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopuma ieviešanā un īpašuma kadastrālās vērtības sistēmas sakārtošanā, kas apliecinātu kā vietējiem, tā starptautiskajiem investoriem, ka Latvijas tautsaimniecība turpina uzlabot konkurētspēju un stabilizē investīciju vidi.

Finanšu ministrija – 2010.gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu eksports ir pieaudzis par 29,4 %, bet imports par 38,2 %. Tā kā imports palielinājies straujāk nekā eksports, pieaudzis arī preču tirdzniecības deficīts – līdz 122 miljoniem latu, un visticamāk pakalpojumu eksporta pārsvars novembrī vairs nespēs nosegt preču tirdzniecības deficītu.

Stabilu pieaugumu uzrāda piena produktu eksports, kas pēdējos mēnešos jau pārsniedz pirmskrīzes apjomus. Lielu daļu no piena produktu eksporta pieauguma nodrošinājis uz Krieviju strauji augošais eksporta apjoms, sasniedzot gandrīz piekto daļu no kopējā pienu produktu eksporta.

Satiksmes līdzekļu imports 2010.gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, pieaudzis divas reizes. Satiksmes līdzekļu importā iepriekšējā gada novembrī, būtisku iespaidu atstājis skolēnu autobusu iepirkums, jo novembrī vien reģistrēti 47 jauni Mersedes Benz autobusi.

Paredzams, ka investīciju apjomi turpinās pakāpeniski pieaugt arī turpmāk, kas būtiski ietekmēs preču importa apjomus un tie saglabāsies samērā augstā līmenī. Taču investīciju preču importa pieaugums pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā.

SEB banka - Turpmākajos mēnešos importa un eksporta pieaugumi gada izteiksmē turpināsies, lai arī eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu sezonalitātes ietekmē saruks. Grūti prognozēt kādu, bet negatīvu ietekmi uz kokrūpniecības eksporta apjomiem decembrī un janvārī varētu būt atstājusi biezā sniega kārta. Šogad ārējās tirdzniecības apgrozījums turpinās pieaugt, taču iespaidīgie pieauguma tempi kļūs mērenāki.

Nordea banka – (..) preču eksports novembrī samazinājās, salīdzinot ar ļoti augsto līmeni septembrī un oktobrī. Nelieli samazinājumi bija vērojami gandrīz visās būtiskākajās preču eksporta nozarēs, izņemot metālapstrādi un mašīnbūvi. Taču lielāko daļu preču eksporta kritumu veidoja graudaugu eksporta kritums par aptuveni divām trešdaļām jeb 15 miljoniem latu, salīdzinājumā ar oktobri. Vienlaikus preču imports pieauga līdz augstākajam līmenim gada griezumā un preču tirdzniecības bilance būtiski pasliktinājās.

Arī decembrī preču eksporta apjoms, visticamāk, būs zemāks nekā septembrī vai oktobrī, bet preču importa apjomi saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī. Tādējādi preču tirdzniecības bilances deficīts gada pēdējā ceturksnī būs nedaudz lielāks nekā trešajā ceturksnī. Savukārt maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums varētu sarukt līdz minimumam, ja vien nebūs kādu pārsteigumu saistībā ar ienākumu konta bilanci, piemēram, atsevišķiem ārvalstu investoriem norakstot zaudējumus no investīcijām Latvijā.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

DECEMBRIS  / 2010 - Dažkārt man liekas, kas uzņēmumu speciāli dara iespējamo, lai to preces un pakalpojumus pirktu un lietotu pēc iespējas mazāk gan tepat Latvijā, gan ārzemēs.

Ļauj konkurentiem aktivizēt darbību un atņemt klientus, konkurenti neaizmirst par savu preču kvalitāti, neaizmirst par pēcpārdošanas servisu, neaizmirst painteresēties par klientu aktivitātēm un darbībām, ļauj klientiem sajusties gaidītiem pie sevis .

Uzņēmums Latvijā neieguldīs naudu mārketingā.  Latvijas uzņēmuma preci pērk Latvijā un ārzemēs taču tāpat vien par skaistām acīm, tāpēc radīt pozitīvas sajūtas potenciālos pircējos un klientos nav vajadzības. Ir uzņēmumi, kuriem nevajag tirdzniecības veicināšanas pasākumus, nevajag lojalitātes programmas, nevajag uzturēt attiecības ar partneriem, nevajag sabiedriskās attiecības, jo pircējiem preces un pakalpojumi ir jāpērk, UN JO AUGSTĀKA CENA, JO LABPRĀTĀK PIRCĒJS PĒRK (šī ir ironija). Taču vai veiksme smaida mūžīgi?

Realitāte ir skarba – Pārtikas veikala pircēju groziņos ir konkurentu ražojums, ātrās ēdināšanas vietās un kioskos jaunieši izvēlēsies ne jau vietējo preci, bet konkurenta, turīgie Latvijas iedzīvotāji izvēlēsies ieguldīt naudu ārvalstu depozītos, sievietes SPA procedūras labprātāk vēlēsies izbaudīt kaimiņvalstīs, Latvijā ražots tekstilizstrādājums nebūs Latvijas iedzīvotāja pirmā izvēle (zeķes, džemperus, kreklus, apakšveļu u.c.). Un tā tālāk.

Savukārt ārzemēs Latvijā ražotu preču brendus (zīmolus) atrast būs grūti, Latvijas uzņēmumi izvēlas ražot zem citu ārvalstu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju brendiem. Tādējādi pateicoties savām aktivitātēm ārvalstu brenda īpašnieki saņem to procentu, kuru Latvijas uzņēmums būtu varējis saņemt pats, ja vien veiktu investīcijas mārketingā. Un vēl citi gadījumi un tā tālāk.

Protams, viss nav tik vienkārši, taču kopumā tā tas ir.

REZULĀTS – konkurenti ieņem aizvien lielāku daļu tirgū, aizvien lielāku daļu pircēja makā, aizvien lielāku daļu potenciālā pircēja domās.

KĀPĒC TĀ NOTIEK? Mana īsā versija – nepietiek zināšanu, ir pārāk neaktīvi, trūkst izpratnes par ekonomikas un biznesa likumsakarībām, nenotiek plānošana un netiek aprēķinātas finanses,  vēlas taupīt uz to uz ko konkurenti netaupa, un vēl un vēl.

SKARBI? Piemēri šoreiz izpaliks.

KO DARĪT? Pirmkārt ir pašiem jāapzinās, ka atsevišķas lietas tiek darītas šķērsām un, otrkārt, ir jāvēlas šo lietu kārtību mainīt un uzlabot. Tikai pēc tam var vērsties pie praktiķiem, speciālistiem, bankām, kolēģiem, manis. Jo kamēr nav gribēšana  tikmēr neko mainīt nevar. Mēs taču zinām – bizness ir nepārtraukts darbs un arī cīņa!

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2010 – Kā liecina līdzšinējā prakse, tad Latvijā strādājošie uzņēmumi kā svarīgāko akcentu pasūtījumu un savu preču vai pakalpojumu noieta veicināšanai ir izvēlējusies cenu faktoru un pazīšanās principu. Protams, tas ir ļāvis pievērst ārvalstu pircēju uzmanību Latvijas precēm un pakalpojumiem. Taču tas ir tikai pamats, jo, lai audzētu tālāk noietu ārvalstīs, būs vien jāatceras par mārketingu un visiem to ietverošajiem instrumentiem.

Šur tur ir vērojama noliedzoša attieksme pret mārketingu (tā tas ir). Neminēšu uzņēmumu nosaukumus, bet tieši atklātā tekstā skan: “Jā, mēs vēlamies iegūt tirgu preču / pakalpojumu noietam ārzemēs, taču mārketingā naudu mēs netērēsim”. Šeit vietā atgādināt, ka ārvalstu tirgos mārketingā naudu parasti investē un mārketingā naudu vispār investē un nevis tērē.

Mana pieredze liecina ka ārvalstu uzņēmumi mārketingam naudu un citus resursus atvēl krietni vairāk par Latvijas uzņēmumiem. Nācies strādāt gan uzņēmumos ar Latvijas kapitālu, gan ar ārvalstu kapitālu un attieksme šajā ziņā ir atšķirīga. Un runa jau nav par pašmāju uzņēmumu finanšu iespējām. Nebūt ne.  Kvalitatīvs mārketinga speciālists zin neskaitāmas iespējas kā efektīvi īstenot dažādus pasākumus dažādu mērķu sasniegšanai.

Tādu Latvijas uzņēmumu skaits, kas veic aktīvu mārketinga darbību ārvalstīs nav liels. Zinu, ko saku. Kāpēc tā, tāpēc ka krīzes laikā ir pierasts strādāt tikai uz maksimālu izmaksu cirpšanas pamata un brīdī, kad izmaksas vairs nav iespējams samazināt, brīdī, kad izejvielu cenas sāk augt, strādāt tikai ar cenu faktoru ir grūti.

Ja gribat pierādījumus, tad pavērojiet Latvijas patērētāju uzvedību (nevis to ko patēŗētājs saka, bet kā patiesībā uzvedās). Neņemos ar putām uz lūpām pamatot mārketinga nepieciešamību, tā kā tā nozīme jau sen ir zināma, vēlējos tikai atgādināt ka biznesa attīstībā ir vairāki risinājumi  (tostarp arī par sevi).

Tomēr, der atcerēties krīzes laikā ir ne tikai jātaupa, bet arī jāveido pamats nākotnes izaugsmei. Jebkurš uzņēmums taču vēlas attīstīties un augt.

Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā. Ievērojama pieredze dažādās auditorijās ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem – uzņēmuma un nozares mērogā, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās. Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

DECEMBRIS / 2009 – Šoreiz par izvairīšanos no biežāk pieļautajām kļūdām biznesā, kas varēja arī nebūt, apkopojot citu savulaik aprakstīto un papildinot ar saviem ieteikumiem.

1. Neefektīvs mārketings vai mārketinga trūkums. Neskatoties uz plaši izplatītajiem priekšstatiem – ja ir laba prece vai pakalpojums, tad pircējs atradīsies – ir ļoti maz tādu preču vai pakalpojumu, kas spēj “pārdot paši sevi” (tos pērk, tāpēc ka tie ir labi, kvalitatīvi, nepieciešami). Ja uzņēmējam pašam nav laika nodarboties ar produktu mārketingu, tad tas ir jāuztic profesionālim. Mārketings palīdz pārdot preci un iegūt nepieciešamos līdzekļus, ar kuru palīdzību bizness tiek uzturēts un attīstīts. Mūsdienu biznesā mārketings ir nepieciešamība un ikdienas darbs.

2. Nepārdomāta vietas izvēle uzņēmējdarbībai. Zema nomas maksa vēl visu neizšķir. Pat vislabākā kafejnīca, veikals vai salons nespēs rentabli darboties, ja tas atradīsies klientiem neizdevīgā vietā. Meklējot vietu savam uzņēmumam, ir jāņem vērā gan tas, kāda būs cilvēku un transporta plūsma gar to, gan tas, cik potenciālo pircēju iegriezīsies veikalā un cik paies garām darba dienas laikā, noslēdzoties darba dienai un brīvdienās (kā arī sezonalitātes faktors).

3. Svarīgu lietu un nepatīkamu lietu atlikšana. Uzsākot savu biznesu, uzņēmējs drīz vien izjūt to, kā tiek ierakts dažādu papīru kalnos. Ja šie darbi tiek atlikti uz vēlāku laiku, tad dokumentu kalns tikai augs vēl lielāks, un iznākumā uzņēmējam nāksies darīt visu pēdējā brīdī. Pats esmu pamanījis, kad tieši tad daudzi bijušie uzņēmumu darbinieki (kas ir nolēmuši uzsākt savu biznesu) saprot to darbu, ko ir darījis grāmatvedis, mārketinga cilvēks u.c. Jo paši uz savas ādas sajūt to darba apjomu, kas ir bijis jādara šiem un citiem cilvēkiem liekot lietā savas zināšana un pildot dažādas prasības un uzdevumus.

4. Patērētāju vajadzību ignorēšana. Uzņēmējam izdodas pievērst pircēja uzmanību savai precei vai pakalpojumiem, taču ir ļoti daudz jāstrādā, lai šo uzmanību pastāvīgi noturētu. Patērētāju vajadzību apmierināšana un viņam izdevīga apkalpošana ir svarīgs veiksmīga biznesa priekšnoteikums. Ja uzņēmējs to neievēro, pircēji/lietotāji atrod to/citu, kurš spēj nodrošināt viņiem šo pakalpojumu vai preci.

5. Konkurences ignorēšana. Patērētāju lojalitāte kļūst nenoturīga. Šodien pircējs iet tur, kur tas var atrast labāku vai lētāku preci atkarībā no savām vajadzībām. Tas notiek pat tad, ja ir izveidojušās ilglaicīgas darījumu attiecības. Uzņēmējam ir jāseko saviem konkurentiem un to aktivitātēm. Jāatrod laiks jaunu metožu izstrādei, lai veicinātu preču pārdošanu un uzlabotu, klientu apkalpošanu.

6. Nekompetenti darbinieki. Darbā ir jāpieņem darbinieki, kuri ir nepieciešami uzņēmuma darba procesam. Pieņemot kādu darbā, ir jāpārliecinās par to, ka šis cilvēks spēj pareizi pildīt savus darba uzdevumus. Ir jāatceras, ka apmierināti darbinieki savu darbu veic daudz labāk par neapmierinātiem (motivācija un gandarījums). Pēdējā laika tendence, protams, ir ekonomēt uz zinošiem speciālistiem (tā kā  to samaksa ir augstāka par mazāk kvalificētiem un pieredzējušiem), taču šādā gadījumā uzņēmumi riskē zaudēt konkurences cīņā ar citiem uzņēmumiem (vienalga vai tas būtu uzņēmums no blakus ielas, citas pilsētas vai valsts), tā kā lēts darbinieks bieži vien nozīmē ieguldījums uzņēmuma apgrozījuma palielināšanā būs daudz mazāks par kompetenta darbinieka devumu, mazāk iniciatīvas u.c.

7. Erudīcija vairākās jomās. Iespējams, ka uzņēmējs spēj un prot gatavot garšīgu ēdienu, vislabāk veikt dzīvokļu un māju remontus vai taisīt funkcionālākās un skaistākās mājas lapas internetā. Taču tas nebūs pietiekoši. Lai sava uzņēmuma pakalpojumus pārdotu, vēl ir mazliet jāpārzina grāmatvedība, personāla vadīšana u.c. Ja šādu prasmju trūkst tad tās ir vai nu jāapgūst vai arī jāpiesaista vajadzīgie speciālisti.

8.Naudas plūsmas kontrolēšana. Uzņēmējam noteikti ir jāpārzina naudas plūsmas kustība, lai vismaz aptuveni zinātu to, cik un kurā laikā uzņēmums pelna un tērē. Kā zināms, ja nav naudas, nav arī biznesa. Ja uzņēmumam trūks naudas, to sagaida dažādas problēmas. Uzņēmējam ir skaidri jāzina, kā sekot naudas plūsmai, kas ienāk biznesā un tiek tērēta dažāda veida maksājumiem.

9. Šaurs redzesloks. Visi uzņēmēji sāk biznesu ar vīziju par to, kā viss notiks un attīstīsies. Taču ne visam ir lemts piepildīties. Ir jāmeklē padoms un jācenšas izvērtēt radušos situāciju. To var izdarīt ļoti dažādi – lasīt literatūru par to, kā vadīt mazo biznesu, apmeklēt specializētās mājas lapas internetā, kas ir veltītas šiem jautājumiem, pārrunāt problēmas ar draugiem vai paziņām, kuriem jau ir sava pieredze, tādējādi izvairoties no iespējamām kļūdām un draudiem par kuru esamību ir bijis grūti iedomāties.

10. Neadekvāta plānošana. Kā zināms, bizness ir jāsāk ar reāliem un strikti noteiktiem mērķiem, ieskaitot to izpildes termiņus. Piemēram, ir nepareizi par biznesa mērķi izvirzīt vienkārši pārdošanas apjomu palielināšanu. Tā vietā ir konkrēti jānosaka, cik liels apmērs pārdošanai ir jāsasniedz (piemēram, 19000 latu gadā). Pēc tam ir jāizveido plāns šī mērķa realizēšanai, sadalot to pa posmiem un nosakot katram plāna uzdevumam konkrētu izpildes termiņu. Ir svarīgi pārskatīt sasniegto un padarīto katru dienu un veikt progresa monitoringu. Ja nepieciešams, plānā r jāveic korekcijas. Tas nav akmenī iecirsts. Jo elastības principu biznesā neviens nav atcēlis. Protams, process (plānošana, monitorēšana) nav nevajadzīgi jāsarežģī (arī man ir nācies pavadīt n-tās stundas pie tiešām nevajadzīgu atskaišu rakstīšanas vai nesaprotamās sapulcēs, tā vietā, lai nodarbotos ar reālu ieguldījumu darbā).

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Tel, E-pasts, Ziņojums!

Ramils Kadirovs

Jūlijs / 2009 – Ikviens no mums regulāri iegādājas preces, pakalpojumus, pērk un pārdod – pārtiku, grāmatas, zobu pastu, televizoru, interneta pieslēgumu, dārza un atpūtas lietas utt. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas.

Katrs pats esam izveidojuši tos kritērijus kāpēc mēs tos pērkam, domāju, ka droši varam izkristalizēt pašus galvenos:

• cena
• produkta vai pakalpojuma īpašības.
• dizains (iepakojums, reklāma, vizuālais izskats utt).

Jā, jā, jā it kā to visu zinām, tikai… gala rezultāts ir tāds kāds tas ir tagad.

Paņemsim par piemēru, kaut ko tādu, kas nav pilnībā vietējas izcelsmes. Ja Polijā ražota apelsīnu sula Latvijas veikalā maksā 59 santīmus, bet Latvijā 87 santīmus (smuks un kvalitatīvs iepakojums, tāda pati apelsīnu šķirne). Kuru sulas paku izvēlēsies pircējs? Kāpēc Latvijā iepakotā apelsīnu sula maksā tieši tik? Kāpēc

Paņemsim citus produktu – Latvijā savulaik tika ražotas zobu pastas. Kāpēc to nav veikalos tagad?

Tiklīdz beigsim sevi mānīt ar sekām, bet dosimies uz cēloņiem, paliks vieglāk. Tikai tad varēs atdzimt ražošana.

Esmu pārliecināts, ka jāsāk sev (uzņēmējiem un valstij) prasīt jautājums ar to, kāpēc mūsu veikalos nav mūsu zobu pastas, tualetes papīra, cukura, mazgāšanas līdzekļu, dzīvnieku barības, skapīšu utt. Varam taču uztaisīt milzīgu datu krātuvi, piedāvāt hostinga servisu ārvalstīm, varam iekārtot konferenču centrus, varam iekārtot savu „legolandu” (nosauksim to savādāk), varam ražot pārtikas produktus.

Ražošanai būtu jāatdzimst, tā lai šeit varētu tapt lietas, kuras pašlaik tiek ievestas. Tām ir jābūt konkurētspējīgām – cenas, produkta īpašību un dizaina ziņā.Tad kad vietējā tirgū būsim konkurētspējīgi, varēsim sākt konkurēt arī ārvalstu tirgū.

Bez ražošanas ekonomika pastāvēt nevar. Vajag tikai gribēšanu, finansējumu, zināšanas, saprātu un laiku. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas. Ko no visa apkārt esošā būtu iespējams ražot un piedāvāt Latvijā un kāpēc?

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs

Jūnijs /2009 - Vispopulārākie jautājumi, kas pašlaik ir visu prātos ir: vai būs devalvācija? kur dabūt naudu? kad beigsies krīze?

Uz šiem jautājumiem var atbildēt tikai tie cilvēki, kuri pārzina un vada šos jautājumus (šos jautājumus atsevišķs uzņēmējs nu nekādi nevar ietekmēt). Nav jēgas zīlēt kafijas biezumos un visu laiku apriest tos, nekā cita nedarot.

Ir pienācis laiks domāt par to, kur tālāk attīstīties un kādam biznesa pievērsties.
Šodien vislabāk būtu sākt ar racionālu skatu nākotnē. Kā būtu plānojama darbība veiksmīgākai attīstībai nākotnē. Ikviena krīze kādreiz beidzas. Un tie, kas krīzes beigās ir vislabāk spējuši adaptēties jaunajai situācijai ekonomikā un patērētāju iespējās ir ieguvēji. Krīzes rezultātā mainās pieejamais finansējums, patērētāju naudas maciņa biezums, konkurences vide, darbaspēks u.c. Tādēļ, pašlaik svarīgākais, manuprāt, ar vēsu prātu sakārtot domas un plānus

Faktori, kas noteiks veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu startu ir
1) resursu pieejamība (no kā ražo),
2) darbaspēka pieejamība un kvalitāte (prasmes un kvalifikācija, bez prasmīga un gudra darbinieka esamības nevar saražot preci vai pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību. Diemžēl mēs Āzijas valstis nespēsim izkonkurēt darba spēka lētuma ziņā, tieši tādēl ir jāskatās uz jomām ar pievienoto vērtību),
3) pieejamais kapitāls (bez naudas nevar),
4) tehnoloģijas (palielina ražīgumu, palīdz apsteigt konkurentus),

Tuvākajā laikā mēģināšu izkristalizēt tās jomas, kuras, manuprāt, varētu būt potenciālas jomas izaugsmei.

Jums ir ko teikt, tad rakstiet.

Ramils Kadirovs