JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

APRĪLIS/2011 - Šoreiz par vienkāršo, neatkarīgi no biznesa specifikas – ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai iespējams starpnieks. Ir vērts atcerēties – ar vienu reizi nesanāks. Ja plaši atpazīstams atspirdzinošs dzēriens tiktu reklamēts vienu reizi gadā, ja aviokompānija piedāvātu īpašos lidojumus tikai reizi desmit gados, ja jogurta ražotājs piedāvātu degustēt produkciju potenciāliem pircējiem reizi gadā, ja tirdzniecības centrs rīkotu akciju tiklai atklājot to un vēlāk vairs nekad un nepaplašinātu sortimentu, ja žurnāls rīkotu abonēšanas kampaņu reizi divos gados, ja banka iepazīstinātu ar savu jauno pakalpojumu tikai vienu reizi.

VAI BIZNESS AIZIETU?

Un tagad ieliekam šajos piemēros – atspirdzinošais dzēriens – Coca Cola, aviokompānija – airBaltic, jogurtu ražotājs – Danone, tirdzniecības centrs -  veikals Depo utt.

Ko vēlējos teikt ar šiem ļoti vienkāršotiem piemēriem? To, ka ja jums ir prece vai pakalpojums, tad par to virzīšanu (IELIKŠANU CILVĒKU PRĀTOS) ir jādomā patstāvīgi, patstāvīgi jāatvēl resursi – laiks, darbs, nauda, prāts u.c.

Ir pārāk neapzinīgi domāt, ka ja man ir prece vai pakalpojums, tad to man pirks tā vai tā.  Tieši pateicoties dažādiem mārketinga paņēmieniem ilgtermiņā ne vienai vien kompānijai izdodas atņemt konkurentu daļas, pārdot jaunu pakalpojumus, veicināt ieņēmumus.

Ņemam abstraktu piemēru. Ļoti vienkāršotu, bez jebkāda tuvāka detaļu izklāsta:

1.Reklāma tiek atskaņota vai rādīta pirmo reizi – Revolucionārs aparāts, tas jums ir vajadzīgs. Klausītāja reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
2. Tā pati reklāma otro reizi. Reakcija -  viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
3. Tā pati reklāma trešo reizi. Reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
4. Tā pati reklāma ceturto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
5. Tā pati reklāma piekto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
……
32. Tā pati reklāma trīsdesmit otro reizi. Reakcija – cik var to reklāmu atskaņot, apriebies, tracina.
…..
67. Tā pati reklāma sešdesmit septīto reizi. Reakcija – interesanti, jāpaklausās, ko tā sieviete tur stāsta.
80. Astoņdesmito reizi. Reakcija – jāaiziet uz veikalu, pirms tam paskatīšos internetā.
90. Deviņdesmito reizi. Reakcija – jā, vajadzētu nopirkt.

Un tagad revolucionārā aparāta vietā ieliekat citu produktu vai pakalpojumu. Nekad neesat uzķērušies? Vai tiešām esat nopirkuši mobilo telefonu tikai vienu reizi izlasot preses paziņojumu, vai esat paņēmuši hipotekāro kredītu ar pirmo reizi, pēc pirmās reklāmas, vai esat nopirkuši iepriekš nezinātu biokatīvo piena produktu uzreiz tikai no vienas degustācijas utt.

1) Atcerieties – pirms nopirkāt mobilo tālruni, jūs redzējāt pilsētā vides reklāmu, saņēmāt reklāmas sms vai e-pastu, redzējāt to vienai savai draudzenei, izlasījāt atsauksme sinternetā, mobilo tālsarunu operators piedāvāja speciālu akciju utt. UN TIKAI TAD JŪS NOPRIKĀT MOBILO TELEFONU

2) Atcerieties – pirms paņēmāt hipotekāro kredītu, jūs redzējāt 340 televīzijas reklāmas par to ka manam tētim, veiksmīgam kaimiņam ir tāds un viņi tāpēc dzīvo zaļi,bankā jums vismaz 200 reizes tas tika piedāvāts, jūs saņēmāt individuālas un greznas vēstules ar cieņas apliecinājumiem utt. UN TAD JŪS PAŅĒMĀT KREDĪTU.

3) Atcerieties – pirms sākāt pirkt bioaktīvā piena produktu, jūsu bērns redzēja 120 reklāmas multenes, kinoteātrī ēda popkornu ar jaunā produkta reklāmu, jūs to pagaršojāt, jūs dzirdējāt no daktera to radio pārraidē, ka tas ir veselīgi vismaz 46 reizes, un visbeidzot ieejot veikalā jūs sāka raustīt bērns ar vārdiem “NOPĒRC, jo tad pārdevēja iedos smuku magnētiņu”!. UN TAGAD JŪS TO PĒRKAT REGULĀRI.

Jūs esat aktivizējis biznesu, bet esat izlaidis tikai vienu preses relīzi. Vai tiešām domājat, ka ar to pietiks, ka nevajadzēs domāt ne par stratēģiju, ne par metodēm, ne par patērētāju paradumiem, ne par daudzām citām lietām un faktoriem un visu beidzot tā visa pārdomātu īstenošanu dzīvē. Ar to ka Jums ir produkts vai pakalpojums mūsdienās nepietiek – ne Latvijā, ne ārpus Latvijas robežām.

Biznesā un mārketingā ir ļoti daudz iespēju, kā augt, jo bez tām mūsdienās iztikt VAIRS NAV IESPĒJAMS. Nemāniet sevi, mārketings ir ikviena uzņēmuma darbošanās veiksmes pamatā.

Protams, manis minētie piemēri ir ļoti vienkāršoti. Tiem visiem ir jāpievieno pārdomāts biznesa modelis, preču pozicionējums un virzīšana, pārdošanas taktika, cenu veidošanas politika, apkalpošana un citas lietas. Arī tās ir saistītas ar mārketingu. Un tas labam mārketinga speciālistam praksē ir jāprot radīt un pielietot.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MARTS / 2011 - Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia, sadarbībā ar LRA un TNS uzņēmumiem Igaunijā – TNS Emor, un Lietuvā – TNS LT, ir apkopojusi informāciju par reklāmas tirgus attīstību Baltijā 2010. gadā. Pētījums liecina, ka Baltijas reklāmas tirgus, salīdzinot ar 2009. gadu, ir samazinājies par 7 procentiem.

Līdz ar to kopējais Baltijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2010. gadā sasniedza 225,3 miljonus eiro. Attiecīgi pa valstīm – Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2010. gadā bija 66,0 miljoni eiro (t.i. 1033,4 milj. EEK), savukārt Lietuvā – 94,0 miljoni eiro (324,6 milj. LTL). Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 65,3 miljonus eiro jeb 45,9 miljonu latu. Mazākais tirgus kritums bija novērojams Lietuvā, jo salīdzinot ar 2009. gadu mediju reklāmas tirgus ir samazinājies tikai par 2%. Igaunijā samazinājums bijis par 7%, bet Latvijā – par 13%.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā tāpat kā gadu iepriekš ar 0,46% ir Igaunija, attiecīgi Latvijā šis rādītājs ir 0,36%, bet Lietuvā – 0,34%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir kritusies, salīdzinot ar 2009. gadu.

Aplūkojot Baltijas reklāmas tirgus izaugsmi pēc reklāmas investīcijām uz vienu iedzīvotāju, arī 2010. gadā Latvija ar 29 eiro (LVL 20) un Lietuva ar 28,2 eiro uz vienu iedzīvotāju ir zem Baltijas vidējā līmeņa. Igaunijā šis rādītājs ir augstākais starp Baltijas valstīm, 2010. gadā sasniedzot 49,2 eiro, kas gan ir mazāk nekā 2009. gadā, kad tas bija 53 eiro.

Reklāmas apjoma izmaiņas

Salīdzinot 2010. un 2009. gadu, Baltijā kopumā TV un internetā novērojams reklāmas apjoma pieaugums. Interneta reklāma piedzīvojusi straujāko kāpumu, sasniedzot 25,3 miljonus eiro, kas ir par 8 % vairāk nekā 2009. gadā. TV reklāmas pieaugums ir 2%, sasniedzot 94,6 miljonus eiro. Avīžu tirgus, salīdzinot 2010. un 2009. gada datus, samazinājies par 21% un ir 43,7 miljoni eiro. Radio reklāmas apjoms 2010. gadā bijis 21,5 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā 2009. gadā. Žurnālu reklāmas tirgus samazinājies par 16% un ir bijis 19,8 miljoni eiro. Vides reklāmas kopējais apjoms Baltijā 2010. gadā bija par 10% mazāks nekā 2009. gadā, sasniedzot 19,7 miljonus eiro. Par 14% krities kino reklāmas apjoms, 2010. gadā sasniedzot 0,7 miljonus eiro.

Reklāmas apjomu sadalījums mediju grupās

2010. gadā Baltijā no kopējā mediju reklāmas apjoma vislielāko daļu joprojām sastāda TV reklāma, palielinot tirgus daļu līdz 42%. Otrs lielākais reklāmas apjoms ir avīzēs, kas gan krities par 4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2009. gadu, un sastāda 19% no kopējā apjoma. Internets kļuvis par 3. lielāko mediju, palielinot reklāmas daļu līdz 11%. Radio aizņem 10% mediju reklāmas tirgus Baltijā, tāpat kā pagājušajā gadā. Žurnālu reklāmas tirgus daļa samazinājusies par 1 procentpunktu un 2010. gadā bija 9%. Vides reklāma 2010. gadā saglabājusi nemainīgu 9% mediju reklāmas tirgus daļu Baltijā. Kino reklāma aizņem 0,3% tirgus daļu.

Lielākie reklāmdevēji un reklamētākās nozares

2010. gadā lielākie reklāmdevēji Baltijas valstīs bija mobilie operatori – Omnitel Lietuvā, Tele2 Latvijā un EMT Igaunijā. Baltijā nozīmīgu vietu ieņem arī tādi reklāmdevēji, kas atrodas visu trīs valstu lielāko reklāmdevēju TOP10 – Tele2, Procter & Gamble un Unilever. Piemēram, Henkel ieņem augtas vietas Lietuvā un Latvijā, bet nav tik aktīvi Igaunijas reklāmas tirgū, tāpat kā Maxima, Bite un Danone. Savukārt Rimi un L’Oreal iekļuvuši Latvijas un Igaunijas TOP10, bet ne Lietuvas.

Vērtējot reklamētākās nozares Baltijas reklāmas tirgū, redzams, ka mobilie sakari un mazumtirdzniecība visās valstīs ieņem stabili pirmo un otro pozīciju. Lietuvā un Latvijā aktīvāk reklamējas arī zāļu, mājsaimniecības higiēnas un alkoholisko dzērienu nozaru pārstāvji. Igaunijā savukārt augstākas vietas ieņem finanšu pakalpojumu un institūciju nozare, kā arī automašīnu un celtniecības materiālu nozares. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka šajos sarindojumos, tāpat kā lielāko reklāmdevēju TOP10, novērojams, ka Latvijas un Lietuvas reklāmas tirgum ir vairāk kopīgu iezīmju, bet Igaunijas reklāmas tirgus ir atšķirīgāks.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MARTS / 2011 – Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītos grozījumus Reklāmas likumā, nosakot, ka no 2012.gada visā valstī reklāmu izvietošanai būs vienota kārtība.

Turpmāk Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā saskaņojama reklāmas izvietošana publiskās vietās un arī vietās, kas vērstas pret publisko vietu. Reklāmas izvietošanai joprojām būs jāsaņem attiecīgās pašvaldības vai tās noteiktās institūcijas atļauja, kas varēs saturēt konkrētas pašvaldības specifiskas prasības.

Šobrīd katra pašvaldība nosaka savu kārtību, un tās savstarpēji būtiski atšķiras – līdz pat četrām reizēm atšķiras iesniedzamo dokumentu skaits un līdz sešām reizēm procedūru skaits, kas jāveic, saskaņojot reklāmas izvietošanu. Līdzšinējā kārtība ir haotiska un lieki apgrūtina uzņēmējus, iepriekš atbildīgajai komisijai skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.

Saeimas deputāti atbalstīja nosacījumu, ka arī turpmāk pašvaldības saistošajos noteikumos varēs noteikt ierobežojumus reklāmas izmēriem, veidiem, gaismas un skaņas efektiem, lai tie atbilstu videi un konkrētās vietas arhitektūrai. Pašvaldības arī būs tiesīgas noteiktās vietās aizliegt kādas konkrētas preces vai pakalpojuma reklāmu. Jaunā kārtība stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS  / 2011 – Saeima ir atbalstījusi izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas arī juridiskām personām paredz administratīvo atbildību par nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu un tāda notikuma inscenēšanu, uz kuru jāreaģē speciālajiem dienestiem.

Nepieciešamība paredzēt sodu arī juridiskām personām aktualizējusies pēc meteorīta nokrišanas inscenēšanas Mazsalacā, kā rezultātā ugunsdzēsēji un policisti tika iesaistīti reaģēšanā uz nepatiesu notikumu, norāda likumprojekta autori.

Likuma grozījumi par ugunsdzēsēju un glābēju, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu paredz sodu juridiskām personām no 100 līdz 1000 latiem. Savukārt fiziskām personām varēs piemērot naudas sodu amplitūdā no 25 līdz 100 latiem.

Jaunajā likuma redakcijā paredzēts sods arī par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā rezultātā speciālie dienesti ir iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu. Naudas sods fiziskām personām paredzēts no 25 līdz 150 latiem, bet juridiskām personām – no 500 līdz 5000 latiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, “Reklāma” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

OKTOBRIS / 2010 – Latvijas iedzīvotājiem visefektīvākā šķiet reklāma žurnālos un avīzēs, saka pētījumu aģentūras “TNS Latvia” mediju pētījumu projektu direktors Miks Traubergs.

Aptuveni 73% žurnālu lasītāju atzīstot, ka viņiem patīk vai drīzāk patīk iegūt informāciju no reklāmām žurnālos.

No reklāmas avīzēs informāciju patīk vai drīzāk patīk iegūt 71% lasītāju. No vides reklāmas – 66% Latvijas iedzīvotāju, savukārt no reklāmas radio 65% klausītāju. Mazliet mazāk jeb 62% iedzīvotāju patīk reklāma internetā, bet vismazāk iedzīvotāju pozitīvi izturas pret reklāmām televīzijā – tikai 36% skatītāju, informēja Traubergs.

Iedzīvotāju attieksme pret reklāmām medijos ir pozitīva – 77% savu attieksmi pret vides reklāmu novērtē kā pozitīvu vai drīzāk pozitīvu, 75% pozitīva vai drīzāk pozitīva attieksme ir pret reklāmu avīzēs, 72% pozitīva vai drīzāk pozitīva attieksme ir pret reklāmu žurnālos, 62% – pret reklāma radio. Savukārt pozitīva vai drīzāk pozitīva attieksme pret reklāmām internetā – 51%, bet pret reklāmām televīzijā pozitīva vai drīzāk pozitīva attieksme ir 33%.

Vairumam Latvijas iedzīvotāju kā uzticamākais medijs valstī šķiet radio. Aptuveni 80% radio klausītāju uzticas vai drīzāk uzticas radio. Žurnāliem uzticas vai drīzāk uzticas 73% to lasītāju, avīzēm – 72% lasītāju, internetam – 71% interneta lietotāju, bet televīzijai – 65% televīzijas skatītāju.

Savukārt visvairāk no reklāmas ietekmējušies tieši interneta lietotāji – 66% interneta lietotāju reklāma internetā kaut reizi ir pamudinājusi iegādāties kādu produktu vai pakalpojumu.

Reklāma drukātajā presē – avīzēs un žurnālos – pirkumu ir pamudinājusi veikt 65% šo izdevumu lasītāju, bet televīzijas reklāma pirkumu pamudinājusi veikt 54% TV skatītāju, vides reklāma – 37% Latvijas iedzīvotāju, savukārt radio reklāma – 34% radio klausītāju, atzina Traubergs.

Žurnālos  lasītāji vēlas redzēt reklāmas par skaistumkopšanas produktiem un pakalpojumiem, apģērbiem, apaviem un galantērijas precēm, arī medicīnu, farmāciju, kam seko automašīnas, to aksesuāri un rezerves daļas, atpūtas, izklaides un sporta pasākumi, kā arī rūpniecības un saimniecības preces, pārtikas preces u.c.

Pētījumā “TNS Latvia” aptaujāja 905 respondentus. Pētījums veikts pēc žurnālu izdevēju – “Rīgas Viļņi”, “Žurnāls Santa”, “Dienas žurnāli” un “Lilita” – pasūtījuma.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Prese”, “Reklāma” u.c.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

APRĪLIS - Ir izstrādāti grozījumi Reklāmas likumā. Likuma grozījumi nepieciešami, lai ieviestu vienas pieturas aģentūras principu, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus.

APRĪLIS – Mikroblogu vietne Twitter uzsāk reklāmu demonstrēšanu programmas “Promoted Tweets” ietvaros, ziņo Twitter pārstāvji. Reklāmas ziņojumi parādīsies lapas augšpusē saskaņā ar meklēšanas rezultātiem analoģiski Google kontekstuālajai reklāmai. Viens reklāmas ziņojums vienā lapā. Ar laiku reklāma varētu tikt iekļauta ziņojumos, kurus redz lietotāji ieejot savā lietotāja lapā. Reklāmu pagaidām redzot 2 līdz 10% Tvitera lietotāju.

Pagaidām ir zināms,ka reklāmdevēji maksāspar rādījumu skaitu (par katriem tūkstots rādījumiem). Tuvākas informācijas par izcenojumiem, kontekstuālo piesaisti un meklējumu rezultātu atspoguļojumu nav. Pagaidām šis iesākums ir kā pārbaude – kā uz to reaģēs lietotāji un atbilstoši to atsauksmēm tiks sperti tālāki soļi un izstrādātu citi piedāvājumi.

Pirmei reklāmdevēji Tviterī jau ir – Starbucks, Virgin America, Sony Pictures, Best Buy, Red Bull u.c. -  kopskaitā desmit.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.  Piemēram, “Bizness”, “Internets” vai “Tūrisms”. Varu noderēt Jums biznesā – zvaniet SAZINĀTIES!

MARTS 2010 – Nesen gadījās aktīvi piedalīties viena ļoti atpazīstama pārtikas produkta plusu un mīnusu analīzes grupā (nosauksim to tā). Doma/uzdevums bija saprast, kādā situācijā no mārketinga (patērētāju) viedokļa atrodas brends, tajā esošie produkti, kas noticis ar pārdošanas rezultātiem un patērētāju uztveri attiecībā uz šo produktu/produktiem pēdējā (viena) gada laikā.

Neminot detaļas, teikšu. Produkts ir kvalitatīvs, iemīļots, notiek regulārs darbs pie mārketinga (tiek ņemts vērā arī pircēju maksātspējas rādītāji). Tomēr, neskatoties uz daudzajiem plusiem, atklājās mīnusi, kas saistās faktā, ka “ARĪ PAR LABIEM PRODUKTIEM / PRECĒM/ PAKALPOJUMIEM SAVI KLIENTI/PIRCĒJI  UN POTENCIĀLIE KLIENTI IR JĀIZGLĪTO UN JĀINFORMĒ VIENMĒR”.  Apskatītais produkts patērētāju apziņā bija apaudzis ar mītiem – tas esot neveselīgs, patstāvīgi palielinot cenu, tā kvalitāte neesot ne par mata tiesu sliktāka par lētāku analogu cenu, ražotāji šmaucoties ar gramiem u.t.t. Kā rezultātā tas viss var sākt atspoguļoties uz pārdošanu.

Bet nekas no tā nav taisnība.

Kāpēc tā ir noticis? ATBILDE -  jebkuram ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam regulāri ir jāstāsta par savu produktu, regulāri jāveido tēls, jādomā par jaunām pārdošanas aktivitātēm u.c. Tas, ka ir krīze, nenozīmē, ka mārketings, reklāma un sabiedriskās attiecības ir nevajadzīgas. Taisni otrādi, ārvalstu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji izmanto Latvijas uzņēmumu kļūdaino pieeju šajā jomā un rada labāku tēlu potenciālo pircēju acīs par saviem produktiem vai pakalpojumiem un atņem Latvijas ražotāju tirgus daļu (gan Latvijā, gan ārzemēs). Līdzīga situācija ir ārvalstīs ar eksportu – no tā, ka produkts ir labs, neviens to nepirks, tāpēc ir jāizglīto un jāieinteresē noņēmēji,  jārada pozitīvas sajūtas un jātur roka uz tirgus situācijas pulsa.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2010 - Pats no savas pieredzes teikšu, ka salīdzinošā reklāma ir māka balansēt uz naža asmens, ņemot vērā, kas Reklāmas likumā ir atļauts un nav atļauts. Tā ir liela meistarība. Un tiem, kas ir izvēlējušies šādu veidu ir jābūt gana zinošiem un arī jāparedz naudas līdzekļi, turpmākām darbībām.

Iepriekš daļēja uzraudzība pār Reklāmas likuma bija Konkurences padomes ziņā. Konkurences padome skatīja kā tiek ievēroti un nodrošināti godīgas konkurences principi (salīdzinošās reklāmas, pārākuma demonstrēšanu, atdarināšanu, konkurenta īpašuma izmantošanu, pasniegšanas veidu u.c.)

Savulaik uzņēmumi sūdzējās tieši šajā institūcijā un tas kalpoja par tirgus disciplīnas faktoru, kad uzņēmums, izvēloties salīdzinošo reklāmu, izvērtēja likumisko pusi, ieguvumus un zaudējumus, to apmērus – nauda, klienti, reputācija, laiks. Un daudzos gadījumos bija tīri veiksmīgas salīdzinošās reklāmas (likuma robežās).

Tomēr, kopš Konkurences padome neskata reklāmu lietas, maisam gals ir atnācis vaļā. Jo ieguvumi no salīdzinošām reklāmām (pat ja ir pārkāpumi) ir acīmredzami.  Kamēr iespējamā lietas izskatīšana nonāk tiesā (ņemot vērā to milzīgo noslodzi) vēlamais reklāmas efekts ir panākts

Izlasiet vēlreiz, prasības kādas tiek izvirzītas salīdzinošām reklāmām un padomājiet kā tās tiek ievērotas šodien (pants ir citēts zemāk šeit pat) – it īpaši ja šis tas tiek noklusēts, nekorekti salīdzināts, faktiem neatbilstošs. Zināmā mērā ir zudis pašdisciplīnas faktors.

9.pants

(1) Salīdzinoša reklāma ir jebkura reklāma, kurā izmantots salīdzinājums, kas tieši vai netieši norāda uz konkurentu vai konkurenta piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Salīdzinājums nedrīkst būt maldinošs. Salīdzinājumu veido atbilstoši godīgas konkurences principiem, izmantojot faktus, kurus var pierādīt.

(3) Salīdzinošā reklāma, ciktāl tas attiecas uz salīdzinājumu, ir atļauta, ja ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas paredzēti vienām un tām pašām vajadzībām vai vieniem un tiem pašiem mērķiem;

2) tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas attiecīgo preču vai pakalpojumu materiālās, saistītās, pārbaudāmās un raksturīgās pazīmes, kas var ietvert arī cenu;

3) tā nerada neskaidrību starp reklāmas devēju un konkurentu vai starp reklāmas devēja un konkurenta firmu, preču zīmi, preču nosaukumiem vai citām atšķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem;

4) tā neceļ neslavu konkurentam, konkurenta nosaukumam (firmai), preču zīmēm, preču nosaukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm, pakalpojumiem vai darbībai, konkurenta personiskajām īpašībām un tamlīdzīgi.

5) tā negodīgi neizmanto konkurenta nosaukumu (firmu), preču zīmi, preču nosaukumu vai citu atšķirības zīmju vai konkurējošo preču izcelsmes norādes reputāciju;

6) tā neuzrāda preces vai pakalpojumus kā tādu preču vai pakalpojumu imitāciju vai kopiju, kurām ir aizsargāta preču zīme;

7) reklamējot preces ar izcelsmes norādi, salīdzinošā reklāma attiecas uz precēm ar tādu pašu izcelsmes norādi.

Kā var mazliet disciplinēt nekorektu konkurenta rīcību? To var veikt, izglītojot savus klientus (lietotājus, pircējus) un skaļi sakot, ka tiek melots.  Bieži vien negribas celt brēku par netaisnību, tomēr esmu bijis par liecinieku šādām situācijām un vēlāk šādas situācijas vienkārši vairs neatkārtojās. Savukārt viens izglītots patērētājs nozīmē daudz lojālāku un zinošāku klientu, kurš par savu pozitīvo pieredzi pastāsta arī saviem draugiem un paziņām.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS / 2010  - Pašlaik par Latvijas ekonomikas glābēju ir pasludināts eksports.  Neiedziļinātos vai tas tā ir vai nav, tomēr fakts ir fakts – pasaulē dažādas valstis jau no 2009.gada vidus dažādu iemeslu dēļ (visbiežāk līdzējušas dažādas biznesa atbalsta struktūras un stimulēšanas pasākumi) pamazām sāk atkopties no krīzes. Noteikti  ir daudzi dažādi eksportu bremzējoši faktori, es aplūkošu dažus.

Pirmais. Vienkāršiem Latvijas uzņēmējiem teikšu tā. Ja negribat izgudrot riteni no jauna vai arī tikai sākat šo darbu tikai tagad. Tad pirmkārt runājieties ar uzņēmējiem, kas šo darbu jau veic (lai Jūs nepieļautu kļūdas), sadarbojieties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (prasiet padomus un izmantojiet tās piedāvātas iespējas attiecībā uz izstāžu apmeklēšanu, piedalīšanos un daļēju šo aktivitāšu finansēšanu). Tas ir šo institūciju pienākums, tomēr Jūsu vietā tās Jūsu pašu veicamo darbu neviens neveiks. Katram ir savs lauciņš. Daudzi biznesi cieš zaudējumus tikai nezināšanas pēc. Pašam ir nācies pilnīgi ar “āmuru pa pieri sist” citiem, kas man ir pati par sevi saprotama lieta, bet citiem atklājums.

Otrais. Ja jūsu produkts ir nekvalitatīvs vai cenas ziņā nesaistošs, un neievērojat sadarbības valsts rakstītās un nerakstītās prasības, tad nekas nesanāks. Es mazliet ar smīnu uztveru paziņojumus, ka dažI uzņēmēji atsakās atklāt (vismaz tā tas tiek pasniegts) ārvalstīs, ka viņu uzņēmums ir no Latvijas, jo tiklīdz tur uzzinot to, tā pārtraucot sadarbību. Manā pieredzē ir bijis tā – ja piedāvājums ir interesants (cena, kvalitāte, piegādes noteikumi u.c. – pakalpojumiem vai produktiem) un tiek ievērotas sabiedrības ētikas normas, tad sadarbība notiek.

Trešais. Jo vairāk kontaktu Jums ārvalstīs ir, jo labāk, tā kā nepazīstamiem uznēmumiem un cilvēkiem darbu ārvalstīs sākt ir grūti.  Šo problēmu parasti palīdz risināt profesionāli mārketinga cilvēki.  Lētākais veids kā sākt audzēt savu atpazīstamību ir socializācijas portāli un sabiedriskās attiecības, tikai tad seko reklāma (reklāmas izmaksas ārvalstīs, salīdzinot ar Latviju ir krietni augstākas,  lielākoties). Lai arī skan kā reklāma, tomēr teikšu tā – šim darbam ir domāti mārketinga cilvēki, tā kā kam citam ir vislielākā pieredze atpazīstamības un vēlāk pārdošanas veicināšanā.

Nākamais ko gribu uzsvērt – esat mazs vai vidējs uzņēmējs un vasarā Jums Latvijā noiets ir, bet ziemā nav. Atbilde – meklējiet eksporta tirgu vai arī ziemā nodarbojieties ar citu ziemā ejošu biznesu. Uz šo atbildi nesen saņēmu šādu stāstu – jā gribējām eksportēt, taču pārvadātāju izmaksas padarīja mūsu cenas augstākas nekā tās ir Krievijā (citu uzņēmēju gadījumā tās var būt cita valsts). Es rekomendēju piemērotāku pārvadātāju. Tomēr šajā gadījumā var rekomendēt uzņēmējiem kooperēties, lai samazinātu izmaksas vai arī kādam no pārvadātājiem (varbūt pat individuālam uzņēmējdarbības veicējam) aktīvāk piedāvāt kravu komplektēšanas pakalpojumus. Tātad ceturtais – sadarbojieties un kooperējieties.

Tas ir neliels ieskats tajā ar ko es pats esmu saskāries.
Kāpēc es visu rakstu un darbojos – tāpēc ka darbojos pēc biznesa principa  “Palīdzi risināt savu sadarbības partneru problēmas un tev būs klienti”. Šķiet arī citiem laiks atcerēties šo.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs