EMULATORS.LV

FEBRUĀRIS / 2012 – 80 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Puse (48 %) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā noteikti ir izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm un pakalpojumiem un 32 % – pēdējo trīs mēnešu laikā ir drīzāk izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Pēdējo trīs mēnešu laikā cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm un pakalpojumiem nav izjutuši 17 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem (16 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nav izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm vai pakalpojumiem un 1 % – noteikti nav izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm vai pakalpojumiem).

3 % aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

No tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā ir izjutuši cenu kāpumu ikdienas nepieciešamības precēm vai pakalpojumiem, absolūto vairākumu (94 %) satrauc cenu kāpums pārtikas precēm . Tāpat vairāk nekā puse (58 %) no tiem, kas izjūt cenu pieaugumu, satraucas par cenu kāpumu ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Tāpat salīdzinoši liels skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā ir izjutuši cenu kāpumu, satraucas par augstākām cenām ar veselību (43 %) un ar transportu (43 %) saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī apģērbam un apaviem (18 %).

Salīdzinoši retāk ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji satraucas par cenu pieaugumu ar izglītības precēm un pakalpojumiem (8 % no tiem, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā izjutušu cenu), tabakai un alkoholam (7 %), degvielai (3 %), mājokļa iekārtai (3 %) un sakaru izmaksām (2 %).

Mazāk nekā 1 % aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

FEBRUĀRIS / 2012 – Ekonomiskā krīze turpina padarīt visu sabiedrību mazāk turīgu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā „Eiropas Savienības statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” apsekojuma provizoriskiem datiem mūsu valstī 2010.gadā relatīvam nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 19% iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības riska indekss 2010.gadā bija Rīgā – 12%, bet visaugstākais Latgalē – 30%.

Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem. Ja 2009.gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2010. gadā jau 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010.gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004.gada.

Nodarbinātība ir stabils pamats ģimeņu materiālās labklājības nodrošināšanai. Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010.gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem. Te ir nepieciešams piebilst, ka 2010. bija gads, kura laikā kopējais nodarbināto skaits (vidēji gadā) samazinājās, bet darba meklētāju skaits savukārt pieauga. Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009.gadā līdz 50% 2010.gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8.2 līdz 7.8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem – taisni otrādi ir pieaudzis no 23% 2009.gadā līdz 25% 2010.gadā. Nabadzības risks nepilnu darbu laiku strādājošajiem 2010.gadā faktiski bija tāds pats kā nenodarbinātajiem (26%).

Augsts nabadzības risks starp dažādām iedzīvotāju vecuma grupām 2010.gadā bija bērniem vecumā līdz 17 gadiem (25%). Taču ievērojami augstāks tas bija nepilnām ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (39%), kā arī mājsaimniecībās ar 2 pieaugušajiem un 3 un vairāk apgādībā esošiem bērniem (37%).

2010.gadā ir palielinājusies starpība starp nabadzības riskam pakļauto personu faktiskiem ienākumiem un nabadzības riska slieksni (relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa). Tā ir pieaugusi no 29% (zem nabadzības riska sliekšņa) 2008. un 2009.gadā līdz 32% 2010.gadā, kas liecina, ka nabadzības dziļums šajās mājsaimniecībās ir pieaudzis.

Nabadzības riska slieksnis un no tā atvasinātais nabadzības riska indekss ir relatīvi rādītāji, kas ir atkarīgi no vidējā ienākumu līmeņa mājsaimniecībās. EU-SILC apsekojuma dati liecina par būtiskām izmaiņām mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomā un struktūrā. 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, saruka līdz Ls 201, kas ir par 5.9% jeb Ls 13 mazāk nekā 2009. gadā. Samazinoties kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2010.gadā jau otro gadu pēc kārtas ir pazeminājies. 2010. gadā vienas personas mājsaimniecībai tas bija Ls 149 mēnesī (2009.gadā – Ls 160, 2008.gadā – Ls 192).

JANVĀRIS / 2012 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās pieaudzis par 4.6%, tajā skaitā, pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos – par 1.3%, bet nepārtikas – par 6.2%.

2011.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos kritums bijis par 1%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjomi samazinājušies par 2.5%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, decembrī, salīdzinot ar novembri, ir pieaudzis par 16.4% (2010.gada decembra un novembra apgrozījuma pieauguma temps bijis nedaudz augstāks – par 18.9%).

2011.gada IV ceturksnī, salīdzinot ar III ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 0.9%, tajā skaitā, nepārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 1.3%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība palikusi nemainīga.

Salīdzinot ar 2010.gada IV ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, apgrozījums palielinājies par 6.7%. Par 4.6% pieaudzis pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, savukārt nepārtikas preču tirdzniecība palielinājusies 7.7%.

Ekspertu komentāru fragmenti

SEB banka – Pozitīvais noskaņojums un tūristi veidoja labvēlīgu fonu mazumtirdzniecības izaugsmei, kas decembrī uzrādīja 7.1% pieaugumu, apsteidzot 2009. un 2010.gada decembra rādītājus. Tomēr tas joprojām būtiski atpaliek no trekno gadu līmeņa. Tērētprieks joprojām nav savienojams ar iespējām un paradumi turpina pielāgošanās procesu. Par to liecina degvielas cenu ietekme uz autodegvielas tirdzniecība aktivitāti, kas decembrī gada laikā kritusies par 12.5%. Atskaitot autodegvielu, mazumtirdzniecības aktivitāte decembrī ir par 10.7% augstāka.  Nedaudz brīvāk atlaist tēriņus gada nogalē ļāva arī labvēlīgie laikapstākļi un finanšu sistēmas izņemtie līdzekļi, no kuriem vismaz daļai bija lemts atsaukties veikalnieku piedāvājumiem un iegult nozares apgrozījumā. Turpmākais vērtējums ietver nenoteiktību par un ap eiro zonas ekonomikas spējām noturēties no ieslīgšanas dziļā recesijā un tās ietekmi uz pārējo pasauli. Lielāki siltumenerģijas rēķini un piesardzīgais ārējais fons ietekmēs arī tirdzniecību, kā dēļ pirmajā gada pusē attīstība līdzināsies pērn uzrādītajai. Tas ir, pieaugums būs nepārliecinošs, nevienmērīgs, mīsies ar kritumiem. Gada otrās puses veikums būs atkarīgs no ārējiem faktoriem, kā dēļ iespējama arī stagnācija. Tomēr bāzes scenārijā sagaidāms, ka aktivitāte, ko lielā mērā turpinās balstīt iebraucēji un mērenāks cenu kāpums, var uzrādīt kāpumu 2-3% apmērā.

DNB banka -  ..publicētie noskaņojuma dati par janvārī rāda, ka konjunktūra uzlabojusies arī ekonomikā kopumā un vismaz tuvākajā nākotnē saimnieciskā dinamika Latvijā būs viena no labākajām Eiropas valstu vidū. To apstiprina arī jaunākie dati par rūpniecības pasūtījumiem, to apjoms novembrī Latvijā pieauga straujāk nekā pārējās ES dalībvalstīs.

Swedbank – Neskatoties uz diezgan optimistiskajiem tirgotāju paziņojumiem, lielām tūristu plūsmām gadu mijā, kā arī saņemtiem depozītiem no apdrošināšanas fonda pēc Krājbankas likvidācijas, mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī tomēr nokrita salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (izslēdzot sezonālo ietekmi). Īpaši liels kritums bija auto degvielas tirdzniecībā (-4%), tomēr saruka arī pārtikas (-1%) un ilglietošanas preču pārdošanas apjomi (-2%).

[..] Līdz ar nenoteiktības pieaugumu Eiropā patērētāju optimisms, visticamāk, pasliktināsies arī Latvijā (līdz šim tas ir bijis pārsteidzoši stabils laikā, kad eiro zonā un citās Baltijas valstīs tas ir kritis). Ja optimisms saruks, cietīs arī ilglietošanas preču tirdzniecība, jo šādus pirkumus ir iespējams atlikt. Ja situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, visticamāk, augs arī mazumtirdzniecības apgrozījums, tomēr šī izaugsme būs krietni lēnāka nekā pērn.

 Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

—————–

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JANVĀRIS/ 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas 2011.gadā palielinājās par 4,0%, tai skaitā precēm cenas pieauga par 4,9%, bet pakalpojumiem – par 1,6%.  2010.gadā patēriņa cenas palielinājās par 2,5%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 2011.gadā bija pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī ar mājokli un transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par 4,7%. Visvairāk cenas pieauga pienam, sieram un olām (+10,8%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+5,4%), tējai un kafijai (+24,2%), augu eļļai un taukiem (+10,5%), cukuram (+32,5%), pārtikas sālim (+18,3%) un gāzētajiem dzērieniem (+12,9%). Nozīmīgākie cenu kritumi gada laikā bija vērojami dārzeņiem (-25,8%), kartupeļiem (-20,6%) un augļiem (-8,1%). Cenas samazinājās arī atsevišķiem maizes veidiem un griķiem. Alkoholiskie dzērieni gada laikā sadārdzinājās vidēji par 3,6%, tai skaitā stiprie alkoholiskie dzērieni – par 3,7%, vīni – par 2,4%, alus – par 4,0%. Cenu kāpumu stiprajiem dzērieniem, kā arī tabakas izstrādājumiem (+11,4%) ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums gada vidū.

Mājokļa grupā cenas gada laikā pieauga vidēji par 7,8%. Lielākā ietekme bija elektroenerģijas sadārdzinājumam par 26,7%. Siltumenerģijai cenas pieauga par 2,7%, gāzei – par 8,3%, cietajam kurināmam – par 9,2%. Dārgāka kļuva arī atkritumu savākšana (+7.3%) un mājokļa īres maksa (6,2%).

Cenu kāpumu transporta grupā par 6,2% visbūtiskāk ietekmēja degvielas sadārdzināšanās vidēji par 12,5%, tai skaitā dīzeļdegvielai cenas pieauga par 15,0%, benzīnam – par 11,7%, bet auto gāzei – par 9,1%. Transportlīdzekļu uzturēšanas, apkopes un remonta pakalpojumi, pieaugot darbaspēka un materiālu izmaksām, sadārdzinājās par 5,4%. Degvielas cenu kāpums ietekmēja arī maksas pieaugumu par autovadītāju kursiem (+12,0%). Pasažieru sauszemes transporta pakalpojumu cenas pieauga par 2,4%, savukārt par 6,0% lētākas kļuva aviobiļetes. Par 1,6% cenas kritās transportlīdzekļu iegādei.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami tūrisma, viesnīcu, ēdināšanas un apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī apaviem un īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm.

Savukārt cenas samazinājās telekomunikāciju un izglītības pakalpojumiem, sadzīves aprīkojumam, mēbelēm un grīdsegumiem, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtām.

Administratīvi uzraugāmo un regulējamo preču un pakalpojumu cenas 2011.gadā pieauga par 6,8%, bet neregulējamo – par 3,5%.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 4,4%. 2010.gadā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 1,1%.

Patēriņa cenu indekss un cenu pārmaiņas 2011.gadā pa mēnešiem bija šādas

Ekspertu komentāri (fragmenti)

Latvijas Banka – Inflācijas tālāks samazinājums Latvijā gaidāms arī 2012. gadā – gan patīkamu, gan nepatīkamu ekonomikas notikumu ietekmē.

Parādu krīze Eiro zonas valstīs būtiski ietekmē ne vien Eiropas, bet arī citu valstu un reģionu izaugsmes izredzes un reizē ar to arī pieprasījuma ietekmi uz cenu pārmaiņām. Latvijas inflācijas dinamikā šī ietekme izpaudīsies divējādi. No vienas puses, lēnāka izaugsme Eiropā diemžēl nozīmēs arī gausāku ekonomisko aktivitāti Latvijā, kas savukārt atspoguļosies arī zemākā iekšzemes pieprasījumā – cilvēki mazāk pirks. Tādējādi zemāku inflāciju 2012. gadā noteiks t.s. pamatinflācijas komponente jeb to preču un pakalpojumu cenas, kuras nav tiešā veidā atkarīgas no piedāvājuma faktoriem – ārējām ekonomiskajām norisēm vai laikapstākļiem u.c., bet ir vairāk pakļautas iekšzemes ekonomiskajam ciklam. No otras puses, vājāka Eiropas ekonomika nozīmēs arī zemāku inflāciju šajā reģionā, kas ir Latvijai svarīgs ārējās tirdzniecības partneris, kā arī mazāku pieprasījumu energoresursu un izejvielu tirgos. Tas neļaus arī citviet cenām turpināt pērn piedzīvoto straujo izaugsmi. Tādēļ arī Latvijā cenu pieaugumu daudzām tirgojamajām precēm bremzēs t.s. importētā inflācija.

Nodokļu jomā valdība šogad nav veikusi paaugstinājumus, kas ietekmētu inflāciju. Tuvākajos mēnešos gada inflācijā vēl izpaudīsies iepriekšējā gadā paaugstināto nodokļu ietekme, jo nodokļi tika paaugstināti gada vidū. Taču gada otrajā pusē to ietekme uz inflāciju izzudīs. Jāatzīmē, ka pērn tika veikta vesela virkne izmaiņu nodokļu jomā: gada laikā paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, kā arī degvielai, un dabasgāzei, ko izmanto siltumenerģijas ražošanā; atcelta samazinātā PVN likme dabasgāzes piegādēm (t.i., tā kļuva vienāda ar pamata likmi). Izslēdzot netiešo nodokļu pārmaiņu ietekmi gada vidējā inflācija, mērot ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu būtu aptuveni 2.7 % (nevis 4.4%).

Tātad redzams, ka to faktoru ietekme, kas inflāciju paaugstināja pērn, proti, energoresursu, pārtikas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu paaugstinājums pašmājās, mazināsies, turklāt arī iekšējā pieprasījuma pieaugumu aizkavēs globālās krīzes otrais vilnis. Līdz ar to šogad vērosim inflācijas kritumu, kas uz citu ekonomikas nedienu fona būs laba ziņa.

Runājot par globālo resursu cenu pārmaiņām, pārtikas cenu kritums pasaulē pēc īslaicīgas bremzēšanās decembrī atjaunojās, bet naftas tirgū otrādi – pēc īslaicīga samazinājuma jau decembra otrajā pusē bija vērojams kāpums. Lai arī naftas nākotnes darījumu cenas kopš decembra ir paaugstinājušās, tās iezīmē samazinājuma tendenci. Pasaules ekonomikā kopumā 2012. gadā gaidāma, lai arī būtiski lēnāka, tomēr izaugsme, atsevišķiem reģioniem (galvenokārt Āzijas valstīm, izņemot Japānu, mazākā mērā – arī Latīņamerikai) turpinot attīstīties samērā strauji. Tas neļaus būtiski noslīdēt pieprasījumam pēc izejvielām un energoresursiem un līdz ar to arī nav sagaidāma strauja cenu lejupslīde – tomēr arī straujš cenu pieaugums, kāds bija vērojams iepriekš, nav sagaidāms. Ja nenotiks lieli satricinājumi piedāvājuma pusē – tādi kā zemas pārtikas ražas sliktu laika apstākļu dēļ, par ko pašlaik izskan spekulācijas dienvidu puslodes lielākajos lauksaimniecības reģionos, – pasaules resursu tirgos cenu attīstība varētu norisināties diapazonā no mērena samazinājuma līdz mērenam pieaugumam, atkarībā no konkrētas preču grupas.

Zināmu inerci cenu tendencēs ieviesīs t.s. regulējamo un uzraugāmo cenu grupa, kur no 2012. gada 1. janvāra esošā tarifu plāna ietvaros atbilstoši pasaules cenu pārmaiņām pieauguši dabasgāzes tarifi visiem patērētājiem. Dabasgāzes tarifi Latvijā ir saistīti ar matemātiku jeb iepriekšējo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu. Tas nozīmē, ka laikā, kad energoresursu cenas pasaulē strauji pieauga, gāzes patērētāji Latvijā šo sadārdzinājumu neizjuta tik krasi. Toties arī tagad, kad cenu pieaugums pasaulē pierimis, pozitīvu ietekmi uz inflāciju Latvijā tas radīs tikai pēc zināma laika, jo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu vēl kādu laiku turpinās ietekmēt iepriekšējo periodu straujais cenu kāpums. Minētā pieauguma tiešā ietekme, summējot mājsaimniecību patērētās dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu pieauguma devumu, var sasniegt aptuveni 0.6 procentu punktus no šā gada kopējās inflācijas. Tādējādi gada inflācija 2012. gadā varētu nokristies līdz 2.4% līmenim, bet, nepieaugot gāzes tarifiem, inflācija šogad jau noslīdētu zem 2%.

SEB banka – Izņemot janvāri, visus pārējos 2011.gada mēnešus inflācijas rādītājs konstanti atradās virs 4% līmeņa, augstāko rādītāju – 5% – sasniedzot maijā. Līdz ar to gada vidējā inflācija (12 mēnešu vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu cenu līmeni) 2011.gadā bijusi 4.4%.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāju izdevumi pērn vidēji palielinājušies par 4.4%. Turklāt lielākais cenu kāpums bijis pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Izdevumi par pārtiku vidēji pieauguši par 7.9%, turklāt  atsevišķās preču grupās kāpums pārsniedzis divciparu skaitli (piemēram, piena produkti sadārdzinājušies vidēji par 17%, siers – 19%). Būtisks cenu kāpums bijis arī ar mājokli saistīto izdevumu grupā – vidēji par 7.6%. Tādējādi iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem pērn visvairāk izjutuši cenu kāpumu, jo viņu izdevumu struktūrā pārtikas un mājokļa izdevumiem ir lielāks īpatsvars.

Gada inflācijas rādītājs turpinās pakāpeniski mazināties. Gada sākumā inflāciju pietiekami augstā līmenī noturēs dabasgāzes un siltumenerģijas sadārdzināšanās, un ar katru mēnesi inflācijas temps mazināsies. Gada otrajā pusē patēriņa cenu izmaiņas būs atkarīgas no pārtikas, energoresursu un izejvielu cenu dinamikas pasaules tirgos, un inflācija varētu būt zem 2% atzīmes. Patēriņa cenu kāpums šogad būs mazāks nekā 2011.gadā – gada vidējā inflācija varētu būt ap 2,5%, ja pasaules izejvielu tirgos nebūs būtisku svārstību.

Swedbank – Swedbank prognoze 2012.gadam pagaidām nemainās – sagaidām aptuveni 2.4% vidējo inflāciju.

2012.gada sākumā gaidāms gāzes un siltuma tarifu kāpums, tomēr pēc tam tie varētu saglābāties puslīdz stabili (ja vien nepiedzīvosim strauju pasaules naftas cenas pieaugumu, piem., kārtējā ģeopolitiskā konflikta dēļ). Pašlaik sagaidāms, ka naftas cenas 2012.gadā saglabāsies tuvu līdzšinējam līmenim, tātad arī degvielas cenām Latvijā nevajadzētu strauji kāpt (vienīgi eiro/dolāra kursa iespējamās pavājināšanās dēļ). Prognozējams, ka 2012.gadā cenas, kas saistītas ar mājokļu pakalpojumiem, tomēr pieaugs ievērojami lēnāk nekā 2011.gadā. Ja vien nebūs dabas kataklizmu un/vai sliktas ražas, arī pārtikas cenas kāps daudz gausāk nekā pagājušajā gadā.

Nordea – Visticamāk, 2012. gadā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem Latvijā neuzrādīs ne būtisku pieaugumu, ne kritumu, un tādējādi tā ietekme uz cenu attīstību būs minimāla. Tāpat inflāciju daudz mazāk nekā pagājušajā gadā, kad gada sākumā tika paaugstināti nodokļi, ietekmēs valdības lēmumi. Daudz būtiskākas būs cenu attīstības pasaules tirgos, kuras savukārt var ietekmēt gan ģeopolitiski faktori, gan dabas untumi. Janvāra sākumā jau pieredzējām būtisku naftas un arī degvielas cenu kāpumu saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos, kuru rezultātā acīmredzot mēneša griezumā atkal būs vērojams arī vidējā cenu līmeņa pieaugums. Tas gan nebūs tik straujš kā pagājušā gada janvārī, kad mēneša laikā cenu līmenis pieauga par 1,3%, tāpēc gada griezumā inflācijai jau šomēnes vajadzētu samazināties līdz līmenim, kas tikai nedaudz pārsniedz 3%.

Arī attiecībā uz 2012. gadu kopumā, šobrīd nav iemeslu mainīt mūsu prognozi, ka gada vidējā inflācija šogad varētu būt 2-2,5% robežās un tādējādi pat divreiz zemāka nekā pagājušajā gadā. Taču šī prognoze pamatojas uz pieprasījuma un piedāvājuma attīstības prognozēm un iespējamajiem valdības sektora lēmumiem. Būtiski ģeopolitiski satricinājumi, piemēram, militārs konflikts ar Irānas iesaisti vai dabas katastrofas, kas būtiski ietekmē pārtikas ražu, var nozīmēt daudz straujāku cenu pieaugumu nekā šobrīd prognozēts.

Finanšu ministrija – 2011. gada otrajā pusē inflācija pakāpeniski samazinājās, un šāda tendence ir gaidāma arī turpmākajos 2012. gada mēnešos. Lielāko ietekmi uz patēriņa cenām 2011. gadā radīja pārtikas cenu un degvielas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu likmju izmaiņas.

Pārtikas cenas Latvijā 2011. gada laikā pieauga vidēji par 4,7%. Tā kā pārtikas cenu straujais pieaugums sākās 2010. gada 3. ceturksnī, šīs patēriņa grupas ietekme uz gada inflāciju mazinās. Ņemot vērā šobrīd vērojamās tendences pārtikas cenām pasaulē, līdzīgs pārtikas cenu lēciens ir maz ticams, cenas uz šo brīdi ir stabilizējušās. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija turpinās samazināties.

Naftas produktu cenas 2011. gadā ir bijušas ļoti svārstīgas. Virkne ģeopolitisku notikumu Ziemeļāfrikas reģionā, kur atrodas svarīgas naftas ieguves vietas, ir būtiski ietekmējušas naftas cenas pasaules biržās. Attiecīgi straujš cenu kāpums bija novērojams arī degvielas cenām Latvijā – degvielas cenas 2011. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,5%. Lai arī naftas cenas gada otrajā pusē ir stabilizējušās, pastāv virkne risku, kas jau atkal var ietekmēt naftas cenas pasaulē, kā piemēram, saspringtā politiskā situācija Tuvajos Austrumos. Ja šādi riski neīstenojas, tad zemās izaugsmes prognozes Eiropas Savienībā 2012. gadā, tieši pretēji, radīs samazinošu efektu uz naftas cenām.

Pēc FM aprēķiniem, apmēram 1,8 procentpunkti no patēriņa cenu kāpuma 2011. gadā ir saistīti  ar PVN un akcīzes nodokļu izmaiņām. Tā kā 2012. gadā nav paredzēts ieviest izmaiņas netiešajos nodokļos, sākot jau ar 2012. gada janvāri šis nodokļu izmaiņu radītais pieaugums pakāpeniski samazināsies.

FM prognozē, ka  2012. gada vidējā inflācija būs 2,4 procentu līmenī.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

DECEMBRIS / 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 3.ceturksnī kravu pārvadājumi ir pieauguši visos transporta veidos.  Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 14,2% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

Kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu pa pārvadājuma veidiem

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos transportēja 12,9 milj. t kravu – palielinājums par 1,7 milj. t (15%). 82,9% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur Latvijas ostām. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 milj. t. kravu – par 22,2 tūkst. t (5,1%) mazāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

Kravu pārvadājumos ar autotransportu 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 16,7 milj. t kravu, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

Kravu pārvadājumi ar autotransportu pa pārvadājuma veidiem

2011.gada 3.ceturksnī 38,3% (6,4 milj. t) no ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjoma veidoja metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra, 21,6% (3,6 milj. t) – lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, bet 14,5% (2,4 milj. t) – koks, koksnes un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles), celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi.

Ar autotransportu kravas tiek pārvadātas gan pašpārvadājumos, gan komercpārvadājumos. Komercpārvadājumos pārvadāja 11,7 milj. t kravu, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā gada jūlijā–septembrī. Lielo pieaugumu noteica komercpārvadājumu palielināšanās iekšzemes pārvadājumos par 38,7 % un pārvadājumos ārvalstīs par 42,1%. Pašpārvadājumos pārvadāja 5 milj. t kravu – samazinājums par 4,8%.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu 2011.gada 3.ceturksnī transportēja 1,5 milj. t naftas produktu, kas ir par 9% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī. Transportēto naftas produktu apjoms (4,8 milj. t) šī gada janvārī–septembrī pieauga par 10,8%, salīdzinot ar 2010.gada deviņiem mēnešiem.

Pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu kopumā 2011.gada 3.ceturksnī ir nedaudz (par 0,7%) samazinājušies.

Pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu

Pa dzelzceļu 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 5,9 milj. pasažieru, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī. Iekšzemē pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 0,4%, bet starptautiskajos pārvadājumos (galvenokārt starp Latviju un Krieviju) palielinājās par 3,5%.

Ar regulāras satiksmes autobusiem 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 28,1 milj. pasažieru – samazinājums par 5,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju–septembri. Lielākā daļa (99,5%) no ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaita tika pārvadāti iekšzemē. Pārvadāto pasažieru skaits iekšzemē samazinājās par 5,4%, bet starptautiskajos pārvadājumos pieauga par 6,5%.

Ar pilsētu elektrisko transportu 2011.gada 3.ceturksnī pārvadāja 20,3 milj. pasažieru, kas ir par 6,4% vairāk nekā iepriekšējā gada jūlijā–septembrī. Ar trolejbusiem pārvadāto pasažieru skaits palielinājās par 7,5%, bet ar tramvajiem – par 5,3%.

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

Novembris / 2011 – Latvijas lielāko internetveikalu apgrozījums 2010.gadā (provizoriski)

Mobilukss 2010. gadā – 2,9 milj. LVL

220.lv (veikals pieder pigu.lt) 2010.gadā – 2,8 milj. LVL

xnet 2010.gadā – ~2milj.LVL

JŪLIJS / 2010 -Latvijas lielāko internetveikalu apgrozījums 2009.gadā provizoriskās aplēses pēc Dienas bizness datiem.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Tirdzniecība” vai “Internets”.

OKTOBRIS / 2011 – Laulību gadadienas un izlaidumus atzīmē reti, bet dāvanu “antitopā” – mīkstās rotaļlietas. Latvijas iedzīvotāji par saviem mīļākajiem svētkiem uzskata Ziemassvētkus (79% gadījumu), dzimšanas dienas (60%), kā arī Jaunā gada svinības (46%), liecina tirdzniecības parka Alfa veiktā aptauja.

Aptaujas dati parāda, ka iemīļoti ir arī Līgo svētki (44%), bet Lieldienas (20%) un vārda dienas (15%) – ievērojami mazāk. Arī svētki, kas saistīti ar ģimeni un mīlestību, netiek ierindoti mīļāko svētku vidū, proti, laulību gadadienas vien 14% gadījumu, Mātes diena – 11%, bet Valentīna diena – 8%. Respondenti par saviem mīļākajiem svētkiem neuzskata arī valsts svētkus (8%), bet pavisam nelielu popularitāti sasnieguši svētki, kas saistīti ar mācībām – izlaidumi un 1. septembra atzīmēšana (6%).

Par būtiskākajām lietām, kas ir svarīgas, lai svētki izdotos, respondenti atzinuši svētku noskaņu (69% gadījumu), kompāniju (55%) un garastāvokli (40%). Dati akcentē, ka liela nozīme ir nemateriālajām vērtībām – iespējai izjust svētku noskaņu un pavadīt tos labā garastāvoklī kopā ar sev tuviem cilvēkiem. Pat tāda šķietami neatņemama svētku sastāvdaļa kā iespējas izklaidēties un atpūsties ir būtiska vien 27% gadījumu, līdzīgi kā tradīcijas (24%). Tikai vienā piektdaļā gadījumu iedzīvotājiem svarīgi ir svētkos labi paēst jeb svētku mielasts, bet dāvanas (18%) ir ierindojušās pēdējā vietā kā vismazāk būtiskā lieta svētkos.

Lai arī aptaujas rezultāti liecina, ka dāvanas svētkos ir būtiskas vien piektdaļā gadījumu, tomēr ir brīži, kad, saņemot dāvanu, ir grūti atrast tai pielietojumu. Vismazāk tiek novērtētas dāvanas, kas pirktas pēc dāvinātāja, nevis dāvanas saņēmēja gaumes – nepiemērotas rotaslietas, grāmatas, smaržas un drēbes, jo īpaši izmēram neatbilstoši džemperi un apakšveļa. Dāvanu saņēmējiem nepatīk arī dāvanas, ko nav iespējams praktiski pielietot, piemēram, dažādi nieciņi un figūriņas, kā arī mīkstās rotaļlietas. Aptaujas dalībnieki kā nejēdzīgākās dāvanas norādījuši arī sadzīves un higiēnas preces – traukus, galda piederumus, vāzes, krājkases, sveces, ziepes, šampūnus u.c. Tāpat respondenti atzīmējuši, ka tie nevēlas saņemt dāvanā dzīvas būtnes vai biļetes uz ekstrēmiem pasākumiem, piemēram, lēcienu ar gumiju.

Nepiemēroto dāvanu vidū minētas arī jautrās un neordinārās dāvanas, piemēram, bērnu podiņš 17. dzimšanas dienā, kalns ar tualetes papīriem vai pilns zīdaiņu kopšanas komplekts cilvēkam, kuram nav bērnu. Tiek dāvinātas pat visneiedomājamākās lietas, piemēram, kāds aptaujas dalībnieks saņēmis burciņu ar marinētiem ziloņiem, bet cits – alus bundžu turamo jostu. Tomēr kā atzīst liela daļa aptaujas dalībnieku – nav bezjēdzīgu dāvanu, jo galvenais, ka tās pasniegtas no sirds.

Tirdzniecības parka Alfa aptauja tika veikta 2011. gada septembrī un tajā piedalījās 1656 respondenti.

P.S.  Ziņu kategorijas izvēlēties lapas kreisajā pusē zem nosaukuma Tagi. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

JŪLIJS / 2011 – Eiropas Savienības Eurostat dati par iepriekšējo gadu. Divdesmit septiņu Eiropas Savienības valstu vidējais līmenis ir pieņemts par 100.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU.

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 – Vislielākais cenu pieaugums pārtikai Baltijas galvaspilsētu veikalos šī gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 4.ceturksni ir bijis Rīgā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Rīgā vislielākais cenu pieaugums šī gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 4.ceturksni bija kāpostiem par 104%, burkāniem par 100%, kartupeļiem par 70% un dzeltenajai paprikai par 60%. Savukārt Viļņā šai periodā vislielākais cenu pieaugums bija burkāniem par 77% un kāpostiem par 62%, bet Tallinā dzeltenajai paprikai par 78%, burkāniem par 75% un kāpostiem par 70%. Cenas samazinājušās šai periodā Rīgā ir tikai apelsīniem un stiprajam alkoholam par 12%, Viļņā broileriem un alum par 13% un tomātiem par 10%, bet Tallinā apelsīniem par 23%, olām par 8% un Evian ūdenim par 7%.

Ja salīdzina pārtikas cenu izmaiņas 2011. gada 1.ceturksnī ar 2010. gada 1.ceturksni, tad visvairāk produktu, kam būtiski ir pieaugusi cena bija Viļņā, kur kāposti bija kļuvuši dārgāki par 151%, āboli par 104%, burkāni par 80%, eļļa par 57%, kartupeļi par 47%, Lipton tēja melnā par 38%, Evian ūdens par 37%, apelsīni par 33%. Savukārt Rīgā produkti, kuriem cenas bija pieaugušas vairāk kā par trešdaļu bija tikai kāposti par 159%, kartupeļi par 109%, sīpoli par 49% un 3.5% piens par 36%. Tallinā nozīmīgs pieaugums bija kāpostiem par 143%, burkāniem par 114%, kartupeļiem par 62%, tostermaizei par 44%, eļļai par 43%, 10% kafijas krējumam par 38% un banāniem par 33%. Ievērojams cenu samazinājums salīdzinājumā ar 2010.gada 1.ceturksni šogad Rīgā ir bijis tikai Kellogg`s oriģinālajām pārslām par 9%, Viļņā Snicker par 15%, Absolut Vodka 40% par 12%, alum par 12%, olām par 10% un 10% kafijas krējumam par 9%, Tallinā Kellogg`s oriģinālajām pārslām un olām par 12%.

2011. gada pirmajā ceturksnī Rīgas veikalos bija Baltijā lētākie kviešu milti 1.39 EUR/2kg, dzeramais ūdens 0.45 EUR/l, piena šokolāde 0.95    EUR/100g,  augu eļļa 2.25 EUR/l un kafija McDonaldā 0.71 EUR/ porc, bet bija Baltijā dārgākais piens 3.5% 1.08 EUR/l, sviests 82.5% 1.54 EUR/200g, Gouda/Edam tipa siers 8.14 EUR/kg, cūkgaļa bez kaula 5.75 EUR/kg, broileri 2.79 EUR/kg, L izmēra olas 1.52 EUR/10 gab, baltie kāposti 0.81 EUR/kg, tomāti 3.02 EUR/kg, sīpoli 0.83 EUR/kg, dzeltenā paprika 3.74 EUR/kg, banāni 1.69 EUR/kg, apelsīni 1.34 EUR/kg, apelsīnu sula 100% 1.32 EUR/l, laša fileja 14.13 EUR/kg, Evian ūdens (0.5 l) 0.84 EUR/kg, Lipton tēja melnā 1.38 EUR/iepak, Kellogg`s oriģinālās pārslas 2.45 EUR/iepako, Absolut Vodka 40%  15.73 EUR/l un Big Mac McDonaldā, 2.28 EUR/porc. Viļņas veikalos bija Baltijā lētākais piens 3.5% 0.84 EUR/l, sviests 82.5% 1.36 EUR/200g, Gouda/Edam tipa siers 6.33 EUR/kg, siers Brie President 10.12 EUR/kg, cūkgaļa bez kaula 4.81EUR/kg, cukurs 1.00 EUR/kg, kartupeļi 1.18 EUR/kg, baltie kāposti 0.67 EUR/kg, tomāti 1.73 EUR/kg, sīpoli 0.56 EUR/kg, dzeltenā paprika 3.00 EUR/kg, banāni 1.48 EUR/kg, alus 0.52 EUR/0.5l, laša fileja 12.23 EUR/kg, Kellogg`s oriģinālās pārslas 1.68 EUR/iepako, Snickers 0.37 EUR/iepako, Marlboro cigaretes 2.53 EUR/iepako, Absolut Vodka 40%  13.90 EUR/l, bet bija dārgākais 10% kafijas krējums 0.77 EUR/200g, Vīnes cīsiņi 5.81 EUR/kg, dzeramais ūdens 0.59 EUR/l un augu eļļa 2.64 EUR/l. Tallinas veikalos bija Baltijā lētākais 10% kafijas krējums 0.40 EUR/200g, Vīnes cīsiņi 2.75 EUR/kg, broileri 2.25 EUR/kg, L izmēra olas 1.10 EUR/10 gab, burkāni 0.52 EUR/kg, apelsīni 1.25 EUR/kg, apelsīnu sula 100% 1.06 EUR/l, Evian ūdens (0.5 l) 0.72 EUR/kg, Lipton tēja melnā 1.18 EUR/iepak, bet bija dārgākie kviešu milti 1.53 EUR/2kg, cukurs 1.13 EUR/kg, kartupeļi 1.76 EUR/kg, alus 0.90 EUR/0.5l, piena šokolāde 1.02  EUR/100g, siers Brie President 15.14 EUR/kg, Snickers 0.51 EUR/iepak, Marlboro cigaretes 2.92 EUR/iepak., kafija McDonaldā 1.50 EUR/ porc.

Mums tuvākajā reģionā lētākie piena produkti bija nopērkami Varšavas veikalos – piens 3.5% 0.60EUR/l, sviests 82.5% 0.92 EUR/200g, Gouda/Edam tipa siers 4.54 EUR/kg, kartupeļi 1.08 EUR/kg, Kellogg`s oriģinālās pārslas 0.82 EUR/iepako., Stokholmā cūkgaļa bez kaula 4.55 EUR/kg, Prāgā cukurs 0.77 EUR/kg,

„Neskatoties uz to, ka pēdējā gada laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Viļņas veikalos ir bijusi nopērkama Baltijas valstīs lētākā pārtika, bet cenu atšķirība nebija liela un kopumā varēja teikt, ka pārtikas cenas  Baltijas valstīs ir aptuveni līdzīgas. Diemžēl šī gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi tik krasi iezīmējas, ka pārtikas cenas Latvijas veikalos ir ievērojami lielākas kā Viļņā un Tallinā. No apskatīto vairāk kā 40 produktu saraksta šī gada martā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un pieci dārgākie, Tallinā 10 lētākie un 11 dārgākie, bet Rīgā seši lētākie un 20 dārgākie. Tas lielā mērā skaidrojams ar nodokļu izmaiņām Latvijā šī gada sākumā,” uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

ziņas avots – Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība” u.c.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS/ 2011 – ANO Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) jaunākajā lauksaimniecības produktu  tirgus cenu indekss aprīlī uzrāda stabilizācijas pazīmes. Pēc cenu maratona, kas aizsākās 2009.gada martā, 2011. gada marts ir iezīmējies ar cenu samazināšanos, aprīlī indekss ir bijis stabils (zem maksimālā līmeņa, kas tik sasniegts 2011.gada februārī).  tomēr ir vērts atcerēties, ka cenu līmenis ir ļoti augsts, un samazinājums pagaidām nav liels, taču tas ir noticis. Par kādas tendences aizsākumu runāt ir pāragri.

Cenu indekss – pa mēnešiem (2002-2004=100)

LAUKSAIMNIECĪBAS CENU INDEKSA MONITORS – DETALIZĒTS APSKATS PAR TENDENCĒM PASAULĒ – iepazīties šeit.

Galveno lauksaimniecības produktu ražotāju cenas (Ls par 1 tonnu) Latvijā

(Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati)

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 - Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja aizliegtu vienošanos starp Rimi grupas uzņēmumiem SIA „RIMI Latvia”, SIA Supernetto” un SIA „Plesko Real Estate” un tirdzniecības centru telpu iznomātāju SIA „Marno J”. Vienošanās izpaudās, līgumos paredzot liegumu iznomāt telpas citiem uzņēmumiem bez Rimi grupas uzņēmumu atļaujas un ierobežojot konkurējošu specializēto pārtikas veikalu iespējas uzsākt darbību šajos tirdzniecības centros.

Vienošanās par darbībām vai bezdarbību, kuras dēļ tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū, ir aizliegtas ar Konkurences likumu.

Uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 163 130 Ls apmērā, kā arī tiesiskais pienākums pārtraukt konstatēto pārkāpumu, izslēdzot ierobežojošos punktus no līgumiem ar SIA „Marno J”, kā arī ar citiem tirdzniecības centru telpu īpašniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi, kas ietver pēc satura un būtības analoģiskus ierobežojumus.

Lietas ietvaros KP konstatēja, ka Rimi grupas uzņēmumu un SIA „Marno J” noslēgtie līgumi piešķir Rimi grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu konkrētā tirdzniecības centra platību iznomāšanu, tādējādi šie līgumi ir ierobežojoši ne vien attiecībā pret potenciālajiem nomniekiem, bet arī nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību.

Tā, nesaņemot atļauju no Rimi grupas, tirdzniecības centru telpu iznomātājs SIA „Marno J” atteicis iznomāt telpas SIA „Daudznozaru kompānija „Daugava””. Saskaņā KP rīcībā esošo informāciju ar grūtībām iznomāt nomas platības tirdzniecības centros, jo nav saņemts ikdienas patēriņa preču lielveikala saskaņojums, ir saskārušās arī AS „Talsu gaļa” un AS „Putnu fabrika „Ķekava””.

Liedzot specializētajiem pārtikas veikaliem uzsākt darbību tirdzniecības centros, tiek ierobežota to attīstība. Vienlaikus būtiski tiek palielināta ražotāju atkarība no mazumtirdzniecības lielveikaliem, jo tiem tiek liegta iespēja veidot efektīvu – pietiekoši lielu, ātri un ērti sasniedzamu – alternatīvu izplatīšanas kanālu, veidojot savu specializēto veikalu ķēdi.

SIA „RIMI Latvia” piemērots naudas sods Ls 151 650 apmērā, SIA „SUPERNETTO” – Ls 1590 apmērā, bet nekustamo īpašumu pārvaldības starpniekkompānijai SIA „Plesko Real Estate” – Ls 9890 apmērā. Tā kā labuma guvējs no konkurences ierobežošanas ir mazumtirdzniecības lielveikals, savukārt telpu iznomātājs ierobežojošos nosacījumus bija spiests pieņemt, lai noslēgtu līgumu vai nepasliktinātu līguma noteikumus ar Rimi grupas uzņēmumiem, SIA „Marno J” naudas sods netika piemērots.

Lēmuma teksts pieejams šeit SPIEST. Ziņas avots: Konkurences padome.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS / 2011 - Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka kopš 2011.gada 1.aprīļa vairs nav spēkā antidempinga pasākumi apavu importam, kam ir ādas virsa, un kuru izcelsmes valsts ir Vjetnama, Ķīnas Tautas Republika vai arī tie ir sūtīt no Makao. Tas nozīmē, ka kopš 2011.gada 1.aprīļa nav jāmaksā antidempinga maksājumi 9,7% līdz 16,5% apmērā no preces muitas vērtības par apaviem, kas tiek sūtīti no Makao un kuru izcelsmes valsts ir Vjetnama vai Ķīnas Tautas Republika.

Minētie antidempinga pasākumi saskaņā ar Padomes 2009.gada 22.decembra Īstenošanas Regulu (ES) Nr.1294/2009 bija spēkā 15 mēnešus laikā no 2009.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.martam.

Precīza informācija par konkrētai precei piemērojamiem Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī noteiktajiem ārējās tirdzniecības pasākumiem pieejama VID mājas lapā www.vid.gov.lv Integrētā tarifa vadības sistēmas (ITVS) http://itvs.vid.gov.lv sadaļā TARIC -Pasākumi – Preces kodam.

Lai saņemtu plašāku informāciju par ITVS izmantošanas iespējām, iedzīvotāj ir aicināti sazināties ar VID Muitas pārvaldes speciālistiem pa tālruņiem 67111415, 67111401 vai 67111400.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS/ 2011 – Valsts ieņēmumu dienests aicina uzņēmējus sekot līdzi informācijai par pieejamajām tarifu kvotām un gūt labumu no tarifu kvotu izmantošanas arī turpmāk.

Šogad uzņēmējiem ir pieejamas vairāk nekā 600 tarifa kvotas, ko piešķir Eiropas Komisija uz muitas deklarāciju pamata, ievērojot hronoloģisko secību, kādā iesniegti pamatojoties uz šīm deklarācijām sagatavotie tarifa kvotu pieteikumi. Šo kvotu piešķiršanas princips ir taisnīgums un tiesību vienlīdzība attiecībā pret visiem Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējiem. Vienīgais nosacījums ir pirmajam importēt preci un iesniegt muitā deklarāciju un visus nepieciešamos dokumentus. Turklāt tarifa kvotu piešķiršanas procedūra ir ļoti vienkārša un neprasa no uzņēmējiem nekādu papildu formalitāšu kārtošanu vai papildu izmaksas.

Importētāji var pieteikt pieejamās tarifa kvotas arī pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.876 “Noteikumi par Eiropas Savienības tarifa kvotu pieteikšanu un administrēšanu” noteikto kārtību. Retrospektīvu kvotas pieteikšanas iesniegumu var iesniegt triju gadu laikā no preču importēšanas brīža.

Papildus tam VID informē, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 21.decembra Regulu Nr.1248/2010 no 2011.gada 1.janvāra ir atvērta tarifu kvota ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, importam, kura izcelsme ir Norvēģija. Kvotas spēkā esamības periods ir kalendārais gads; sākotnējais daudzums ir 17,3 miljoni litru, nodokļu likme – 0 %. Pieprasot kvotu, ir nepieciešams iesniegt Norvēģijas izcelsmi apliecinošu sertifikātu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 25.novembra Regulu Nr.1085/2010 no 2011.gada 1.janvāra atvērtas vairākas ikgadējās importa tarifa kvotas batātēm, maniokai, maniokas cietei un citiem produktiem. Pieprasot tarifa kvotas, kas minētas šajā regulā un attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Taizeme, Ķīnas Tautas Republika vai Indonēzija, nepieciešams iesniegt to izcelsmi apliecinošu sertifikātu. Kvotu spēkā esamības periods ir kalendārais gads.

Detalizēta informācija par pieejamajām kvotām un muitas nodokļu atvieglojumiem ir pieejama Integrētā tarifa vadības sistēmas datu bāzē ŠEIT .

2010.gadā komersanti iesniedza 600 tarifa kvotu pieteikumus, tajā skaitā 80 gadījumos – pēc preču izlaišanas brīvā apgrozībā. Pieprasītās tarifa kvotas 100 % apmērā piešķirtas 589 gadījumos, daļēji piešķirtas 3 gadījumos, atteikums sakarā ar pieteikto kvotu izsmelšanu saņemts 8 gadījumos.

Vispieprasītākās Latvijā pagājušā gadā bija pārtikas produktu importam noteiktās tarifa kvotas: 48,4 % no kopējā preču daudzuma, kam tika pieprasītas kvotas, veido zivis un zivju produkti (Norvēģijas izcelsmes varavīksnes foreles, siļķes, zivju fileja un Īslandes izcelsmes siļķes), 32,1 % – augļi un rieksti (galvenokārt Ēģiptes izcelsmes apelsīni un ASV izcelsmes mandeļrieksti), 9,5 % – augļu izstrādājumu produkti (Meksikas izcelsmes apelsīnu sulas koncentrāts un Dienvidāfrikas izcelsmes ananāsu sula) un 10 % – citas preces.

Izmantojot iespēju noteiktā laika posmā importēt Eiropas Savienībā noteiktu preču daudzumu, piemērojot samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, 2010.gadā Latvijā ievestas aptuveni 3 973 tonnas zivju un to produktu, 2 365 tonnas apelsīnu, 544 tonnas apelsīnu sulas, 227 tonnas ananāsu sulas, 190 tonnas sīpolu, 179 tonnas mandeļriekstu, 158 hektolitri (1 hektolitrs=100 litri) vīna, 118 tonnas konditorejas izstrādājumu, 77 tonnas vīnogu, kā arī citas preces.

——————-

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

APRĪLIS/2011 - Šoreiz par vienkāršo, neatkarīgi no biznesa specifikas – ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai iespējams starpnieks. Ir vērts atcerēties – ar vienu reizi nesanāks. Ja plaši atpazīstams atspirdzinošs dzēriens tiktu reklamēts vienu reizi gadā, ja aviokompānija piedāvātu īpašos lidojumus tikai reizi desmit gados, ja jogurta ražotājs piedāvātu degustēt produkciju potenciāliem pircējiem reizi gadā, ja tirdzniecības centrs rīkotu akciju tiklai atklājot to un vēlāk vairs nekad un nepaplašinātu sortimentu, ja žurnāls rīkotu abonēšanas kampaņu reizi divos gados, ja banka iepazīstinātu ar savu jauno pakalpojumu tikai vienu reizi.

VAI BIZNESS AIZIETU?

Un tagad ieliekam šajos piemēros – atspirdzinošais dzēriens – Coca Cola, aviokompānija – airBaltic, jogurtu ražotājs – Danone, tirdzniecības centrs -  veikals Depo utt.

Ko vēlējos teikt ar šiem ļoti vienkāršotiem piemēriem? To, ka ja jums ir prece vai pakalpojums, tad par to virzīšanu (IELIKŠANU CILVĒKU PRĀTOS) ir jādomā patstāvīgi, patstāvīgi jāatvēl resursi – laiks, darbs, nauda, prāts u.c.

Ir pārāk neapzinīgi domāt, ka ja man ir prece vai pakalpojums, tad to man pirks tā vai tā.  Tieši pateicoties dažādiem mārketinga paņēmieniem ilgtermiņā ne vienai vien kompānijai izdodas atņemt konkurentu daļas, pārdot jaunu pakalpojumus, veicināt ieņēmumus.

Ņemam abstraktu piemēru. Ļoti vienkāršotu, bez jebkāda tuvāka detaļu izklāsta:

1.Reklāma tiek atskaņota vai rādīta pirmo reizi – Revolucionārs aparāts, tas jums ir vajadzīgs. Klausītāja reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
2. Tā pati reklāma otro reizi. Reakcija -  viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
3. Tā pati reklāma trešo reizi. Reakcija – viena no daudzām reklāmām, ko redzam vai dzirdam katru dienu.
4. Tā pati reklāma ceturto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
5. Tā pati reklāma piekto reizi. Reakcija – ā, atkal tā reklāma.
……
32. Tā pati reklāma trīsdesmit otro reizi. Reakcija – cik var to reklāmu atskaņot, apriebies, tracina.
…..
67. Tā pati reklāma sešdesmit septīto reizi. Reakcija – interesanti, jāpaklausās, ko tā sieviete tur stāsta.
80. Astoņdesmito reizi. Reakcija – jāaiziet uz veikalu, pirms tam paskatīšos internetā.
90. Deviņdesmito reizi. Reakcija – jā, vajadzētu nopirkt.

Un tagad revolucionārā aparāta vietā ieliekat citu produktu vai pakalpojumu. Nekad neesat uzķērušies? Vai tiešām esat nopirkuši mobilo telefonu tikai vienu reizi izlasot preses paziņojumu, vai esat paņēmuši hipotekāro kredītu ar pirmo reizi, pēc pirmās reklāmas, vai esat nopirkuši iepriekš nezinātu biokatīvo piena produktu uzreiz tikai no vienas degustācijas utt.

1) Atcerieties – pirms nopirkāt mobilo tālruni, jūs redzējāt pilsētā vides reklāmu, saņēmāt reklāmas sms vai e-pastu, redzējāt to vienai savai draudzenei, izlasījāt atsauksme sinternetā, mobilo tālsarunu operators piedāvāja speciālu akciju utt. UN TIKAI TAD JŪS NOPRIKĀT MOBILO TELEFONU

2) Atcerieties – pirms paņēmāt hipotekāro kredītu, jūs redzējāt 340 televīzijas reklāmas par to ka manam tētim, veiksmīgam kaimiņam ir tāds un viņi tāpēc dzīvo zaļi,bankā jums vismaz 200 reizes tas tika piedāvāts, jūs saņēmāt individuālas un greznas vēstules ar cieņas apliecinājumiem utt. UN TAD JŪS PAŅĒMĀT KREDĪTU.

3) Atcerieties – pirms sākāt pirkt bioaktīvā piena produktu, jūsu bērns redzēja 120 reklāmas multenes, kinoteātrī ēda popkornu ar jaunā produkta reklāmu, jūs to pagaršojāt, jūs dzirdējāt no daktera to radio pārraidē, ka tas ir veselīgi vismaz 46 reizes, un visbeidzot ieejot veikalā jūs sāka raustīt bērns ar vārdiem “NOPĒRC, jo tad pārdevēja iedos smuku magnētiņu”!. UN TAGAD JŪS TO PĒRKAT REGULĀRI.

Jūs esat aktivizējis biznesu, bet esat izlaidis tikai vienu preses relīzi. Vai tiešām domājat, ka ar to pietiks, ka nevajadzēs domāt ne par stratēģiju, ne par metodēm, ne par patērētāju paradumiem, ne par daudzām citām lietām un faktoriem un visu beidzot tā visa pārdomātu īstenošanu dzīvē. Ar to ka Jums ir produkts vai pakalpojums mūsdienās nepietiek – ne Latvijā, ne ārpus Latvijas robežām.

Biznesā un mārketingā ir ļoti daudz iespēju, kā augt, jo bez tām mūsdienās iztikt VAIRS NAV IESPĒJAMS. Nemāniet sevi, mārketings ir ikviena uzņēmuma darbošanās veiksmes pamatā.

Protams, manis minētie piemēri ir ļoti vienkāršoti. Tiem visiem ir jāpievieno pārdomāts biznesa modelis, preču pozicionējums un virzīšana, pārdošanas taktika, cenu veidošanas politika, apkalpošana un citas lietas. Arī tās ir saistītas ar mārketingu. Un tas labam mārketinga speciālistam praksē ir jāprot radīt un pielietot.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MARTS / 2011 - Valdība ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas  izstrādāto informatīvo ziņojumu “Informatīvais ziņojums par pārtikas nozares koordinēšanas nodrošināšanu”. Informatīvais ziņojums paredz Pārtikas nozares padomes izveidi, kas turpmāk koordinēs ar pārtikas nozari saistītos jautājumus, tādējādi veicinot nozares turpmāko attīstību un konkurētspēju.

Lai maksimāli padarītu efektīvāku ar pārtikas nozari saistīto jautājumu koordinēšanu, Zemkopības ministrija piedāvā izveidot vienu koordinējošu un konsultatīvu institūciju – Pārtikas nozares padomi, kuras darbības mērķis būs veicināt pārtikas nozares attīstību, analizējot problēmjautājumus, kas skar pārtikas nozari, un sniegt priekšlikumus šo problēmu risināšanai. Padomes vadību uzņemsies zemkopības ministrs, un tās sastāvā būs pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, kā arī citām iestādēm un organizācijām.

Informatīvais ziņojums paredz, ka Pārtikas nozares padome izvērtēs citu jomu ietekmi uz Latvijas pārtikas nozari, saskaņos valsts institūciju un pārtikas nozaru pārstāvju viedokļus par pārtikas nozari ietekmējošiem jautājumiem, nodrošinās informatīvo saikni starp pārtikas nozares nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kā arī pārņems Pārtikas nozares konsultatīvās padomes un Pārtikas padomes kompetencē esošos uzdevumus.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka līdz 2011. gada 1.septembrim Zemkopības ministrija sagatavos un noteiktā kārtībā iesniegs Ministru kabinetā tiesību akta projektu par Pārtikas nozares padomes izveidi.

Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vēstulē “Par LR Veselības ministrijas izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm (2010.-2017. gadam)” Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim izteikto ierosinājumu deleģēt ZM visu pārtikas pārstrādi ietekmējošo jautājumu administrēšanu.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MARTS / 2011 -  Tālāk tiek sniegta Latvijas Konkurences padomes informācija, kurai seko Latvijas Komercbanku asociācijas paziņojums presei.

Konkurences padomes informācija

KP par aizliegtu vienošanos soda 22 komercbankas

Šī gada 3.martā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām. Pārkāpuma rezultātā bankas ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Tādējādi ir tikusi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem.

Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem.

Bankām uzlikts naudas sods kopumā Ls 5 495 462,19 latu apmērā.

Lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanas gaitā KP konstatēja, ka tirgotāju maksājuma lielums ir bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma. Tā 2009.gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā. Tādējādi banku vienošanās par vienotu starpbanku maksu, nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās bankas izmaksām, deformēja konkurenci un nelika visām bankām cīnīties par jaunu klientu – tirgotāju – piesaisti, piemērojot zemākus komisijas maksājumus.

Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un secīgi banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem. Savukārt, ja nepastāvētu vietējā visu banku vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju VISA un MasterCard piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki par Latvijas banku noteiktajiem.

Tāpat vienošanās rezultātā tika deformēta konkurence, kas varētu patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā (no 2002.gada), kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat par velti.

Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.

Par dalību pārkāpumā bankām piemēroti naudas sodi attiecīgi AS „Swedbank” Ls 2 830 374,00 apmērā, AS „Citadele banka” – Ls 1 216 548,97, AS „SEB banka” – 558 744,55 Ls, AS „Latvijas Krājbanka” – 259 006,50 Ls, AS „DnB NORD Banka” – 167 466,00 Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle – 158 400,82 Ls, AS „Rietumu Banka” – 103 927,20 Ls, AS „GE Money Bank” – 79 407,90 Ls, VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” – 55 594,24 Ls, AS „Norvik banka” – 25 227,50 Ls, AS „Aizkraukles banka” – 15 491,28 Ls, AS „PrivatBank” – 5 486,00 Ls, AS „UniCredit Bank” – 5 435,38 Ls, Danske Bank AS filiāle Latvijā – 2 687,79 Ls, AS „Baltic International Bank” – 2 679,64 Ls, AS „Trasta komercbanka” – 2 595,88 Ls, AS „SMP Bank” – 2 021,63 Ls, AS „Akciju komercbanka „Baltikums”” – 1 364,25 Ls, AS „Reģionālā investīciju banka” – 1 274,50 Ls, AS „Latvijas Biznesa banka” – 728,16 Ls, AS „LTB Bank” – 500,00 Ls un AS „VEF banka” – 500,00 Ls apmērā.

Lēmuma teksts pieejams KP mājas lapā: http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2011/VE02-15_0303.pdf

Īss papildu skaidrojums par pārkāpuma būtību: http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/Banku_parkapuma_butiba.pdf

ziņas avots: Konkurences padome, publicēts pilns preses paziņojuma teksts.

seko Latvijas Komercbanku asociācijas pilns preses paziņojuma teksts

Latvijas Komercbanku asociācija uzskata par absurdu un nepamatotu Konkurences padomes lēmumu, ar kuru visai Latvijas banku industrijai tiek pārmesta neatļautas vienošanās īstenošana, ieviešot un uzturot starpbanku komisijas maksu par maksājumu karšu sistēmas uzturēšanu. Turklāt Konkurences padome nespēj skaidri definēt, kurš izskatītajā lietā ir cietušais, jo minētā komisijas maksa neskar ne patērētājus, ne tirgotājus.

Asociācija uzskata, ka banku nozarei izvirzītie pārmetumi ir balstīti uz nepamatotiem pieņēmumiem, ignorējot patieso šīs starpbanku norēķinu sistēmas devumu Latvijas ekonomikas attīstībai – iespēju patērētājiem, kuri izmanto vienas bankas maksājumu karti, norēķināties par precēm un pakalpojumiem veikalā, kurā karšu darbību nodrošina cita banka, bez jebkādas papildu komisijas maksas. Esošā norēķinu sistēma ir caurspīdīga un visām bankām nodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas, kā arī ļauj patērētājiem ar vienādiem noteikumiem norēķināties ar jebkuras bankas karti jebkurā veikalā.

Svarīgi, ka šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti. Turklāt daudzpušu vienošanās Latvijā jau ir jau aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma.

“Apgalvojumi par vienotas starpbanku komisijas maksas par karšu apkalpošanu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir absurdi, jo tieši šī vienošanās ir palīdzējusi īsā laikā radīt ērti izmantojamu un patērētājam izdevīgu norēķinu sistēmu visā valstī. Nav arī korekti pārmest it kā slēptu vienošanos banku starpā, jo visa informācija par starpbanku norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu ir brīvi pieejama. Starpbanku komisijas maksa nekādā veidā neietekmē patērētājus – tie ir tehniski norēķini banku iekšējā apkalpošanas sistēmā, no kuriem visi iegūtie līdzekļi, tiek ieguldīti kopējās norēķinu sistēmas uzturēšanā,” stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. “Ja šāda sistēma, kāda tā eksistē visā pasaulē, nebūtu nodrošināta, norēķini ar kartēm pašlaik būtu sarežģītāki un dārgāki”, uzsver T.Tverijons.

Šādu norēķinu karšu sistēmu pasaulē uztur vairākas lielas organizācijas, piemēram, VISA, MasterCard, u.c. Latvijas bankas pirms vairākiem gadiem pārņēma šo starptautisko sistēmu darbības principus, lai attīstītu iekšējo maksājumu tirgu. Arī Eiropas Komisija vairākkārt nepārprotami ir atzinusi, ka vienošanās par šādām starpbanku komisijām ir likumīgas.

Teodors Tverijons skaidro: “Laikā, kad valstī pieaug draudi, ko rada skaidrās naudas aprite, un līdz ar to tiek veicināta ēnu ekonomika, ir ļoti netālredzīgi censties sagraut jau esošo bezskaidras naudas norēķinu sistēmu, tādējādi riskējot radīt lielākus izdevumus gala patērētājiem un stimulējot skaidras naudas norēķinus. Vispārzināms, piemēram, ir fakts, ka skaidras naudas apkalpošana ekonomikai izmaksā aptuveni divas reizes dārgāk nekā bezskaidras naudas norēķini.”

Pašlaik Latvijas Komercbanku asociācijas biedri detalizēti iepazīstas ar Konkurences padomes lēmumu un izvērtē visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai panāktu taisnīgu risinājumu šajā lietā.

——————

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness” , “Tirdzniecība” , “Bankas” vai “Mārketings”.

—————–

FEBRUĀRIS / 2011 - Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksportam 2010. gadā bija stabila izauguma tendence. Salīdzinot 2010. gada datus par eksportu ar 2009. gada datiem, secināms, ka Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports ir sasniedzis pēdējo gadu augstāko līmeni – 818 miljonus latu (2007. gadā tas bija 581 miljons latu, 2008. gadā – 750 miljoni latu un 2009. gadā – 664 miljoni latu), ziņo Zemkopības ministrija.

2010. gadā kopumā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produkti ir otra nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare. 2010. gadā kopumā šo produktu eksports veidoja 17,6 procentus no kopējā Latvijas eksporta vērtības (pirmajā vietā 2010. gadā eksporta apjoma ziņā bija koksnes un tās izstrādājumu eksports, kas veidoja 19,5 procentus no kopējā Latvijas eksporta vērtības).

“Esmu gandarīts, ka 2010. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni eksports pieauga par 47 procentiem (kopējais Latvijas eksports šajā laikā pieauga par 39 procentiem, koksnes un tās izstrādājumu eksports – par 28 procentiem),” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

2010. gada 4. ceturksnī lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports sasniedza pēdējo četru gadu augstāko apjomu (250 miljoni latu, tādā veidā ierindojot nozari pirmajā vietā starp Latvijas nozīmīgākajām eksporta nozarēm 2010. gada 4. ceturksnī.

EMULATORS.LV piebilde – vietā ir atgādināt, ka 2010.gads klimatiskajā ziņā ārvalstīs bija nelabvēlīgs (karstums, sausums, ūdens trūkums, ugusgrēki u.c.) atšķirībā no Latvijas, kura necieta no dabas untumiem, kā rezultātā būtiski cēlās pārtikas produktu cenas pasaulē.

—-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–