EMULATORS.LV

OKTOBRIS, DECEMBRIS / 2010 -  Mazumtirdzniecības uzņēmumi  Maxima, Rimi,  Elvi, IKI un Sky apvienojušies Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā (LPTA).

Jaunās asociācijas mērķis ir veicināt pārtikas mazumtirdzniecības kā nozares attīstību. Iesaistoties pārtikas mazumtirdzniecību regulējošo tiesību aktu izstrādē, attīstot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, valsti un citiem partneriem, LPTA risinās jautājumus, kas nozīmīgi tieši pārtikas mazumtirgotājiem.

LPTA valdē  ir pārstāvēti visi asociācijas dalībnieki, savukārt par tās valdes priekšsēdētāju ir  ievēlēts Rimi Latvia valdes priekšsēdētāju Valdia Turlais.

“Pārtikas tirdzniecība ir ievērojams mazumtirdzniecības sektors ar specifiskiem darbības principiem, nosacījumiem un aktualitātēm. Ātra preču aprite, īpašas prasības tirdzniecības organizēšanai, specifisks darbības regulējums ir atšķirības, kas pārtikas tirgotājiem lika domāt, ka tieši šī tirgus segmenta interešu pārstāvniecībai nepieciešama atsevišķa asociācija,” stāsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš norāda, ka vienlaikus asociācijā apvienotie uzņēmumi ir pārstāvēti arī citās profesionālajās asociācijās, tai skaitā Latvijas Tirgotāju asociācijā, Latvijas Darba devēju konfederācijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un citās.

Asociācijas biedri ir nozīmīgākie un aktīvākie pārtikas mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki. “Esam apvienojuši spēkus, lai attīstītu un veicinātu pārtikas mazumtirdzniecību, tai skaitā esam domājuši par instrumentiem, kā, sadarbojoties ar ražotāju un lauksaimnieku organizācijām, veicināt tieši Latvijā ražotu preču noietu. Tādējādi esam pārliecināti, ka līdz ar šīs asociācijas izveidi ieguvēji būs ne vien mazumtirgotāji, bet visa pārtikas nozare kopumā. Turklāt strādāsim arī pie risinājumiem un piedāvājuma, kas vēl vairāk apmierinātu pircēju prasības,” uzsver V. Turlais.

Par Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas  (LPTA) izpilddirektoru kļuvis Noris Krūzītis.

Jaunā izpilddirektora galvenā darbības prioritāte būs valstiskā līmenī pārstāvēt pārtikas tirgotājus, iesaistoties pārtikas mazumtirdzniecību regulējošo tiesību aktu izstrādē, kā arī, attīstot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, valsti un citiem partneriem, risināt  jautājumus, kas nozīmīgi tieši pārtikas mazumtirgotājiem.

Iepriekš N. Krūzītis  bijis Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektors, strādājis pārtikas mazumtirdzniecības nozarē kā SIA Iepirkumu grupa (TOP! veikali) valdes priekšsēdētājs un Rimi Supermārketu tīkla reģiona vadītājs Latvijā.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” u.c.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2010 – Eurostat ir publicējis datus par pārtikas cenu atšķirībām Eiropas Savienības (ES) valstīs aizvadītajā gadā par vidējo 27 ES valstu līmeni pieņemot 100.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi. Piemēram, “Tirdzniecība” , “Mārketings” vai “Tūrisms”.

APRĪLIS / 2010 - Kā rāda prakse, tad tas, ka uzņēmuma produktam ir lieli pārdošanas rezultāti nepasargā tos no to produktu „izsviešanas ārā” burtiskā nozīmē no lielu tirdzniecības ķēžu plauktiem. Turklāt tas ir absolūti vienalga vai ražojat pienu, zobpastu, ziepes vai autoriepas. Turklāt absolūti vienalga vai tā ir lielveikalu ķēde Latvijā, Vācijā vai kur citur. Redzot uzņēmuma lieliskos pārdošanas rezultātus, lielveikalam rodas dabiska vēlme nopelnīt pašam vairāk un uzsākt preču pārdošanu ar paša veikala preču zīmi. Pasaulē vienmēr varēs atrast citu uzņēmumu, kas spēs saražot lētāk (zemākas ražošanas izmaksas, aizvietotas izejvielas, izmaiņas produktus raksturojošos parametros utt.) un neatteiksies uz šiem produktiem izvietot lielveikalu ķēžu (pasūtītājs) privātās preču zīmes. Tikpat labi lielveikalu ķēde var mainīt savu preču pārdošanas politiku vai sortimentu.

Viss uzņēmuma iepriekšējo gadu darbs var pazust kā nebijis, jo tik sūri grūti piesaistīto pircēju vieglu roku paņems un noslaucīs lielveikals. Jo arī lielveikalu ķēde ir tikai bizness, kas arī vēlas maksimizēt savu peļņu un būt saistošs saviem pircējiem. Tāpēc mācība ir vienkārša –  uzņēmuma produkcijai būt vienmēr interesantai pircējam un pastāvīgi uzturēt šo interesi, domāt par distribūcijas (pārdošanas) dažādošanu, sekot līdzi pircēju rocībai un gaumei.  Lai arī šeit vairāk uzsvēru tirdzniecības ķēdes, bet analoģiski notikumi var būt arī jebkurā citā biznesā. Uz lauriem gulēt ilgstoši nevar!

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! Ramils Kadirovs

FEBRUĀRIS – Pētījumu centra SKDS 2010.gada janvārī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju maksātspējas pasliktināšanās ir ļoti nopietni skārusi sabiedriskās ēdināšanas sektoru. Būtiski ir samazinājies ne tikai to iedzīvotāju skaits, kuri mēdz pusdienot dažādās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, bet ir samazinājušās arī vidējās vienām pusdienām tērētās naudas summas. Vidējā naudas summas, kas tika tērēta vienām pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādē 2010.gada janvārī bija 2,80 LVL (2009.gadā – 3,18 , 2008.gadā – 3,27, 2007.gadā – 2,78, 2006.gadā – 2.34).

Aptaujas dati liecina, ka kopumā 44% iedzīvotāju, kuri mēdz pusdienot sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, vienā pusdienošanas reizē vidēji tērē līdz diviem latiem. Naudas summas, kas ir robežās no Ls2.01 līdz Ls3.00, vidēji tērē 29% iedzīvotāju, no Ls3.01 līdz Ls4.00 vidēji tērē 12% iedzīvotāju, bet no Ls4.01 līdz Ls5.00 – 10% iedzīvotāju. Savukārt, vairāk par pieciem latiem vienā pusdienošanas reizē tērē tikai 3% iedzīvotāju.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties!

NOVEMBRIS / 2009 – Jebkura jauna veikala atvēršana ir apsveicama no biznesa viedokļa. Uzņēmēji domā, rada darbavietas, sekmē attīstību. Patērētāji savukārt iegūst – ja nebūtu šā veikala, tad blakus esošos veikalos cenu līmenis, preču sortiments, pircēju apkalpošanas kultūra būtu savādāka.

Tikko kā Krasta ielā ir atvērts jauns ekonomiskā segmenta veikals (šī veikala pozicionējums). Kādreiz šajā telpās bija citi centri, tagad te atrodas Kimko. Vienlaikus veikals, šķiet, ir kļuvis par lielāko internetveikalu Latvijā. Šī veikala aptveres areālā (vietas, no kurām varētu veidoties pircēju plūsma) atrodas ļoti daudz konkurentu – Mols, Riga Plaza, Galerija Azur, Depo, Sky, MC2 u.c., kā arī Supernetto un Maxima . Kādam šis manis minētais uzskaitījums šķitīs neloģisks (visi šie veikali / t.c.  ir cits citam nikni konkurenti, kaut  kur preču segmenti pārklājas, kaut kur nē). Tie visi cīnās par pircēju.

Darbojoties tirdzniecības centru / veikalu biznesā ir jāzina daudzas lietas, taču negrasos tās dziļās detaļās apskatīt (zināšanas un pieredze maksā naudu, ja kādam to vajag, tad esmu Jūsu rīcībā – SAZINĀTIES). Pieskaršos tikai virspusēji atsevišķām detaļām (varbūt pēc mēneša tās tiks atrisinātas, tomēr pašlaik tām ir liels svars lai spētu piesaistīt un noturēt pircējus).

Jaunatvērtajā tirdzniecības centrā VISPĀR NAV norāžu sistēmas. Kur kas atrodas. Nav iekšējās komunikācijas (radio, patīkama mūzika, uzmundrinoši un laipni sagaidīšanas teksti). Personāls – trīs pārdevēji pievērš uzmanību vienam pircējam (varbūt stāsta vakardienas filmas sižetu, pirkt nekā pircējs nepirka), kamēr par pārējo tūkstoti pircēju neliekas ne ziņas. Cenu zīmēs izmantotais fontu lielums ir mazs un cilvēkam ar mazāk asu acu skatu, tas ir neizlasāms (neveicina pārdošanu). Pārtikas daļa šim centram ir nepiedodami maza. Strādājošo kasieru skaits mazs. Un vēl un vēl.

Ja šis veikals sevi pozicionē kā ekonomiskais iepirkšanās centrs, tad tur ir jābūt atbilstošam preču klāstam, atbilstošam cenu līmenim, kā arī saprotamai specializācijai. Tas savukārt nozīmē, ka veikalam ir jāspēj piesaistīt plašas un regulāras pircēju plūsmas. Teikšu tā, darāmā ir daudz, it īpaši mārketingā. Pašlaik neredzu, lietas, kas šo veikalu/ tirdzniecības centru pašlaik padara par saistošu pircējam un liek tajā atgriezties un veikt pirkumus. Lai būtu godīgi – arī citi iecienīti tirdzniecības centri Rīgā to atvēršanas brīdī nebija gatavi pilnībā, un nebūšanas tika likvidētas tikai pēc laika.

Novēlu veiksmes un izaugsmes šim tirdzniecības centram. Jo kā sākumā minēju – konkurence nodrošina, plašāku preču klāstu, zemākas cenas, labāku kvalitāti, rada darba vietas.

Speciāla piezīme – savos blogos rakstu par to ko zinu un esmu strādājis. Visa pamatā ir zināšanas un pieredze – gan mārketingā, gan sabiedrisko attiecību lietās, gan reklāmā, gan biznesa organizācijā.

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 – Tagad ir kļuvis moderni runāt eksports izglābs Latviju, vajag eksportēt utt. Kā zināms, vieglāk ir eksportēt uz tādām zemēm, kuras iedzīvotāju zina vai pazīst produkta izcelsmes valsti (kultūru, tradīcijas, produktus, kvalitāti, cilvēkus). Tādējādi izdodas ietaupīt naudu mārketinga aktivitātēm (salīdzinot ar to, ja sākam eksportu uz tādām valstīm, kur par Latviju domā, ka tā atrodas kaut kur pie Ziemeļpola). Taču laiks iet, aug  jauna paaudze, kurai ir citas intereses, cita izpratne, citi ieradumi, un viņi Latviju nezin un nepazīst. Un šis stāsts ir par Latvijas tuvākajiem kaimiņiem. Palicis pavisam neliels laika posms, lai Latvijas uzņēmēji varētu izmantot to pagātnes potenciālu, kas vēl ir palicis šo valstu iedzīvotāju sirdīs un sāktu iekarot jaunākās paaudzes sirdis. Ilustrācijai seko “Panorāmas” sižeti.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties!

Ramils Kadirovs

NOVEMBRIS / 2009 - Pēc šīs metodes šajā laikā šķiet sāk darboties aizvien vairāki uzņēmumi. Zināms, ka veikaliem, interneta „provaideriem”, bankām u.c. uz plašu patērētāju loku (vai arī šauri segmentēti) orientētiem uzņēmumiem pastāv klientu atbalsta dienesti, servisa centri, kuriem ir telefoni, e-pasti un vēl citi saziņas kanāli, kas tiek plaši reklamēti.

Jautājums – Kam tie ir domāti?

Atbilde – Lai klients, kuram ir radusies ķibele varētu sazināties ar pakalpojuma sniedzēju un saņemt operatīvu risinājumu. Šie dienesti ir vieni no pārdošanas sastāvdaļām, tā dēvētais pēcpārdošanas serviss.

Piemēri. Nezinu, kam ir domāti interneta „provaideru” telefoni, ja klausule netiek celta. Ko jūs darīsiet, ja pēkšņi brīvdienā pazūd internets (un jums tas ir ļoti nepieciešams) un balss klausulē ziņo, ka pašlaik visi operatori aizņemti un ir jāuzgaida (šī ziņa skan četrdesmit minūtes), neļaujot saprast, vai tiešām ir vērts gaidīt vai arī servisa centrs šajā dienā nestrādā vispār.  Kam ir vajadzīgs pakalpojuma sniedzēja serviss, ja tas uz e-pastu atbild pēc divām nedēļām? Cits piemērs – ja agrāk bankas centās daudzmaz operatīvi atbildēt uz jautājumiem, tad tagad dažkārt atbildes mēdz atnākt ar divu dienu novēlošanos vai pat vēl vēlāk.

Klients paļaujas uz pakalpojuma sniedzēju, ka viņš tiks uzklausīts un tiks rasts risinājums viņa problēmām. Taču tagad nav nekā. Kāpēc?

Iemesls - tāpēc, ka klientu atbalsta dienestos ir samazināts personāla skaits, kurš netiek galā ar slodzi, līdz ar ko pēdējā gada laikā ir kritusies apkalpošanas pakalpojumu kvalitāte. Bet kā par brīnumu ir pieaudzis klientu zvanu, e-pastu un vizīšu skaits, lai viņus apkalpojošais uzņēmums sniegtu atbalstu. Šī problēma pastāv arī lielajos uzņēmumos.

Augstāk minētais ir subjektīvs vērojums tāpēc ja Jums viss ir kārtībā, tad neņemiet pie sirds.

Risinājums – jaunajiem un mazākiem analoģiskas produkcijas un servisa uzņēmumiem ir iespēja iegūt sev jaunus klientus (ja tie pievērš uzmanību klientu apkalpošanai).

Mēdz būt arī spīdošas apkalpošanas piemēri, kas ir pārsteiguši pat mani, kur risinājums tika sniegts momentāni un piedāvāta papildu palīdzība. Šo kompāniju vārdā nesaukšu (lai neteiktu, ka es te kādu reklamēju). Kā šai kompānijai iet krīzes laikā? Kompānijai iet spīdoši un klientu tai netrūkst – ir gan reklāmas kampaņas, lai piesaistītu jaunus klientus,  gan komunikācija ar presi un sabiedrību, gan lielisks klientu apkalpošanas serviss. Visas šīs minētās darbības ir mārketinga sastāvdaļas, kas dod labumu uzņēmumam klientu piesaistē un noturēšanā. Un, ja jums vajag atbalstu šo lietu sakārtošanā, tad ziniet SAZINIETIES AR MANI.

Ramils Kadirovs

SEPTEMBRIS / 2009 – Laiku pa laikam arī es piedalos dažādos pasākumos, tostarp izstādēs un nevaru vien nobrīnīties par to kā uzņēmumi piedalās izstādēs tepat uz vietas Latvijā un tālāk ārpus robežām.

Galvenās kļūdas, kuras esmu pamanījis. Stendos ne vienmēr darbojas piemērotākie cilvēki. Nav viegli vairākas dienas no vietas visas dienas garumā proaktīvi komunicēt ar svešiem un nepazīstamiem cilvēkiem (dažādi dzinumi, vecumi, mentalitātes, valodas u.c.) un atbildēt uz profesionālas dabas jautājumiem par vis dažādākām lietām (uzņēmumu pārstāvjiem, potenciāliem sadarbības partneriem). Vieni cilvēki to spēj, citi nespēj. Stendā ir jādarbojas ļoti sagatavotiem un runātīgiem / atvērtiem cilvēkiem (ai kā realitāte atšķiras). Nevar stendā stāvēt kā stabs un nekā nerunāt, nesmaidīt, neiedot vizītkarti, reklāmas materiālu, nepacienāt ar krūzīti kafijas vai tējas. Tāpat stendā ir vēlama, lai laiku pa laikam atrastos arī kāda oficiāla uzņēmuma persona (noteiktos laikos).

Bieži vien nepietiek prezentācijas materiālu vai arī tas ir nepiemērots (novecojis, nav interesentam saprotamā valodā u.c.). Mēdz būt, ka visi stenda darbinieki ir aizgājuši uz kādu citu prezentāciju vai devušies uz ekskursiju citviet (to taču neviens nezin un neuzzinās).

Vēl, tas, ka uzņēmums ir pazīstams Latvijā, neko nenozīmē ārvalstīs. Ir jādomā ar ko izcelties, ko piedāvāt, kā piesaistīt. Vēl vairāk – lielās starptautiskās izstādēs eksponentu skaits var sasniegt arī 20 000 uzņēmumu un vairāk. Ja sagatavošanās darbi notiek savlaicīgi un notiek rūpīga gatavošanās tad sevi var pozitīvi izcelt pat lielās izstādēs, kur konkurence ir ļoti nežēlīga. Ja gatavošanās būs uz ātro, tad rezultāti nebūs nekad.

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs

Jūlijs / 2009 - Joprojām fascinē tik elementāras lietu trūkums, kā laipna apmeklētāja sagaidīšana un sarunāšanās veikalos un birojos (pat tajos, kuru saknes meklējamas rietumos). Tas, ka pašlaik ir krīze, un pircējs iespējams neveiks pirkumu, vai arī tiek palūgta uzziņa, nenozīmē, ka jautātājs ir jāignorē, viņam var rādīt skābu seju un nav jāsaka lūdzu un paldies.

Ienākot birojā apmeklētājam, viņam nav jāgaida 10 minūtes, kamēr tiks pievērsta uzmanību (tajā laikā klausoties sīkumus no biroja kolēģu aprunāšanas).

Ienākot veikalā, tiek sagaidīta patīkama atmosfēra tajā ne tikai treknajos gados, bet arī tagad.

Ja ir palikušas 5 minūtes līdz darba laikam, mēs apkalpojam un sniedzam vajadzīgo informāciju klientam. Kaut kā tās labā servisa dienu mācības ir aizgājušas nebūtībā

Jā, un braucot pa ceļu, pat ja iedegās zaļā gaisma, nevajadzētu braukt taurējot virsū pensionāram ar bērnu ratiņiem, bet pagaidīt, lai tiek pabeigta brauktuves šķērsošana.

Latvijas ekonomikai kopumā un daudziem cilvēkiem pašlaik neklājas viegli. Tas nav iemesls pazemināt apkalpošanas kultūru.

Tas taču ir jebkuras pārdošanas un jaunu kontaktu veidošanas pamatu pamats. Tā tas ir bijis un būs.

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs

Jūlijs / 2009 – Ikviens no mums regulāri iegādājas preces, pakalpojumus, pērk un pārdod – pārtiku, grāmatas, zobu pastu, televizoru, interneta pieslēgumu, dārza un atpūtas lietas utt. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas.

Katrs pats esam izveidojuši tos kritērijus kāpēc mēs tos pērkam, domāju, ka droši varam izkristalizēt pašus galvenos:

• cena
• produkta vai pakalpojuma īpašības.
• dizains (iepakojums, reklāma, vizuālais izskats utt).

Jā, jā, jā it kā to visu zinām, tikai… gala rezultāts ir tāds kāds tas ir tagad.

Paņemsim par piemēru, kaut ko tādu, kas nav pilnībā vietējas izcelsmes. Ja Polijā ražota apelsīnu sula Latvijas veikalā maksā 59 santīmus, bet Latvijā 87 santīmus (smuks un kvalitatīvs iepakojums, tāda pati apelsīnu šķirne). Kuru sulas paku izvēlēsies pircējs? Kāpēc Latvijā iepakotā apelsīnu sula maksā tieši tik? Kāpēc

Paņemsim citus produktu – Latvijā savulaik tika ražotas zobu pastas. Kāpēc to nav veikalos tagad?

Tiklīdz beigsim sevi mānīt ar sekām, bet dosimies uz cēloņiem, paliks vieglāk. Tikai tad varēs atdzimt ražošana.

Esmu pārliecināts, ka jāsāk sev (uzņēmējiem un valstij) prasīt jautājums ar to, kāpēc mūsu veikalos nav mūsu zobu pastas, tualetes papīra, cukura, mazgāšanas līdzekļu, dzīvnieku barības, skapīšu utt. Varam taču uztaisīt milzīgu datu krātuvi, piedāvāt hostinga servisu ārvalstīm, varam iekārtot konferenču centrus, varam iekārtot savu „legolandu” (nosauksim to savādāk), varam ražot pārtikas produktus.

Ražošanai būtu jāatdzimst, tā lai šeit varētu tapt lietas, kuras pašlaik tiek ievestas. Tām ir jābūt konkurētspējīgām – cenas, produkta īpašību un dizaina ziņā.Tad kad vietējā tirgū būsim konkurētspējīgi, varēsim sākt konkurēt arī ārvalstu tirgū.

Bez ražošanas ekonomika pastāvēt nevar. Vajag tikai gribēšanu, finansējumu, zināšanas, saprātu un laiku. Pavērojiet apkārt savu darba vietu, biroju, mājas. Ko no visa apkārt esošā būtu iespējams ražot un piedāvāt Latvijā un kāpēc?

P.S.Komentārus var rakstīt klikšķinot uz tēmas virsrakstu vai arī rakstot man uz e-pastu.

Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2009 - Dažkārt liekas, ka neskatoties uz kritienu ekonomikā, daudzi uzņēmumi nespēj atturēties no vēlmes saglabāt cenu līmeni precēm un pakalpojumiem, kāds tas ir bijis gadu iepriekš vai vismaz tuvu tam lai kaut daļēji kompensētu apgrozījuma samazināšanos ekonomikas lejupslīdes rezultātā. Savukārt ārvalstu ražotāji un pakalpojumu piedāvātāji rīkojas gluži otrādi aizvien biežāk rīko akcijas, cenu atlaides vai arī īsteno cenu pazemināšanas pasākumus (pavērojiet uzmanīgāk, kas tieši samazina cenas un kur).

Šo aktivitāšu rezultātā pastāv risks, ka Latvijas patērētājs dos priekšroka ārvalstu produkcijai, tā kā viņa ienākumu līmenis un dzīves kvalitāte samazinās, kas nebūt nav labi vietējiem uzņēmējiem. Tam var pielikt klāt vidējā atalgojuma samazināšanos, kas liek pircējam palikt racionālākam savos tēriņos.

Latvijā pircēja budžetā veidojas dīvaina kombinācija nosacītas „trekno gadu” vai tuvu tām cenas veikalā (atcerēsimies cik trīs gadus atpakaļ maksāja piens, brauciens Rīgas autobusā, apkure, benzīns utt) un šodienas situācija ģimenes ieņēmumos un ģimenes vajadzības (skola, poliklīnika, apģērbs, dzīvošanas izdevumi, brīvā laika un personības attīstības izdevumi). Ņemot vērā, ka rudens un ziemas tuvošanās pārsvarā ir diezgan ievērojams slogs ģimeņu maciņiem (skola un apkures sezonas iestāšanās), tad ir pienācis laiks ievērojamākām cenu izmaiņām veikalos vietējā ražojuma produkcijai. Ja vietējie to nedarīs, tad to izdarīs kāds cits. Protams, pašlaik var strādāt pie produktu pašizmaksas samazināšanas, uz iepakojuma rēķina, izmantojot lētākus sastāvdaļu aizstājējus, samazinot produkta svaru vai kā citādi. Taču, ar nosacījumu, ka to pašu dara arī ārvalstu ražotājs (tas ir – tiek ievērota kvalitātes un cenas attiecība). Gluži negribētos teikt, ka vietējie nekā nedara. Pašlaik var novērot taustīšanos un izmēģināšanu jaunam cenu līmenim, taču tā vēl nav izteikta.

Šogad cenas faktors mārketingā (lai vai kā negribētos to atzīt) turpina audzēt savu nozīmību un izlikties to nemanām būtu kļūda, kuru noteikti izmantos konkurenti, lai iekarotu jaunas pozīcijas tirgū un stabilizējoties ekonomikai šīs pozīcijas vairs neatdotu.

Nepārprotami, citi faktori mārketingā ar laiku no jauna spēlēs svarīgāku lomu, taču ne tagad. Un iemesls tam – lielākais zaudētājs esošajā situācijā ekonomikā ir vidusslānis. Pircējs ir sācis rēķināt.

Piemēri
Sporta klubs Rīgā skolniekiem piedāvā abonementus atkarībā no gadu skaita. Ja tev ir 15 gadi – mēneša abonements maksā 15 lati, ja 12.gadi – abonements maksā 12 LVL.
Valkas iedzīvotāji iepērkas Valgā.
Interneta mēneša abonements maksā 12 LVL, maksājot uzreiz par gadu četri mēneši tiek piešķirti bonusā (uzņēmums ietaupa uz pasta izdevumiem, maksājumu administrēšanu, klients ir apmierināts un nepievērš uzmanību neskaitāmiem piedāvājumiem pasta kastē izvēlēties citus „provaiderus”).

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs