EMULATORS.LV

FEBRUĀRIS / 2012 - Lidostā “Rīga” 2011.gada 4.ceturksnī pasažieru apgrozība sasniedza 1,1 milj. pasažieru, kas veidoja pieaugumu par 4,4%, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni – ziņo Latvijas Centrālā Statistikas Pārvalde.

Pasažieru apgrozība lidostā “Rīga”, milj. pasažieru

Ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām 2011.gada 4.ceturksnī lidostā “Rīga” pasažieru apgrozība bija 0,7 milj. pasažieru, kas ir par 2,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā attiecīgajā periodā. Savukārt ārvalstu aviokompāniju pakalpojumus izmantoja 0,4 milj. pasažieru, kas ir par 7,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Lielākā pasažieru apgrozība lidostā “Rīga” 2011.gada 4.ceturksnī bija ar Lielbritānijas lidostām – 140,4 tūkst. pasažieru jeb par 3,7% vairāk, ar Vācijas lidostām (130,2 tūkst. pasažieru) – par 1,4% vairāk un ar Krievijas lidostām (105,3 tūkst. pasažieru) – par 46,4% vairāk, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni.

Nno starptautiskās lidostas „Riga” aviosatiksmi nodrošina lidsabiedrības: „airBaltic”, „SmartLynx”, „Lufthansa”, „Finnair”, „Ryanair”, „LOT”, „Czech Airlines”, „Norwegian Air Shuttle”, „Turkish Airlines”, „Aeroflot”, „Uzbekistan Airways”,   “Belavia“, “Wizz Air“, “Transaero“, “UTair”,  “Skyways” .

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2012 -  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 4.ceturksnī kravu apgrozība Latvijas ostās bija 17,8 milj. t, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Kopumā 2011.gadā nosūtīto un saņemto kravu apjoms ostās sasniedza 68,8 milj. t, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kravu apgrozība Latvijas ostās, milj. t

2011.gada 4.ceturksnī Latvijas ostās kuģos iekrāva un nosūtīja 15,6 milj. t kravu, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2010.gada oktobrī–decembrī. Vairāk kā trešo daļu (34,5%) no nosūtītajām kravām veidoja ogles un nedaudz mazāk – naftas produkti (31,6%).

Svarīgākās no ostām nosūtītās kravas 2011.gadā

2011.gada oktobrī–decembrī ostās saņemto un no kuģiem izkrauto kravu apjoms veidoja 2,2 milj. t, kas ir par 40,5% vairāk nekā 2010.gada oktobrī–decembrī. 19,8% no saņemtajām kravām veidoja kravas konteineros, 16,3% – mobilās kravas, 14,8% – naftas produkti un ogles – 12,1%.

Svarīgākās ostās saņemtās kravas 2011.gadā

Kravu apgrozība Rīgas ostā 2011.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, pieauga par 9,1% un bija 8,9 milj. t. Kuģos iekrauto kravu apjoms sasniedza 7,7 milj. t, kas ir par 5,2% vairāk, bet izkrauto – 1,2 milj. t jeb par 43,4% vairāk nekā iepriekšējā gada oktobrī–decembrī.

2011.gada 4.ceturksnī Ventspils ostā kravu apgrozība bija 7.2 milj. t, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Nosūtīto kravu apjoms pieauga par 20,9%, veidojot 6,6 milj. t, bet saņemto kravu apjoms palielinājās par 48,5%.

Kravu apgrozība Liepājas ostā 2011.gada 4.ceturksnī bija 1,4 milj. t, kas ir par 12,1% vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Nosūtīto kravu apjoms sasniedza 1 milj. t, kas ir par 8,3 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Saņemto kravu apjoms pieauga par 26,1%.

Kravu apgrozība mazajās ostās 2011.gada 4.ceturksnī samazinājās līdz 0,3 milj. t, kas ir par 17,2% mazāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī.

2011.gada 4.ceturksnī Rīgas pasažieru ostā pasažieru apgrozība bija 151,4 tūkst. pasažieru, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2010.gada oktobrī–decembrī – ziņo Latvijas Centrālā Statistikas pārvalde.

Pasažieru apgrozība Rīgas pasažieru ostā, tūkst. pasažieru

2011.gada 4.ceturksnī pasažieru apgrozība Ventspils ostā bija 14 tūkst. pasažieru, 3,2 reizes vairāk, bet Liepājas ostā – 5,6 tūkst. pasažieru, par 30,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā attiecīgajā periodā.

——————–

Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

NOVEMBRIS / 2011 -  Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka viesnīcās un citās tūristu mītnēs¹ 2011.gada 3.ceturksnī tika apkalpoti 594.3 tūkst. cilvēku jeb par 11.6% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī. No visiem apkalpotiem cilvēkiem 68% bija ārvalstu viesi un 32% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits ir pieaudzis par 11.7%, bet apkalpoto Latvijas iedzīvotāju skaits par 11.5%.

Kopējais pavadīto nakšņojumu skaits 2011.gada 3.ceturksnī ir sasniedzis 1.2 milj., kas ir par 11.1% vairāk nekā 2010.gada 3.ceturksnī.

No kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita 70% tika uzņemti Rīgā, 8% – Jūrmalā un 7% – Ventspilī. Visvairāk Latvijas ceļotāju bija apmetušies Rīgā – 19%,Ventspīlī – 8 %, Liepājā – 8%, un Jūrmalā – 4%.

3.ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 15.7 tūkst. numuri un 35.7 tūkst. gultasvietas.

Rīgas viesnīcās visaugstākais numuru noslogojuma rādītājs bija augusta mēnesī – 66.8%. Savukārt numuru noslogojums vairākās Rīgas četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās augustā sasniedza pat 95%.

Viesnīcu izmantošanas rādītāji (procentos)

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu sadalījums pa valstīm
2010. gada 3.ceturksnis	2011. gada 3.ceturksnis

P.S. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

JOIN me on GOOGLE+ / Pievienojies man GOOGLE+ / Присоеденяйса к моему GOOGLE+

LINK / SAITE / ССЫЛКА – https://plus.google.com/i/5sJmSh4mRG4:VGS-JMmJEiE

Oktobris / 2011 -  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti 2011.gada 1.pusgadā liecina, ka ārvalstu ceļotāji 2519 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 9,7% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 27% Latvijā uzturējušies vairāk nekā 24 stundas. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 3,7 diennaktis.

No tiem, kuri Latvijā nakšņojuši, 72% apmetušies viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 28% pie radiem vai draugiem. No visiem vairākdienu ceļotājiem 33% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

2011.gada 1.pusgadā ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 173,9 milj.Ls, kas ir par 14% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši kaimiņvalstu iedzīvotāji – 33% no Lietuvas, 19% no Igaunijas, 7% no Krievijas, 6% no Zviedrijas, 4% no Vācijas un 4% no Polijas.

Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 33% vairākdienu ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 32% darījumu kārtošanu un 22% kā ceļojuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklēšanu.

Salīdzinot ar 2010.gada 1.pusgadu, ir ievērojami (par 49%) pieaudzis vairākdienu ceļotāju skaits no Krievijas.

Informāciju par Latviju 24% vairākdienu ārvalstu ceļotāju galvenokārt ieguvuši internetā, 19% no radiem, draugiem un paziņām, 16% savu iepriekšējo apmeklējumu laikā, 15% no darījuma pieredzes, 6% no masu saziņas līdzekļiem un 6% no tūrisma rokasgrāmatām.

No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kas 2011.gada 1.pusgadā šķērsoja Latvijas valsts robežu, 51% izmantoja gaisa transportu, 34% – autotransportu, 8% – dzelzceļa transportu un 7% – jūras transportu.

Vairākdienu ārvalstu ceļotāju izdevumu struktūra (procentos)
2011.gada 1.pusgadā	2010.gada 1.pusgadā

Ceļojumu raksturojošo rādītāju vērtējums (procentos)

Latvijas ceļotāji ārvalstīs

2011.gada 1.pusgadā Latvijas iedzīvotāji 1482 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, tas ir par 6,3% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 3,9 diennaktis.

Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis – Lietuvu (28%), Krieviju (17%), Igauniju (12%), Vāciju (7%) un 5% ir apmeklējuši Zviedriju.

2011.gada 1.pusgadā 1.5 līdz 2 reizes ir pieaudzis ceļotāju skaits uz Spānija, Grieķiju, Franciju un Itāliju.

Pavisam 2011.gada 1.pusgadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 180,2 milj.Ls, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi).

No visiem vairākdienu Latvijas ceļotājiem, kas 2011.gada 1.pusgadā šķērsoja valsts robežu, 32% bija devušies atpūtas braucienos, 28% apmeklējuši radiniekus un draugus, 22% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus.

Vairākdienu ceļojumos visvairāk devušiesi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25-44 gadiem (49% no ceļotāju kopskaita). Šie ceļotāji uz ārvalstīm devušies galvenokārt atpūsties – 35%, apmeklēt radus un draugus – 25% un kārtot darījumus – 21%. Gados jaunākie ceļotāji (15–24 gadi) priekšroku ir devuši atpūtas braucieniem – 41%, kā arī radu un draugu apmeklējumam – 29%. Ceļotāji vecumā no 45 līdz 64 gadiem visvairāk apciemoja draugus un radiniekus – 30%, devās darījuma braucienos – 28% un atpūtas braucienos – 25%. Vecākā gadagājuma Latvijas iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 65 gadiem, uz ārzemēm devušies galvenokārt, lai apciemotu radus un draugus – 74%.

Atgriežoties mājās, vairākdienu ceļotāji visvairāk izmantoja gaisa transportu (60%), autotransportu (27%), jūras transportu (9%) un dzelzceļa transportu (4%).

Vairākdienu Latvijas ceļotāju izdevumu struktūra (procentos)
2011.gada 1.pusgadā	2010.gada 1.pusgadā

Latvijas ceļotāju ārvalstu ceļojumu vērtējums pa valstīm (vairākdienu ceļotāji) (procentos)

P.S.  Ziņu kategorijas izvēlēties lapas kreisajā pusē zem nosaukuma Tagi. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

Oktobris / 2011 – Centrālās statiskas pārvaldes veiktais apsekojums par iedzīvotāju vietējiem ceļojumiem liecina, ka salīdzinot ar 2010. gada 1. pusgadu, atpūtas braucienu skaits 2011. gada 1. pusgadā ir pieaudzis par 9.7%. Atpūtas braucienu skaits bija 6.5 milj., no tiem 1.5 milj. bija atpūtas braucieni ar nakšņošanu, kas ir par 1.7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

No visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu iecienītākais galamērķis bija Rīgas reģions – 39%. Uz Latgali tika veikti –20% braucienu, uzVidzemi 16%, uz Kurzemi – 15%, un uzZemgali – 10% atpūtas braucienu ar nakšņošanu.

Dodotiesatpūtas braucienā ar nakšņošanu, iedzīvotāji biežāk (89%) ir izmantojuši privātās naktsmītnes (pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļi, u.c.). Atpūtas braucienos ar nakšņošanu ceļotāji vidēji pavadīja 2 diennaktis un brauciena laikā vidēji iztērēja 19.6 Ls., kas ir 0.8 Ls mazāk nekā 2010. gada 1. pusgadā. Šādos braucienos nedaudz vairāk devās sievietes (57.2%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem (49.2%).

Savukārt darījumu braucienu skaits ar nakšņošanu bija 126.3 tūkst., kas ir par 37%  vairāk nekā 2010. gada 1. pusgadā. Tā laikā viens ceļotājs vidēji iztērēja 44.7 Ls. Visbiežāk atpūtas un darījuma braucienos ceļotāji izmantoja vieglo automobili.

Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja  finansiālos apstākļus (53%), laika trūkumu (16%), intereses trūkumu (7%). Citus iemeslus minēja 24% respondentu.

P.S.  Ziņu kategorijas izvēlēties lapas kreisajā pusē zem nosaukuma Tagi. Apmeklējiet lapu www.emulators.lv regulāri – blogs, ziņas, pakalpojumi.

SEPTEMBRIS / 2011 – Pašlaik, kad regulāri tiek runāts par to, ka Latvijas patērētājs nespēj atļauties tērēt vairāk vai palielināt savu patēriņu, kā vienīgais risinājums tiek minēts eksports. Tomēr vietā ir atgādināt, ka pašlaik eksporta aktivizēšana, jaunu noieta tirgu meklēšana un jaunu klientu medīšana notiek visā pasaulē. Un īpašu draugu šajā jomā nav. Esošā situācija ir tāda, ka visi skatās kur ir nauda vai cenšas viens otram atņemt visiem līdzekļiem un paņēmieniem šo kumosu, un atgādināšu, ne par kādu draudzību runas nav (vai tā ir rietumu vai ziemeļu kompānija, vai tā ir dienvidu vai austrumu kompānija – nevajag sevi mānīt). Skatoties, ko dara Latvijas uzņēmumi ārzemēs, mans personīgais viedoklis ir – TAS IR NEPIETIEKOŠI.

Ir viena grupa uzņēmumu, kurai noieta tirgos sokas veiksmīgi. Taču patiesība ir tāda, ka var pārdot vēl vairāk , taču nezin kāpēc to negrib darīt – nenotiek sortimenta paplašināšana, nenotiek papildu sarunas, netiek slēgti jauni līgumi. Daži var brīnīties – vai tiešām tā notiek? Esmu bijis pats tam liecinieks – uzņēmuma produkcija ir pieprasīta, taču, lai pārdotu vēl vairāk, nekas netiek darīts. Ja uzņēmums to darītu, tad tas nozīmētu – jaunas darba vietas Latvijā, papildus naudiņu valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmuma paša izaugsmi (pats galvenais). Par pamatu tam ir (manuprāt) apmierinātība ar sasniegto un nevēlēšanos augt tālāk u.c.

Cita grupa uzņēmumu, kura eksportē / izved produkciju ārpus Latvijas ne reti vadās pēc principa: Latvijas produkti un pakalpojumi ir tik izcili, labi un kvalitatīvi, ka tie noteikti ir jāpērk un tiks nopirkti. Un ar to viss beidzas? It kā no paša sākuma viss iet labi, taču ar laiku lietas sāk iet mazumā.

Svarīgi ir atcerēties – tāpēc vien, ka kaut kas tiek ražots – nenozīmē, ka tas tiks nopirkts – PAT JA PRECE IR ĻOTI LABA. Lai tas notiktu, ir jāveic regulārs, ikdienas smags darbs. Jābūt plānošanai, jābūt prognozēšanai, jābūt tikšanām, jābūt propagandai un sabiedriskām attiecībām, jābūt reklāmām un pārdošanas atbalstam un veļ daudz kam citam, par ko ir aizmirsuši uzņēmumi. Vienīgais ko nenoliegšu ir tas, ka tam visam ir jābūt veiktam profesionāli, un tas ir ilgstoša darba lauks.

Vēl viens darb lauciņš eksporta veicināšanai ārvalstīs – Latvijas uzņēmumu un darbinieku izmaksas ir ļoti zemas. Ir virkne profesiju un uzņēmumu, kuru paveiktā darba rezultāts, atalgojums, tāme utt, salīdzinot ar šādu pat veiktu darbu Rietumos atšķiras līdz pat 30 reizēm. Es pats domāju, ka tas ir jāreklamē – Latvijā uzņēmumi strādā labāk, efektīvāk, lētāk, veiklāk,  Latvijā bieži vien darba cilvēki ir daudz strādīgāki, zinošāki un prasmīgāki par saviem rietumu amata brāļiem. Kā paveikt to, lai mūs eksporta tirgos vairāk zinātu un atcerētos?

Viens veids ir – apkopot spēkus. Katra nozare var virzīt savas intereses ārvalstīs, apkopojot nozares uzņēmumu spēkus – veidojot kopīgas mārketinga, preču noieta, propagandas, interešu aizstāvības aktivitātes. Ir vēl citas metodes, taču šoreiz apstāšos.

Ceru, ka ideja ir skaidra.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem: tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās vietējs un starptautisks Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

JŪLIJS / 2011 – Eiropas Savienības Eurostat dati par iepriekšējo gadu. Divdesmit septiņu Eiropas Savienības valstu vidējais līmenis ir pieņemts par 100.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU.

1) Sekot līdzi ziņām: Pierakstīties jaunumiem

2) Sekot līdzi Twitter: http://twitter.com/ramkad

3) Lasīt mana BLOGA ierakstus vai ZIŅAS.

4) Varu Jums noderēt biznesa attīstībā, mārketingā, plašsaziņas aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Telefons, E-pasts vai Ziņojums!

5) Pierakstiet manu telefona numuru T: 26705808 savā mobilajā tālrunī!

Ievērojama darba pieredze dažādās auditorijās un nozarēs – uzņēmuma, pilsētas un reģiona līmenī, Latvijā un ārpus Latvijas, dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās

Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes  dati liecina, ka viesnīcās un citās tūristu mītnēs¹ 2011. gada 1.ceturksnī tika apkalpoti 247.1 tūkst. cilvēku jeb par 29% vairāk nekā 2010. gada 1.ceturksnī. No visiem apkalpotiem cilvēkiem 64% bija ārvalstu viesi un 36% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits ir pieaudzis par 29.5%. Visvairāk ir pieaudzis viesu skaits no Krievijas – par 73%.

No kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita 82% tika uzņemti Rīgā, 7% – Jūrmalā un 2% – Liepājā. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 28%, Liepājā – 11%, un Jūrmalā – 10%.

1.ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 15.5 tūkst. numuri un 35.2 tūkst. gultasvietas. Salīdzinot ar 2010.gada 1.ceturksni (23.9%), 2011.gada 1.ceturksnī (26.4%) gultasvietu noslogojums Rīgas viesnīcās pieauga, līdzīgi kā Latvijas viesnīcās kopumā.

Savukārt numuru noslogojums lielajās Rīgas viesnīcās, kurās ir vairāk par 100 numuriem, dažos gadījumos sasniedza 50%.

Viesnīcu izmantošanas rādītāji (procentos)

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu sadalījums pa valstīm – Krievija 23.3%, Igaunija 10.1%, Lietuva 10.1%, Norvēģija 7.1%, Somija 6.2%, Vācija 6.0%. Zviedrija 6.0%, Lielbritānija 4.3%, Polija 2.6%, pārējās valstis 24.3%.

—————————

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”, “Tūrisms”, “Būvniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS S / 2011 – Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ārvalstu ceļotāji 2010.gadā 5042 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2009. gadā.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā

No kopējā ārvalstu viesu skaita 73% Latvijā uzturējušies mazāk nekā 24 stundas. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 3,9 diennaktis.  No tiem, kuri Latvijā nakšņojuši, 74% apmetušies viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 26% pie radiem vai draugiem. No visiem vairākdienu ceļotājiem 36% Latviju apmeklēja pirmo reizi. 2010. gadā ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 333,9 milj.Ls, kas ir par 3% mazāk nekā 2009. gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši kaimiņvalstu iedzīvotāji – 34% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 19% no Igaunijas, 7% no Zviedrijas, 7% no Krievijas, 4% no Vācijas un 4% no Polijas. Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 40% vairākdienu ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 30% darījumu kārtošanu un 20% kā ceļojuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklēšanu.

Informāciju par Latviju 23% vairākdienu ārvalstu ceļotāju galvenokārt ieguvuši internetā, 20% no radiem, draugiem un paziņām, 16% savu iepriekšējo apmeklējumu laikā, 14% no darījuma pieredzes, 7% no tūrisma rokasgrāmatām un 6% no masu saziņas līdzekļiem.
No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kas 2010. gadā šķērsoja Latvijas valsts robežu, 51% izmantoja gaisa transportu, 32% – autotransportu, 9% – jūras transportu un 8% – dzelzceļa transportu.

Vairākdienu ārvalstu ceļotāju izdevumu struktūra (%)
2010	2009

Sekojošā tabula raksturo, kā ārvalstu vairākdienu ceļotāji vērtē savu Latvijas apmeklējumu.
Ceļojumu raksturojošo rādītāju vērtējums (procentos)

Latvijas ceļotāji ārvalstīs

2010. gadā Latvijas iedzīvotāji 3090 tūkst. reizes šķērsoja Latvijas robežu, tas ir par 1,0% vairāk nekā 2009.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 4,9 diennaktis.

Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis – Lietuvu (29%), Krieviju (18%), Igauniju (12%) un 7% ir apmeklējuši Vāciju. Pavisam 2010. gadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 368,2 milj.Ls, kas ir par 10% mazāk nekā 2009. gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). No visiem vairākdienu Latvijas ceļotājiem, kas 2010. gadā šķērsoja valsts robežu, 32% bija devušies atpūtas braucienos, 29% apmeklējuši radiniekus un draugus, 20% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus.

Vairākdienu ceļojumos visvairāk devušies Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25-44 gadiem (50% no ceļotāju kopskaita). Šie ceļotāji uz ārvalstīm devušies galvenokārt atpūsties – 31%, apmeklēt radus un draugus – 27% un kārtot darījumus – 21%. Gados jaunākie ceļotāji (15–24 gadi) priekšroku ir devuši atpūtas braucieniem – 42%, kā arī radu un draugu apmeklējumam – 26%. Ceļotāji vecumā no 45 līdz 64 gadiem visvairāk apciemoja draugus un radiniekus – 31%, devās atpūtas braucienos – 26% un darījuma braucienos – 26%. Vecākā gadagājuma Latvijas iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 65 gadiem, uz ārzemēm devušies pārsvarā, lai apciemotu radus un draugus – 74%.

Atgriežoties mājās, visvairāk Latvijas vairākdienu ceļotāji izmantoja gaisa transportu – 57%, 29% izmantoja autotransportu, 9% – jūras transportu un 5% – dzelzceļa transportu.

Vairākdienu Latvijas ceļotāju izdevumu struktūra (procentos)
2010	2009

Latvijas ceļotāju ārvalstu ceļojumu vērtējums pa valstīm (vairākdienu ceļotāji), (%)

——————-

Latvijas ceļotāji Latvijā

2010. gadā, salīdzinot ar 2009 gadu, atpūtas braucienu skaits ir samazinājies par 15%, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Atpūtas braucienu skaits bija 13.2 milj., no tiem 3.3 milj. bija atpūtas braucieni ar nakšņošanu, kas ir par 1.9% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

No visiem atpūtas braucieniem iecienītākais galamērķis bija Rīgas reģions – 30.7%, uz Vidzemi tika veikti 21.0% braucienu, uz Kurzemi 20.6%, uz Latgali – 17.3% un uz Zemgali – 10.4% atpūtas braucienu.

Dodotiesatpūtas braucienā ar nakšņošanu, iedzīvotāji biežāk (87%) ir izmantojuši privātās naktsmītnes (pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļi, u.c.). Atpūtas braucienos ar nakšņošanu ceļotāji vidēji pavadīja 2.3 diennaktis un brauciena laikā vidēji iztērēja 20.1 Ls., kas ir 0.8 Ls vairāk nekā 2009. gadā. Šādos braucienos nedaudz vairāk devās sievietes (53.0%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem (45.6%).

Savukārt darījumu braucienu skaits ar nakšņošanu  bija 223.7 tūkst, kas ir par 12% mazāk nekā 2009. gadā. Šādos braucienos viens ceļotājs vidēji iztērēja 30.2 Ls. Darījumu braucienos vairāk bija devušies vīrieši – 71.8%. Visbiežāk atpūtas un darījuma braucienos ceļotāji izmantoja vieglo automobili.

Atpūtas braucienos ar nakšņošanu izmantotais transporta veids – vilciens (7%), autobuss (21.6%), vieglais automobilis (69.5%), cits transports (1.8%). Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja  finansiālos apstākļus (55%), laika trūkumu (14%), intereses trūkumu (7%). Citus iemeslus minēja 24% respondentu.

—————————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram,  “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”, “Tirdzniecība”, “Tūrisms”, “Būvniecība”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS / 2011 - Tā kā savā blogā cenšos parasti pieskarties tendencēm un mazāk ikdienišķiem notikumiem, tad šoreiz par to, kas notiek kad ražotāju vai pakalpojumu sniedzēja gala cena pircējam sakrīt ar konkurentu cenu un kā jūtas Latvijas uzņēmuma prece ārzemju tirgū.

1. Nu jau kādu laiku var vērot interesantu parādību, kurai ir tendence nostiprināties – Latvijas uzņēmumu produktu cenas (daudz mazāk pakalpojumu sniedzēju cenas) ir sasniegušas ārvalstīs tapušu produktu (mazāk pakalpojumu) cenas.  Piemēram, var vērot kā pircēji izvēlas iegādāties absolūti identisku produktu – līdzās viena otrai atrodas prece no Latvijas, prece no Lietuvas un prece no Igaunijas – visām ir vienas kategorijas, vienādi kvalitatīvas, vienādā cenā. Kur ir pārsteigums – tas, ka Latvijā tapušais produkts nav pircēju pirmā izvēle.

Uzdevums sarežģījas – visām šīm trim valstu vienādām precēm blakus tiek nolikta ceturtā – tāda pati. Tā nes privātās preču zīmes vārdu (veikals tai ir uzlicis savu logo). Protams, veikalam nav ne savas rūpnīcas, ne savas saimniecības, bet kaut kur jau tā ir tapusi (visai plašā reģionā). Kur ir pārsteigums – cena! Cena ir augstāka par pirmajām trim. Ko dara pircējs? Viņa pirmā izvēle ir prece ar veikala logo.

Kur vaina – vaina ir mārketingā. Jo ir piemirsies, ka ar to, ka prece ir saražota nepietiek. Nepietiek arī ar to, ka uz preces ir logotips. Uzņēmums neizmanto mārketingu (tā kā tas būtu jādara).  Mūsdienu mārketinga rīcībā ir ļoti plašs aktuālu paņēmienu (ieroču) klāsts, dažādām iespējām, efektiem un rezultātu, kas notiek apvienojot un rēķinoties gan ar uzņēmuma paša iespējām, auditoriju īpatnībām, ekonomisko situāciju.

2. Uzņēmums ir saražojis preci.  Izdodas pat  noslēgt līgumus par pārdošanu un/vai izplatīšanu dažādos tirdzniecības tīklos  (biznesa paziņu un kontaktu loks ir plašs), kā nekā savējie taču.  Taču paejot laikam redzam ka pircēji kaut kā nepērk šo preci. Kvalitāte laba, cena pieņemama, bet nepērk.

Kur vaina -  pat vislabākais biznesa draugs jūsu vietā nekā nedarīs. Jūsu vietā nepozicionēs preci, nepiesaistīs patērētāju vai pircēju, nerunās ar gala lietotāju. Viņš vienkārši pēc laika pateiks “Zini, kaut ko tavu preci nepērk, ņemšu es citu, tādu kas māk labāk runāt ar gala patērētāju un sniedz mārketinga atbalstu”.

3. Mūsu uzņēmuma prece / pakalpojums ārzemju tirgū. Tur dzimto sienu nav – tur ir jāsacenšas ar citiem ārzemju uzņēmumiem. Būs uzņēmums, kas teiks: “Mums iet labi. Mūs pērk.”  Tikai ir kāds ” bet ” -  citu uzņēmumu preces pērk vairāk. Ja pavērojam garāku laika posmu, tad mūsu uzņēmums mazliet kaut ko pārdod, bet paejot pieciem gadiem mūsu attīstība ir bijusi minimāla, bet konkurenta uzņēmums ir jau uzcēlis jaunu savu rūpnīcu šajā tirgū. Atgādināšu – prece gan mūsu, gan konkurenta uzņēmumam ir līdzīga, pat cenu kategorija ir līdzīga un starta pozīcijas mūsu uzņēmumam bija vienādas. Tikai izaugsmes rezultāts ir sanācis atšķirīgs. Kur vaina -  tas cits uzņēmums veic regulāras mārketinga aktivitātes jau no pirmās dienas. Un to dara izsvērti un profesionāli.

4. Vēl kā atsevišķu iezīmi gribu pieminēt – nereti vien mārketings ir nošķirts no citiem – pārdošanas cilvēkiem, eksporta cilvēkiem, finanšu cilvēkiem utt.  Pats no savas pieredzes varu teikt, ja jūs zinātu cik daudz kļūdainu soļu tiek sperts dēļ tā, ka savstarpējā sadarbība ir vāja. Visi it kā saprot, ka strādā kopēju mērķu labā, taču ego faktors to pārspēj. Atcerieties visi nevar būt speciālisti visās jomās.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:   tirgu iekarošanā, nišu atņemšana konkurentiem, trāpījums interesējošās mērķa auditorijās Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums! t: +(371) 26705808 Ramils Kadirovs

MAIJS / 2011 -  2011.gada 25.martā ir stājies spēkā Krievijas Federālais likums Nr42-ФЗ “Par izmaiņām Federālajā likumā “Par ārvalstu pilsoņu un peronu bez pilsonības migrācijas uzskaiti Krievijas Federācijā”" (Федеральный закон №42-ФЗ «О внесении изменений в Федеральный закон «О миграционном учете иностранных граждан и лиц без гражданства в Российской Федерации»).

Tajā ir noteikts, ka ārvalsts pilsonim vai personai bez pilsonības migrācijas uzskaitē savā uzturēšanās vietā jāstājas 7 (septiņu) dienu laikā no ierašanās dienas agrāko 3 (trīs) dienu laikā.

Pilns izmaiņu teksts ir pieejams ŠEIT.

Papildu informācija ir pieejama ŠEIT.

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”, “Tūrisms”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MAIJS - Šī gada 1.jūnijā Latvijas dzelzceļš (LDz) sadarbībā ar Baltkrievijas dzelzceļu atklāj jaunu pasažieru vilciena maršrutu Rīga-Minska. Vilciens nr.388/387 Rīga-Minska apstāsies šādās stacijās: Krustpils, Daugavpils, Indra, Bigosova, Verhņedvinska, Polocka, Kruļevščizna, Molodečna. Nonākot galastacijā Minskā, pasažieri varēs doties tālāk gan uz Melnās jūras kūrortiem – Anapu, Adleru, Odesu,- kā arī uz dažādām Eiropas pilsētām: Berlīni, Prāgu, Kijevu un Varšavu.

No Minskas vilciens aties plkst. 20:07 un pienāks Rīgā plkst. 08:00 nākamajā dienā, savukārt, no Rīgas vilciens aties plkst. 19:00 un pienāks Minskā plkst. 07:30 nākamajā dienā, tādā veidā piedāvājot pasažieriem ērtus savienojumus ar tālākiem galamērķiem.

Vasaras periodā no 1.jūnija līdz 31.augustam vilciens kursēs katru dienu, pēc šī perioda no Rīgas un Minskas – sestdienās un svētdienās.  Pasažieriem pieejamas trīs vagonu kategorijas: kupejas vagons, vietkaršu vagons un kopējais vagons.

Vilciens Rīga-Minska kursēs uz paritātes principa – vienu dienu no galastacijām aties LDz formējuma vilciena sastāvs, nākamajā – Baltkrievijas dzelzceļa formējuma vilciena sastāvs.  Vilciena sastāvā iepriekš noteiktos datumos kursēs arī Baltkrievijas dzelzceļa formējuma “bezpārsēšanās vagoni”, ar kuriem pasažieri varēs nokļūt Vitebskā, Mogiļevā, kā arī Gomeļā.

Pirmo reisu Rīga – Tallina ar pārsēšanos Valgā atklāja a/s ”Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds un Igaunijas Republikas vēstniecības Latvijā vadītāja vietnieks Meelis Ojassoo, kā arī Latvijas igauņu biedrības pārstāve Imbi Strenga.

Pasažieru vilciens no Rīgas uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu aties plkst. 13.20, bet sasniedzot Valgu, pasažieriem būs jāpārsēžas Igaunijas dzelzceļa pasažieru pārvadātāju uzņēmuma “Edelaraudtee” apkalpotajā vilcienā, lai plkst. 16.47 no Valgas turpinātu ceļu uz Tallinu. Vilciens Tartu pilsētā iebrauks plkst. 18.32, bet galastaciju – Tallinu- sasniegs plkst. 21.45.

No Tallinas plkst. 6.46, vilciens dosies atceļā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Maršrutā plānots, ka Tartu pilsētā vilciens iebrauks plkst. 9.55. Latvijas un Igaunijas robežpilsētā Valgā notiks pasažieru pārsēšanās Latvijas uzņēmuma ”Pasažieru vilciens” vilcienā, kas plkst. 11.44 uzņems kursu uz Rīgu. Iebraukšana Rīgā paredzēta plkst. 15.03.

Sīkāka informācija www.pv.lv, www.ldz.lv vai zvanot 67232135 (no plkst. 8:00 līdz plkst. 20:00).

——————–

Iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Mārketings”, Tirdzniecība”, “Bizness”, “Ražošana”, “Būvniecība”

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

MARTS / 2011 - Ārvalstu tūristu apmierinātības rādītājs ar atpūtu Latvijā ir samērā augsts, vidēji 4,3 punkti no 5. Labāk Latvija novērtēta kā atvaļinājumu vai brīvdienu pavadīšanas vieta, savukārt tās attīstīšanā par labu biznesa tūrisma vietu vēl daudz darāmā gan pakalpojumu sniedzējiem, gan valstij. Tas secināms no Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pasūtītā pētījuma, kurā aptaujāti ceļotāji un tūrisma nozares eksperti no Latvijas augsti prioritārajiem tūrisma mērķa tirgiem – Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Krievijas. Pētījumu 2010. gada otrajā pusē veikusi “Factum Group”, aptaujājot tūristus to pulcēšanās vietās un veicot datorizētas intervijas, kā arī organizējot nozares ekspertu diskusijas Krievijā, Zviedrijā un Somijā.

Tuvāk ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit SPIEST.

——————-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2011 -  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes  dati liecina, ka viesnīcās un citās tūrisma mītnēs¹ kopumā 2010. gadā tika apkalpoti 1312 tūkst. cilvēku, kas ir par 17.7% vairāk nekā 2009. gadā. Viesu skaits no Latvijas ir pieaudzis par 20.5%, ārvalstu viesu – par 16.4%.

Savukārt 2010. gada 4. ceturksnī viesnīcās un citās tūristu mītnēs tika apkalpoti 268.1 tūkst. cilvēku jeb par 24.2% vairāk nekā 2009. gada 4. ceturksnī. No visiem uzņemtajiem cilvēkiem 65% bija ārvalstu viesi un 35% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits ir pieaudzis par 25.0%. Visvairāk ir palielinājies viesu skaits no Krievijas – par 74%.

Aizvadītā gada pēdējā ceturksnī no kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita 85% tika uzņemti Rīgā, 6% – Jūrmalā un 1% – Liepājā. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 28%, Liepājā – 9%, un Jūrmalā – 8%.

4. ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 15.4 tūkst. numuri un 35.7 tūkst. gultasvietas.

Viesnīcu izmantošanas rādītāji (procentos)

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu sadalījums pa valstīm 2010. gada 4. ceturksnī:  (procentos) : Vācija – 6.4 , Krievija – 17.8,  Lietuva  – 8.2, Somija – 7.7, Zviedrija – 7.8, Igaunija – 9.1, Norvēģija – 9.2, Lielbritānija – 4.2, Itālija – 2.9, pārējās valstis – 26.7.

—-

Lasīt  manu BLOGU un ZIŅAS. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tirdzniecība” “Bizness”, “Mārketings”, “Ražošana”.

Esmu zinošs un prasmīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• tirgu iekarošanā,
• nišu atņemšana konkurentiem,
• trāpījums interesējošās mērķa auditorijās

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

t: +(371) 26705808

Ramils Kadirovs

—–

FEBRUĀRIS/ 2011  – Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lidostā “Rīga” 2010. gadā iebrauca un izbrauca 4,66 milj. pasažieru, kas veidoja pieaugumu par 14,7 %.

Iebraukuši un izbraukuši pasažieri lidostā “Rīga” sadalījumā pa ceturkšņiem, milj. pasažieru

Ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām 2010. gadā lidostā “Rīga” iebrauca un izbrauca 3,15 milj. pasažieru, kas ir par 15 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt ārvalstu aviokompāniju pakalpojumus izmantoja 1,51 milj. pasažieru, veidojot pieaugumu par 14,1 %.

Aizvadītajā gadā vislielākā pasažieru apgrozība lidostā “Rīga” bija ar Vācijas lidostām – 0,59 milj. pasažieru – pieaugums par 3,1 %, ar Lielbritānijas lidostām (0,55 milj. pasažieru) – par 20,6 % vairāk un ar Somijas lidostām (0.43 milj. pasažieru) – palielinājums 1,5 reizes.

Nno starptautiskās lidostas „Riga” aviosatiksmi nodrošina lidsabiedrības: „airBaltic”, „SmartLynx”, „Lufthansa”, „Finnair”, „Ryanair”, „LOT”, „Czech Airlines”, „Norwegian Air Shuttle”, „Turkish Airlines”, „Aeroflot”, „Uzbekistan Airways”, “Tarom“,  “Belavia“, “Wizz Air“, “AeroSvit“, “Transaero“, “UTair”.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas var arī izvēlēties labajā pusē lapai zem nosaukuma : Tagi.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

FEBRUĀRIS / 2010 -  Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010. gadā kravu apgrozība Latvijas ostās bija 61,16 milj. t kravu, kas ir par 1,3 % mazāk nekā 2009. gadā.

Kravu apgrozība Latvijas ostās sadalījumā pa ceturkšņiem, milj. t

2010. gadā Latvijas ostās kuģos iekrāva un nosūtīja 55,72 milj. t kravu, kas ir par 3,2 % mazāk nekā 2009. gadā.

Svarīgāko no ostām nosūtīto kravu īpatsvars, %

Ostās kuģos iekrauto un nosūtīto kokmateriālu apjoms 2010. gadā bija 5,41 milj. t – 1,6 reizes vairāk nekā 2009. gadā, nosūtīto minerālmēslu apjoms veidoja 3,75 milj. t – pieaugums par 23,2 %. 2010. gada sākumā pasaules tirgos pieaugot pieprasījumam pēc dzelzsrūdas, no Latvijas ostām nosūtītās dzelzsrūdas apjoms pieauga 5,1 reizi un sasniedza 2,3 milj. t. Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi ir samazinājušies: naftas produktu (19,25 milj. t) – par 12,3 % un ogļu (15,14 milj. t) – par 21 %.

2010. gadā ostās saņemto un izkrauto kravu apjoms veidoja 5,44 milj. t kravu, kas ir par 23,1 % vairāk nekā 2009. gadā.

Svarīgāko ostās saņemto kravu īpatsvars, %

Lielāko no kuģiem izkrauto kravu apjomu veidoja kravas konteineros: 1,38 milj. t – 1,5 reizes vairāk kā 2009. gadā, naftas produkti (1,03 milj. t) – par 5 % vairāk, kā arī mobilās kravas (0,98 milj. t) – pieaugums par 23,4 %. Palielinājušies arī citu svarīgāko izkrauto kravu apjomi: celtniecības materiālu – 1,6 reizes, labības un labības produktu – par 36 %.

2010. gadā Ventspils ostā iekrāva un izkrāva 24,82 milj. t kravu, kas ir par 6,8 % mazāk nekā 2009. gadā. Nosūtīto kravu apjoms samazinājās par 7,7 % veidojot 23,28 milj. t, bet saņemto kravu apjoms palielinājās par 9 %.

Kravu apgrozība Rīgas ostā pieauga par 2,5 % un bija 30,48 milj. t. Ostā kuģos iekrāva un nosūtīja 27,33 milj. t kravu, tikpat cik iepriekšējā gadā, bet izkrāva 3,14 milj. t kravu – pieaugums par 31,2 %.

Kravu apgrozība Liepājas ostā aizvadītajā gadā bija 4,38 milj. t, kas ir par 0,1 % vairāk nekā 2009. gadā. No ostas nosūtīja 3,72 milj. t kravu, kas ir par 3 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt saņemto kravu apjoms pieauga par 21,9 %.

Nosūtīto un saņemto kravu apjoms mazajās ostās 2010. gadā bija 1,48 milj. t – par 20,3 % vairāk nekā 2009. gadā.

2010.gadā Rīgas pasažieru ostā iebrauca un izbrauca 764 tūkst. pasažieru, kas ir par 10,5 % vairāk nekā 2009. gadā.

Iebraukuši un izbraukuši pasažieri Rīgas pasažieru ostā sadalījumā pa ceturkšņiem, tūkst. pasažieru

2010. gadā pasažieru apgrozība Ventspils ostā bija 18,1 tūkst. pasažieru, bet Liepājas ostā – 10,7 tūkst. pasažieru.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Ziņu kategorijas var izvēlēties lapas labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”.

Ja esat ieinteresēts sadarbībā pie Jums vai ar Jums, tad esat laipni aicināti informēt:
+(371) 26705808
Ramils Kadirovs

JANVĀRIS / 2011 – Aizvadītais gads ir iezīmējies ar tūristu skaita pieaugumu no Krievijas. Tas ir noticies gan pateicoties ekonomiskās situācijas uzlabošanai Krievijā, Latvijas tūrisma kampaņu aktivizēšanai Krievijas virzienā un dažādu administratīvo procedūru atvieglošanai. Tuvāki tūrisma dati būs pieejami nākamā mēneša beigās.

Šis gads solās būt saistošs, jo tūristam no Krievijas ir ko izvēlēties. Latvijas kaimiņvalstis un tradicionālie tūrisma galamērķu valstis ir pacentušās.

Īsi par atsevišķiem momentiem (mazāk par tūrisma produktiem, bet vairāk par šķēršļu vienkāršošanu, kas skar lielas grupas):

Somija – Pēdējo divu gadu laikā Somija ir aktivizējusi sadarbību visaugstākajā līmenī (neskaitot regulāros un pastarpinātos kontaktus, divu gadu laikā ir notikušas vairāk kā sešas klātienes tikšanās valstu vadību līmenī). 2010.gada decembrī ir atklāts ātrvilciens starp Helsinkiem un Sanktpēterburgu, kurš ceļu starp abām pilsētām veic par divām stundām ātrāk kā, un vīzu kontrole notiek vilciena brauciena laikā (vilciens brauc ap 3h 36 min.). Šāds projekts neapšaubāmi stimulēs biznesa un tūrisma sakaru pastiprināšanos starp Krieviju un Somiju.

Spānija – Krievijā šis gads būs Spānijas zīmē, savukārt Spānijā tas būs Krievijas zīmē – notiks dažādi augstas kvalitātes kultūras un atpūtas pasākumi, vizītes, apmeklējumi u.c..

Turcija – vislielākais bieds visu citu ārvalstu tūrisma aktivitātēm. Pašlaik Turcija ir numur viens valsts (ziemā tā ir Ēģipte)  Krievijas tūristiem. Turciju gadā apmeklē ap 3 miljoniem Krievijas iedzīvotāju. 2010.gadā starp Krieviju un Turciju tika parakstīts nolīgums par vīzu režīma atcelšanu, kas attiecas uz ieceļošanu Turcijā termiņā līdz 30 dienām.

Pašlaik starp Krieviju un Turciju ir spēkā atvieglotais vīzu režīms, kas ļauj saņemt tūrisma vīzu Krievijas pilsoņiem līdz 60 dienām jebkurā Turcijas robežšķērsošanas punktā.

Krievijas tūristu galamērķi (minu tikai dažus, Rosstat / Росстат dati)

Igaunija – valsts galvenais pluss ir atrašanās:   Sanktpēterburgas tuvums. Bez tam Tallina 2011.gadā ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un jau pašā gada sākumā ir sākusies pilsētas popularizācijas kampaņa ārvalstīs. Igaunijai iepriekšējos gados ir izdevies labi pārdot relaksācijas,  SPA, izklaides, biznesa pasākumus, ziemas tūrisms. Igaunija ļoti aktīvi Krievijā virza tūrisma pakalpojumus.

Polija –  Ir izteikusi vēlmi pēc bezvīzu režīma ar visu Kaļiņingradas apgabalu. (cik noprotams, galvenais mērķis ir ekonomisko sakaru aktivizācija un biznesa intereses). Pašlaik bez vīzas robežu var šķērsot abu valstu pierobežas iedzīvotāji, kas dzīvo līdz 50 km attālumam no valstu robežas.

Latvija – ārvalstis savā labā izmanto visas kļūdas, ko Latvija un Latvijas uzņēmumi  pieļauj. Daļa no tām Latvijas tūrisma biznesā ir zināmas, un ir novēršamas ļoti viegli, jābūt tikai spējai to izdarīt, labam risinājumam un izpildījumam. Tuvāk pie tām šajā rakstā nekavēšos. Latvijas tūrisma gads ir sācies.

Krievija – Arī Krievija nesnauž. Notiek valsts lidostu mezglu modernizācija un jaunu celtniecība, turpinās jaunu pasažieru ostu būvniecība un ir uzsākta sagatavošanās nozīmīgiem pasaules mēroga notikumiem, kā rezultātā uzsākts darbs pie infrastruktūras izbūves, jaunu atpūtas vietu radīšanas un pakalpojumu kvalitātes celšanas.  Šogad tiek prognozēta tūrisma nozari reglamentējošo likumu maiņa.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar pārējām mājas lapas *** www.emulators.lv ***  ZIŅĀM un manu BLOGU. Ziņu kategorijas izvēlēties lapas labajā pusē. Piemēram, “Tūrisms”, “Bizness” u.c.

——————–

Esmu noderīgs biznesā un mārketingā. Ievērojama pieredze ar dažādiem uzdevumiem un mērķiem:

• uzņēmuma un nozares mērogā,
• Latvijā un ārpus Latvijas,
• dažādās mentalitātēs, valodās un kultūrās.

Sazinieties -  Telefons, E-pasts, Ziņojums!

www.emulators.lv
t: +(371) 26705808
Ramils Kadirovs

—————–

JŪNIJS / 2010 - Latvijā ir tapis unikāls entuziasta projekts, kura mērķis bija radīt vēsturisku zemūdens siltasiņu dzīvnieka pleziozaura līdzinieku. Pleziozaura jeb Nesijas tēls tika izveidots 6.0 metrus garumā un 3.50 metrus platumā, tā nogremdējamais svars būs ap 300 kg, tas ir pilnā izmērā no vēsturiska pieaugušā Pleziozaura garuma. Nesijas izveides mērķis ir pievērst uzmanību zemūdens faunas iemītniekiem. Pēc nogremdēšanas, tā aplūkošana virs ūdens būs iespējama tikai daļēji – galva un kakls, Nesijas pilnīgai aplūkošanai būs nepieciešams akvalangs.

Projektu Nesija uzsāka un izveidoja zemūdens entuziastu foruma Daivings.lv dalībnieks Normunda, jeb Bh2, kurš par saviem personīgajiem līdzekļiem, kopā ar saviem atbalstītājiem uzsāka senlaicīga pleziozaura (eng. Plesiosaur) līdzinieka, Nesijas tēla izveidi. Iespējams Nesijas tēls tapa iespaidojoties no Lohnesas Nessijas ezera kriptīda (eng. Cryptid), kuru 1938. gadā aprakstīja Britu zinātnieks Maurīcijs Burtons (eng. Maurice Burton). Zoologs Burtons iespaidojoties no aculiecinieka G. Teilora (G.E. Taylor) 16mm filmas fragmenta, sacēla ažiotāžu visā zināniskajā pasaulē.

Nesiju ir nogremdēt populārā niršanas vietā Slokā, pievienojoties jau 2009.gadā nogremdētajai Baltās haizivs kopijai.

Nesija ir būvēta no stikla šķiedras konstukcijas ar metāla un plastikāta konstrukcijas daļām, kuras ir apvilkta ar stiklašķiedru. Nesijas rumpī ir izveidots mehānisms, kas ļauj pacelties Nesijas galvai un kaklam virs ūdens.

Nesijas tapšanas fotogrāfija Ziņa iesūtīta no daivings.lv

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.  Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”".