EMULATORS.LV

JŪNIJS / 2010 - Latvijā ir tapis unikāls entuziasta projekts, kura mērķis bija radīt vēsturisku zemūdens siltasiņu dzīvnieka pleziozaura līdzinieku. Pleziozaura jeb Nesijas tēls tika izveidots 6.0 metrus garumā un 3.50 metrus platumā, tā nogremdējamais svars būs ap 300 kg, tas ir pilnā izmērā no vēsturiska pieaugušā Pleziozaura garuma. Nesijas izveides mērķis ir pievērst uzmanību zemūdens faunas iemītniekiem. Pēc nogremdēšanas, tā aplūkošana virs ūdens būs iespējama tikai daļēji – galva un kakls, Nesijas pilnīgai aplūkošanai būs nepieciešams akvalangs.

Projektu Nesija uzsāka un izveidoja zemūdens entuziastu foruma Daivings.lv dalībnieks Normunda, jeb Bh2, kurš par saviem personīgajiem līdzekļiem, kopā ar saviem atbalstītājiem uzsāka senlaicīga pleziozaura (eng. Plesiosaur) līdzinieka, Nesijas tēla izveidi. Iespējams Nesijas tēls tapa iespaidojoties no Lohnesas Nessijas ezera kriptīda (eng. Cryptid), kuru 1938. gadā aprakstīja Britu zinātnieks Maurīcijs Burtons (eng. Maurice Burton). Zoologs Burtons iespaidojoties no aculiecinieka G. Teilora (G.E. Taylor) 16mm filmas fragmenta, sacēla ažiotāžu visā zināniskajā pasaulē.

Nesiju ir nogremdēt populārā niršanas vietā Slokā, pievienojoties jau 2009.gadā nogremdētajai Baltās haizivs kopijai.

Nesija ir būvēta no stikla šķiedras konstukcijas ar metāla un plastikāta konstrukcijas daļām, kuras ir apvilkta ar stiklašķiedru. Nesijas rumpī ir izveidots mehānisms, kas ļauj pacelties Nesijas galvai un kaklam virs ūdens.

Nesijas tapšanas fotogrāfija Ziņa iesūtīta no daivings.lv

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.  Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”".

MAIJS/2010 – Stratēģijas ekonomiskais mērķis:

1. Palielināt ārvalstu tūristu, kas uzturas 3 un vairāk diennaktis uzturēšanas ilguma īpatsvaru.
2. Palielināt tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugumu salīdzināmās cenās katru gadu par 5-10% pret iepriekšējo gadu.
3. Sasniegt tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvara pieaugumu IKP līdz Centrālās unAustrumeiropas vidējam līmenim (vidēji 5%).
4. Nodrošināt, ka vietējā tūrisma pakalpojumu procentuālajam pieaugumam katru gadu ir tendence apsteigt kopējo tūrisma pakalpojumu eksporta procentuālo pieaugumu.

Stratēģijā kā galvenie mērķa tirgi ir minēti:

1. Lietuva, Igaunija,  Somija,  Zviedrija,  Krievija un Vācija;
2. Norvēģija, Lielbritānija, Itālija, Dānija, Spānija un Nīderlande.
3. citas Eiropas valstis
4. ASV, Japāna, Ķīna, Indija

Pilns teksts pieejams šeit Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015.gadam.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM.  Jūs interesējošo tēmu var izvēlēties arī labajā pusē zem nosaukuma “Tagi”". Piemēram – “Tūrisms” , “Televīzija” vai “Mārketings”

FEBRUĀRIS - Eurostat informē, ka 27 Eiropas Savienības valstīs 2009.gadā viesnīcās un tamlīdzīgos iestādījumos tūristi/viesi kopumā ir pavadījuši aptuveni 1.5 miljardus naktis. Samazinājums, salīdzinot ar 2008.gadu, ir 5.1%. Diemžēl Latvija uz vispārējā fona (neņemot vērā pat cenu samazināšanos mūsu viesnīcās) ir rekordiste ar mīnus 23.3%.  Skaitliskā izteiksmē Latvijā viesnīcās tūristi 2009.gadā ir pavadījuši 2.2 miljonus naktis, no tām 1.6 milj. naktis pavadīja ārvalstu (non residents) viesi un 0.6 milj. naktis – vietējie (residents) viesi. Lietuvā tūristi viesnīcās ir pavadījuši 2.1 miljons naktu, Igaunijā – 3.5 miljonus. Līdere pēc šī rādītāja ir Spānija ar 251 miljoniem. Visi skaitļi par 27 valstīm ir pieejami šeit.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties!

Un jo vairāk tiek dots, jo vairāk prasīts.

DECEMBRIS / 2009 – Viss šeit minētais ir subjektīva rakstura, kā to pašlaik redzu es. Es ļoti ilgi negribēju rakstīt par šo ejošo Rīgas tūrisma popularizēšanas kampaņu. Pārrunāju šo savu draugu lokā un viņi mani iedrošināja (neviens no sociālajos portālos esošiem; minu tāpēc, lai nerastos pārpratumi). Jo es nepiekrītu citu vārdiem, ka šī kampaņa ir tikai slavējama.

Vispirms pozitīvais – beidzot tiek sniegts atbalsts tūrisma industrijai, lai tiktu piesaistīta potenciālo iebraucošo tūristu plūsma. Un atbalsts tiek sniegts uzreiz, nevis kaut kad netaustāmā nākotnē. Un tas ir svarīgi. Līdz šim tā nekad nebija bijis, tā kā atbalsts ir bijis tikai vārdos, bet darbi ir izpalikuši. Nu tas ir mainījies. Otrais, ar kampaņu darbojas profesionāļi (tāpēc vēl jo lielāka ir mana neizpratne).

Un tagad pie lietas.

Ir vispārzināms fakts, ka Latvijā ir ekonomiskā depresija. Nevajag sevi mānīt. Latvijas ekonomikas rādītāji apliecina to, ka situāciju Latvijā var raksturot tikai šādi. Ir pasludināts, ka Latvijas brīnumnūjiņa ir eksports. Iekšējais patēriņš ir zems, bezdarbs milzīgs, apsteidzošie ekonomikas indikatori pagaidām snauž (nezinātājiem –  tie ir tādi ekonomikas indikatori, kas uzrāda pieaugumu vidēji divus ceturkšņus pirms uzlabojumiem ekonomikā). Vārdu sakot – sasalums pieņemas spēkā un viss zaļais mirst (pēc ziemas gan nāk pavasaris).

No visiem segmentiem tautsaimniecībā uz doto brīdi tieši tūrisms ir tā nozare – pavasara sniegpulkstenīte -, kas visātrāk var radīt par sevi interesi, visātrāk piesaistīt ārvalstu patērētājus un viņu naudu. Viena gada laikā nevar radīt eksportspējīgu Nokia vai Skype veiksmes stāstu līdziniekus Latvijā (radīt uzreiz daudz jaunas darba vietas, uzlabot infrastruktūru, piesaistīt patērētāju masas, likt labprātīgi tērēt naudu), jo arī šie abi uzņēmumi netapa viena gada laikā.

Tāpēc ir svarīgi maksimāli labi padarīt darbu.

Vai tiešām Vācijā, Krievijā un citviet ne angliski runājošu cilvēkus var piesaistīt ar anglisko saukli LIVE RIGA (un citiem apakš saukļiem)? Vai tiešām uzdrukātajos un izvietotajos materiālos saukļi ir viegli saskatāmi un uztverami? Pat skatoties prezentāciju es nekādi nevarēju izlasīt baltos burtus uz dzeltenā fona (es centos burtot, kas tur rakstīts). Vai tiešām ir aizmirsies, ka makets datorā, izdrukāts makets un gatavs darbs pilsētvidē vai portālos (tur citās zemēs un pilsētās) ir trīs dažādi darbi, kas katrs izskatās savādāk (krāsas, lielums, uztvere, pilsētu izgaismojums, krāsainība, uztvere, konkurējošie reklāmas materiāli pilsētā).  Vērtējiet kā izskatās darbi reālajā vidē 12 fotogrāfijas ir pieejamas šeit.

Man ļoti sāpēja sirds (profesionālā ziņā) par izsmiekliem specializētajos ārvalstu portālos par misēkli pirms kampaņas sākumu kur netīšām kādam LIVE RIGA sauklī bija ieviesusies drukas kļūda „Easy to go. Hard to live/leave!” Pašlaik meklētājs izdot līdz pat 910 000 rezultātiem (atkarībā no meklēšanas kombinācijām). Angļu valodas nepratējiem „Viegli atbraukt grūti dzīvot/aizbraukt”. Godīgi sakot, prasījās pēc kampaņas pārtaisīšanas.

Vai tiešām līdz Rīgai nevar nokļūt ar autobusu, personīgo mašīnu, dzelzceļu utt.? Saturs un vēstījums? Vai tiešām ir grūti būt aktīvākiem sociālajos portālos un kontaktos ar masu informācijas līdzekļiem, lai ģenerētu regulāras ziņas par Rīgu? Turklāt ne tikai latviešu valodā? Pašlaik esošais ir nepietiekoši. Vai tiešām ir grūti piezvanīt airBaltic mārketinga cilvēkiem, kuri jau gadiem veic lieliskas mārketinga aktivitātes ārvalstīs un zina kā kurā tirgū ir jāstrādā (kas vienu auditoriju paņem, bet citu ne)? Uzņēmums tiešām strādā un reklamē Rīgu jau gadiem! Cepuri nost par viņu darbu. Malači!

Paši varat vērtēt kampaņas rezultātus attiecībā uz liveriga mājas lapas apmeklējumu un kampaņas izmaksām (publiski pieejama informācija)

Piebilde šiem skaitļiem:

1) citas zemes un pilsētas sevis reklamēšanai tērē daudz milzīgākas summas (desmitiem reižu);

2) piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katra jauna tūrista piesaistīšana izmaksā septiņas reizes vairāk par jau esoša tūrista noturēšanu;

3) nekļūdās tas, kas nekā nedara, nākamai kampaņai ir jābūt labākai;

4) uzrādītais apmeklējums ir zems, tomēr datus skatīsimies arī laika griezumā, kādi tie būs pēc trim, sešiem, deviņiem mēnešiem utt.;

5) vislabākie dati būs – cik daudz tūristu atbrauks uz Rīgu.

Pagaidām pietiks. 

Protams, var teikt, ka visa kampaņa bija jātaisa tempā un tāpēc var būt vēl nenoslīpētas lietas. Taču mīļie kolēģi saņemieties, jūt to varat! No jūsu darba ir atkarīgs, cik tūristu nākamgad atbrauks uz Rīgu un daļēji uz Latviju, kādi tūristi atbrauks uz Latviju un ko viņi pēc tam savās mītnes zemēs teiks par Latviju. Ir palikuši tikai divi mēneši, kad būs jāsāk atgādināt par Rīgu, lai piesaistītu tūristus, lai būtu to prātos un iekārojams mērķis. Un citiem teikšu, izmantojiet LIVE RIGA piedāvātos mārketinga risinājumus, jo tikai sadarbībā ir spēks. Vieniem nekas nesanāks. Jāstrādā visiem un kopā, lai būtu labāk! JŪS TO VARAT!

1) Sekot līdzi ziņām var labajā pusē nospiežot uz pogu Pierakstīties jaunumiem

2) Man var sekot līdzi arī šeit http://twitter.com/ramkad

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt biznesā, mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties -  Tel, E-pasts, Ziņojums!

Ramils Kadirovs

DECEMBRIS – Live Rīga kampaņa notiek septiņās valstis – Norvēģijā, Vācijā, Somijā, Igaunijā, Zviedrijā, Lietuvā, Krievijā. Kampaņas kopējais budžets 669 505 LVL.

Norvēģija (85 006 LVL)

Kampaņa norisinās 4 pilsētās: Oslo, Bergenā, Stavangerā un Alesundā.

• Prese: Aftenposten (Oslo), Bergens Tidende, Stavanger Aftenblad, Sunnmørsposten (Alesunda). Reklāma šajos preses izdevumos parādīsies 4 – 5 reizes katrā;
• Internets: Rīgas reklāmai tiek izmantots ceļošanas portāls Finn.no, kurā Rīgu reklamēs 4 nedēļu garumā;
• Vide: Oslo un Stavangerā Rīgas reklāmas tiks izvietotas uz vides reklāmas stendiem – 125 stendi Oslo un 150 stendi Stavangerā, savukārt Bergenā reklāma parādīsies uz 60 autobusiem. Vides reklāmas kampaņa Norvēģijā sāksies no 14.decembra un Oslo un Stavangerā ilgs 1 nedēļu, bet Bergenā 2 nedēļas. vairāk…

NOVEMBRIS / 2009 – Tagad ir kļuvis moderni runāt eksports izglābs Latviju, vajag eksportēt utt. Kā zināms, vieglāk ir eksportēt uz tādām zemēm, kuras iedzīvotāju zina vai pazīst produkta izcelsmes valsti (kultūru, tradīcijas, produktus, kvalitāti, cilvēkus). Tādējādi izdodas ietaupīt naudu mārketinga aktivitātēm (salīdzinot ar to, ja sākam eksportu uz tādām valstīm, kur par Latviju domā, ka tā atrodas kaut kur pie Ziemeļpola). Taču laiks iet, aug  jauna paaudze, kurai ir citas intereses, cita izpratne, citi ieradumi, un viņi Latviju nezin un nepazīst. Un šis stāsts ir par Latvijas tuvākajiem kaimiņiem. Palicis pavisam neliels laika posms, lai Latvijas uzņēmēji varētu izmantot to pagātnes potenciālu, kas vēl ir palicis šo valstu iedzīvotāju sirdīs un sāktu iekarot jaunākās paaudzes sirdis. Ilustrācijai seko “Panorāmas” sižeti.

NB! Laipni aicināti iepazīties ar mana BLOGA ierakstiem vai ZIŅĀM. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā? Sazinieties!

Ramils Kadirovs

OKTOBRIS  / 2009 - Viennozīmīgi lieliska akcija – “Mazsalacā nokritis meteorīts, izveidojot desmit metrus dziļu krāteri “.  Mazsalaca ieguvusi POZITĪVU atpazīstamību. Ja uz vietas būs gudri darboņi, tad papildus Skaņajam kalnam, Salacas upei un makšķernieku priekam, brīnišķīgajai dabai un atpūtas vietai ir parādījies jauns tūrisma objekts (vieta, suvenīri, meteorītu ekspozīcija, kāds UFO muzejs, multiflma par mazo zaļo cilvēciņu ierašanos Mazsalacā u.c.). Tas nekas ka “meteorīts ir viltots”, bet tas ir (vajag mācēt izmanot). Gluži kā Itālijā Džuljetas balkons uz kuru rāpās Romeo, gluži tāpat kā Latvijā Duntes pusē esošais Minhauzena muzejs (tas nekas, ka tāds Minhauzens Latvijā nav) vai Lohnesa ezera briesmonis Skotijā (kuru ar visām pirmklasīgajām tehnoloģijām nevar atrast). Ar to var pelnīt un radīt darba vietas (ja to dara gudri).

Esmu ļoti iepriecināts par to pozitīvo ieinteresētības publicitāti kāda tagad ir Latvijai ārvalstīs. Lasot turienes ziņojumus pat pēc atklājuma ka tas ir neīsti, tas tiek uztverts ar humoru – gan Krievijā, gan Lielbritānijā, gan Amerikas kontinentā.

Šīs ir viens no nedaudzajiem notikumiem pēdējā gada laikā, kas ļauj paskatīties ar humoru (tiesa tiem, kam šis humors ir) vai labvēlīgu attieksmi uz Latviju. Un te būs notikumi pēdējā gada laikā, kas ļāvuši paskatīties pozitīvāk uz Latviju ārvalstīs:
1) blondīņu gājiens
2) neīstais meteorīts
3) Dziesmu un deju svētki
4) Pekinas olimpiādes uzvarētāji, īpaši negaidītie panākumi (sūrā un grūtā darba rezultāts).

Jebšu visiem patīk ka Latvija asociējas kā seksa paradīze, vieta, kuru globālā depresija un ekonomiskā krīze ir skārusi visvairāk, vieta kur piekāš tūristus un var apgānīt tautai svētas lietas, slēdzot derības?

Lai arī pagājis laiks kopš šīs akcijas, tomēr domas par augstāk minēto neesmu mainījis. Ceru, ka ir cilvēki kas māk izmantot meteorīta parādību un komercializēt to un ne tikai nekā nedarīt un rādīt ar pirkstu.

P.S. Papildinājums Meteorīta kampaņa vairākos mārketinga kampaņu konkursos tika atzīta par gada labāko kampaņu, gan ārvalstu, gan pašmāju speciālistu vērtējumā.

Laipni aicināti iepazīties ar citiem mana BLOGA ierakstiem. Varu Jums noderēt mārketingā, PR aktivitātēs, reklāmā, tad sazinieties!

Ramils Kadirovs

Jūnijs / 2009 - Dažkārt liekas, ka neskatoties uz kritienu ekonomikā, daudzi uzņēmumi nespēj atturēties no vēlmes saglabāt cenu līmeni precēm un pakalpojumiem, kāds tas ir bijis gadu iepriekš vai vismaz tuvu tam lai kaut daļēji kompensētu apgrozījuma samazināšanos ekonomikas lejupslīdes rezultātā. Savukārt ārvalstu ražotāji un pakalpojumu piedāvātāji rīkojas gluži otrādi aizvien biežāk rīko akcijas, cenu atlaides vai arī īsteno cenu pazemināšanas pasākumus (pavērojiet uzmanīgāk, kas tieši samazina cenas un kur).

Šo aktivitāšu rezultātā pastāv risks, ka Latvijas patērētājs dos priekšroka ārvalstu produkcijai, tā kā viņa ienākumu līmenis un dzīves kvalitāte samazinās, kas nebūt nav labi vietējiem uzņēmējiem. Tam var pielikt klāt vidējā atalgojuma samazināšanos, kas liek pircējam palikt racionālākam savos tēriņos.

Latvijā pircēja budžetā veidojas dīvaina kombinācija nosacītas „trekno gadu” vai tuvu tām cenas veikalā (atcerēsimies cik trīs gadus atpakaļ maksāja piens, brauciens Rīgas autobusā, apkure, benzīns utt) un šodienas situācija ģimenes ieņēmumos un ģimenes vajadzības (skola, poliklīnika, apģērbs, dzīvošanas izdevumi, brīvā laika un personības attīstības izdevumi). Ņemot vērā, ka rudens un ziemas tuvošanās pārsvarā ir diezgan ievērojams slogs ģimeņu maciņiem (skola un apkures sezonas iestāšanās), tad ir pienācis laiks ievērojamākām cenu izmaiņām veikalos vietējā ražojuma produkcijai. Ja vietējie to nedarīs, tad to izdarīs kāds cits. Protams, pašlaik var strādāt pie produktu pašizmaksas samazināšanas, uz iepakojuma rēķina, izmantojot lētākus sastāvdaļu aizstājējus, samazinot produkta svaru vai kā citādi. Taču, ar nosacījumu, ka to pašu dara arī ārvalstu ražotājs (tas ir – tiek ievērota kvalitātes un cenas attiecība). Gluži negribētos teikt, ka vietējie nekā nedara. Pašlaik var novērot taustīšanos un izmēģināšanu jaunam cenu līmenim, taču tā vēl nav izteikta.

Šogad cenas faktors mārketingā (lai vai kā negribētos to atzīt) turpina audzēt savu nozīmību un izlikties to nemanām būtu kļūda, kuru noteikti izmantos konkurenti, lai iekarotu jaunas pozīcijas tirgū un stabilizējoties ekonomikai šīs pozīcijas vairs neatdotu.

Nepārprotami, citi faktori mārketingā ar laiku no jauna spēlēs svarīgāku lomu, taču ne tagad. Un iemesls tam – lielākais zaudētājs esošajā situācijā ekonomikā ir vidusslānis. Pircējs ir sācis rēķināt.

Piemēri
Sporta klubs Rīgā skolniekiem piedāvā abonementus atkarībā no gadu skaita. Ja tev ir 15 gadi – mēneša abonements maksā 15 lati, ja 12.gadi – abonements maksā 12 LVL.
Valkas iedzīvotāji iepērkas Valgā.
Interneta mēneša abonements maksā 12 LVL, maksājot uzreiz par gadu četri mēneši tiek piešķirti bonusā (uzņēmums ietaupa uz pasta izdevumiem, maksājumu administrēšanu, klients ir apmierināts un nepievērš uzmanību neskaitāmiem piedāvājumiem pasta kastē izvēlēties citus „provaiderus”).

Ja Jums ir interese / nepieciešams padoms par šeit minēto, tad varat droši ar mani sazināties.

Ramils Kadirovs